Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 28.jūnijā
- 28 junijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Veselības nozares budžets arī pēc papildu finansējuma piešķiršanas joprojām neatbildīs PVO ieteikumiem; Jēkabpilij piešķirti 12 miljoni eiro dambja rekonstrukcijai; un Sestdien notiks ikgadējais lauksaimniecības pasākums "Traktrodiena".
14.Saeimas pavasara sesijā aktīvākais debatētājs parlamentā bijis opozīcijas deputāts Viktors Valainis. Viņš aizvadītajā sesijā Saeimas sēdēs debatēt devies 122 reizes. Aktivitātes ziņā viņam seko opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš, kurš no tribīnes runājis 78 reizes, Ainārs Šlesers - 72 reizes, Aleksejs Rosļikovs - 55 reizes, Viktorija Pleškāne - 52 reizes, un Andris Šuvajevs - 51 reizi. Aizvadītajā sesijā Saeimas deputāti sanāca uz 16 sēdēm, tajā skaitā sešām ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā galīgajā lasījumā Saeima pieņēmusi 70 likumus, no tiem sešus jaunus likumus un 64 grozījumus likumos. Saeima šī gada rudens sesiju sāks 4.septembrī.
Piešķirot papildu 140 miljonus eiro veselības aprūpei, Latvijas veselības nozares budžets sasniegs tikai 9,6% no vispārējās valdības izdevumiem, ne Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos vismaz 12%, aplēsusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tās pārstāve Inga Rudzīte atsaucas uz Finanšu ministrijas ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei, ko šī gada 21.jūnijā sniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Pēc Finanšu ministrijas teiktā, palielinot par 140 miljoniem eiro veselības nozares budžetu, tiks sasniegts PVO ekspertu ieteikums, un veselības aprūpei būs atvēlēti 12,3% no valdības izdevumiem. Tas neatbilst patiesībai, apgalvo Rudzīte, jo no PVO publikācijas, uz ko ministrija atsaucās savā ziņojumā, "nepārprotami izriet", ka ar valsts finansējumu veselības aprūpei domāti vispārējās valdības izdevumi, no kuriem būtu ieteicams sasniegt vismaz 12%. Pēc mediķu arodbiedrības aplēsēm, līdz PVO ieteikuma patiesai izpildei Latvijā veselības nozarei joprojām pietrūkstot aptuveni 450 miljoni eiro.
No 1.jūlija karavīru atalgojums tiks noteikts vismaz valsts vidējās algas apmērā, jeb 35% virs valstī noteiktās minimālās mēneša darba samaksas kareivju un instruktoru sastāva zemākajai mēnešalgas likmei. Projekts paredz grozīt karavīru mēnešalgas likmes, lai nodrošinātu darba tirgū konkurētspējīgas karavīru atalgojumu, kā arī precizētu karavīru mēnešalgu likmes atbilstoši Valsts kontroles 2022.gada revīzijas ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem par profesionālā dienesta karavīru atlīdzību.
Ukrainas bruņotie spēki neseno operāciju gaitā pirmo reizi valsts austrumos atguvuši apvidu, kas bija okupēts kopš 2014.gada, vakar apstiprināja Lielbritānijas militārais izlūkdienests. Ukrainas desantniekiem izdevies nedaudz pavirzīties uz priekšu uz austrumiem no Krasnohorivkas netālu no Doneckas, norāda britu izlūki. Šis ciemats atrodas uz vecās kontroles līnijas.
Ukrainas Rietumu sabiedrotie ieteikuši Kijivai Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" dumpja laikā neuzbrukt Krievijas teritorijai, vēsta ASV telekanāls CNN, atsaucoties uz Rietumu avotu. Rietumu pārstāvji ar Ukrainas amatpersonām sazinājušies vairākos līmeņos, brīdinot, ka nevajadzētu izmantot haosu Krievijā triecienu veikšanai. Viņi bažījušies, ka Ukraina un Rietumi tiks apsūdzēti par palīdzības sniegšanu "Vagner" vadītājam Jevgēņijam Prigožinam un draudiem Krievijas suverenitātei.
2024. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotāji Parīzē aizlieguši alkoholisko dzērienu lietošanu sacensību tribīnēs, atsaucoties uz orgkomitejas pārstāvjiem, vēsta "Le Parisien". Tiek ziņots, ka galvenais iemesls alkohola atteikumam olimpiskajās arēnās ir valstī noteiktais likums, kas regulē alkohola produktu reklāmas noteikumus Francijā un aizliedz alkohola zīmolu izmantošanu sporta pasākumu nosaukumos. Tajā pašā laikā šis ierobežojums neietekmēs skatītājus, kuri ir iegādājušies VIP biļetes. Vienīgā vieta, kur pirms sacensībām varēs lietot alkoholu, būs speciāli izveidotās komforta zonas stadionos. Kā ziņots, vasaras olimpiskās spēles Parīzē notiks no 2024. gada 26. jūlija līdz 11. augustam.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pretplūdu pasākumiem tiks piesaistīti vairāk nekā 12 miljoni eiro, paredz vakar valdības pieņemtie noteikumi Eiropas Savienības kohēzijas programmas pasākuma "Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi" pirmajai projektu iesniegumu atlases kārtai. Pirmās atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais finansējums plānots vismaz 12,7 miljoni eiro. No tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums plānots 10,8 miljoni eiro. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, paredzēti neatliekami pasākumi Jēkabpils aizsargdambja stiprināšanā, kas jāveic līdz 2024.gadam. Tajā skaitā paredzēta aizsargdambja kreisā krasta pārbūve 5,2 kilometru garumā, aizsargdambja labā krasta pārbūve 1,2 kilometru garumā, papildu pretplūdu zaļās infrastruktūras izveide.
Kā ziņots, valdība iepriekš atbalstīja 898 tūkstoši 613 eiro piešķiršanu Jēkabpils novadam aizvadītās ziemas plūdu radīto postījumu novēršanai. Ministru kabineta rīkojums paredz piešķirt Jēkabpils novada pašvaldībai finansējumu, lai segtu daļu no izdevumiem par janvāra plūdu krīzes laikā jau paveiktajiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primārajiem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanu pašvaldības teritorijā.
Īstenojot Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas pasākumu "Viedās pašvaldības", plānots paaugstināt pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti. Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pieņemto noteikumu mērķis ir veicināt viedo pašvaldību attīstību, ieviešot viedus risinājumus pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā. Projektu ideju priekšatlasi veiks VARAM sadarbībā ar plānošanas reģioniem.
Projektus varēs iesniegt pašvaldības, tās izveidotas iestādes, vai pašvaldības kapitālsabiedrības. Plānotais finansējums šiem projektiem ir ne mazāks kā 18 miljoni 270 tūkstoši eiro.
Un vēl
Sestdien, 1.jūlijā, notiks ikgadējais lauksaimniecības pasākums "Traktrodiena", kurā vienuviet pulcēsies vairāk nekā 60 lauksaimniecības uzņēmumi, kā arī valsts un nevalstiskās organizācijas. Pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstību, lauku vides saglabāšanu un pilnveidošanu, resursu efektīvāku izmantošanu un apsaimniekošanu, apvienojot izglītību, ražošanu un praktiskos demonstrējumus lauksaimniecībā, attīstot pieredzes apmaiņu starp lauksaimniecības nozares pārstāvjiem. Pasākums notiks AS "Agrofirma "Tērvete"" teritorijā. Pasākuma laikā notiks jau par tradīciju kļuvušās traktoru piekabju kalnā vilkšanas sacensības dažādās spēkratu jaudas grupās. Uz lauka norisināsies praktiski augsnes apstrādes un lopbarības sagatavošanas demonstrējumi, kā arī visas dienas garumā apmeklētājus gaidīs plaša lauksaimniecības izstāde. Pasākumā ieeja ir bez maksas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas-Baltkrievijas robežas pirmo kārtu pabeigs šogad, Miķelāni bekons sola mazināt smaku izplatību Biržu ciema apkārtnē; un Dziesmu svētku laikā aicina pie mājām izkārt valsts karogus.
Latvijas-Baltkrievijas robežas pirmās kārtas izbūvi plānots pabeigt līdz šī gada decembrim, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums. Pirmā kārtā notiek būvdarbi visās darbu daļās - aktīvi būvdarbi - 85,45 kilometru garumā. Līdz šim jau izbūvēts pastāvīgais žogs 60,2 km garumā un dzelzceļa šķērsojums. Otrajā kārtā visās darbu daļās noris Būvniecības ieceres izstrāde, vienlaikus tiek turpināts zemes vienību novērtēšanas, atsavināšanas un atmežošanas process, nostiprinot īpašuma tiesības zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Trešās kārtas pirmajā posmā ir sākta Būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, saskaņā ar laika grafiku to plānots pabeigt 2023.gada rudenī un sākt zemes vienību novērtēšanas, atsavināšanas un apauguma noņemšanas darbus.
Latvija uzņemsies jaunas ilgtermiņa saistības Ukrainas atbalstam no 2024.gada līdz 2027.gadam, nepārsniedzot 6 miljoni 471 tūkstoti 254 eiro. Saistības paredzētas iemaksu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes izveidotajam instrumentam atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023.gadā. Eiropas Parlaments un Padome 2022.gada 14.decembrī izveidoja atbalsta instrumentu Ukrainai, ko sniedz aizdevumu veidā par maksimālo summu līdz 18 miljardiem eiro neatmaksājama atbalsta un procentu likmes subsīdiju veidā. Latvijas šobrīd provizoriski noteiktā maksimālā iemaksas summa veido 6,47 miljoni eiro. Nolīgums paredz, ka šobrīd noteiktā maksimālā iemaksu summa atbilst katras dalībvalsts relatīvajai daļai no ES kopējā nacionālā kopienākuma, kas Latvijai ir 0,231%.
Valdība pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju. Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda vakar ziņoja, ka bankas politikas veidotāji drīzumā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentu likmes sasniegs savu maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentu likmju paaugstinājums. Viņa norādīja, ka par centrālās banka politiku tiks izlemts katrā sanāksmē atsevišķi, un banka tās nākamajā sanāksmē jūlijā turpinās palielināt procentu likmes. Lagarda uzsvēra, ka bankas mērķis ir samazināt inflāciju līdz tās noteiktajam 2% mērķrādītājam.
Jau ziņots, ka Eiropas centrālās bankas padome procentu likmes palielinājusi jau astoņas sanāksmes pēc kārtas, tādējādi cenšoties cīnīties ar augsto inflāciju.
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs otrdien brīdināja, ka Covid-19 risks nav izzudis, norādot, ka tas reģionā joprojām izraisa gandrīz tūkstoš nāves gadījumu nedēļā. Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģionā ietilpst 53 valstis, ieskaitot Krieviju un valstis Vidusāzijā. Pasaules veselības organizācija aicina nodrošināt vismaz 70% vakcinācijas līmeni neaizsargātajās grupās. Ekspertu aplēses liecina, ka aptuveni 36 miljoni cilvēku reģionā pēdējo trīs gadu laikā ir saslimuši ar tā saukto "garo Covid-19", kas joprojām ir sarežģīts stāvoklis, par kuru zināms ļoti maz. Pasaules veselības organizācija norāda, ja neizstrādās visaptverošu diagnostiku un ārstēšanu "garajam Covid-19", tad nekad tā pa īstam neatgūsimies no pandēmijas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien atzinis, ka algotņu grupējumu "Vagner" pilnībā finansēja valsts. Pēc viņa teiktā, no 2022.gada maija līdz 2023.gada maijam varasiestādes izmaksāja vairāk nekā 86 miljardus rubļu jeb aptuveni 900 miljonus eiro "Vagner" kaujinieku algās un motivācijas maksājumos. "Vagner" īpašnieks - kompānija "Konkord", kas pieder Jevgeņijam Prigožinam, - gada laikā militārajā tirdzniecībā nopelnīja 80 miljardus rubļu, norāda Putins. Prigožinu viņš nepieminēja. Jau ziņots, ka Krievijas varasiestādes gadiem ilgi uzstāja, ka "Vagner" nekādi nav saistīts ar valsti. Taču Minhenes drošības konferences laikā Francijas prezidents Emanuels Makrons apsūdzēja Putinu melos par šiem apgalvojumiem.
Turpinām ziņas
Cūkkopības uzņēmums SIA "Miķelāni bekons" palīdzēs zemniekiem turpmāk sekmīgāk saplānot vircas izvešanu Biržu ciema apkaimē, norāda kompānijas valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš, komentējot Jēkabpils novada Biržu ciema iedzīvotāju sūdzības par smakām no cūku fermas. Uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā veicis ievērojamas investīcijas vircas krātuvju un izlaišanas sistēmu uzlabošanā, lai šādu problēmu nebūtu, taču Biržu ciemā iedzīvotāju neapmierinātību ir izraisījusi pārāk ilgā vircas izvešana šogad pavasarī, ko uzņēmums uzticējis veikt vietējiem zemniekiem. Strazdiņš atzīmē, ka vietējiem lauksaimniekiem cūku radītais mēslojums ir svarīgs elements, lai pabarotu augus uz laukiem, īpaši apstākļos, kad minerālmēslu cenas ir ļoti augstas, tāpēc uzņēmums pēdējos divus gadus vircas izvešanu nodevis apkārtējiem zemniekiem.
Jau ziņots, ka 12.jūlijā tiks rīkota kopēja sapulce ar uzņēmumu, Biržu iedzīvotājiem un novada vadību, lai izrunātu problemātisko jautājumus. Sapulcē plānots izskaidrot notikušā cēloņus un uzņēmums ir gatavs veikt nepieciešamos pasākumus, lai līdz nākamajai reizei rudenī palīdzētu vietējiem zemniekiem sekmīgāk saplānot vircas izvešanu pa lauku blokiem.
Augsta vardarbības riska gadījumā cietusī persona varēs saņemt lielāku atbalsta apjomu un no 1.jūlija visā valsts teritorijā kā atsevišķs valsts apmaksāts pakalpojums tiks ieviests krīzes dzīvokļa pakalpojums, paredz otrdien valdības pieņemtie grozījumi Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtībā no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām. Pašlaik šādu pakalpojumu nodrošina tikai atsevišķas pašvaldības no saviem līdzekļiem. Krīzes dzīvokļa pakalpojums noteikts līdz 30 dienām, nepieciešamības gadījumā pagarinot līdz 180 dienām. Pakalpojumu augsta vardarbības riska gadījumos varēs saņemt, ja šādu nepieciešamību būs identificējis sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālists, kas sniedz personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, kurā konstatēts augsts vardarbības risks. Grozījumi arī noteic, ka valsts segs krīzes dzīvokļa izmaksas.
Un vēl
27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku Rīcības komiteja pirmssvētku sēdē akceptējusi divus rosinājumus – aicināt Latvijas pašvaldības par godu Svētkiem nedēļā no 2. līdz 9. jūlijam izkārt valsts karogus, kā arī rosināt valsts iestādes, kas darbojas Rīgā, Rīgas pašvaldības un privātās institūcijas iespēju robežās Svētku nedēļas laikā pēc iespējas organizēt darbu attālināti. Ņemot vērā svētku nozīmību, kā arī lai izrādītu pienācīgu godu Dziesmu un deju svētku tradīcijām, arī svētku dalībniekiem un atbalstītājiem, īpaši pašvaldībām, Svētku rīkotāji aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un institūciju pie ēkām izkārt Latvijas valsts karogu svētku nedēļā.
Sākot ar 2. jūliju, kad Rīgā notiks Svētku dalībnieku gājiens "Novadu dižošanās", līdz pat 9. jūlijam, izskanot Noslēguma koncertam "Kopā Augšup", Rīgas ielās papildus kursēs vairāk nekā 800 autobusu. Tā kā gaidāmi lielāki sastrēgumi, Svētku rīkotāji vērš uzmanību, ka ceļā uz un no darba būs jāpavada ilgāks laiks, nekā ierasts. Tāpēc rīcības komiteja aicina darbus, kuru pilnvērtīga izpilde ir iespējama arī attālināti, veikt to no mājām.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kontrabandas preču patēriņš Latvijā joprojām augsts; Pļaviņās remontēs Daugavas ielas posmu; un Kāds laiks gaidāms jūlija sākumā?
Latvijā 23% iedzīvotāju šogad paši vai viņu draugi un paziņas ir pirkuši kontrabandas preces, kas ir par trim procentpunktiem vairāk nekā 2022.gadā. To, ka paši vai viņu draugi un paziņas nav pirkuši tādas kontrabandas preces kā cigaretes, tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu 2023.gadā norādījuši 74% aptaujāto salīdzinājumā ar 78% 2022.gadā, šodien kontrabandas problemātikas forumā sacīja pētījumu kompānijas SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Lielākā daļa respondentu jeb 69%, ja rastos tāda nepieciešamība, nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces. Tajā pašā laikā aptaujā 22% respondentu norādījuši, ka zina, kur var iegādāties kontrabandas cigaretes, 11% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas alkoholu, bet 9% zina, kur var iegādāties kontrabandas degvielu. Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena, uzsvēra Kaktiņš. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, šogad 96% atzinuši, ka to dara tāpēc, ka tās ir būtiski lētākas nekā legālās preces.
Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 14,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati. 2023.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā patērētas 3,992 teravatstundas dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 4,653 teravatstundas dabasgāzes. Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs arī pagājušajā gadā kopumā samazinājās par 30,3% un veidoja kopumā 8,887 teravatstundas.
Klimata un enerģētikas ministrija saistībā ar elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" pakalpojumu tarifu palielinājumu no sestdienas, 1.jūlija, aicina mājsaimniecības izvērtēt mājoklī uzstādītās pieslēguma jaudas. Ministrijā norāda, ka lietotājiem, kuriem mājokļos ir vienas fāzes 16 ampēru pieslēgums, pieslēguma slodze jau šobrīd ir optimāla, līdz ar to samazināt uz mazāku slodzi tehniski nav iespējams. Vienlaikus tarifu kāpums īpaši būtisku ietekmi atstās uz elektroenerģijas patērētājiem, kuriem mājokļos ir trīs fāžu pieslēgums ar 25 ampēru un lielāku slodzi. Latvijā tādas ir aptuveni 80 tūkstoši privātmājas un 17 tūkstoši dzīvokļu, kuros, iespējams, ir uzstādītas liekas jaudas, proti, jaudas, kas netiek izmantotas, bet par tām ik mēnesi tiek maksāts. Pieteikt slodzes samazināšanu var "Sadales tīkls" portālā www.e-st.lv. Vienlaikus ministrijā uzsver, ka slodzes samazināšana ir bezmaksas pakalpojums, bet atjaunošana - maksas, ko veido "Sadales tīkla" atjaunošanas maksa un jaudas uzturēšanas maksa.
Pēc organizētās noziedzības izmantotā šifrētās saziņas rīka "EncroChat" likvidēšanas 2020.gadā aizturēti vairāk nekā 6 tūkstoši 500 cilvēku, paziņojis Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols. Gandrīz 200 no arestētajiem bija augsta ranga mērķi, paziņoja Eiropols, kas palīdz ES dalībvalstīm starptautiskajās izmeklēšanās. Aģentūra piebilda, ka konfiscēti vai iesaldēti gandrīz 900 miljoni eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu. Jau ziņots, ka Francijas un Nīderlandes policija 2020.gada jūlijā paziņoja, ka ir slēgusi šifrēto telefonu tīklu, ko organizētās noziedzības grupējumi visā Eiropā izmantoja slepkavību un lielu narkotiku darījumu organizēšanā. Šis solis ļāva policijai izlasīt miljoniem ziņu, ko sūtījuši aizdomās turētie noziedznieki, paziņoja Eiropols.
Krievijas galvaspilsētā Maskavā vairāki sabiedrības pārstāvji vēlas atbrīvoties no Latvijas galvaspilsētas vārda. Spilgts piemērs Maskavā - Rīgas dzelzceļa stacija. Pašā sākumā to sauca par Ventspils jeb Vindavas staciju, kas celta pasažieru pārvadāšanai no Maskavas uz Ventspili, savukārt Rīgā bija tikai starpstacija. 1928. gadā, kad saasinājās attiecības starp boļševiku Krieviju un Latviju, stacija tika pārdēvēta par Rževu, vilcieni uz šo pilsētu Tveras apgabalā kursē arī no Rīgas dzelzceļa stacijas Maskavā. Pēc Latvijas okupācijas 1948. gadā stacija atkal tika nosaukta Rīgas vārdā. Nesen Krievijas dzelzceļa laikrakstā “Gudok” Rževas iedzīvotāji aicināja Rīgas stacijai atgriezt Rževas stacijas nosaukumu, jo esot nepieņemami, ka Krievijas galvaspilsētā kaut ko dēvē ar naidīgas valsts galvaspilsētas nosaukumu.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada dome ņems 1,2 miljonu eiro aizņēmumu Daugavas ielas posma pārbūvei Pļaviņās. Noslēdzoties iepirkumam, Aizkraukles novada dome apstiprinājusi precizēto aizņēmuma summu, kas būs nepieciešama Daugavas ielas posma pārbūvei Pļaviņās. Noslēdzies Aizkraukles novada domes iepirkums asfalta seguma ceļu pārbūvei un jauna ceļa izbūvei novadā, izvērtēts pretendentu piedāvājums būvdarbu pirmajam un otrajam posmam, būvuzraudzības iepirkumi divu Daugavas ielas posmu pārbūvei, nosakot kopējo būvdarbu līgumcenu 1 miljons 434 tūkstoši 183 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un nosakot paredzamo kopējo būvuzraudzības līgumcenu 14 tūkstoši 907 eiro. Līdz ar to varēja precizēt aizņēmuma Valsts kasē summu un aizņēmuma līdzfinansējuma summu. Aizņēmuma līdzfinansējumu nolemts garantēt no Aizkraukles novada pašvaldības 2023.gada budžeta.
No 1.jūlija pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, tiks paaugstināts par vairāk nekā 31%. No līdzšinējiem 79,68 eiro pabalstu paaugstinās līdz 105 eiro par pilnu sešu mēnešu periodu. Transporta pabalsta apmērs nebija pārskatīts kopš 2005.gada. Tas sniedz papildu finansiālo atbalstu, lai sekmētu, ka cilvēki ar smagiem pārvietošanās traucējumiem var izmantot ne tikai sabiedrisko, bet arī privāto transportu, lai nokļūtu uz konkrētām, savām vajadzībām nepieciešamām vietām.
Un vēl
Šīs nedēļas beigās un nākamās nedēļas pirmajā pusē ar rietumu vēju Latvijā ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss un brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas siltākā diena būs piektdiena, kad gaisa temperatūra pakāpsies līdz +25..+28 grādiem, vietām piekrastē - līdz +21 grādam. Pūtīs lēns līdz mērens rietumu, ziemeļrietumu vējš un sauli tikai brīžiem aizsegs mākoņi. Sestdien, sākot ar nakti, Latviju no rietumiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte - īslaicīgi līs, vietām gaidāmas pērkona lietusgāzes. Svētdien un nākamajās dienās lietus un negaisa mākoņi skars mazāku valsts daļu. Gaisa temperatūra sestdien un dažās turpmākajās dienās galvenokārt nepārsniegs +18..+24 grādus, brīžiem gaidāmas rietumu vēja brāzmas līdz 12-17 metriem sekundē. Minimālā temperatūra naktīs caurmērā būs +9..+14 grādi, piekrastē līdz +17 grādiem. Atbilstoši pašreizējām prognozēm nākamās nedēļas otrajā pusē laiks kļūs siltāks.