Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.jūnijā
- 16 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā aug mājokļu cenas; Zināms, cik maksājis siltums Jēkabpilī apkures pēdējā mēnesī; un Rundāle aicina uz rožu ziedēšanas svētkiem.
Mājokļu cenas šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugušas par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Tajā skaitā jauniem mājokļiem cenas attiecīgajā periodā palielinājušās par 18%, bet lietotiem mājokļiem - par 3,3%. Salīdzinot ar 2015.gadu, mājokļu cenas šogad pirmajā ceturksnī bija par 86,7% augstākas. Jauniem mājokļiem cenas attiecīgajā laika periodā pieaugušas par 77,1%, bet lietotiem mājokļiem - par 89,6%.
Mājokļa cenu indekss aptver visus mājokļu pirkumus, kas noslēgti starp mājsaimniecībām, no vienas puses, un komersantiem, valsts vai pašvaldību iestādēm, no otras puses, kā arī starp divām vai vairākām mājsaimniecībām neatkarīgi no īpašuma iegādes mērķa un turpmākā izmantošanas veida.
Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 4 tūkstoši 568 jaundzimušie, kas ir par 15% jeb 807 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Tajā skaitā šogad pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 2 tūkstoši 337 zēni, kas ir par 403 mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, un 2 tūkstoši 231 meitene, kas ir par 404 mazāk. Tajā pašā laikā šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrēti 9 tūkstoši 973 mirušie, kas ir par 11% jeb tūkstoš 228 mazāk nekā 2022.gada pirmajos četros mēnešos. Tāpat arī šī gada pirmajos četros mēnešos Latvijā reģistrētas 2 tūkstoši 88 laulības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 3,8% jeb 77 laulībām vairāk. Šogad 1.maijā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,885 miljoni.
Saeima vakar trešajā lasījumā pieņēma grozījumus ar kuriem arī juridiskajām personām noteikta atbildība par sabiedriskās kārtības traucēšanu – līdz pat 5 tūkstoši eiro. Līdz šim atbildība par trokšņošanu bija tikai fiziskām personām, un tā kvalificējās kā sīkais huligānisms. Taču juridiskajām personām jeb izklaides vietām atbildība nebija noteikta. Grozījumi likumā paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 5 tūkstoši eiro. Likums arī papildināts ar naudas sodu fiziskajām personām gadījumā, ja minētās darbības tiks veiktas pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa. Fiziskajai personai par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 280 līdz tūkstoš 400 eiro.
Eiropas Centrālā banka vakar nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.
Bankas padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,25%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,25 procentpunktiem. Jaunās likmes būs spēkā no 21.jūnija . Procentlikmes Eiropas centrālās bankas padome palielinājusi astoto sanāksmi pēc kārtas.
Rietumvalstīs dzīvojošie Krievijas pilsoņi drošības iestādēm būtu daudz striktāk jāuzrauga, tā intervijā medijam "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" izteicies Čehijas prezidents Petrs Pavels. Viņš norādīja uz piemēru no Otrā pasaules kara, kad ASV dzīvojošie japāņi tika strikti uzraudzīti. Viņš ir pārliecināts, ka, līdzīgi kā vairākos citos konfliktos pagātnē, ja notiek karš, tad drošības mēriem attiecībā uz Krievijas pilsoņiem vajadzētu būt striktākiem nekā normālos apstākļos. Tātad visi rietumvalstīs dzīvojošie Krievijas pilsoņi būtu jāuzrauga daudz vairāk nekā pagātnē, jo viņi ir tās valsts pilsoņi, kura šobrīd ved agresīvu karu, norādījis Pavels.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām maijā. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena maijā bija 108, 38 eiro bez PVN. Tikmēr vidēji viens apkures kvadrātmetrs aprīlī izmaksāja 0,51 eiro bez PVN. Jāpiebilst, ka maijā vairs netika sniegts valsts atbalsts par energoresursu cenu sadardzinājumu līdz ar to apkure bija dārgāka par 12,66 eiro par megavatstundu bez PVN kā aprīlī. Tāpat arī šogad vēsā laika dēļ apkures sezona turpinājās arī maija pirmajā nedēļā, lai gan iepriekš bija plānots to atslēgt jau 27. aprīlī. Visdārgāk apkure maijā izmaksājusi mājā Viestura ielā 12b, kur iemītniekiem par apkuri jāmaksā – 1,06 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri maijā bijuši jāmaksā mājai Bebru ielā 8 –0,19 eiro par apkures kvadrātmetru. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs maijā skatieties SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā Radio1.lv.
Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās. Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā. Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā. Revīzijas izlasē iekļautas astoņas, tajā skaitā arī Preiļu un Jēkabpils novadu pašvaldības.
Kopumā noteiktajā termiņā no astoņu izlasē iekļauto pašvaldību 89 kapitālsabiedrībām prasība bija izpildīta tikai attiecībā uz 25cām, tajā skaitā tikai viena - Jēkabpils novada - pašvaldība bija pārvērtējusi līdzdalību visās tai piederošajās kapitālsabiedrībās. Preiļu novada pašvaldība revīzijas laikā līdzdalības pārvērtēšanu nebija uzsākusi nevienai no tai piederošajām četrām kapitālsabiedrībām. Turklāt nevienā no septiņu pašvaldību veiktajiem 56 izvērtējumiem par līdzdalības saglabāšanu nav secinājumu, pamatojoties uz finanšu rādītāju analīzi un identificētajiem riskiem kapitālsabiedrību darbībā. Revīzijā pašvaldībām sniegti 54 ieteikumi, kurus ieviešot tiks uzlabota darbības atklātība un efektivitāte attiecībā uz līdzdalību kapitālsabiedrībās, tādējādi nodrošinot likumam atbilstošu līdzdalību. Ieteikumi ir jāievieš līdz 2025.gada trešajam janvārim.
Un vēl
1.jūlijā, rožu ziedēšanas laikā, Rundāles pils dārzā notiks tradicionālie Dārza svētki, kuros šogad īpaši tiks izcelta ūdens nozīme dārzā. Visu dienu dažādās aktivitātēs būs iespējams gan vairāk uzzināt par ūdens izmantošanu senajos dārzos, gan spēlēties ar ūdeni, laižot baseinā kuģu modeļus un papīra kuģīšus vai kopā ar mākslinieci Kristīni Kutepovu īpašā krāsu pludināšanas tehnikā radot "krāsu upi", kas vakarā kļūs par skatuves dekorāciju dziedātājas Aijas Vītoliņas koncertā "Roze un ūdens". Svētku laikā pie spoguļdīķa, kas ir viens no baroka dārzam raksturīgajiem elementiem, atradīsies piecus metrus augsta virtuāla strūklaka, kas apmeklētājiem ļaus vērot pasaules senākās un nozīmīgākās strūklakas un uzzināt, kā tika apūdeņoti senie dārzi. Virtuālo strūklaku veidojuši muzeja speciālisti sadarbībā ar video mākslinieku Tomu Zeļģi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Krišjānis Kariņš iztur neuzticības balsojumu; Meklē risinājumu mājokļu nodrošināšanai reģionos; un Kā sausums ietekmē vīnkopju darbu?
Lielākā daļa Saeimas deputātu neatbalstīja opozīcijas partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" iesniegto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Par nobalsoja 42 deputāti, pret 53 deputāti. Tas nozīmē, ka Krišjānis Kariņš saglabājis amatu un koalīcija turpina darbu.
Pēc divu gadu ilgiem atjaunošanas darbiem Dailes teātra priekšlaukums tagad kļuvis pieejams. Tajā vairs nav automašīnu stāvlaukuma un ir paplašināta teritorijas zaļā zona. Viss projekts izmaksāja 1,7 miljonus eiro. Dailes teātra skvērs bija novecojis un nepievilcīgs – no iebrukušiem dzelzsbetona blokiem spraucās ārā armatūra, vieta bija bezpajumtnieku iecienīta. Pēc vairāku gadu ilgas vilcināšanās laukums guvis jaunu, daudz pievilcīgāku izskatu.
Latvijā ne visiem skolēniem pieejama vienlīdz kvalitatīva mācīšana. Tāpat ievērojami atšķiras arī skolotājiem pieejamais profesionālais atbalsts skolās. Šādi secinājumi ir Latvijas Universitātes pētniekiem, kas vērojuši 633 mācību stundas 50 skolās. Pētījumā ne vien norādīts uz problēmām, bet arī izstrādāta metodika un rīki, kas palīdzēs izvērtēt pedagogu sniegumu un to uzlabot. Vērojot un analizējot kopumā vairāk nekā 600 mācību stundas dažādos mācību priekšmetos, Latvijas Universitātes pētnieki un eksperti secinājuši, ka ir milzu atšķirības starp to, kā skolotāji savas zināšanas nodod skolēniem. Ir skolotāji-eksperti un ir skolotāji, kas māca neprasmīgi. Dati skaidri parāda, ka atkarībā no tā, kādā skolā skolēns nonāks un pie kura skolotāja nonāks, no tā arī būs atkarīgs tas, kāda būs izglītības kvalitāte.
Nesen ieviestā pagaidu solidaritātes maksa bankām varētu vājināt Lietuvas kā stabilas valsts ar prognozējamiem nodokļiem reputāciju un varētu tikt uztverts arī kā nodoklis ārvalstu investīcijām, uzskata Starptautiskais Valūtas fonds. Tā misija šonedēļ pabeidza darbu Lietuvā un secināja, ka biežas nodokļu izmaiņas nozarēs, kas piesaista daudz ārvalstu investīciju, var kaitēt valsts reputācijai. Ziņojumā arī teikts, ka, lai mazinātu solidaritātes maksas negatīvo ietekmi uz bankām, tai jāpaliek pagaidu maksai, pretējā gadījumā to varētu uztvert kā nodokli ārvalstu ieguldījumiem.
Grieķijas varasiestādes bažījas, ka pēc migrantu kuģa apgāšanās varētu būt gājuši bojā vairāk nekā 500 cilvēku, un mediji ziņo, ka daudzi bojāgājušie varētu būt bērni. Kuģis nogrima trešdien 92 kilometrus no Grieķijas dienvidrietumu piekrastes.Negadījumā izdzīvojuši 104 cilvēki, no kuriem aptuveni 26 tika hospitalizēti. Sākta arī bojāgājušo cilvēku pārvešana uz Atēnām, vēsta raidorganizācija ERT. Līdz šim atrastas 78 cilvēku mirstīgās atliekas, kam tiks veikti DNS testi, lai tās identificētu. Mediji citē vairākus izdzīvojušos sakām, ka kuģī, iespējams, atradās vairāk nekā 700 cilvēku, tai skaitā aptuveni 100 bērni. Kuģis bija ceļā no Lībijas uz Itāliju. Gan Grieķijas krasta apsardze, gan tuvējie kravas kuģi piedāvāja palīdzību, bet migrantu kuģis atteicās, cerot sasniegt Itāliju. Tā kā kuģis atradās starptautiskajos ūdeņos, Grieķijas krasta apsardze varēja iejaukties tikai tad, kad tas nonāca nelaimē.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieņēmis Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ielūgumu apmeklēt Turciju. Vizīte jau tiek plānota, paziņojis Putina padomnieks Jurijs Ušakovs. Taču konkrēts datums vēl nav zināms. Jau ziņots, ka Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, tādēļ maz ticams, ka Putins šovasar piedalīsies BRICS samitā Dienvidāfrikas Republikā. Tā kā Dienvidāfrika ir Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts, tai būtu pienākums pildīt tās aresta orderi. Turcija nav starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts, un maz ticams, ka tā varētu aizturēt Putinu.
Turpinām ziņas
Atrast atbilstošu mājokli par adekvātu cenu Latvijā ir izaicinājums. Reģionos problēma ir vēl jūtamāka, jo pieejamo dzīvesvietu skaits ir īpaši mazs. Valdības un Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums ir mājokļu fonds īres māju celtniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas. Latvijā aptuveni 70% mājsaimniecību nav pietiekamu ienākumu, lai spētu pastāvīgi nodrošināt savām nepieciešamībām atbilstošu dzīvesvietu, norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Ļoti liels mājokļu īpatsvars ir īpašnieku apdzīvots, līdz ar to īres piedāvājums ir niecīgs. Vēl skaudrāka situācija ir reģionos, kur atrast dzīvokli īrei ir pavisam grūti. Tāpēc ir jāpaplašina dzīvojamais fonds, atjaunojot pamestas ēkas un būvējot jaunas. Tā ir viena no valdības un Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Problēmu risināt grib ar mājokļu pieejamības fondu. Par tā finansējumu tiks celtas mājas ar īres dzīvokļiem ārpus Rīgas un Pierīgas.
Tas, ka Jēkabpils pusē varēja notikt ilgstoši vajātas sievietes slepkavība, ir valsts kļūda, jo valstij pēc vardarbības upura ziņojuma bija aktīvi jāreaģē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Tagad notikušā cēloņus pēta Tieslietu padomes izveidotā darba grupā, skatot gan dažādas lietas, gan komunikāciju starp institūcijām. Lai gan gala secinājuma nav, pašlaik iezīmējas tas, ka problēmas ir ar sistēmu kopumā. Proti, institūcijas nesadarbojas tā, kā tām vajadzētu sadarboties. Valstij bija jānodrošina sistēma pret vardarbību, bet nu izskatās, ka tā sistēma nav nostrādājusi, sacīja Strupišs. Pēc nozieguma Jēkabpilī aizvien vairāk izgaismojas problēma ar nespēju varmāku nošķirt no upura. Strupišs neslēpa, ka šī problēma viņam bija jaunums, jo šādi jautājumi līdz augstākajai tiesai nenonākot. Viņš arī atzina, ka pagājušajā nedēļā jaunu neizpratnes vilni raisīja tiesas lēmums citā lietā – no apcietinājuma izlaist sievas slepkavības mēģinājumā aizdomās turēto. Darba grupā sola skatīt arī šo lietu.
Un vēl
Klimata izmaiņas rada jaunus izaicinājumus visās lauksaimniecības nozarēs, tajā skaitā Austrijas vīnkopjiem. Viena no iespējām, kā risināt problēmu, ir jaunu šo ogu šķirņu audzēšana. Austrijas vīniem raksturīgs sabalansēts skābums un svaigums, un karstums un pāragrā ogu nogatavošanās šo līdzsvaru izjauc. Jaunai šķirnei atvēlētā platība pēdējo astoņu gadu ir trīskāršojusies, un tā ļāvusi vīnkopjiem saglabāt augstos kvalitātes standartus. Tomēr globālā sasilšana paver jaunas iespējas, un šo kultūru jau ir iespējams audzēt Austrijas rajonos, kur līdz šim bija pārāk vēss klimats. Zinātnieki atgādina, ka patlaban vīna dārzus veido pat Zviedrijā un arī pie mums Latvijā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Finanšu ministrija paaugstina iekšzemes kopprodukta pieaugumu; Jēkabpils siltums turpina samazināt apkures izmaksas; un Kāds laiks gaidāms Jāņu nedēļā?
Finanšu ministrija paaugstināja iekšzemes kopprodukta jeb saīsinājumā IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 1%, iepriekš ministrija paredzēja, ka IKP paliks nemainīgs. Savukārt inflācijas prognozi šim gadam 10% apmērā ministrija nemanīja, tiesa, sagaidot strauju cenu kritumu energoresursiem un degvielai. Šī gada IKP izaugsmes prognoze mainīta no 0 līdz 1%, 2024.gadam – no 2% līdz 2,5%. Savukārt inflācijas prognoze šim gadam nav mainīta – 10%. Tomēr ministrija paredz cenu kritumu energoresursiem un degvielai. Šogad algu pieauguma prognoze ir paaugstināta par 2,5 procentpunktiem līdz 11%. Bet bezdarba līmeņa prognoze 2023. gadam ir samazināta par 0,6 procentpunktiem līdz 6,5%. No 2025. gada gaidāms neliels nodarbinātības kritums – būs mazāk darbspējas vecuma iedzīvotāju. Finanšu ministrija norāda, ka prognozes joprojām ir izstrādātas ļoti augstas nenoteiktības apstākļos.
Rīgas pilsētas tiesas spriedums stājies spēkā pret vienu no noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajām personām, kas ļaunprātīgi un ar viltu plānoja un organizēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas grāmatu zādzību 2022. gada 23. aprīlī. Nacionālā bibliotēka, atsaucoties uz tiesas spriedumu, informēja, ka 1977. gadā dzimusī notiesātā persona ar iepriekšēju nolūku nozaga trīs grāmatas ar kopējo vērtību 16 tūkstoši 840 eiro. Personai arī piespriests sešu mēnešu apcietinājums, ko vainīgā persona ir izcietusi pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Par zādzībā iesaistītajām pārējām personām un nozagto grāmatu tālāko ceļu detalizētāku ziņu nav. Tikmēr Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pēc šī gadījuma ir izvērtēti un ieviesti papildu drošības pasākumi.
Ceļu satiksmes drošības direkcija pirms Līgo svētkiem sākusi kampaņu ar nosaukumu "Apguldīt vieglāk, nekā apbedīt", lai mudinātu cilvēkus neļaut saviem iereibušajiem draugiem sēsties pie auto stūres dzērumā. CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norāda, ka Latvijā mirstības statistika pērn divreiz apsteidza dzimstības rādītājus, kas ir drūmākā aina pēdējo 100 gadu laikā. Vienlaikus ceļu satiksmē reģistrētais negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti vadītāji reibumā, pērn sasniedza pēdējo 15 gadu antirekordu. Arī šogad svētku laikā policija strādās pastiprinātā režīmā un rīkos reidus.
Dānijas dienvidaustrumu salā Fānē sarīkots vērienīgs gaisa pūķu festivāls. Uz pasākumu īpaši tika uzaicināti pūķu dzimtenes Ķīnas pārstāvji. Pasākumā piedalījās apmēram pieci tūkstoši entuziastu, kas 14 kilometrus garajā pludmalē pacēla gaisā vairāk nekā 20 tūkstošus pūķu. Pasākumā notika arī pilotēšanas paraugdemonstrējumi, sinhronizēti lidojumi un dažādas citas aktivitātes. Tomēr lielākā uzmanība šogad bija veltīta 25 Ķīnas pārstāvjiem, kas demonstrēja savai valstij raksturīgos gaisa pūķus. Lidojošās konstrukcijas tālajās austrumu zemēs pamatā izgatavo no bambusa, papīra un zīda, kas nodrošina specifisko lidojumu, savukārt rietumvalstīs pūķiem tiek izmantoti mūsdienīgāki materiāli, tai skaitā stikla šķiedra vai neilons.
Krievijas valdības ienākumi no naftas tirdzniecības šī gada pirmajos piecos mēnešos samazinājušies par gandrīz 50%, vakar paziņoja ASV finanšu ministres vietnieks Volijs Adejemo. Šis kritums skaidrojams ar Eiropas Savienības noteikto aizliegumu Krievijas naftas produktu importam, kā arī ar ES, G7 valstu un Austrālijas vienošanos noteikt cenas griestus Krievijas naftas produktiem.
Turpinām ziņas
Siltumenerģijas tarifs Jēkabpilī no 1.augusta tiks samazināts par 15,5%, liecina SIA "Jēkabpils siltuma" paziņojums. "Jēkabpils siltuma" siltumenerģijas gala tarifs patlaban ir 91,38 eiro par megavatstundu, bet no 1.augusta tas būs 78,14 eiro par megavatstundu. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar elektroenerģijas, kurināmā, dabasgāzes un iepirktās siltumenerģijas cenas samazinājumu. Tarifs stāsies spēkā, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neizlems to atsaukt. SIA "Jēkabpils siltums" ir Jēkabpils novada pašvaldības uzņēmums. Tā apgrozījums 2022.gadā bija 6,59 miljoni eiro, peļņa - 0,69 miljoni eiro.
Aizkraukles novada Sociālā dienesta ēkai par 65 tūkstoši 10 eiro pārbūvēs ieejas mezglu un izbūvēs jaunu uzbrauktuvi (pandusu), lai nodrošinātu vides pieejamību visām personu grupām. Aizkraukles novada sociālā dienesta ēkas pagalma pusē paredzēta gan ieejas durvju, gan jaunas uzbrauktuves ierīkošana māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Gar uzbrauktuves malu tiks izveidota marga ar rokturiem divos augstumos. Būvdarbu laikā Sociālā dienesta apmeklētāju plūsma tiks nodrošināta no ēkas otras puses. Iepirkumā izraudzītais būvdarbu veicējs ir SIA "Jards". Sociālā dienesta ēkai veicamo darbu kvalitāti uzraudzīs būvuzraugs, individuālais komersants Raimonds Jansons. Darbu plānots sākt jūnijā, uzbrauktuvi ekspluatācijā nodot līdz 30.novembrim.
Un vēl
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šodien izsludinājis dzeltenās pakāpes brīdinājumu par karstumu, un tas ir pirmais šāda veida brīdinājums šajā gadā. Jau ziņots, ka sākot ar šo gadu, ir paaugstināti karstuma brīdinājuma kritēriji. Dzeltenās pakāpes brīdinājums tiek izsludināts, ja maksimālā gaisa temperatūra +27..+30 grādi gaidāma divas dienas un ilgāk, oranžās pakāpes brīdinājums attiecināms uz gaisa temperatūru +31..+34 grādi, savukārt sarkanais brīdinājums vēstīs par karstumu, kas sasniedz +35 un vairāk grādus.
Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā galvenokārt gaidāms silts un tveicīgs laiks, brīžiem līs, vietām līs stipri un dārdēs pērkons, prognozē sinoptiķi. Sestdien, 17.jūnijā, lietus mākoņi vairāk skars Kurzemi, bet īslaicīgs lietus un pērkona negaiss iespējams arī vietām citviet valstī. Gaisa temperatūra naktī saglabāsies virs +10 grādiem, dienā Vidzemē un Latgalē gaidāms karstums līdz +29 grādiem. Karsts laiks Latvijas austrumos gaidāms arī svētdien, savukārt valsts rietumu un centrālajā daļā gaisa temperatūra zem lietus mākoņiem vietām nepārsniegs +20 grādus.
Nākamās nedēļas sākumā lietus varbūtība pieaugs arī valsts austrumos. Gaisa temperatūra naktīs galvenokārt būs +12..+17 grādi, dienās tā pakāpsies līdz +20..+28 grādiem. Saglabāsies lēns vējš. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei Jāņos Latvijā būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs un iespējams pērkona negaiss. Dienas laikā gaiss iesils līdz +22..+27 grādiem. Jāņu naktī gaisa temperatūra noslīdēs līdz +9..+14 grādiem.