Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 9.jūnijā
- 09 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Gada inflācija Latvijā maijā sabremzējusies līdz 12,1%; Jēkabpilī jūlijā turpinās samazināties maksa par apkuri; un Kāds Neparasts gadījums fiksēts zooloģiskajā dārzā Kostarikā?
Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā šā gada maijā, salīdzinot ar 2022. gada maiju, palielinājās par 12,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas nozīmē, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija pārtikai, ar mājokli saistītām lietām. Cukurs gada laikā sadārdzinājies par 60%, mērces un garšvielas – 40%, maize – trešdaļu. Gada laikā būtiski sadārdzinājās arī siltumenerģija un elektrība – attiecīgi par 50% un 25%. Degvielai cenas kritums par 19%. Visvairāk cena saruka dīzeļdegvielai – par 24%. Atpūtas un kultūras jomā cenas kāpa par 11%; restorānu un viesnīcu jomā – par 17%. Mēneša laikā cenu līmenis pieauga par 1,2%, būtiskākā ietekme – ar mājokli saistītām lietām. Mēneša laikā elektrība sadārdzinājās vidēji par 28%, bet siltumenerģija – par 8,4%. Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas maijā dabasgāze kļuva lētāka vidēji par 26,6%.
Latvijā terorisma draudu līmenis pašlaik ir zems un Valsts drošības dienesta rīcībā esošā informācija neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu mainīties. Vienlaikus vairākās Eiropas valstīs saglabājas paaugstināti un augsti terorisma draudi un cilvēku masveida pulcēšanās vietas joprojām ir viens no galvenajiem teroristu uzbrukumu mērķiem. Tikmēr Daugavpilī trešdien un ceturtdien notika drošības dienesta organizētas mācības pretterorisma reaģēšanas pasākumos iesaistītajiem operatīvajiem dienestiem un citām institūcijām. Mācību dalībnieki pārbaudīja un nostiprināja savas zināšanas par veicamajām darbībām, notiekot teroristiska rakstura uzbrukumam sabiedriskā vietā vai publiska pasākuma laikā.
Tā vietā, lai regulāri pagarinātu ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežas novados, Ministru kabinets varēs izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, konstatējot, ka valsts robežu nelikumīgi šķērso vai to mēģina darīt nesamērīgi liels skaits migrantu. To paredz valdības virzītie, Saeimā vakar pirmajā lasījumā atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas vēl jāskata otrajā, galīgajā lasījumā. Priekšlikumi likumprojektam jāiesniedz nedēļas laikā, bet to pieņemts plānots Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, 22. jūnijā.
Francijas pilsētā Ansī vakar kāds vīrietis ar nazi uzbrucis un sadūris vairākus bērnudārza vecuma bērnus, no kuriem divi ir smagi ievainoti. Francijas mediji ziņo, ka uzbrucējs ir kāds patvēruma meklētājs no Sīrijas, kurš pēc uzbrukuma aizturēts. Uzbrukums noticis no rīta pie ezera, kur bērnu grupiņa ar audzinātāju bija devusies pastaigā. Bērni ir aptuveni trīs gadus veci. Pēkšņi pie bērniem pieskrējis vīrietis, kurš uzbruka viņiem ar nazi. Pēc tam viņš metās bēgt no uzbrukuma vietas un pa ceļam sadūra arī kādu gados vecāku vīrieti. Divi bērni un sirmgalvis ir nogādāti slimnīcā ar smagiem ievainojumiem. Kopumā šajā uzbrukumā ievainoti seši cilvēki, tai skaitā četri bērni. Pēc policijas ierašanās policisti sašāva uzbrucēju kājās; noziedznieks tika aizturēts. Policija informē, ka uzbrucējs ir kāds patvēruma meklētājs no Sīrijas.
Zinātnieki konstatējuši, ka kopš 1980. gada putnu skaits Eiropā samazinājies par aptuveni 25%. Viskritiskākā situācija ir intensīvās lauksaimniecības zonās. Pētījumu koordinēja Francijas Nacionālais zinātniskās pētniecības centrs, un tā laikā tika apkopota informācija no 28 Eiropas valstīm. Aptuveni 20 tūkstoši novērotāju veica 170 putnu sugu monitoringu, un secinājumi nav iepriecinoši. Meža putnu skaits šajā laika periodā samazinājies par aptuveni 18%, pilsētu putnu – par 28%, bet lauksaimniecības zonu putnu – pat par 57%. Absolūtajos skaitļos tas nozīmē, ka katru gadu putnu skaits samazinās par aptuveni 20 miljoniem, bet visā laika periodā daba zaudējusi 800 miljonus šo faunas pārstāvju.
Turpinām ziņas
Jūlijā Jēkabpilī samazināsies siltumenerģijas tarifi. SIA "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas tarifs 1.jūlijā samazināsies par 7,6%, un tas būs 91,38 eiro par megavatstundu. Siltumenerģijas tarifs samazinājies, pateicoties gan dabasgāzes cenas, gan šķeldas un skaidu cenas, un iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājumam. Dabasgāzes cenas izmaiņas saistītas ar cenas kritumu biržā. "Jēkabpils siltums" tajā skaitā ir pārskatījusi šķeldas un iepirktās siltumenerģijas piegādes līgumu nosacījumus un cenu. Savukārt skaidu izmaksu izmaiņas saistītas ar jaunu skaidu piegādes līguma noslēgšanu, publiskā konkursa rezultātā izvēloties zemāko cenas piedāvājumu.
Latvijā 27% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši grūtības apmaksāt komunālo maksājumu rēķinus, informē apdrošināšanas sabiedrības "Ergo" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem. Vienlaikus 51% aptaujāto pieļauj iespēju, ka ar šādu situāciju varētu saskarties arī turpmākā gada laikā. Grūtības veikt kādu no komunālajiem maksājumiem visbiežāk bijušas Latgales reģiona iedzīvotājiem (35%), bet vismazāk ar šo problēmu skārušies vidzemnieki (24%). Rēķinu apmaksa visvairāk radījusi sarežģījumus cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 un no 40 līdz 49 gadiem, biežāk sievietēm (29%) nekā vīriešiem (25%), liecina aptaujas dati. Kā biežākos iemeslus, kuru dēļ rēķini par mājokli netiek samaksāti, respondenti minējuši līdzekļu trūkumu visu rēķinu apmaksai vai negaidītus izdevumus citā jomā.
Un vēl
Neparasts gadījums fiksēts zooloģiskajā dārzā Kostarikā – tur krokodilu mātīte pati radījusi pēcnācēju bez tēviņa līdzdalības, ziņo raidorganizācija BBC. Krokodiliene radījusi embriju, kas ir 99,9% viņas ģenētiskā kopija. Šis fenomens, kas saucas "nevainīgā ienemšana" un novērots arī atsevišķām putnu sugām, zivīm un citiem rāpuļiem, bet līdz šim neviens šāds "izgājiens" nebija manīts krokodiliem. Zinātnieki uzskata, ka neparastā spēja varētu būt pārmantota, kas nozīmē – arī dinozauri, kas ir krokodilu tiešie priekšteči, varēja vairoties paši. Pētījums par šo gadījumu publicēts Karaliskās Zinātnes biedrības izdevumā "Biology Letters". Olu 2018. gada janvārī izdēja 18 gadus veca Amerikas krokodilu mātīte "Pargue Reptiliana" zoodārzā Kostarikā. Embrijs olā bija pilnībā izveidojies, taču bija nedzīvs un tāpēc neizšķīlās. Šī krokodilu mātīte zoodārzā nonāca divu gadu vecumā un visu dzīvi tika turēta atsevišķi no pārējiem savas sugas īpatņiem. Viena no partenoģenēzes teorijām ir tāda, ka dzīvnieki spēj paši radīt pēcnācēju, kad to skaits ir samazinājies un draud izmiršana. Būts pieļauj, ka tā rīkojušās dažas dinozauru sugas, kad klimata pārmaiņu dēļ tām draudējusi iznīcība.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Pēc Eiroparlamenta vēlēšanām visas vēlēšanu sistēmas tiks nodotas Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā; Ģenerālprokuros saistībā ar izteikumiem par sievietes slepkavību Jēkabpilī, nesaskata iemeslu atkāpties no amata; un Slēgta Daugavas pārceltuve Dunavā.
Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju sistēmu nodrošinājumu 2024.gada Eiropas parlamenta vēlēšanās patlaban tiek plānots saglabāt esošās kompetences, savukārt pēc Eiroparlamenta vēlēšanām visas vēlēšanu sistēmas, tajā skaitā tiešsaistes vēlētāju reģistrs tiks nodots Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā, norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Viņš atzīmē, ka patlaban arī ir sagatavots informatīvais ziņojums, ko otrdien plānots skatīt valdībā. Tajā skaitā ziņojumā ietverts tas, kāds atbalsts un resursi nepieciešami Valsts reģionālās attīstības aģentūrai, lai pārņemtu vēlēšanu sistēmas.
Vakar Parīzē Latvija atkārtoti vienbalsīgi ievēlēta UNESCO Starpvaldību komitejā kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai. Latviju UNESCO Starpvaldību komitejā turpinās pārstāvēt Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela. Viņa uzskata, ka nākamajā pārstāvniecības posmā ir svarīgi turpināt iesāktās Latvijai nozīmīgās iniciatīvas. Kā prioritārās jomas viņa uzskaitīja digitālās vides attīstības, tai skaitā ar intelektuālā īpašuma tiesībām un tiešsaistes piekļuvi kultūras saturam saistītus jautājumus, kā arī nacionālā kultūras mantojuma un pamattautu valodu un kultūru kopšanu un aizsargāšanu.
Saeima konceptuāli atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz līdz 2027.gada beigām pagarināt valsts un Eiropas Savienības sniegtā atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Grozījumi virzīti, lai mainītu esošu likuma redakciju, ka no 2024.gada ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā tiktu iekļautas atbalsta summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Koalīcijas deputāti norāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums ir jāsaglabā arī pēc 2023.gada, jo tas mazina nevienlīdzību Latvijas lauksaimnieku un citu ES dalībvalstu lauksaimnieku vidū.
Hersonas apgabalā Ukrainā turpinās civiliedzīvotāju evakuācija pēc Kahovkas HES aizsprosta pārraušanas, kas izraisīja lielus plūdus. Iedzīvotāju evakuāciju apgrūtina Krievijas karaspēks, kas turpina apšaudīt Hersonu un citas apdzīvotās vietas. Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka ceturtdien iebrucēji apšaudīja evakuācijas vietas. Apšaudēs ievainoti cilvēki. Cietušo vidū gan glābēji, gan civiliedzīvotāji. Ukrainas amatpersonas norāda, ka Krievija uzvedas kā teroristi, proti, okupanti nav glābuši tos, kas atradušies plūdu skartajā Dņepras kreisajā krastā, un tagad liedz glābt civiliedzīvotājus Ukrainai.
Kazahstānas bankas atsakās pieņemt maksājumus rubļos, ko veic Krievijas uzņēmēji, vēsta “Vedomosti”, atsaucoties uz tirgus dalībniekiem. Pēc viņu teiktā, grūtības sākušās pēc tam, kad Kazahstānai lielu uzmanību pievērsušas ASV finanšu iestādes. Vienas no lielākajām Krievijas bankām pārstāvis atklājis, ka Kazahstānas lielākās bankas pēdējā laikā atteikušās apkalpot vairākus desmitus maksājumu, kas veikti rubļos. Tā rezultātā Krievijas bizness sācis pāriet uz Kazahstānas tengēm. Atsevišķās bankās maksājumu skaits tengēs pieaudzis par 75%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr Kazahstānas bankas nereti atsaka maksājumu apstrādi pat tad, ja darījumi tiek veikti tengēs. Galvenais faktors, kas var kļūt par iemeslu atteikumam, ir tas, ka maksājumu veic Krievijas uzņēmums. Kazahstānas bankas ir spiestas ievērot sankciju ierobežojumus, kas tika ieviesti pret Krieviju, jo ASV finanšu iestādes uzrauga norises Kazahstānā, un šīs valsts bankām jāievēro noteikumi, jo ASV ir liels investors Kazahstānā.
Turpinām ziņas
Ģenerālprokurors Juris Stukāns saistībā ar saviem izteikumiem intervijā žurnālam "Ieva" par neseno sievietes slepkavību Jēkabpils novadā neredz iemeslus, lai atkāptos no amata. Stukāns ceturtdien sasauktajā preses konferencē atzina, ka viņš nesaskata kritiku paša sniegtajā intervijā, bet viņa izteikumos ir pausts aicinājums advokātiem uz sadarbību. Vienlaikus viņš neattaisnojot prokuratūras vai konkrētu prokuroru darbību. Ģenerālprokurors esot pieprasījis plašu informācijas apkopojumu par minētās sievietes gadījumu un tagad gaidot pārbaudes rezultātus, lai sniegtu savu vērtējumu. Ģenerālprokuroram esot arī grūti izskaidrot, kāpēc pēc vairāk nekā stundu garās intervijas "Ievas" žurnāliste neatsūtīja intervijas projektu un kāpēc žurnāls ir uztvēris pārmetumu aizstāvjiem, lai gan viņš nekādus pārmetumus nav gribējis.
Tikmēr advokāte Anna Nore ir pārsteigta par šiem pārmetumiem, kas izskanēja intervijā žurnālam “Ieva” un intervijā Latvijas radio pauž izbrīnu, par apgalvojumu, ka advokāts ar savu lietu vienkārši brauc pie ģenerālprokurora izrunāties. Anna Nore norāda, ka tādu praksi Latvijā nezina un domā, ka tā ir absolūti nepareiza prakse. Tas, ka ģenerālprokurors intervijā pateicis, ka advokāts ir slikti darījis savu darbu, viņa uzskata, ka tā ir advokāta reputācijas graušana visas sabiedrības priekšā.
Jau ziņots, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusies Tieslietu padomē ar aicinājumu veikt pārbaudi par šiem ģenerālprokurora izteikumiem par Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokāti. Un Tieslietu padome 16. jūnijā plāno izskatīt Advokātu padomes lūgumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora izteikumiem.
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Personu speciālās aizsardzības likumā, kas paredz tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību noteikt no vajāšanas ģimenē cietušajiem. Norma attieksies uz cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kas liecina kriminālprocesā par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti. Aizsardzība tiks piemērota arī upuriem un citiem augstāk minētajiem saistībā ar kriminālprocesu par piedzīvotu vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai piedzīvotu nevēlamu saziņu.
Un vēl
Izmantojot Daugavas upes pārceltuvi, vietējie iedzīvotāji un tūristi no Jersikas pagasta Līvānos uz Jēkabpils puses Dunavas pagastu, kā arī atpakaļ varēja nokļūt dažu minūšu laikā, nevis mērojot vairākus desmitus kilometru līdz tuvākajam tiltam. Šovasar Dunavas pārceltuve ir slēgta. Unikālā Dunavas pārceltuve Līvānu un Jēkabpils novados darbojās teju 30 gadus, taču šovasar neparastais transporta līdzeklis izcelts Daugavas upes krastā. Katru gadu tā uzturēšanas izmaksas auga, un bija arī vairāki citi iemesli, viens no tiem – pārceltuves oficiāla reģistrācija, kas ir sarežģīts process un kādēļ saimnieks tomēr nolēma pārceltuvi slēgt.
Noteikumiem pielāgojas un darbu Līvānu pusē vēl turpina Dignājas pārceltuve. Tā atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Dunavas, pagaidām gan lielāku darba apjomu tā neizjūt. Arī šai pārceltuvei ir jau vairāk nekā 30 gadu, un, ja arī to slēgs, pār tuvāko tiltu apkārt jābrauc aptuveni 60 kilometrus. Tagad pārceltuve ir vienīgais, taisnākais un īsākais veids, kā nokļūt no Līvāniem uz Jēkabpils novada Dignāju.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai pamatvajadzību nodrošināšanai trūkst 2,5 miljonu eiro ; Latvijas studenti rada vietējiem apstākļiem piemērotus zemūdens dronus ; un Kad gaidāms karstuma vilnis ?
Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai pacientu pamatvajadzību nodrošināšanai šogad trūkst 2,5 miljonu eiro. Slimnīcas valdes locekle Zane Straume norāda, ka respektē esošo situāciju veselības nozarē, kurā akūti trūkst naudas, un apzinās, ka katru gadu nevar atļauties visu, ko vēlas. Taču šobrīd nauda ir nepieciešama nevis lieliem attīstības projektiem vai smalkām tehnoloģijām, bet tieši pamatvajadzībām - ambulatorajiem pakalpojumiem, izmeklējumu nodrošināšanai pilnā apmērā, pacientu ēdināšanai, mediķu algām un citām būtiskām vajadzībām. Straume cer, ka šie jautājumi tiks risināti, un nepieļāva domu, ka slimnīca kādā brīdī varētu apturēt pakalpojumu sniegšanu bērniem.
Noteiktās pārtikas produktu grupās varētu būt vienošanās starp tirgotājiem, tā uzskata zemkopības ministrs Didzis Šmits. Runājot par Zemkopības ministrijas ieceri pārtikas cenu kāpumu bremzēt ar lielveikalu slēgšanu svētdienās, Šmits intervijā Latvijas televīzijai norādīja, ka ir "pilnīgi nenormāli, ja var vietējam, plaša patēriņa produktam uzlikt uzcenojumu 300% + PVN un vēl konkurēt". Viņš konkrēto uzņēmēju nenosauc, vien norādot, ka tas ir liels graudu pārstrādātājs. Šmits piebilst, ja šāds uzņēmums ar uzcenojumu vēl var konkurēt, tas nozīmē, ka šī cena tiek pielāgota arī pārējos tīklos. Tas vedot uz smagām aizdomām, kurām gan šobrīd neesot pierādījumu, ka noteiktās produktu grupās ir vienošanās.
Ministrs arī atzina, ka iecere par lielveikalu slēgšanu tirgotājus biedējot. Taču arī citas valstis meklējot risinājumu nepārtrauktajam cenu kāpumam. Viņš minēja Īrijas piemēru, kur šobrīd tiek strādāts pie regulatora ieviešanas mazumtirdzniecībā, kas nosaka pārtikas cenu piecenojumus. Tā neesot labākā metode, nedaudz atgādinot komunismu, bet, no otras puses, - ja konkurence nestrādā, tad valstij ir pienākums iejaukties. Arī likumprojekts par veikalu slēgšanu var būt metode, kā iejaukties. Ierobežojumi varētu attiekties gan uz lielajiem tirdzniecības centriem, gan lielajiem pārtikas tirgotājiem, kas ir ārpus tiem. Likumprojektu plānots virzīt kā deputātu iniciatīvu, jo premjers pagaidām neatbalstot lielveikalu slēgšanu svētdienās.
Pasaules hokeja čempionāta laikā šogad maijā viesnīcu pakalpojumi salīdzinājumā ar aprīlī Latvijā sadārdzinājās vidēji par 32,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis 2023.gada maijā salīdzinājumā ar aprīli kopumā palielinājās par 4,1%. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš norāda, ka var piekrist statistikas pārvaldes aprēķiniem par cenu izmaiņām Rīgā Pasaules hokeja čempionāta laikā. Tā esot starptautiska prakse, ka lielu pasākumu laikā palielinās arī pakalpojumu cenas, taču 32,2% ir vērtējams kā vidējs cenu palielinājums, ņemot vērā kopējo izmaksu pieaugumu kopš iepriekšējā gada. Viņš arī piebilda, ka pasaules hokeja čempionāta laikā visvairāk viesu Latvija uzņēma no Šveices, kā arī Čehijas un Slovākijas, no kurienes ir viegli atbraukt ar autotransportu.
Filipīnās šodien sākta aptuveni 10 tūkstoši cilvēku evakuācija no Majona vulkāna apkārtnes. Majona vulkāns, kas atrodas Albajas provincē 330 kilometrus uz dienvidiem no galvaspilsētas Manilas, ir aktīvākais vulkāns Filipīnās. Vulkāna virsotnē sabrukuši lavas kupoli, un tas izgrūž karstus pelnus. Eksperti pieļauj, ka tuvāko nedēļu vai dienu laikā iespējams bīstams vulkāna izvirdums. Albajas provincē evakuēties nāksies aptuveni 2 tūkstoši 400 ģimenēm jeb 10 tūkstoši cilvēkiem. Provinces gubernators uzsvēra, ka vēlas nodrošināties pret cilvēku upuriem iespējamā izvirduma gadījumā.
Skolas ASV ziemeļaustrumos atcēlušas aktivitātes ārpus telpām, zemā redzamība palēninājusi aviosatiksmi, un miljoniem amerikāņu tiek aicināti nepamest telpas vai nēsāt sejas maskas, jo meža ugunsgrēku dūmi no Kanādas pārklājuši ASV pilsētas ar smoga dūmaku, vēsta AFP. ASV Nacionālais laikapstākļu dienests izplatījis gaisa kvalitātes brīdinājumu gandrīz visai valsts Atlantijas okeāna piekrastei. Veselības aizsardzības iestādes daudzos štatos brīdinājušas iedzīvotājus, ka uzturēšanās ārpus telpām var radīt elpošanas problēmas, jo atmosfērā ir ļoti augsts piesārņojošo daļiņu koncentrācijas līmenis. ASV privātais laikapstākļu prognozēšanas uzņēmums AccuWeather pavēstījis, ka blīvā dūmaka un sodrēji, kas izpletušies atmosfērā gan lielā augstumā, gan zemes līmenī, ASV ziemeļaustrumos radījuši lielākās problēmas no meža ugunsgrēku dūmiem pēdējos 20 gados. Ņujorkas debesskrāpji, kurus parasti var redzēt no ļoti liela attāluma, iegrimuši dzeltenīgā dūmakā, daudzi iedzīvotāji sūdzas par elpošanas grūtībām. Meža ugunsgrēki Kanādā skāruši 3,8 miljonus hektāru, liekot evakuēt 120 tūkstošus cilvēku.
Turpinām ziņas
Redzēt zem ūdens pat tad, kad tas ir duļķains, lai varētu veikt dažādas meklēšanas operācijas, kā arī apsekot dažādu būvju konstrukciju stāvokli. Pie zemūdens drona, kas būtu spējīgs veikt šādus uzdevumus Latvijas klimata apstākļos, strādā Rīgas Tehniskās universitātes studenti. Jaunais zemūdens drons šobrīd tiek testēts sadarbībā ar Valsts policiju. Tas paredzēts zemūdens gultnes skenēšanai, to var izmantot cilvēku meklēšanas darbiem, ar tā palīdzību ir iespējams ievākt ūdens paraugus. Šobrīd zemūdens drons ar kabeļa palīdzību tiek savienots ar boju, bet vadīt to var attālināti. Studenti norāda, ka tuvāko 10 gadu laikā zemūdens tehnoloģijas no kabeļa atbrīvoties nevarēs. Izgudrotāji šobrīd aktīvi strādā pie iespējas uzlabot attēla kvalitāti reālā laikā. Šāda mazā zemūdene jeb drons būs arī noderīgs rīks ostām, kurām regulāri jāveic krasta apsekojumi, tādā veidā aizstājot nirēju darbu.
Līdz 15. jūnijam Ādažu poligonā, Augšdaugavas novada apkārtnē un Jēkabpilī notiek Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona lauka taktiskais vingrinājums «Grifs IV». Militārajās mācībās piedalās aptuveni 300 karavīri un zemessargi no Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona un citām vienībām. Jēkabpilī mācības notiks nākamnedēļ - 13. un 14. jūnijā. Šajā laikā Jēkabpilī tiks izmantota mācību munīcija, kā arī kaujas imitācijas līdzekļi – būs dzirdams šāvienu troksnis un vietām redzami dūmi. Atgādinām, ka mācību munīcija rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Tāpat arī laika posmā līdz 15. jūnijam plānota militāro transportlīdzekļu pārvietošanās maršrutā Lūznava–Daugavpils–Lūznava un Daugavpils–Ādaži–Jēkabpils–Daugavpils. Sastopot ceļā militārās tehnikas kolonnu, satiksmes dalībniekiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi, netraucējot kolonnu kustību, piemēram, nemēģinot to apdzīt. Aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret iespējamiem pārvietošanās īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties militāro mācību laikā. Mācības vērstas uz valsts nacionālās un NATO kolektīvās drošības stiprināšanu.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā būs visai vēss laiks, savukārt nākamnedēļ gaidāms karstums, liecina jaunākās laika prognozes. Laiks būs pārsvarā saulains, nokrišņi nav gaidāmi. Palielināsies sausuma postošā ietekme, turpinās augt ugunsbīstamība mežos un purvos. Sestdien un svētdien pūtīs lēns līdz mērens ziemeļaustrumu vējš, nākamnedēļ gaidāmi lēni vēji. 10.jūnijā gaisa temperatūra nepārsniegs +16..+21 grādu, svētdienas pēcpusdienā temperatūra pakāpsies vienu divus grādus augstāk. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs no +2..+4 grādiem vietām Vidzemē un Latgalē līdz +12..+13 grādiem Rīgas līča Kurzemes krastā.
Pirmdienas pēcpusdienā gaiss iesils līdz +21..+24 grādiem, otrdien - līdz +22..+26 grādiem, turpmākajās dienās gaisa temperatūra vietām var sasniegt +30 grādus. Piekrastē, vējam pūšot no jūras, saglabāsies zemāka gaisa temperatūra. Arī naktis kļūs siltākas - nākamās nedēļas otrajā pusē minimālā gaisa temperatūra, visticamāk, nenoslīdēs zemāk par +10..+17 grādiem.Jau ziņots, ka sausums Latvijā, iespējams, iznīcinās lielu daļu gaidāmās ražas, bet ugunsbīstamība mežos var kļūt ekstremāli augsta. Sausums arī palielina varbūtību, ka šovasar tiks pārspēti karstuma rekordi.