Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 4.jūlijā
- 04 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kratīšanas veiktas aizdomās par iespējamiem mākslīgiem sadārdzinājumiem piegādēs "Rīgas satiksmei"; Kāda bijusi elektroenerģijas cena pagājušajā nedēļā? un Kāds bijis jūnijs sinoptiķu vērtējumā?
Nesen Eiropas Prokuratūras organizētās kratīšanas Latvijā veiktas kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iespējamu slepenu sadarbību ar privātiem uzņēmumiem, lai mākslīgi palielinātu piegādāto preču un pakalpojumu cenas. Latvijas prokuratūra nesen paziņojumā presei rakstīja, ka kriminālprocess sākts 2021.gada 17.augustā par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā, nodarot zaudējumus valstij nenomaksāta pievienotās vērtības nodokļa veidā ne mazāk kā 14,9 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši Eiropas prokuratūras kompetencei kriminālprocess tika pārņemts tās lietvedībā. Lai nākotnē nodrošinātu iespējamo noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzlikts arests nekustamajiem īpašumiem, kuri, iespējams, tika iegādāti par noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Kopumā arestēti desmit nekustamie īpašumi ar kopējo vērtību vairāk nekā seši miljoni eiro.
Dziesmu un deju svētki, tajā skaitā, atklāšanas koncerts un dalībnieku gājiens, līdz šim aizritējuši bez būtiskiem sabiedriskās kārtības starpgadījumiem, atzīst Valsts policija. Jau vēstīts, ka svētdien pie "Arēnas Rīga" notikušo Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertu apmeklējuši 22 tūkstoši 284 svētku dalībnieki.
Savukārt Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienā "Novadu dižošanās" piedalījās aptuveni 45 tūkstoši svētku dalībnieku no tūkstoš 800 dažādiem kolektīviem.
Spēkā stājušās jaunās vienošanās iespējas, kas paredz nodokļu maksātājiem izdevīgākus maksājumu samazinājumus. Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam VID uzsācis nodokļu pārbaudi un konstatējis nenomaksātus nodokļu parādus, jaunās vienošanā paredz iespēju līdz 85% samazināt nokavējuma naudu un samazināt vai pilnībā atcelt soda naudu.
Jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums.
Nīderlandes pilsētā Hāgā atklāts starptautisks birojs, kas veiks izmeklēšanu pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Biroja atvēršana ir pirmais solis ceļā uz iespējamo tribunālu, kurā tiktu tiesātas Krievijas amatpersonas par kara sākšanu.
Pēc tam, kad stājās spēkā sankcijas Krievijas kokmateriāliem, Igaunija sākusi aktīvi importēt kokmateriālus no valstīm, kurās šķietami vispār nav mežu, tādējādi caur trešajām valstīm Igaunijā nonāk Krievijas mežrūpniecības produkcija, vēsta laikraksts "Postimees". Igaunijā vairāk nekā 90% importa koksnes ievesta pirmajos septiņos mēnešos, un galvenā koksnes importa izcelsmes valsts bija Krievija, no kurienes tika importēti vairāk nekā 80% koksnes. Papildus Krievijai koksne tika importēta vēl no 52 citām valstīm. Vienlaikus koksni uz Igauniju sākušas eksportēt arī valstis, kas iepriekš šādu preču grupu nav piedāvājušas. Piemēram, 2023. gadā kā izcelsmes valstis tika pievienotas Apvienotie Arābu Emirāti un Uzbekistāna. Tādējādi, apejot sankcijas, Igaunijā ieplūst Krievijas kokmateriāli.
Turpinām ziņas
Aizvadītajā nedēļā "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences, tomēr vidējā elektroenerģijas cena Baltijā samazinājās par 9% līdz 91,70 eiro megavatstundā, liecina "Latvenergo" apkopotie dati. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena saruka par 13%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 92,52 eiro megavatstundā. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 90,07 eiro megavatstundā jeb par 3% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 14 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta deviņām mežacūkām, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta publiskotā informācija. Tajā skaitā saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta četrām mežacūkām Jēkabpils novadā, tajā skaitā trīs mežacūkām Asares pagastā un vienai mežacūkai Kalna pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēris šogad Latvijā konstatēts kopumā 253 mežacūkām 23 novadu 80 pagastos.
Un vēl
Pēc rekordmaza nokrišņu daudzuma maijā Latvijā jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Valstī vidēji jūnijā bija 23,4 milimetri lietus jeb 33% no normas. Sausākā jūnija rekords pieder 1969.gadam, kad nokrišņu daudzums bija 21,6 milimetri. Pagājušajā mēnesī lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās bija Dobelē, kur tas sasniedza 47,3 milimetrus, savukārt vismazāk lija Stendē, kur reģistrēti vien 4,5 milimetri nokrišņu. Šā gada maijā nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 12,2 milimetri jeb 24% no normas, un tas kļuva par sausāko maija mēnesi kopš 1924.gada, kad sākās šādu datu apkopošana. Turklāt arī aprīlis bija sausāks nekā ierasts.
Jūnija vidējā gaisa temperatūra bija +16,6 grādi, kas ir 1,4 grādi virs mēneša normas, tomēr šā gada jūnijs kļuva par vēsāko kopš 2018.gada. Pagājušā mēneša minimālā gaisa temperatūra bija -2,4 grādi 2.jūnijā Stendē, bet maksimālā temperatūra bija +31 grāds 21.jūnijā Rūjienā. Mēneša pirmajā pusē tika pārspēti seši aukstuma rekordi, tai skaitā visas Latvijas 2. un 3.jūnija rekords, bet Ainažos ar -2 grādiem tika sasniegs jauns mēneša minimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt 16. un 17.jūnijā valstī kopumā tika pārspēti 14 karstuma rekordi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kariņš aicina ārzemēs dzīvojošos latviešus atgriezties mājās; Par liegumu laist dronus Dziesmu un deju svētku norises vietās pieķerti jau 10 piloti; un Nākamnedēļ sāksies ekspedīcija "Mana jūra".
Zaļo un zemnieku savienībai ir jāsaprot, vai tā turas pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga, vai arī iekļaujas demokrātisko partiju spektrā, pirmdien raidījumā "Spried ar Delfi" sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Pēc Levita paustā, nenorobežošanās no Lemberga var apdraudēt Latvijas virzību uz augstākas kvalitātes demokrātiju. Tāpat Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvijas stratēģiskie partneri - ASV - ir noteikuši sankcijas pret politiķi. "Jaunā vienotība" pirms vēlēšanām vilka sarkanās līnijas pret ZZS, arī "Progresīvie" kritiski ir izteikušies par ZZS, tomēr patlaban vērojams, ka tiek dzēstas novilktās līnijas. Atbildot uz jautājumu, vai tas ir pareizi, Valsts prezidents uzsvēra, ka savu principu "uzmešana" nekad nav laba rīcība, jo politiskām partijām svarīgos jautājumos ir jābūt pietiekami konsekventām, lai vēlētāji zinātu, ar ko rēķināties.
Ikkatrs ārzemēs dzīvojošais latvietis ir vajadzīgs Latvijai un ar atvērtām rokām tiek gaidīts mājās, vakar, uzrunājot diasporas kolektīvu dalībniekus Ķīpsalas starptautiskajā izstāžu centrā, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņš mudināja ārzemēs dzīvojošos latviešus, kad viņi atgriezīsies savās mītnes zemēs, kaut ar vienu aci tomēr raudzīties, kā atgriezties Latvijā. Ministru prezidents vēlēja svešumā dzīvojošajiem latviešiem kopt savu identitāti un ieaudzināt to arī saviem bērniem. Viņaprāt, diasporas kolektīvi, kas piedalās Dziesmu un Deju svētkos, apliecina to, ka tas ir izdarāms.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša noraida Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības prasību atkāpties no amata, informē Izglītības un zinātnes ministrija. Jau vēstīts, ka pedagogu arodbiedrība 30.jūnijā nolēma prasīt Čakšas demisiju, jo nav izpildīts arodbiedrības lūgums pieņemt grozījumus visos nepieciešamajos Ministru kabineta noteikumos par finansēšanas kārtību pedagogiem, kā arī nav panākta vienošanās saistībā ar pedagogu darba slodzes balansēšanu turpmākajos gados. Kā iemeslus Čakšas demisijas pieprasījumam arodbiedrība minēja arī "nepārdomātu risinājumu piedāvāšanu un pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanu" jautājumos par skolu tīklu optimizāciju un finansējuma pārdali Veselības ministrijai, kā arī "neprofesionālu, novēlotu un kļūdainu" centralizēto eksāmenu norisi un rezultātu paziņošanu, kas "ir radījis haosu izglītības iestādēs, izmisumu pedagogos, apjukumu un neziņu par iespējām turpināt izglītošanos bērnos un vecākos". Čakša noraidīja arodbiedrības izteiktos pārmetumus.
Krievu algotņu bandas "Vagner" dibinātājs Jevgēņijs Prigožins pēc neizdevušās sacelšanās Krievijā un bēgšanas uz Baltkrieviju gatavojas vervēt jaunus kaujiniekus Baltkrievijas cietumos. Projekts VCHK-OGPU", atsaucoties uz anonīmiem avotiem, ziņoja, ka Prigožins jau saņēmis Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko atļauju ieslodzīto vervēšanai Baltkrievijas cietumos un kolonijās. Avoti ziņoja, ka tagad tiek meklēts iegansts, lai sāktu vervēšanu.Visas galvenās "Vagner" figūras un aptuveni 80% algotņu jau ir pārcēlušies uz Baltkrieviju, bet aptuveni 20% algotņu joprojām atrodas Krievijas okupētajā Luhanskā. Pēc neveiksmīgā dumpja "Vagner" tika aizliegts vervēt jaunus kaujiniekus Krievijas teritorijā.
Polija izvietos papildus piecus simtus policistu uz robežas ar Baltkrieviju, svētdien tviterī paziņojis valsts iekšlietu ministrs. Polijas robežsardze ziņo, ka sestdien Polijā no Baltkrievijas nelegāli mēģinājuši ieceļot 187 cilvēki. Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis trešdien paziņoja, ka Polija pastiprinās austrumu robežas aizsardzību, reaģējot uz Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" pārvietošanu uz Baltkrievijas teritoriju. Tikmēr Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Jaceks Severa intervijā laikrakstam "Financial Times" pauda bažas, ka vagnerieši, kas pārvietojušies uz Baltkrieviju, varētu izmantot migrantus no Āfrikas un citām valstīm, kurās darbojas "Vagner" grupējums, lai destabilizētu situāciju reģionā.
Krievijas lielākās bankas kara Ukrainā dēļ ir zaudējušas piekļuvi starptautiskajai maksājumu paziņojumu sistēmai SWIFT. Tagad Krievijas Lauksaimniecības banka piekļuves atjaunošanu sistēmai izvirzījusi kā nosacījumu labības līguma pagarināšanai, un Eiropas Savienība apsver iespēju atbalstīt šādu vienošanos. Kā laikrakstam "Financial Times" norādījuši vairāki avoti, Krievijas draudi lauzt labības līgumu šoreiz izrādījušies nopietnāki nekā iepriekšējo sarunu laikā. Pēdējo reizi līgums tika pagarināts 17.maijā uz diviem mēnešiem.
Turpinām ziņas
Mežaparkā, Rīgas centrā un Daugavas stadiona apkaimē dziesmu un deju svētku laikā slēgta gaisa satiksme – visi ar Valsts policiju nesaskaņotie bezpilota lidaparātu jeb dronu lidojumi tiek uzskatīti par nelikumīgiem un tiek pārtraukti. Taču liegumu neievēro, un līdz šim nosēdināti jau desmit droni. Valsts policijā skaidroja, ka patrulēšana gaisa telpā virs Rīgas notiek ciešā sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Gaisa telpa satiksmei būs slēgta vēl nedēļu – līdz pat nākamās pirmdienas, 10. jūlija, vakaram.
Izvērtējot aktuālo drošības situāciju un pēc konsultācijām ar kaimiņvalstīm un reģionālajiem partneriem, Latvija šodien atsāks ierobežotu Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Turpmāk vīzu pieteikumus varēs iesniegt Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, kā arī personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem. Katru vīzas pieteikumu izvērtēs individuāli.
Un vēl
Kampaņā "Mana jūra" organizētā Zaļā ekspedīcija sāksies trešdien, 12.jūlijā, pie Ainažu mola. Ikviens Latvijas iedzīvotājs var līdzdarboties piekrastes dabas vērtību izzināšanā un saglabāšanā, pievienojoties ekspedīcijas aktivitātēm. Kā ik gadu, Zaļās ekspedīcijas mērķis ir pievērst Latvijas sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu problemātikai kā arī rosināt iedzīvotājus, pašvaldības, un uzņēmējus kopīgiem centieniem un praktiskai rīcībai piekrastes un Baltijas jūras aizsardzībā. Par aktivitātēm un lektoriem var uzzināt sekojot līdzi "Facebook" lapai "Mana jūra". Dalībniekiem ir iespēja izvēlēties ekspedīcijas posmu, kas atbilst interesēm, vēlmēm un iespējām. Lai pieteiktos dalībai ekspedīcijā, iepriekš jāreģistrējas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Iedzīvotāju maciņš vairs netur pārtikas cenu kāpumu ; Daugavā pie Jēkabpils atrod enkurmīnu ; un Arī Jēkabpils novada deputāti ir uz dziesmu un deju svētku viļņa.
Iedzīvotāju maciņš vairs netur šādas pārtikas cenas, intervijā Latvijas Televīzijai atzina Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Situācija varētu uzlaboties, ja būtu lielāka tirgotāju konkurence un mazinātos atšķirības iedzīvotāju ienākumu līmenī. Gulbe uzsvēra, ka šobrīd produktu cenas gan kāpj, gan krītas. Tiesa, pārtikas cenu kāpums salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir par gandrīz 18%. Eksperte arī akcentēja, ka cenas Latvijā ietekmē pasaules tirgus, piemēram, kafijai un cukuram cenas pasaules tirgū nav mazinājušās, tās ir stabilas. Savukārt graudiem ir vērojams cenas kritums, tādēļ arī maize ir kļuvusi nedaudz lētāka. Vērtējot cenu atšķirības Baltijas valstīs, Gulbe atzina, ka Latvijā daudziem dārzeņiem un augļiem, kā arī rīsiem, kafijai, cukuram un sviestam cenas ir augstākas nekā kaimiņvalstīs. Gulbe piebilda, ka daļai iedzīvotāju ir augušas algas, kas var pirkt arī dārgākus produktus un pērk, neraugoties, ka daļa iedzīvotāju vairs nevar nopirkt daudzas pat lētākās preces. Taču, kamēr ir, kas pērk, tikmēr cenas arī nesamazinās.
Zaļo un zemnieku savienības valde šodien nolēma rosināt Saeimas frakciju iesniegt izskatīšanai parlamentā zemkopības ministra Didža Šmita demisijas pieprasījumu, norādot uz ministra bezdarbību un nespēju ierobežot nekontrolēto pārtikas cenu pieaugumu. ZZS valde secināja, ka pēdējo divu gadu laikā pārtikas cenas ir pieaugušas par teju 40%, tostarp straujš kāpums bijis pirmās nepieciešamās precēm: maizei cenas pēdējā gada laikā kāpušas par trešdaļu, olām - par piektdaļu, līdzīgs pieaugums ir bijis arī dārzeņiem. Savukārt Zemkopības ministrs līdz šim neesot piedāvājis risinājumus, lai nekontrolētais pārtikas cenu kāpums tiktu ierobežots.
Jau vēstīts, ka vērojot dramatisko cenu kāpumu pārtikas precēm, ZZS jau vairākkārt aicinājusi nekavējoties lemt par pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN likmes samazināšanu piena produktiem, maizei, svaigai gaļai un zivīm, kā arī olām, lai kaut nedaudz iedzīvotājiem mazinātu ikdienas izdevumus, bet parlaments to ir noraidījis. Pēc ZZS vārdiem, lauksaimnieku organizācijas atzīst, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums tirdzniecības ķēdēs ir 70%, arī 150% un līdz pat 300%.
Pagarinātajā termiņā latviešu valodas pārbaudei reģistrējušies vēl 3 tūkstoši 500 līdz 4 tūkstoši Krievijas pilsoņu, turklāt Valsts izglītības satura centrs turpina apstrādāt informāciju par pagājušajā nedēļā saņemtajiem iesniegumiem. Termiņš, lai varētu pieteikties pirmreizējai valsts valodas pārbaudei, Krievijas pilsoņiem tika pagarināts līdz 30.jūnijam, un latviešu valodas pārbaudi šīm personām būs jākārto laikā līdz 13.augustam. Savukārt atkārtotai pārbaudei no 1.augusta līdz 31.augustam varēs reģistrēties arī tie Krievijas pilsoņi, kuriem neizdevās iegūt nepieciešamo punktu skaitu pirmajā pārbaudes kārtošanas reizē šī gada pavasarī. Atkārtoti pārbaudes varēs kārtot no 4.septembra līdz 30.novembrim. Lai atvieglotu iesniegumu par reģistrēšanos pārbaudei iesniegšanu, turpmāk tiks nodrošināta reģistrēšanās pārbaudei tikai elektroniski vai pa pastu.
Nopietnas bažas rada ieslodzījumā esošā Gruzijas bijušā prezidenta, Ukrainas pilsoņa Mihaila Saakašvili veselības stāvoklis. Šī iemesla dēļ saasinājušās Ukrainas un Gruzijas diplomātiskās attiecības, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija ar Gruzijas rokām nogalinot Saakašvili. Grūzijas bijušais prezidents, kurš jau kopš pagājušā gada rudens atrodas cietuma slimnīcā, pirmdien, 3. jūlijā, ar video starpniecību piedalījās tiesas sēdē un bija redzams, ka viņš fiziski ir ļoti vājš. Ukrainas Ārlietu ministrija šodien ir izsaukusi Gruzijas vēstnieku, kuram dos 48 stundas laika, lai viņš pamestu valsti un dotos uz konsultācijām Gruzijā. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pirmdienas vakarā paziņoja, ka Kijiva sper tik radikālu soli, jo Tbilisi graujot Gruzijas un Ukrainas divpusējās attiecības.
Turpinām ziņas
Radio1 klausītāji pirmdien ziņoja, ka makšķernieks Daugavā pirms Jēkabpils, apmēram pie Trepes Vīpes pagasta teritorijā, pamanījis kādu savādu priekšmetu, kas no pirmā acu skatiena atgādina apaļu vāku, bumbu, vai kāda cita priekšmeta augšpusi. Aculiecinieki zināja teikt, ka uz notikuma vietu izsaukti sapieri.
Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada pašvaldību. Izpilddirektors Uldis Skreivers apstiprināja šādu faktu un zināja teikt, ka priekšmetu no ūdens izcēluši un projām aizveduši armijas pārstāvji. Savukārt NBS Jūras spēku profilā sociālajā vietnē Facebook publicētais liecina, ka tā bijusi Pirmā pasaules kara enkurmīna, kas tagad ir neitralizēta! Pirmdien Jūras spēku Ūdenslīdēju komanda atbalstīja 54. kaujas atbalsta bataljonu enkurmīnas neitralizēšanā, kas tika atrasta Daugavā pie Jēkabpils. Tika neitralizēti aptuveni 40 kilogrami sprāgtvielas un mīnas korpuss tika nogādāts Jūras spēku bāzes teritorijā. Ar Daugavā atrastās enkurmīnas video un attēliem var iepazīties portālā radio1.lv.
Lielākā atbildība par drošu atpūtu pie ūdeņiem jāuzņemas pašiem sabiedrības locekļiem, intervijā TV3 uzsvēra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Pēc viņas vārdiem, drošību pie ūdeņiem var vairot dažādi faktori, piemēram, labiekārtotas pludmales un peldētprasmes apmācības, taču lielākā atbildība gulstas tieši uz pašiem sabiedrības locekļiem, kā un kur viņi izvēlas atpūsties. Cipule atzīmēja, ka cilvēki pie ūdens gana bieži atpūšas pārgalvīgi, piemēram, alkohola reibumā vai nepieskata bērnus.
Kā ziņots, aizvadītā nedēļas nogale Latvijas ūdeņos bija traģiska - trīs dienu laikā noslīka septiņi cilvēki. Kopumā šogad no ūdenstilpēm glābēji izcēluši jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās maija vidū.
Un vēl
Latvijā šī nedēļa aizrit 27.to Vispārējo latviešu Dziesmu un 17.to Deju svētku zīmē. Šajos svētkos piedalās arī 990 Jēkabpils novada amatierkolektīvu dalībnieki, tajā skaitā arī amatierkolektīvu sastāvā daži pašvaldības deputāti. Jau vēstīts, ka šie svētki nav atstājuši vienaldzīgus arī politiķus. Svētku gājiena dienā sociālajos tīklos populārs bija video, kurā valdības vadītājs Krišjānis Kariņš uzdzied jestru dziesmu. Savukārt šodien, sākoties Jēkabpils novada pašvaldības Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības aizsardzības jautājumu komitejas sēdei, tās vadītājs Ainars Vasilis, informēja, ka divas komitejas locekles – Daina Vītola un Aija Bojāre sēdē nepiedalās, jo kopā ar saviem amatierkolektīviem ir Rīgā dziesmu un deju svētkos un komitjas dalībniekiem sūta muzikālus sveicienus. Aicināts šos sveicienus arī nodot muzikālā veidā, Ainars Vasilis nesamulsa un uzdziedāja.
AUDIO
Kā vēstīts, 27.tie Vispārējie latviešu Dziesmu un 17.tie Deju svētki Rīgu pieskandinās no līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents ir Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Šodien - svētku piektajā dienā – notiek vokāli simfoniskās mūzikas koncerts "Šūpulis", vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncerts "Skaņu portreti", mazākumtautību kolektīvu koncerts "Saules dziesmu audeklā" un vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts "Dievs. Daba. Cilvēks".