Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 20.jūnijā
- 20 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Aicina ar likumu nepieļaut rusifikācijas vai totalitāro režīmu slavināšanu vietvārdu nosaukumos; Aicina Dziesmu svētkus svinēt videi draudzīgi; un Līgo svētkos strādās atsevišķas pasta nodaļas.
Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu pieņemt likumu, ar kuru "izskaust un nākotnē nepieļaut" rusifikācijas vai totalitāro režīmu slavināšanu ielu un vietvārdu nosaukumos, izriet no valsts pirmās personas paziņojuma. Viņš norādīja, ka aizvadītajā desmitgadē ir redzama globāla tendence izvērtēt Rietumeiropas impēriju koloniālisma politiku un tās līdz mūsdienām turpinošās ietekmes. Pēc prezidenta paustā, tiek piedāvāti atšķirīgi risinājumi - sākot ar radikālu visu koloniālisma pēdu izdzēšanu un kompensāciju prasīšanu no kādreizējo kolonizatoru pēctečiem līdz pat šo vēstures traģisko lappušu aizmiršanai. Viņš atzīmē, ka Latvijas valsts politika šajā ziņā ir konsekventa - tā visdažādākajos veidos piemin un nosoda okupācijas režīmu noziegumus un godina savus brīvības cīnītājus. Viņš rosina Saeimu pieņemt likumu par komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu.
2022. gadā sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 17,1% mazāka nekā vīriešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizorisko datu aprēķins. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plaisa starp sieviešu un vīriešu stundas vidējo atalgojumu pieauga par 2,5 procentpunktiem. Pērn vislielākā darba samaksas atšķirība bija mākslas, kultūras un atpūtas pakalpojumu nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 37,2% lielāka nekā sieviešu, un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kur atšķirība bija 34% par labu vīriešiem. Privātajā sektorā sieviešu un vīriešu stundas atalgojuma atšķirība bija par 2,8 procentpunktiem lielāka (18,1%) nekā sabiedriskajā (15,3%). Sievietes, kas strādāja pilnu darba laiku, nopelnīja par 20% mazāk nekā vīrieši, bet atalgojuma atšķirība starp nepilnu laiku strādājošajiem bija mazāka (12,4%).
Latvijā pirmos "Rail Baltica" pamattrases būvdarbus plānots sākt šī gada nogalē prioritārajā virzienā no lidostas "Rīga" līdz Lietuvas robežai pēc konkrēto posmu būvprojektu apstiprināšanas. Pašlaik šis ir tehniski gatavākais un stratēģiski nozīmīgākais posms, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu, norāda "RB Rail" pārstāvji. Pēc tam, kad būs sagatavotas nākamās būvatļaujas, būvniecība turpināsies pamattrases ziemeļu virzienā, nodrošinot savienojumu ar Igauniju.
ANO pārmetusi Maskavai, ka tā liedz ANO palīdzības organizāciju darbiniekiem piekļūt Krievijas okupētajiem apgabaliem, ko skāruši plūdi pēc Kahovkas HES uzspridzināšanas. ANO humānās palīdzības koordinatore Ukrainā Denīze Brauna svētdien paziņoja, ka ANO sazinājusies ar Maskavu un Kijivu jautājumā par postažu, ko radījusi Kahovkas HES uzspridzināšana. Krievijas valdība līdz šim ir noraidījusi ANO lūgumu ļaut piekļūt apgabaliem, kas atrodas tās pagaidu kontrolē, sacīja Brauna. Ekskluzīvi bezpilota lidaparāta uzņemti fotoattēli un ziņu aģentūras AP iegūtā informācija liecina, ka Krievijai bija līdzekļi, motīvs un iespēja uzspridzināt Krievijas kontrolē esošo Kahovkas HES. Tas atrodas uz Dņepras upes, kas veido frontes līniju starp Krievijas un Ukrainas spēkiem, kas izvietpjušies attiecīgi austrumu un rietumu krastos. Vairāki analītiķi uzskata, ka aizsprosta pārrāvums ir Krievijas centieni izjaukt Ukrainas pretuzbrukumu Hersonas reģionā.
Eiropas Parlaments ir nobalsojis par jauniem noteikumiem, kas ietekmēs visu Eiropas Savienībā pārdoto bateriju izstrādi, ražošanu un izlietoto bateriju apsaimniekošanu. Mazāk atkritumu, vairāk izaugsmes un inovāciju – tas ir tā sauktais aprites ekonomikas un arī zaļais kurss, ko cenšas īstenot Eiropas Savienība. Tagad pirmo reizi ir pieņemts Eiropas Komisijas priekšlikums, kas aptver kādas preces – konkrēti baterijas – pilnu "dzīves" ciklu. Gaidāms, ka mobilajiem telefoniem un datoriem ar nomaināmām baterijām jābūt ieviestiem pēc aptuveni trīsarpus gadiem.
Turpinām ziņas
Pasaules Dabas fonds aicina Dziesmu un deju svētkus svinēt videi draudzīgi. Dabas fonds kopā ar 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku rīkotājiem, Latvijas Nacionālo kultūras centru, aicina ikvienu dalībnieku un apmeklētāju gatavoties svētkiem atbildīgi, izvērtējot savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, pārtika, ūdens un elektroenerģijas patēriņš, atkritumu šķirošana, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi, kā arī dabai draudzīga gatavošanās svētkiem. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību tam, kā ikdienas paradumu maiņa var palīdzēt mazināt svētku ietekmi uz vidi, Dabas fonds šomēnes sāk vides izglītības kampaņu "Kopā turpināties", sagatavojot virkni ieteikumu, kuri atgādina par videi draudzīgām rīcībām, kuras ikviens svētku dalībnieks un apmeklētājs var sākt īstenot jau šodien.
Jāņu nedēļas ieskaņā Latvijas Dabas fonds sācis arī akciju "Darām pļavu kopā!", kurā visu vasaru aicinās Latvijas iedzīvotājus iesaistīties savvaļas augu sēklu vākšanā. Ievāktās augu sēklas tiks izmantotas, lai ar tām bagātinātu pilsētu zālājus un atjaunotu dabiskās pļavas, tādējādi palīdzot nodrošināt Latvijas dabisko pļavu nākotni, kas ir viens no Latvijas izzūdošajiem dabas, kultūrvēstures un ainavas dārgumiem. Kā parādīja Dabas skaitīšanas rezultāti, tās saglabājušās vien 0,9% Latvijas teritorijas, bet pirms 100 gadiem tie bija 30%. Līdz ar pļavām zūd augu daudzveidība un arī ļoti nozīmīgie ekosistēmu pakalpojumi, ko sniedz dabiskā pļava - apputeksnētāju uzturēšana, plūdu regulēšana, CO2 piesaiste un citi.
Un vēl
Līgo dienā, 23.jūnijā, pasta pakalpojumi tiks nodrošināti atsevišķās pasta nodaļās Latvijas lielākajās pilsētās, savukārt Jāņi, 24.jūnijs, "Latvijas pastam" būs brīvdiena. Savukārt 25.jūnijā pasta nodaļas strādās saskaņā ar svētdienas grafiku, taču atsevišķām nodaļām šajā dienā būs mainīts darbalaiks. Klienti, kam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirtie pabalsti un pensijas tiek piegādātas dzīvesvietā ar "Latvijas pasta" starpniecību un kam izmaksa paredzēta brīvdienu datumos, tās saņems agrāk. Līgo dienā, piektdien, 23.jūnijā, pasta pakalpojumi būs pieejami arī Jēkabpilī, Rīgas ielā pasta nodaļā veikala telpās.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ceturtdien Egils Levits saeimu uzrunās pēdējo reizi prezidenta amatā; Tiesībsargs aicina vecākus ziņot, ja skolas prasa iegādāties mācībām nepieciešamās lietas; un Līgo dienā aicina uz rīta amatnieku tirgu Viesītē.
Saeimas sēdē šo ceturtdien pulksten 9 Egils Levits pēdējo reizi uzrunās parlamentu Valsts prezidenta amatā. Levita pilnvaras valsts pirmās amatpersonas amatā beigsies 8.jūlijā, kad svinīgo zvērestu dos un Valsts prezidenta amatā stāsies "Jaunās vienotības" virzītais ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Jau ziņots, ka Levits no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Valdība "kā komanda" kopā ar neatkarīgajām institūcijām ir atradusi 140 miljonus eiro, ko papildu piešķirt veselības aprūpei, tā žurnālistiem līdzekļu meklēšanas procesu vērtēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Pēc viņa vārdiem, Kariņš bija bažījies, ka līdzekļu atrašana prasīs daudz plašāku cīņu, bet tāda neesot bijusi vajadzīga. Premjers pozitīvi vērtēja, ka valdība un koalīcija strādājusi "kā komanda" un ka nauda atrasta, nepaaugstinot nedz nodokļus, nedz valsts ārējo parādu. Kā labu piemēru Kariņš minēja Satversmes tiesu, kas kā neatkarīga institūcija nolēmusi arī daļu savu līdzekļi piešķirt veselībai.
Papildu 140 miljoni eiro veselībai tiks piešķirti ne vienā piegājienā, bet visa atlikušā gada laikā, skaidroja valdības vadītājs.
Tas sākās, kad Latvijas izlases hokejists Ralfs Freibergs pasaules čempionāta laikā sociālajos tīklos piedāvāja savu spēles nūju apmaiņā pret dziesmu svētku biļetēm. Cilvēki atsaucās un piedāvāja savas biļetes, tomēr svētku organizētāji pasteidzās un paziņoja gan Ralfam, gan pārējiem, ka viņiem biļetes uz svētkiem nebūs jāpērk. Pirmdien viņi tās saņēma. Ralfs uz Dziesmu un deju svētkiem dosies kopā ar sievu. Tāpat lēmis arī galvenais treneris Harijs Vītoliņš.
Jūlijā Viļņā gaidāmajā NATO samitā Ukraina netiks oficiāli uzaicināta pievienoties aliansei, vakar paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzsvēra, ka konsultācijas par Ukrainu turpinās, taču viņš vēl nevarēja pateikt, kāds būs to iznākums. Tikmēr
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka aliansei ir jābūt skaidram pievienošanās procedūras grafikam, uzsverot, ka Ukraina jau ir gatava būt NATO un tikai gaida, kad NATO pati būs tam gatava.
Krievija ne tikai neiekaros jaunas teritorijas Ukrainā, bet tai nāksies zaudēt arī iepriekš okupētās. Tā savā ikvakara uzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš norādījis, ka Ukrainas armija soli pa solim virzās uz priekšu. Viņš slavēja Ukrainas spēkus par ļoti efektīvo ienaidnieka uzbrukumu atvairīšanu netālu no Avdijivkas, kas ir viens no centrālajiem kauju punktiem austrumos.
Ķīna nesūtīs ieročus Krievijai, kura jau vairāk nekā gadu turpina karu pret Ukrainu. Tāds solījums izskanējis Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina un ASV ārlietu ministra Entonija Blinkena tikšanās laikā. Blinkens arī aicināja Ķīnas valdību būt piesardzīgu pret Ķīnas uzņēmumiem, kas, iespējams, jau apgādā Maskavu ar tehnoloģijām. Abu līderu tikšanās ir daļa no divu dienu ilgās Blinkena vizītes Ķīnā, kuras mērķis ir mazināt spriedzi Vašingtonas un Pekinas attiecībās. Tagad abas puses apņēmās sarunas vēl turpināt.
Turpinām ziņas
Tiesībsargs līdz 19.jūlijam aicina vecākus sniegt informāciju par pašvaldību izglītības iestādēm, kuras lūdz vecākus iegādāties mācību vajadzībām nepieciešamās lietas. Šāds aicinājums izteikts, jo tiesībsargs esot saņēmis signālus par Latvijas izglītības iestādēm, kuras atgriezušās pie prakses izsniegt vecākiem sarakstus ar lietām, kas jāpērk bērna mācību vajadzībām. Informāciju var iesniegt elektroniski, aizpildot izpētes formu, kas pieejama tiesībsarga biroja mājaslapā.
Ar eksāmenu vēsturē vakar ir noslēgusies centralizēto eksāmenu sesija. Pirmo reizi centralizētos eksāmenus kārtoja arī pamatskolu beidzēji, turklāt vidusskolēniem bija iespēja rakstīt eksāmenus dažādās grūtības pakāpēs. Trīs no eksāmeniem noritēja tiešsaistē un ne bez problēmām – sākotnēji vairākiem skolēniem neizdevās pieslēgties eksāmenam kultūrā un mākslā. Lielākie šīs sesijas izaicinājumi saistīti ar tiešsaistes eksāmenu nodrošināšanu, jo arī īsto eksāmenu laikā serveriem radās problēmas. Tāpēc, piemēram, pagājušajā nedēļā eksāmenā kultūrā un mākslā 200 skolēniem eksāmenam sākotnēji pieslēgties neizdevās. Viņi uzdevumus varēja sākt pildīt vēlāk. Šis ir gads, kad Valsts izglītības satura centrs mēģinot saprast, kāda ir gatavība virzībai arī uz lielu eksāmenu kārtošanu tiešsaistē. Tad, kad eksāmeni noslēgsies, tiks ļoti kritiski izvērtēti visi šie procesi, lai saprastu, kā rīkoties nākamajā gadā. Centralizēto eksāmenu rezultāti pamatskolu beidzējiem būs zināmi šodien, bet vidusskolēniem tie būs jāpagaida vēl nedaudz ilgāk, nekā ierasts.
Un vēl
Piektdien Viesītē aicina uz amatnieku un mājražotāju Līgo rīta gadatirgu, kas norisināsies Zaļā tirgus teritorijā. Tirgus sāksies jau pulksten astoņos no rīta un tirgošanās noritēs līdz vieniem dienā. Līgo rīta tirgū aicināti piedalīties mājražotāji ar sieru, alu, maizi, medu un citiem garšīgiem svētku gardumiem, amatnieki un rokdarbnieki ar saviem izstrādājumiem, dārzkopji ar stādiem un citu lauksaimniecības produkciju, kā arī tirgotāji ar Līgo svētku suvenīriem un rotājumiem! Plašāka informācija pa tālruni 26420801.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pirmo papildus finansējumu veselības aprūpei saņems ambulatorais sektors; Jēkabpilij piešķir naudu ziemā notikušo plūdu seku novēršanai; un Kā kursēs vilcieni Līgo svētkos?
No ministriju makos veselības aprūpei atrastajiem kopumā 140 miljoniem eiro pirmais papildu finansējumu saņems ambulatorais sektors, to intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Līga Meņģelsone. Ministre sacīja, ka kopumā 140 miljoni eiro nepieciešami ambulatorajiem izmeklējumiem, stacionārajai aprūpei, tāpat bērnu zobārstniecībai, kompensējamiem medikamentiem, kā arī ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai. Jau ziņots, ka papildu finansējums nozarē nonāks vairākos posmos. Pirmajā posmā 57 miljonus eiro paredzēts novirzīt ambulatorā sektora darbības nodrošināšanai.
Nav skaidrības par koalīcijas paplašināšanas sarunu tālāko virzību. "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nesteidz atbildēt, vai tās piedalīsies Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rosinātajās piecu partiju tālākajās sarunās par iespējamu valdošās koalīcijas paplašināšanu. Uz piektdien notikušajām sarunām, uz kurām bija aicinātas piecas partijas, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvinība neieradās, līdz ar to apspriedās tikai "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie”. Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam pārējie koalīcijas partneri iebilst.
Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības aizsargājamo produktu, pauž biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Viņa norāda, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji, to vidū lielākie ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", kas ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas. Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Kā norāda "Siera klubs" vadītāja, ražošanas apjoma kritumam ir vairāki iemesli, tajā skaitā pieprasījuma samazinājums, ko veido izpratnes trūkums par to, kas ir Jāņu siers. Davidanova uzskata, ka lielveikaliem būtu lietderīgi Jāņu sieru izdalīt no importētajiem sieriem un Jāņu siera imitācijām, jo lai gan uz produktiem ir ES aizsargājamā produkta zīme, to var arī nepamanīt. Viņa arī atzīmēja, lai gan svaigpiena cenas ir samazinājušās, kopējās izmaksas un produkta pašizmaksa ir palielinājusies, jo kāpušas cenas olu masai, ķimenēm, kartonam un izmaksām, kas saistītas ar darbaspēku.
Atlantijas okeānā turpinās plaša meklēšanas operācija, kuras mērķis ir atrast nelielu zemūdeni, ar kuru tūristus veda aplūkot 1912. gadā nogrimušā pasažieru kuģa "Titāniks" vraku. Sakari ar zemūdeni, kurā atradās pieci cilvēki, pazuda svētdien aptuveni divas stundas pēc peldlīdzekļa nolaišanās dzelmē. Meklēšanas darbos, kas notiek aptuveni 700 kilometru no Kanādas austrumu piekrastes, ir iesaistījušies ASV un Kanādas krasta apsardzes kuģi, kā arī vairāki privātie kuģi. Varasiestādes apgalvoja, ka pazudušajai zemūdenei vajadzēja būt skābekļa krājumiem četrām diennaktīm, tāpēc nav atlicis daudz laika, lai atrastu peldlīdzekli un mēģinātu izglābt tur esošos cilvēkus, ja vien viņi vēl ir dzīvi. Zemūdens apkalpes un pasažieru vārdi nav publiskoti, bet britu raidorganizācija BBC vēsta, ka uz tās atradās arī 59 gadus vecais miljardieris Hamišs Hārdings, kurš svētdien savos sociālajos tīklos paziņoja, ka viņam būs iespēja pavisam tuvu aplūkot "Titānika" vraku, kas atrodas 3800 metru dziļumā. Ceļojumā varēja doties tikai turīgi cilvēki, jo biļete uz "Titānika" vraku maksāja 250 tūkstošus dolāru jeb 228 tūkstošus eiro.
Līdzīgi kā pie mums, arī Dānijā vasaras saulgriežu svētku neatņemama sastāvdaļa ir ugunskuri. Lielā sausuma dēļ daļā valsts teritorijas noteikts to aizliegums, bet glābēji sola būt elastīgi, un, situācijai uzlabojoties, atsevišķos rajonos dot atļauju. Amatpersonas informē, ka lielie ugunskuri būs aizliegti Bornholmas salā un vairākos Rietumzēlandes rajonos, un dažādi ierobežojumi būs spēkā arī pārējā valsts daļā uz rietumiem no Lielā Belta jūras šauruma. Tradīciju glabātājiem un arī glābējiem atliek cerēt, ka solītais lietus būs pietiekami spēcīgs un nedaudz mazinās ugunsgrēku risku. Dānijā tautas iemīļotos svētkus svin 23. un 24. jūnijā, un tajos apvienoti tradicionālie saulgrieži ar viena no kristietības simbola – Jāņa Kristītāja – dzimšanas diena. Arī pie mums nebūt ne visos rajonos ir pietiekami nolijis, tāpēc, kurinot ugunskurus, jāievēro visi iespējamie drošības pasākumi.
Turpinām ziņas
Valdība šodien atbalstīja 898 tūkstoši 613 eiro piešķiršanu Jēkabpils novadam aizvadītās ziemas plūdu radīto postījumu novēršanai. Ministru kabineta rīkojums paredz piešķirt Jēkabpils novada pašvaldībai finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu daļu no izdevumiem par janvāra plūdu krīzes laikā jau paveiktajiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primārajiem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanu pašvaldības teritorijā.
Jau ziņots, ka no finansējuma pirmās daļas paredzēts segt plūdu krīzes laikā no 14. līdz 17.janvārim veikto darbu izmaksas par dambja stiprināšanu, par potenciāli applūstošo teritoriju aizsargāšanu no applūšanas, par ūdens līmeņa mazināšanas pasākumiem Daugavā, norīkojot ekskavatorus ledus sastrēguma mazināšanai, par caurplūdes atjaunošanu, par ūdens atsūknēšanas darbiem un citiem pasākumiem. Vēl finansējums nepieciešams plūdos cietušajām un bojātajām Jēkabpils pilsētas deviņām ielām. Jēkabpils pašvaldība paredz, ka provizoriski šo deviņu ielu remonta un atjaunošanas izmaksas varētu būt 1 līdz 1,4 miljoni eiro.
Pašlaik normatīvais regulējums ir pietiekams, lai tādi traģiski gadījumi kā, piemēram, Jēkabpilī nenotiktu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica tiesībsargs Juris Jansons. Viņš arī pauda kritiku ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumiem saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpilī. Jai ziņots, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.
Starp 43 Latvijas pašvaldībām viszemākais līmenis informācijas atklātības jomā ir Varakļānos, bet visaugstākais - Rīgā, secināts biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" pētījumā "Pašvaldību atklātības indekss 2023". No kopumā 40 izvērtējumā iespējamiem punktiem Varakļānu pašvaldība novērtēta robežās no 8,5 līdz 15 punktiem. "Delnas" pētnieks Olafs Grigus informē, ka Varakļānu zemais vērtējums nav saistāms ar kādām tehniskām nepilnībām. Arī pagājušā gada atklātības indeksā, Varakļānu novada pašvaldībai bija ļoti zems vērtējums. Pētījumā secināts, ka pašvaldībām visgrūtāk klājies ar korupcijas apkarošanas sadaļu, kurā būtu iekļaujams korupcijas apkarošanas plāns, šī plāna īstenošanas pārskats, pašvaldības ētikas kodeksi, interešu un aktīvu deklarācijas, ziedojumi domes politiskajiem spēkiem, trauksmes celšanas kanāls, trauksmes celšanas ziņojumu apstrādes procedūra. Kopumā tieši šajos indikatoros pašvaldības ieguvušas viszemākos rezultātus. Arī šajā jomā visaugstākais rādītājs ir Rīgai, septītajā vietā ierindojas Jēkabpils, astotajā – Līvānu un devītajā - Preiļu novads.
Un vēl
23. jūnijā lielākā daļa vilcienu kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt 22. jūnijā – pēc piektdienu grafika, kad ierasti tiek norīkots vairāk vilcienu un palielināts vagonu skaits izbraukšanai no Rīgas uz reģioniem. "Pasažieru vilciens" norāda, ka tā nodrošinās iespēju pasažieriem gan aizbraukt uz svinēšanas vietām tuvāk dabai, gan pēc svētkiem atgriezties mājās.