Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 6.jūlijā
- 06 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā vizītē ieradīsies UNESCO ģenerāldirektores vietnieks kultūras jautājumos, lai klātienē vērotu Dziesmu svētku tradīciju; Preiļu novadā ievēlēta pirmā iedzīvotāju konsultatīvā padome; un Brīvdienās notiks Zemessardzes mācības.
Atsaucoties aicinājumam klātienē izzināt Dziesmu un deju svētku tradīciju, kas iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, sestdien, 8.jūlijā, Latvijā vizītē ieradīsies UNESCO ģenerāldirektores vietnieks kultūras jautājumos Ernesto Ottone. Plānots, ka sestdien UNESCO pārstāvis apmeklēs Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur tiksies ar tās direktoru Andri Vilku un viņa komandu, lai pārrunātu UNESCO un LNB kopējās darbības līnijas un bibliotēkas vērienīgo projektu "Latviešu grāmatai 500". Dziesmu un deju svētku noslēdzošajā dienā Ottones tiksies arī ar Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Signi Pujāti, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktori Valtu Ernštreitu un Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Lolitu Ozoliņu. Tikšanās būs veltīta Latvijas pieredzei nemateriālā kultūras mantojuma, tajā skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un kultūrtelpu attīstībā. Iecerēts, ka vizītes laikā Ottone apmeklēs arī Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju "Dziesmu svētku telpa", Rīgas vēsturisko centru, Latvijas Arhitektūras muzeju, kā arī apmeklēs deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" un noslēguma koncertu "Kopā augšup".
Būvniecības valsts kontroles birojs pirms svētkiem veicis atkārtotas drošības pārbaudes Mežaparka estrādē. Savukārt atsevišķi koristi aģentūrai LETA ir pauduši bažas par drošības aspektiem estrādē, skaidrojot, ka dziedātājiem uznācienā pa metāla kāpnēm aiz skatuves konstrukcijas ir jākāpj līdz pašai estrādes augšai. Kāpjot visiem vienā tempā, kāpnes esot stipri kustējušās, tādējādi vairākiem cilvēkiem izraisot bailes. Turklāt trešdien iedarbojusies arī skaņas signalizācija. Tiem dziedātājiem, kuriem ir bail, atļauts kāpt pēdējiem, trešdienas situāciju raksturo dziedātāji. Kā skaidro pašvaldībā, estrādes būvnieki esot snieguši rakstisku apliecinājumu, ka kāpnes un pārējās estrādes konstrukcijas ir drošas un spēs izturēt nepieciešamo slodzi, ko pamato arī eksperta veikti slodžu aprēķini. Savukārt signalizācija, ko dzirdēja svētku dalībnieki bijusi apsardzes signalizācija. Tā iedarbojoties, kādam no tehniskajiem darbiniekiem, ieejot estrādes ēkā esošajā telpā, pirms tam aizmirstot atslēgt signalizāciju.
Mājokļu cenas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugušas par 6%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati par 26 bloka . reģistrēts Horvātijā (+14%), Lietuvā (+13,1%), Bulgārijā (+9,5%) un Igaunijā (+9,2%). Kopumā mājokļu cenas pirmajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājušās 20 ES dalībvalstīs. Ceturkšņa izteiksmē gan Latvijā, gan Igaunijā mājokļu cenas saglabājušās nemainīgas, bet Lietuvā tās pieaugušas par 1,8%.
Baltkrievijā cilvēktiesību stāvoklis ir katastrofāls un tas turpina pasliktināties, jaunākajā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā secinājusi ANO īpašā ziņotāja Anaisa Marēna. Viņa norāda, ka Baltkrievijas autoritārā vadītāja Aleksandra Lukašenko režīms mērķtiecīgi apklusina tos nedaudzos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kuri vēl atļaujas atklāti kritizēt varu. Marēnas ziņojumā ir teikts, ka Baltkrievijā pašlaik ir ap tūkstoš 500 politieslodzīto, bet kopš 2020. gada, kad valstī izcēlās plaši protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu, Baltkrievijā ik dienu ir notikuši vidēji 17 patvaļīgi aresti. Ziņotāja arī uzsver, ka viņai ir pamats uzskatīt, ka pret politieslodzītajiem cietumos izturas ar īpašu nežēlību, piemēram, liedzot viņiem saņemt atbilstošu ārstēšanu vai tikties ar saviem advokātiem vai tuviniekiem. Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kas joprojām piemēro nāvessodu.
Nīderlandi skārusi meteoroloģisko novērojumu vēsturē spēcīgākā vasaras vētra, kuras dēļ trešdien bija atcelti simtiem avioreisu un nobloķēti ceļi. Vētrai plosoties Ziemeļjūras piekrastē, vēja brāzmas Nīderlandē sasniedza ātrumu 146 kilometrus stundā jeb 40,5 metrus sekundē, un varasiestādes brīdināja iedzīvotājus palikt mājās. Amsterdamas Shipholas lidostā spēcīgā vēja, lietus un sliktās redzamības dēļ tika atcelti vairāk nekā 300 avioreisu. Valsts ziemeļos drošības apsvērumu dēļ tika apturēta vilcienu satiksme, bet galveno automaģistrāli pie Alkmāras, netālu no Amsterdamas, bloķēja apgāzusies kravas automašīna. Nīderlandes meteoroloģijas dienests izsludinājis augstāko "sarkano" brīdinājumu četros ziemeļu reģionos, kas nozīmē, ka tur iespējami nopietni traucējumi.
Turpinām ziņas
Preiļu novadā ievēlēta pirmā iedzīvotāju konsultatīvā padome. Upmalas pagasta pārvaldes telpās notika sapulce, kurā pašvaldība aicināja iedzīvotājus iesaistīties Upmalas pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes veidošanā. Konsultatīvajā padomē ievēlēti astoņi iedzīvotāji: padomes priekšsēdētāja Antra Vilcāne, priekšsēdētāja vietnieks Marita Gaile, protokolists Marika Smane, komisijas locekļi: Solvita Čaunāne, Ilga Ušacka, Jānis Brakovskis un Edgars Vaivods. Līdz jūlija beigām iedzīvotāju padomes plānots ievēlēt visos novada pagastos. Padomes ir sabiedriski aktīvas cilvēku grupas, kas darbojas uz brīvprātības principiem. Padomes kompetencē ir noskaidrot iedzīvotāju viedokli par teritorijas vienības aktuāliem jautājumiem un rakstiska ziņojuma veidā informēt par to pašvaldību, kā arī apzināt un apkopot pagasta iedzīvotājiem aktuālās problēmas un veicināt sabiedrības saskaņu, izskatīt iedzīvotāju priekšlikumus un iesniegt tos pašvaldībai.
Lai uzlabotu satiksmes drošību, pasargājot kā velobraucējus, tā autovadītājus un citus satiksmes dalībniekus, veloamatieru riteņbraucēju biedrība "Latvian Cycling Girls" kopā ar CSDD un Latvijas Riteņbraukšanas federāciju atklājuši satiksmes drošības akciju "Viens Ceļš Visiem". Tajā satiksmes dalībnieki aicināti uzlabot braukšanas kultūru, tajā skaitā ievērojot 1,5 metru distanci no velosipēdistiem uz autoceļiem. Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka velosipēdisti pa mūsu valsts autoceļiem var braukt pa brauktuvi vienā rindā, iespējami tuvāk braukšanas joslas labajai malai. Tomēr ikkatrs velosipēdists, kurš kaut reizi ir pārvietojies pa autoceļa brauktuvi, zina, ka tas ir liels un bieži vien bīstams izaicinājums. Tāpēc tiek aicināts uzlabot braukšanas kultūru, ievērojot pusotra metra distanci.
Un vēl
No 8. līdz 9.jūlijam Preiļu un Rēzeknes novadu teritorijās notiks Zemessardzes 35. kājnieku bataljona taktiskās mācības, kuru laikā zemessargi pilnveidos kaujas iemaņas un uzlabos militārā transporta vadīšanas prasmes, pārvietojoties militārās tehnikas kolonnā. Mācību uzdevumu izpildes laikā Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Latvijas Valsts mežu saskaņotā teritorijā tiks lietota mācību munīcija, kas rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību. Tāpat arī mācību ietvaros Preiļu un Rēzeknes novadu teritorijās pa reģionālajiem autoceļiem pārvietosies militārā transporta kolonna. Mācību laikā iedzīvotājiem jārēķinās ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina atsaukties visu grupu asinsdonorus; Dziesmu un deju svētku dalībniekiem šogad mazāk trauma kā citos svētkos; un Šonedēļ dievas dienas pēc kārtas pārspēts pasaules karstuma rekords.
Latvija ir atzīta par 51.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 35.pozīciju pērn, un tas atkal ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis. Lietuva šogad centra konkurētspējas indeksā ierindojusies 32.vietā, valstij nokrītoties par trim pozīcijām salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija kritusies par četrām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē. Joprojām viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē arī šogad, tāpat kā pērn, ir Dānija, bet pēdējo 64.vietu ieņem Venecuēla.
Veselības ministrija iesniegusi saskaņošanai valdībā rīkojuma projektu par 57 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei, kas nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē. Paredzēts, ka 6,8 miljonus eiro pārdalīs kompensējamo medikamentu un materiāla apmaksāšanai, lai nodrošinātu medikamentu pieejamību, 7,6 miljonus eiro pārdalīs primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai, tostarp 5,5 miljonus eiro - primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 2 miljonus eiro - zobārstniecības pakalpojumu bērniem pieejamības uzlabošanai. Vēl 8,6 miljonus eiro plānots pārdalīt laboratorisko izmeklējumu pieejamības uzlabošanai, 16 miljonus eiro - ambulatoro izmeklējumu, speciālistu konsultāciju un dienas stacionāra pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, 4,4, miljonus eiro - Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs un 13,4 miljonus eiro - plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Igaunijas vēstnieks Latvijā Ēriks Marmei, tiekoties ar Latvijas veselības ministri Līgu Meņģelsoni, ierosinājis abām kaimiņvalstīm savstarpēji atzīt e-recepšu apkalpošanu un kopīgi veidot akcīzes preču politiku. Ciešāka abu valstu sadarbība var veicināt gan veselības aprūpes pakalpojumu, gan arī zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, tādēļ, ministres vērtējumā, ir ļoti svarīgi stiprināt valstu sadarbību, uzklausīt kaimiņvalsts labo praksi, ko atbilstoši pielāgojot, varētu ieviest Latvijā.
Valsts asinsdonoru centrs vēršas pie sabiedrības, lūdzot atsaukties visu asins grupu donorus. Dziesmu un deju svētku laikā strauji sarucis asins krājumu skaits. Vasarā un atvaļinājumu laikā donoru skaits samazinās katru gadu. Daudzi donori piedalās arī Dziesmu un deju svētkos, tāpēc šobrīd asins ziedošana ir gandrīz apsīkusi. Valsts asinsdonoru centrs aicina atsaukties ikvienu, kura veselības stāvoklis ļauj nodot asinis, un doties uz kādu no asins ziedošanas punktiem.
2022. gadā patvērumu Eiropas Savienībā lūdza gandrīz miljons cilvēku, kas ir rekordliels skaits. Visvairāk patvēruma meklētāju bija no Sīrijas, Afganistānas, Turcijas, Venecuēlas un Kolumbijas. Pērn patvērumu ES oficiāli lūguši 996 tūkstoši cilvēku, kas bija par 53% vairāk nekā 2021. Gadā. Visvairāk patvēruma pieprasījumu - 244 tūkstoši saņēmusi Vācija, kurai sekoja Francija, Spānija, Austrija un Itālija. 71% patvēruma pieprasītāju bija vīrieši. ANO norāda, ka lielais patvēruma pieprasītāju skaits radīja milzīgu spiedienu uz jau tā pārslogotajām atbildīgajām iestādēm.
Krievijas eksprezidents un pašreizējais Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs ierosinājis karu Ukrainā izbeigt ar kodoltriecienu pa Ukrainu. Medvedevs izteicies, ka jebkuru karu varot izbeigt ar miera līguma parakstīšanu vai kodoltriecienu. Viņš arī paziņoja, ka karš Ukrainā būtu beidzies dažu mēnešu laikā, ja vien ASV un citas NATO valstis nebūtu devušas Ukrainai ieročus. Medvedevs arī atzina, ka Krievijas armijā esot zināmas problēmas, tomēr tāpat tā esot “mūsdienīga un varonīga”. Šī ir jau otrā reize, kad Medvedevs draud ar kodolieročiem.
Turpinām ziņas
Daugavas stadionā notiek intensīvi deju mēģinājumi pirms Dziesmu un deju svētku lielajiem koncertiem. Šodien paredzēts deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" ģenerālmēģinājums, bet turpmākajās dienās – svētku kulminācijas pasākumi ar dejotāju piedalīšanos. Daugavas stadionā dežurējošie ārsti secina – dejotājiem veselības problēmu līdz šim ir krietni mazāk nekā iepriekšējos svētkos. Daugavas stadionā ir trīs ātrās palīdzības brigādes ar automašīnām un telts, kurā strādā viens traumatologs un viens anesteziologs reanimatologs, kā arī vairāki ārstu palīgi. Ir arī seši Sarkanā Krusta pirmās palīdzības posteņi.
Šogad, lai mazinātu Dziesmu un deju svētku ietekmi uz vidi, svētku rīkotājiem sniegtas vairāk vispārīgas rekomendācijas, bet jau nākamajos svētkos, iespējams, tās būs fundamentālas izmaiņas, jo šogad pirmo reizi svētku radītā ietekme tiks arī izmērīta, kas palīdzēs izdarīt secinājumus. Rīga ir izvirzījusi mērķi virzīties klimata neitralitātes virzienā. Ja netiks uzskaitīta un izvērtēta lielo svētku ietekme uz vidi, tad virzība uz tādu galvaspilsētu, kas būtu klimatam neitrāla, būs apgrūtināta. Viena no lietām, kas šāda veida pasākumiem rada lielāko ietekmi uz vidi un klimatu, ir dalībnieku un viesu pārvietošanās, kādā veidā viņi nonāk līdz pasākuma vietai. Tas nozīmē, ka uz liela mēroga pasākumiem nevajadzētu doties ar savu automašīnu, bet izmantot sabiedrisko transportu, velosipēdu vai iet kājām.
Un vēl
Otrdiena, 2023. gada 4. jūlijs, pasaules vidējās gaisa temperatūras ziņā bijusi līdz šim karstākā diena, kāda jebkad reģistrēta, atsaucoties uz trešdien publicētajiem ASV meteorologu provizoriskajiem rādījumiem, vēstī ziņu aģentūra AFP. Vidējā pasaules diennakts gaisa temperatūra otrdien sasniegusi 17,18 grādus pēc Celsija. Līdz ar to vidējās gaisa temperatūras rekords pārspēts otro dienu pēc kārtas. Pirmdien, 3. jūlijā, vidējā globālā diennakts gaisa temperatūra sasniedza 17,01 grādu pēc Celsija, pārspējot 2016. gada augusta rekordaugstos 16,92 grādus. Lielais karstums tiek saistīts ar Klusajā okeānā novērojamo "El Ninjo" fenomenu kombinācijā ar cilvēka darbību izraisītajām oglekļa dioksīda emisijām. Pētnieki uzskata, ka turpmākajos mēnešos karstuma rekordu būs arvien vairāk.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaug atbalsts Stambulas konvencijai; Krustpils pils C korpuss izvirzīts arhitektūras balvas finālam un Plāno ierobežot valsts amatpersonu iespējas ieņemt vairākus amatus kapitālsabiedrībās
Lai arī Latvijas ekonomika ir diezgan noturīga, darba tirgus diezgan spēcīgs un bezdarba līmenis ir ļoti zems, kopumā ekonomika šogad būs ļoti nīkulīga, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš akcentēja, ka Latvijā ir nepieciešama ekonomikas transformācija, jo vienkāršu un bezsāpīgu risinājumu inflācijas samazināšanai diemžēl nav. Kazāks arī atzīmēja, ka inflācijas rādītāji sākuši samazināties un, ja vien pasaulē nenotiks ļoti negaidīti notikumi, inflācija šā gada otrajā pusē būs "viencipara skaitļos", bet gada beigās – "jau zemos viencipara skaitļos". Līdz ar to gada otrajā pusē algu kāpums būs straujāks nekā cenu kāpums un iedzīvotāji pamazām sāks atgūt pirktspēju, prognozēja Kazāks.
Sabiedrībā atbalsts un pieprasījums Stambulas konvencijas ratificēšanai kopš gada sākuma ir strauji audzis, šādu viedokli paudusi labklājības ministre Evika Siliņa. Politiķe piesauca Jēkabpils traģēdiju, kas izgaismojusi sistēmas nespēju nodrošināt tiesas piespriesto drošības līdzekļu izpildi. Pēc Siliņas vārdiem, Latvijā katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskas vai seksuālas vardarbības, tāpēc katrs solis, lai mazinātu vardarbību pret sievieti un ģimenēm, ir ļoti vajadzīgs. Par sabiedrībā vērojamu pieaugošu atbalstu Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšanai liecinot socioloģisko un tirgus pētījumu uzņēmuma "Berg Research" veiktais pētījums. Šī gada maijā veiktajā aptaujā kopumā 71% aptaujāto pauduši atbalstu konvencijas ratificēšanai, savukārt jūnijā tās pieņemšanu atbalstījuši 73% Latvijas pilsoņi.
Latvijā nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 35% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem neveido uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem, informē "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem. Uzkrājumu veidošanas paradumus ietekmē dažādi apstākļi, tomēr būtiska nozīme ir finanšu pratībai. Aptaujas dati uzrāda - jo augstāks izglītības un gūto ienākumu līmenis, jo vairāk jaunieši veido savus uzkrājumus. Savus privātos uzkrājumus veido 47% no jauniešiem ar pamatizglītību, 59% no jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, 62% no jauniešiem ar vidējo speciālo izglītību, kā arī 76% no jauniešiem ar augstāko izglītību. Līdzīga tendence novērojama arī attiecībā uz ikmēneša ienākumiem, tomēr daļa jauniešu pret uzkrājumiem joprojām attiecas kūtri.
Lielbritānijas policija veikusi kratīšanas vairāk nekā tūkstoš marihuānas audzētavās, konfiscējot kaņepju stādus 130 miljonu sterliņu mārciņu jeb 152 miljonu eiro vērtībā un aizturot aptuveni tūkstoš aizdomās turamo. Mēnesi ilgusī vērienīgā operācija bija vērsta pret rūpalu, kas saskaņā ar tiesībsargājošo iestāžu domām, ir viens no organizētās noziedzības bandu finansēšanas avotiem, līdztekus citām noziedzīgām nodarbēm, piemēram, naudas atmazgāšanai, A klases narkotiku kontrabandai un reketam. Jūnijā notikušajā operācijā "Mille" bija iesaistīti visi Anglijas, Velsas un Skotijas policijas spēki. Tās laikā tika konfiscēti 200 tūkstoši kaņepju stādu, kā arī 15-20 šaujamieroči un vairāk nekā 40 citi uzbrukuma ieroči.
Eiropas Komisija kritizējusi Poliju un Ungāriju par nepietiekamu demokrātiju, ko vēl vairāk vājinājuši pasākumi, ko veikušas vai nav novērsušas pašreizējās šo valstu valdības. Lai gan Eiropas komisijas ikgadējā ziņojumā par likuma varu Eiropas Savienības dalībvalstīs Polijā un Ungārijā konstatēti nelieli uzlabojumi, tajā uzsvērti arī daudzi atlikušie trūkumi. Ziņojums atspoguļo nesaskaņas starp Briselē bāzētajām ES iestādēm un abām Austrumeiropas valstīm, kas kļuvušas par būtisku bloka problēmu. Ziņojumā teikts, ka Polijā joprojām pastāv nopietnas bažas saistībā ar tiesnešu disciplināro kolēģiju, jo pastāvot "pamatotas šaubas" par tās neatkarību. Ziņojumā arī norādīts, ka joprojām pastāv nopietnas šaubas par vairāku augstākās tiesas tiesnešu iecelšanu amatā. Kritizēta arī Polijā sāktā izmeklēšanu pret tiesnešiem saistībā ar viņu pieņemtajiem spriedumiem. Ungārija Eiropas komisija ziņojumā kritizēta salīdzinoši mazāk.
Turpinām ziņas
Skates “Gada labākā būve Latvijā 2022” žūrija ir pabeigusi vairāk nekā 60 no visiem Latvijas reģioniem pieteikto objektu apskati un vērtēšanu. Pēc vērtējumu kopsavilkuma un diskusijām žūrija finālam 13.jūlijā izvirzījusi 35 objektus. Finālam izvirzīta arī Krustpils pils C korpusa un fasādes vienkāršota atjaunošana. Visas skatei Gada labākā būve Latvijā 2022 pieteiktās būves būs apskatāmas skates gadagrāmatā, kas šogad tiks izdota jau astoto gadu. Vienu tās eksemplāru bez maksas varēs saņemt katras skatei pieteiktās būves pārstāvis. Skate Gada labākā būve Latvijā šogad notiek jau 25.reizi.
Šogad pirmo reizi pamatskolēni kārtoja centralizētos eksāmenus, lai, vērtējot tos valsts līmenī, gūtu objektīvāku pārskatu par rezultātiem. Aptuveni 5% no 9. klases skolēniem nav nolikuši matemātikas eksāmenu, kas raisījis plašas diskusijas par eksāmena sarežģītību un pašu bērnu, vecāku, skolotāju, kā arī valsts izglītības sistēmas atbildību par sliktajiem rezultātiem. Slikti matemātikas eksāmena rezultāti arī liek uzņēmējiem bažīties par nākotni. Matemātikas eksāmenā "izkrituši" 826 skolēni; zināšanu plaisa varētu pieaugt. Arī vidējais rādītājs matemātikā ir zemāks nekā citu priekšmetu eksāmenos – vidēji 51% . To, vai šis rādītājs ir sliktāks nekā citos gados, Valsts izglītības satura centrs patlaban nevērtē, jo iepriekš nebija centralizēto eksāmenu. Vienlaikus centrs norāda, ka eksāmens šogad nav bijis grūtāks un tā nokārtošanas slieksnis bija vien 10%, savukārt tuvākajos gados tas celsies līdz 20%, kas nozīmē, ka jau šobrīd būtiski jākāpina atbalsts skolēniem ar sliktākām matemātikas zināšanām, norādīja Valsts izglītības satura centrā.
Un vēl
Lai novērstu interešu konflikta veidošanos risku un īstenotu labas pārvaldības principus publiskajā sektorā un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, Valsts kanceleja rosina ierobežot valsts amatpersonu iespējas ieņemt vairākus vadošus amatus kapitālsabiedrībās, brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Ir izstrādāti priekšlikumi grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", un patlaban tie ir pieejami ikvienam interesentam Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, lai izteiktu par tiem savu viedokli. Likumprojektā ietverts priekšlikums noteikt, ka turpmāk valsts amatpersona varēs savu pilnas slodzes amatu savienot tikai ar vienu citu nepilnas slodzes amatu citās publiskas personas institūcijās.