Jēkabpils radio1 ziņas 2023.gada 3.jūlijā
- 03 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogu arodbiedrība pieprasa izglītības ministers Čakšas atkāpšanos; Bijušās Līvānu novada amatpersonas pārsūdzējušas sev nelabvēlīgu tiesas spriedumu; un Kāds laiks gaidāms jūlija pirmajā darba nedēļā?
Pirms 150 gadiem dziesmu svētkos dzima latviešu nācija, svētdien Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiena "Novadu dižošanās" atklāšanā sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pirms 150 gadiem pirmajos dziesmu svētkos vidzemnieki, kurzemnieki un zemgalieši saplūda vienotā latviešu nācijā, kurai nedaudz vēlāk pievienojās arī latgalieši, sacīja Levits. Tāpat pirms 150 gadiem dziesmu svētkos pirmo reizi atskanēja nākamā Latvijas valsts himna "Dievs, svētī Latviju!", atgādināja prezidents. Levits piebilda, ka Dziesmu un deju svētki parāda Latvijas daudzveidību un krāšņumu.
Jau ziņots, ka Jēkabpils novadu Dziesmu un deju svētkos pārstāv 990 dalībnieku no 42 kolektīviem. Plašāk par to lasiet pirtālā Radii1.lv.
Jūnijā populārākās partijas godu saglabāja "Jaunā Vienotība", kuras reitings kāpa un jūnijā par to balsotu 11,5% iedzīvotāju. Otrajā vietā pakāpusies partija "Latvija pirmajā vietā", kurai arī popularitāte pieaugusi – pat par 1,7 procentpunktu – un par kuru jūnijā balsotu katrs desmitais, liecina SKDS aptauja. Trešajā vietā partija ar vislielāko mēneša reitinga pieaugumu – "Progresīvie". Iepriekš par to balsot bija gatavi 6,5% iedzīvotāju, bet tagad jau 9%.
Lielākais kritums šobrīd ceturtajā vietā esošajai Zaļo un Zemnieku savienībai – pirms mēneša par to balsot bija gatavi gandrīz 9% vēlētāju, šobrīd – 7,5%. Nacionālās apvienības reitings ir 6,6% un neliels kāpums, "Apvienotajam sarakstam" jau otro mēnesi stabili 5,8% aptaujāto atbalsts. 0,4 procentpunktu kritums "Stabilitātei!" un šobrīd 5% gatavi par šo partiju balsot. Iepriekšējās vēlēšanās Saeimā neiekļuvušajai "Saskaņai" 4,2% reitings un neliels kāpums mēneša laikā. Pārējām partijām ir mazāk nekā 2% potenciālo vēlētāju atbalsts.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu atkāpties no amata, pārmetot viņai neieinteresētību izglītības nozares problēmu risināšanā un streiku prasību nepildīšanu par skolotāju algām un slodžu sabalansēšanu. Pedagogu arodbiedrība prasa Čakšai līdz šodienas, 3. jūlija darbadienas beigām atkāpties no amata.
Centrālās bankās visā pasaulē, sākot no Ķīnas un Nigērijas līdz pat Eiropas Centrālajai bankai, pašlaik visas veido savu digitālās naudas versiju. Digitālais eiro būtībā ir skaidra nauda digitālā formā. To, tāpat kā skaidro naudu, tieši emitēs centrālā banka. Eiropā to varētu sākt testēt 2026. gadā. Tendences rāda, ka skaidras naudas izmantošana Eiropā samazinās. Cilvēki iepērkas internetā, veikalos maksā ar norēķinu kartēm, šim nolūkam izmanto viedtālruņus vai pat rokas pulksteņus. Eiropas Savienībā plānots ieviest digitālo eiro un tas darbosies līdzīgi kā skaidra nauda, un tam nebūs vajadzīgs bankas konts. Tā kā virtuālo eiro nodrošinās Eiropas Centrālā banka, ar to nav saistīti tādi riski kā ar kriptovalūtām.
Sociālās saziņas vietnē "Twitter" ieviesti ierobežojumi tvītu skaitam, ko lietotāji var lasīt dienā, sestdien paziņojis "Twitter" īpašnieks Īlons Masks. Viņš pavēstīja, ka bezmaksas kontiem pieejami 1000 tvīti dienā, jauniem bezmaksas kontiem pieejami 500 tvīti dienā, bet maksas lietotājiem, kas ieguvuši statusu "verificēts", pieejami līdz 10 tūkstoši tvītu dienā.
Turpinām ziņas
Divi bijušie Līvānu pašvaldības darbinieki ir pārsūdzējuši Daugavpils tiesas spriedumu, ar kuru viņiem par dienesta viltojumu piespriests sabiedriskais darbs un naudas sods. Lieta ir nosūtīta Latgales apgabaltiesai. Lietas izskatīšana ieplānota 15.augustā plkst.11. Radio1 jau ziņoja, ka lietā apsūdzēts agrākā Līvānu novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers, kuru 2022.gada aprīlī apstiprināja Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora amatā, kā arī bijusī pašvaldības Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Baiba Vucenlazdāne. Tiesa vienu amatpersonu sodīja ar sabiedrisko darbu uz 80 stundām, bet otru - ar naudas sodu 7440 eiro apmērā. Tāpat abām apsūdzētajām personām ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vienu gadu ieņemt amatu pašvaldībās un valsts iestādēs. Nepiekrītit tiesas lēmumam Skreivers un Vucenlazdāne to pārsūdzēja.
Virknē pašvaldību - Jēkabpilī, Valmierā, Baložos, Mārupes, Skultes un Tīraines ciemos no jūlija samazinājies siltumenerģijas tarifi. SIA "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas tarifs samazinājies par 7,6%, un tas ir 91,38 eiro par megavatstundu. Siltumenerģijas tarifs samazinājies, pateicoties gan dabasgāzes cenas, gan šķeldas un skaidu cenas, un iepirktās siltumenerģijas izmaksu samazinājumam. Dabasgāzes cenas izmaiņas saistītas ar cenas kritumu biržā. Radio1 jau ziņoja, ka "Jēkabpils siltums" ir arī pārskatījis šķeldas un iepirktās siltumenerģijas piegādes līgumu nosacījumus un cenu. Savukārt skaidu izmaksu izmaiņas saistītas ar jaunu skaidu piegādes līguma noslēgšanu, publiskā konkursa rezultātā izvēloties zemāko cenas piedāvājumu.
VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" aicina iedzīvotājus pārliecināties par televīziju uztverošo antenu, kabeļu un iekārtu tehnisko stāvokli. Nepareizi izvietotas, morāli un tehniski novecojušas antenas un to savienojumi var būt iemesls TV programmu uztveršanas traucējumiem vai zemes apraidē esošo programmu nepieejamībai.
Un vēl
Sākoties jūlijam, Latvijā gaidāms mākoņaināks, vējaināks un vēsāks laiks, brīžiem līs, prognozē sinoptiķi. Šodien Latvijā ievērojami pastiprināsies dienvidrietumu vējš, tas daudzviet lauzīs kokus un to zarus, prognozē sinoptiķi. Dienā vējš palielināsies līdz 15-20 metriem sekundē, vietām - galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumu daļā - gaidāmas brāzmas līdz 24 metriem sekundē. Mākoņu daudzums būs mainīgs, gaidāms īslaicīgs lietus. Dažviet gaidāmas arī intensīvas pērkona lietusgāzes, lokāli iespējama krusa un virpuļviesuļi. No otrdienas vējš pakāpeniski pierims, lietus mākoņi vairāk skars Kurzemi. Lielā valsts daļā turpināsies sausums, lai gan tas būs mazinājies. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +9..+15 grādi, piekrastē līdz +17 grādiem. Dienās gaiss iesils līdz +21..+26 grādiem, vietām piekrastē temperatūra saglabāsies nedaudz zem +20 grādiem, nedēļas nogalē Latvijā iespējams karstums līdz +29 grādiem.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus būt ļoti uzmanīgiem, peldoties jūrā, jo sestdien glābēji no jūras izcēluši jau četrus bojāgājušos. Viens negadījums noticis Liepājā, bet trīs - Carnikavā. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pašlaik ir spēcīga zemūdens straume, kas, peldētājam pašam nemanot, strauji ievelk dziļumā. VUGD brīdina, ka bez īpašām prasmēm spēcīgos viļņos un straumē nokļūt krastā ir gandrīz neiespējami. VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju pārdomāt savas vasaras atpūtas ieceres un padarīt tās pēc iespējas drošākas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rīgas mērs Mārtiņš Staķis atkāpjas no amata; Apstiprināta Jēkabpils novada simbolika; un Ko liecina aptauja par bērnu drošības jautājumiem automašīnā?
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā. Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā. Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses. Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas. Diemžēl tā vietā, lai veicinātu Satiksmes departamentā jau konstatēto pārkāpumu izmeklēšanu un novērstu tos, par jomu atbildīgie politiķi izvēlējušies darīt visu, lai pārkāpumi tiktu "paslaucīti zem tepiķa", un darbinieku atbildības izmeklēšana - traucēta, novilcināta, sabotēta. Staķis uzsver, ka esošais Rīgas domes sasaukums ir rīcībspējīgs, un var turpināt darbu, vienojoties par jaunu vadību un sadarbības nosacījumiem. Ārkārtas vēlēšanas, par ko notiek spekulācijas, paildzinātu nestabilitāti, tāpēc būtu nevēlams risinājums.
Stājušies spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi. "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tajā skaitā samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums un kādas slodzes ir pieslēgums, kā arī no patērētajām kilovatstundām. Lai precīzi uzzinātu gaidāmās rēķina izmaiņas, regulators aicina izmantot "Sadales tīkla" tarifu kalkulatoru. Tāpat arī iedzīvotāji aicināti izvērtēt elektroenerģijas lietošanas paradumus un pieslēguma efektivitāti, atsakoties no nelietderīgi izmantotās pieslēguma jaudas, tādējādi samazinot ikmēneša izmaksas.
Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu. Ja svētku diena - Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka šī gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 10. jūlijs ir brīvdiena, atgādina Valsts Darba inspekcija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka Krievijas okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā joprojām pastāv nopietni draudi. Ukrainas prezidents sacīja, ka Krievija ir tehniski gatava izprovocēt lokālu sprādzienu šajā objektā. Tas varētu novest pie radiācijas noplūdes. Tikmēr ANO kodolenerģijas uzraudzības iestāde ziņo, ka Zaporižjas atomelektrostacijā pagaidām nav atrastas nekādas pazīmes par mīnām vai citām sprāgstvielām. Taču turpmākām pārbaudēm ir nepieciešama pilnīga piekļuve, kas nav nodrošināta.
Ukraiņu sportisti uz Ukrainas un Polijas robežas sestdien nodevuši lietuviešu sportistiem Ukrainas karogu, kuru viņi saņēma no karavīriem Bahmutā un kuru plānots nogādāt NATO samitā Viļņā. Sportisti skrēja cauri Kijivas, Žitomiras, Rivnes un Volīnijas apgabaliem. Lietuviešu sportistiem karogs tika nodots robežpunktā "Ustiluha". Viņi to nogādās Viļņā, kur to iecerēts pacelt pirms NATO samita, kas sāksies 11.jūlijā.
Lietuva ir lūgusi papildu atbalstu no Latvijas robežsargiem, policistiem, kā arī Valsts drošības dienesta sakarā ar gaidāmo NATO samitu Viļņā. Latvija atsauksies šim aicinājumam. Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns norāda, ka Latvija sniegs palīdzību Lietuvas robežsardzei. Tās ir robežpārbaudes četros robežas punktos un attiecīgi ar dienesta suņiem. Kas attiecas uz Latvijas robežu, incidenti netiek paredzēti, bet robežsargi ir gatavi, ja gadījumā palielināsies spiediens no Baltkrievijas puses.
Jau ziņots, ka vairāk nekā divu nedēļu garumā jūlijā Baltkrievijā būs spēkā bezvīzu režīms 73 valstu, tajā skaitā Āfrikas un Vidējo Austrumu valstu, pilsoņiem. Apmēram 200 kilometru attālajā Vitebskā šajās dienās norisināsies konkurss "Slāvu bazārs".
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis sacīja, ka viņa valsts vēlētos pievienoties NATO valstu kodolapmaiņas programmai, ņemot vērā Krievijas Federācijas nodomus izvietot Baltkrievijas teritorijā taktiskos kodolieročus, vēsta "Polsat News". Moraveckis apstiprināja, ka Varšava ir ieinteresēta piedalīties šajā programmā un izvietot Polijā kodolieročus.
Turpinām ziņas
Stājušies spēkā saistošie noteikumi par Jēkabpils novada simboliku. Jēkabpils novada pašvaldības simbolika ir: Jēkabpils novada ģerbonis un karogs, Jēkabpils pilsētas ģerbonis un karogs, Jēkabpils pilsētas logotips un lūsis, Aknīstes pilsētas ģerbonis un karogs un Viesītes pilsētas ģerbonis un karogs. Jēkabpils novada ģerboņa lietošanai ekskluzīvas tiesības ir Jēkabpils novada pašvaldībai un tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām. Fiziskas un juridiskas personas pēc brīvas gribas var pacelt Jēkabpils novada karogu, garantējot pret to pienācīgu cieņu, tāpat kā pret valsts karogu. Tāpat arī Jēkabpils novada pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir izņēmuma tiesības lietot Jēkabpils pilsētas logotipu un Jēkabpils lūsi reklāmu materiālos, uz kancelejas precēm, suvenīriem, dāvanām, iesaiņojumiem un citos gadījumos. Citas fiziskas un juridiskas personas tos var lietot tikai ar novada Heraldikas komisijas atļauju.
27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku Rīcības komiteja pirmssvētku sēdē akceptējusi rosinājumu aicināt Latvijas pašvaldības par godu Svētkiem šonedēļ izkārt valsts karogus. Ņemot vērā svētku nozīmību, kā arī lai izrādītu pienācīgu godu Dziesmu un deju svētku tradīcijām, arī svētku dalībniekiem un atbalstītājiem, īpaši pašvaldībām, Svētku rīkotāji aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un institūciju pie ēkām izkārt Latvijas valsts karogu svētku nedēļā. Pirmo reizi aicinājums visiem iedzīvotājiem un institūcijām izkārt valsts karogu Dziesmu svētku nedēļas laikā izskanēja 2013. gadā.
Un vēl
Latvijā 13% vecāku piekāpjas bērnam, kad tas atsakās lietot drošības elementus automašīnā, liecina “Norstat” veiktā aptauja. Tajā noskaidrots, lai arī lielākā daļa jeb 90% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam, uzskata, ka lietot drošības elementus automašīnā - drošības jostu un bērna vecumam atbilstošu sēdeklīti vai paliktni - ir ļoti svarīgi, teju puse jeb 42% tos izvēlas nelietot īsos pārbraucienos, bet 22% - uz nomaļākiem lauku ceļiem. Tikai 84% vienmēr tik tiešām pārliecinās, ka bērns ir atbilstoši sagatavots braucienam. Vēl 13% iedzīvotāju ļauj bērnam pašam izlemt, vai viņš vēlas mašīnā piesprādzēties, un padodas niķošanās un kliegšanas priekšā. Saskaņā ar statistikas datiem par visiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros kā pasažieri cietuši bērni, 75% gadījumu tie ir bērni līdz piecu gadu vecumam un bērni vecumā līdz 14 gadiem
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās k;lausieties: Nodokļu ieņēmumi piecos mēnešos par 3,2% pārsniedz plānu; Pusgada laikā mežos izdegusi lielāka platība nekā pēdējos trijos gados kopā; un Radžu ūdenskrātuves peldvietā ūdens atbilst prasībām, var peldēties droši.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,387 miljardi eiro, kas ir par 166,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 600,9 miljoniem eiro jeb 12,6% lielāki nekā 2022.gada pirmajos piecos mēnešos. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,078 miljardus eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots. Kopumā 2023.gadā nodokļos plānots iekasēt 13,058 miljardus eiro.
Valsts policija uz Dziesmu un deju svētku laiku noslēgusi līgumu ar SIA "Global Wolf Motors" par Latvijā ražoto elektroskrejriteņu "Mosphera" nomu, lai nodrošinātu drošību svētku norises laikā – bezpilota gaisa kuģu izmantošanas aizlieguma kontrolei. "Mosphera" elektriskie skūteri tiek projektēti un ražoti Latvijā, Valsts policijai tie ir speciāli pielāgoti policijas patruļām ar maksimālo braukšanas ātrumu 25 km/h un ar vienu uzlādi spēj nobraukt līdz pat 300 km lielu distanci. Ar šiem modernajiem mikromobilitātes transportlīdzekļiem Valsts policija spēs operatīvi reaģēt uz nekārtībām un ātrāk nokļūt līdz identificētajai tālvadības gaisa pilota atrašanās vietai. Ar skūteri iespējams pārvietoties gan pa gludiem segumiem, gan bezceļiem, līdz ar to iespējama ātrāka pārkāpēju aizturēšana.
Valsts policija ir saņēmusi informāciju no dažiem iedzīvotājiem par iespējamiem krāpšanas gadījumiem, iegādājoties Dziesmu un deju svētku biļetes. Jūnija sākumā Jūrmalas iecirknī vērsās sieviete, kura ziņoja, ka ir apkrāpta, iegādājoties biļetes no privātpersonas internetā. Cietusī sieviete norādīja, ka sociālajā tīklā "Facebook" bija pamanījusi sludinājumu par četru biļešu pārdošanu uz Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu. Ņemot vērā, ka biļetes tirgotas bez uzcenojuma, tas viņai viesis uzticību un viņa pārskaitījusi naudu par visām četrām biļetēm. Vēlāk pārdevējs sacījis, ka esot pieejama vēl viena biļete, par ko sieviete arī pārskaitījusi naudu. Pēc tam pārdevējs prasījis pārskaitīt naudu arī citām personām, it kā par biļešu pārrakstīšanu uz pircējas vārda, ko viņa arī izdarījusi. Taču galu galā pārdevējs tā arī nav atsūtījis biļetes, kā rezultātā sievietei izkrāpti kopumā apmēram 635 eiro. Līdzīgā veidā 90 eiro izkrāpti no sievietes Mārupē. Likumsargi atgādina, ka par krāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība un ikviens šāds gadījums tiks izmeklēts.
Francijas pilsētu mēri aicinājuši sabiedrību un amatpersonas pirmdien pulcēties pie pilsētu mērijām visā valstī, lai protestētu pret gandrīz nedēļu ilgstošajām vardarbīgajām nekārtībām. Kā ziņots, kopš otrdienas katru nakti Francija piedzīvojusi vardarbīgas masu nekārtības, kuras izraisīja kāda 17 gadus veca arābu izcelsmes pusaudža nāve policista raidītas lodes rezultātā. Aicinājums "mobilizēt pilsoņus, lai atgrieztos pie republikāniskās kārtības" izskanējis pēc tam, kad kādas Parīzes priekšpilsētas mēra māja tika taranēta ar degošu automašīnu, acīmredzami mēģinot izraisīt ugunsgrēku. Valsts mēru apvienības paziņojumā presei teikts, ka Franciju pārņēmuši nemieri, kas vērsti pret republikas simboliem un kuros tiek pielietota galēja vardarbība.
Vācijas pašvaldību apvienība paudusi skepsi par ieceri ieviest četru dienu darba nedēļu valsts pārvaldes ierēdņiem. Darba dienu skaita samazināšana būtu apgrūtinoša un neatbilst sabiedrības vēlmēm, sarunā ar aģentūru DPA norādījis apvienības izpilddirektors Gerds Landsbergs. Viņš norādīja, ka sabiedrība prasa pakalpojumu pieejamību visu darba nedēļu. Tajā pašā laikā daži Vācijas uzņēmumi jau pārgājuši uz četru dienu darba nedēļu bez atalgojuma samazināšanas. Savukārt Lielbritānijas valdība aizliegusi četru dienu nedēļas izmēģinājumu, ko uzsākusi viena no Anglijas pašvaldībām
Turpinām ziņas
Latvijā 55% iedzīvotāju nezina, kāda būs viņu pensija, sasniedzot pensijas vecumu, liecina pēc Luminor bankas pasūtījuma veikta iedzīvotāju aptauja. Vismazāk informēti par sakrāto naudu pensijai ir iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, kur 70% aptaujāto norādījuši, ka nezina, kāda būs viņu pensija vecumdienās. Savukārt vecumā no 50 līdz 59 gadiem 65% nav informēti, kāda būs viņu pensija. Vienlaikus katrs piektais iedzīvotājs aptaujā atzinis, ka nemaz nezina, kur meklēt informāciju par pensijas uzkrājumu. Tajā pašā laikā iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem visbiežāk atzinuši, ka par šo jautājumu nav domājuši - šādu atbildi norādījis gandrīz katrs ceturtais respondents attiecīgajā vecuma grupā.
Atgādinām, ka informāciju par uzkrāto pensijas apmēru ikviens var apskatīt valsts portālā "latvija.lv" sadaļā ”VSAA informācija un pakalpojumi", kur ir pieejama gan vēsturiska informācija, gan ziņas par līdz šim uzkrāto naudu. Tāpat portālā var redzēt izvēlēto pensijas otrā līmeņa pārvaldnieku un pensijas ienesīguma rezultātus.
Pagājušajās trīs diennaktīs no ūdenstilpēm izcelti septiņi bojāgājušie. Cilvēki noslīkuši Baldonē dīķī, Nīcā jūrā, Limbažu novada Ainažos upē, Carnikavā jūrā trīs un Preiļu novada Aglonas pagasta ūdenstilpē. Šogad no ūdenstilpēm VUGD izcēlis jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās 15.maijā. Glābšanas dienests aicina, atpūšoties pie ūdens un dodoties peldēties, neaizmirst par drošību.
Šogad reģistrēti un dzēsti jau 508 meža ugunsgrēki, kur kopējā izdegusī meža zemes platība ir 607 hektāri. 2023. gada pirmajā pusgadā izdegusi lielāka meža platība nekā katrā no pēdējiem trim gadiem kopā, informē Valsts meža dienests. No šī gada pirmajā pusgadā izdegušās platības 105 ha bijušas jaunaudzes un 362 ha – īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šogad visvairāk – 262 ugunsgrēki ar izdegušo platību 492 hektāri – dzēsts Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kam seko Dienvidlatgales virsmežniecība ar 82 ugunsgrēkiem un izdegušo platību 19 hektāriem. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā ir lijis, meža dienests aicina joprojām ievērot īpašu piesardzību, izmantojot uguni mežā, jo sausums nav būtiski mazinājies. Meža ugunsdzēšanas darbi notiek ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, tādēļ, pamanot meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana 112.
Un vēl
Uz ūdens gūto traumu un noslīkšanas gadījumu ziņā Latvija uz citu Eiropas Savienības valstu fona izceļas negatīvi. Drošība ir cieši saistīta arī ar izvēlēto peldvietu un tās ūdens kvalitāti, tādēļ Veselības inspekcijas speciālisti regulāri veic piesārņojuma pārbaudes. Šobrīd ūdens kvalitāte oficiālajās peldvietās, tajā askaitā arī Radžu ūdenskrātuves galvenajā peldvietā Jēkabpilī, ir laba, norāda veselības inspekcija. Jūlija sākumā inspekcija ūdens kvalitāti pārbauda visās oficiālajās peldvietās. Šādas pārbaudes peldsezonā veic vismaz četras reizes. Inspekcija norāda, ka šosezon kopumā ūdens kvalitāte ir laba un līdz šim nav bijuši noteikti peldēšanās ierobežojumi.