Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 11.jūlijā
- 11 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Šodien Viļņā sākas NATO samits; Reģionālās slimnīcas aizvien neziņā par nākotni; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
NATO dalībvalstu līderi šodien,11. un rīt, 12.jūlijā pulcēsies samitā Viļņā, Lietuvā. Samitā ieradīsies ap 40 delegāciju no NATO dalībvalstīm un partnervalstīm. NATO samitā Ukraina netiks oficiāli uzaicināta pievienoties aliansei, to 19. jūnijā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš paudis cerību, ka Viļņas samitā tiks panākta vienošanās par uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO pēc tam, kad būs beidzies karš.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāji vakar Rīgā pieņēma kopīgu paziņojumu, paužot atbalstu Ukrainai ceļā uz NATO. Gatavojoties Viļņas NATO samitam, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars, Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, Polijas Sejma maršale Elžbeta Viteka, Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks un Vācijas Bundestāga prezidente Berbele Bāsa NATO samita priekšvakarā tikās Rīgā, lai spriestu par reģionālo drošību un atbalstu Ukrainai tās ceļā uz dalību NATO un Eiropas Savienībā. Parlamentu priekšsēdētāji bija vienisprātis, ka NATO samitam Viļņā jātuvina Ukraina dalībai aliansē.
Lietuvas valdība paziņojusi, ka vakar, dienu pirms NATO līderu Viļņas samita, valsts pieredzējusi kiberuzbrukumu vilni. Notikuši izkliedētā pakalpojuma atteikuma uzbrukumi. To mērķis ir pārslogot tam pakļauto interneta vietni ar datu plūsmu, kas neļauj sistēmai normāli darboties. Pirmdienas kiberuzbrukumi vērsti pret Viļņas pašvaldības tīmekļa vietnēm, tajā skaitā tūrisma informācijas vietni un sabiedriskā transporta lietotni. Tie ir pamatpakalpojumi, kas ir nepieciešami arī viesiem, kuri ieradīsies uz Viļņā paredzēto NATO samitu. Nacionālais kiberdrošības centrs šobrīd ir pastiprināts ar papildus darbiniekiem un sadarbojas ar izlūkdienestiem un policiju, kā arī ar ārvalstu partneriem.
Dziesmu un deju svētkos gūto enerģiju nepieciešams ieguldīt valsts tālākā attīstībā "tikpat sparīgi, kā mēs dziedam, dejojam un priecājamies", uzrunā Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā sacīja jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc prezidenta vārdiem, dziesma apliecina "mūsu tautas, mūsu latvietības, mūsu piederības, mūsu atmodas un valstiskuma ceļu". Ar dziesmu esam panākuši brīvību, ar dziesmu esam gājuši karā un ar dziesmu esam izcīnījuši uzvaru, sacīja politiķis. Jau ziņots, ka noslēguma koncertā piedalījās 449 kori, 89 deju kolektīvi, 61 pūtēju orķestris, apvienotais koklētāju ansamblis un citi mākslinieki.
Nākamgad jauniešiem būs iespēja pildīt valsts aizsardzības dienestu kādā no Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībām vai Zemessardzē. Viens no trim valsts aizsardzības dienesta veidiem ir 11 mēnešu ilgs dienests NBS, kurā 2024.gadā iesauks 600 jauniešus - 120 personas janvārī un 480 personas jūlijā. 2024.gada janvāra iesaukums 11 mēnešu dienestam NBS tiks īstenots trīs dienesta vietās: Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonā Rīgā, Gaisa spēku Pretgaisa aizsardzības divizionā Lielvārdē un Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljonā, Vidzemē. Lai nokļūtu sev vēlamajā dienesta vietā, iesaucamais ir aicināts dienestam pieteikties brīvprātīgi, anketā norādot vēlamo dienesta vietu.
Par 2024.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietu izraudzīta Malme, paziņojusi Zviedrijas sabiedriskā raidorganizācija STV. Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas 13.maijā notika Liverpūlē, uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorēna ar dziesmu "Tattoo", iegūstot tiesības Zviedrijai nākamgad rīkot šo konkursu. Viņai tā bija otrā uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā. 2012.gadā konkursa finālā viņa triumfēja ar dziesmu "Euphoria". Malme, kas ir Zviedrijas trešā lielākā pilsēta, ir organizējusi Eirovīziju jau divas reizes - 1992. un 2013.gadā. Šī būs trešā reize.
Turpinām ziņas
Reģionālās slimnīcas brīdina, ka tuvojas brīdis, kad pacientiem par ambulatorajiem pakalpojumiem medicīnas iestādēs nāksies maksāt pašiem. Slimnīcu vadītāji, vērtējot pašreizējās finanses, norāda – nauda no valsts ienākusi nav un arī pašu uzkrājumi ir iztērēti. 80 miljoni eiro – tik lieli ir medicīnas iestāžu zaudējumi pagājušajā gadā, ko nav samaksājusi valsts, aplēsuši slimnīcu vadītāji. Šogad šie rādītāji būšot vēl lielāki. Turklāt uzkrātās naudas rezerves ir iztērētas. Situācija ir slikta visās reģionālajās slimnīcās. Kopš marta finansējums no valsts nav saņemts, un medicīnas iestādes ir neziņā, kas notiks tālāk.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs, norāda, ka slimnīcas nosacīti ir tādā kā ķīlnieka lomā, jo mums ir jāspēj nodrošināt šie pakalpojumi neatkarīgi ne no kā. Jēkabpils reģionālajai slimnīcai jau ir pakalpojumi, kuriem šī gada finansējums izsmelts pilnībā. Keišs norāda, ka reāla problēma ir īslaicīgā ķirurģija. Tas ir pakalpojums, kur pacients tiek stacionēts līdz 3 dienām. Šajā sadaļā finansējums ir pilnībā izsmelts. Tas nozīmē, ka turpmāk šāda veida pakalpojumus ir iespējams sniegt tikai par maksu. Slimnīcās norādīja, ka par tādu pašu naudu kā pirms pāris gadiem ārstēt vairs nav iespējam. Cenas kāpj visam – medikamentiem, ēdināšanai, ēku uzturēšanai un arī algām.
Starp darba devējiem augstāku atzinību guvušas studiju programmas, saistītas ar datorzinātnēm, uzņēmējdarbību un ekonomiku, liecina karjeras portāla "Prakse.lv" studiju programmu un izglītības iestāžu reitings. Par visatzītāko studiju programmu kļuvusi "Datorzinātnes" Latvijas Universitātē - to ieteikuši 153 darba devēji. Reitinga pirmajā desmitniekā iekļuvusi arī datorzinātņu un būvniecības studiju programmas Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas universitātes Komunikācijas zinātņu programma, Rīgas Ekonomikas augstskolas studiju programma "Ekonomika un bizness", Banku augstskolas studiju programmas "Finanses" un "Uzņēmējdarbības vadīšana", biznesa augstskolas "Turība" studiju programma "Uzņēmējdarbības vadība", kā arī divas Juridiskās koledžas programmas - "Tiesību zinātnes" un "Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana". Starp augstskolām darba devēju visaugstāko atzinību izpelnījusies RTU - universitāti ieteikuši 940 darba devēji. Novērtētas arī tādas augstskolas kā Latvijas universitāte, "Turība", Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju augstskola, kā arī Banku augstskola.
Un vēl
Šī nedēļa Latvijā būs silta un brīžiem līs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Nedēļas vidū saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš - trešdien no austrumu puses, bet ceturtdien tas iegriezīsies no rietumiem. Trešdienas vakarā Latviju no rietumiem sasniegs nokrišņu zonu, kas ceturtdien gan nakts, gan dienas stundās nesīs lietu. Laiks joprojām saglabāsies silts, termometra stabiņam dienās vietām pakāpjoties līdz +25 grādu atzīmei un naktīs nenoslīdot zem +11, +17 grādiem. Nedēļas izskaņā sauli palaikam aizklās kāds lietus mākonis, taču kopumā laiks tiek prognozēts silts un mierīgs. Spīdot saulei, dienas vidū un pēcpusdienā UV indekss joprojām būs vidēji augsts līdz augsts, tāpēc ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros nav vēlama.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Kanāda dubultos Latvijā izvietoto karavīru skaitu; Pieaug motorizēto peldlīdzekļu popularitāte; un Ko liecina ASV veiktais pētījums par alkohola lietošanu pasaules valstīs?
Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres vakar Ādažu bāzē parakstīja apņemšanos par Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei. Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pēc "ceļa kartes" parakstīšanas žurnālistiem norādīja, ka Kanādas saiknes ar Latviju ir ļoti tuvas, un, kad Krievija iebruka Ukrainā 2014.gadā, NATO mobilizēja savus spēkus un izvietoja karavīrus tai skaitā arī Latvijā. Līdz ar plāniem par brigādes izveidošanu Kanāda divkāršošot Kanādas karavīru klātbūtni Latvijā, lai aizsargātu demokrātiju un tiesiskumu. Šī ir 2,6 miljardu Kanādas dolāru jeb aptuveni 1,78 miljardu eiro vērtas programmas sastāvdaļa, summā iekļauti arī ieroči un iekārtas, lai cīnītos ar kiberuzbrukumiem.
Valsts policija visā valstī rīkos atvērto durvju dienas interesentiem ar augstāko izglītību. Ceturtdien, 13.jūlijā, un piektdien, 14.jūlijā, Valsts policija visā valstī organizēs atvērto durvju dienas, lai uzrunātu un detalizētāk iepazīstinātu ar dienesta iespējām tos interesentus, kuriem ir iegūta augstākā izglītība kādā no dienestam atbilstošām izglītības jomām. Interesenti abas dienas klātienē varēs uzzināt vairāk par darba specifiku, aktuālajām vakancēm un nosacījumiem, lai varētu kandidēt trīs mēnešu apmācības posmam Valsts policijas koledžas profesionālās pilnveides izglītības programmai "Policijas darba pamati" ar specializāciju reaģēšanā, izmeklēšanā vai prevencijā, pēc kā apguves policijas mentora pavadībā varēs uzsākt dienestu un kļūt par policistu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā. Par to pēc tikšanās ar Turcijas līderi NATO samita priekšvakarā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Jau vēstīts, ka Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Ukrainas armija ieņēmusi svarīgākās augstienes ap Bahmutu, paziņojusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara. Savā lietotnes "Telegram" kanālā viņa informējusi, ka pēdējo dienu laikā ukraiņi nodrošinājuši uguns kontroli pār "pilsētas ieejām un izejām", kā arī pār krievu spēku kustību pašā pilsētā. Kā ziņots, iepriekš pirmdien Ukrainas armijas pārstāvis Andrijs Kovaļovs pavēstīja, ka pagājušās nedēļas laikā atbrīvoti 14 kvadrātkilometri krievu iebrucēju sagrābtās teritorijas. Kopumā kopš ukraiņu pretuzbrukuma sākuma krievu iebrucēji padzīti no 193 kvadrātkilometrus lielas teritorijas.
Islandē aktivizējies Fagradalsfjalla vulkāns. Ceļotājiem ieteikts izvērtēt nepieciešamību doties uz šo salu valsti. Izvirdums nav negaidīts, un to jau iepriekš prognozēja zinātnieki. Tomēr šoreiz vulkāns ir aktīvāks nekā pērn un aizpērn, un radusies lielāka — 900 metrus gara — plaisa, pa kuru izplūst magma. Vulkāna aktivitāte pagaidām nav ietekmējusi Keflavīkas starptautiskās lidostas darbu, un lidojumi pagaidām aizliegti tikai vairāku kilometru rādiusā ap izvirduma vietu. Tomēr situācija var mainīties, tāpēc vietējās amatpersonas aicina būt modriem. Arī Latvijas ārlietu ministrija izplatījusi aicinājumu iedzīvotājiem nedoties uz Islandi.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada iedzīvotāji vēl līdz 31.jūlijam var iesniegt savas idejas pašvaldības izsludinātajā projektu ideju konkursā. Tā realizēšanai pašvaldības nākamā gada budžetā paredzēti 140 tūkstoši eiro. Fiziska persona vai biedrība, nodibinājums var iesniegt neierobežotu projektu ideju skaitu, par katru projekta ideju sagatavojot atsevišķu pieteikumu. Vienas projekta idejas realizācijai pašvaldība piešķir līdz 30 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Pašvaldība arī norāda, ka ideja nedrīkst būt pretrunā ar Jēkabpils novada pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem un pašvaldībai radīt nesamērīgas uzturēšanas izmaksas. Ideju konkursam iesniegtās projektu idejas pirmajā kārtā izvērtēs komisija, otrajā kārtā par iesniegtajām idejām balsos iedzīvotāji.
Latvijā arvien pieaug motorlaivu, kuteru, ūdens motociklu un citu peldlīdzekļu popularitāte. Pēdējā piecgadē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kas veic mazizmēra ūdens transportlīdzekļu uzskaiti kuģošanai iekšējos ūdeņos, reģistrēto peldlīdzekļu skaits palielinājies par 20%, šī gada sākumā sasniedzot 30 tūkstoši 596 vienības. Savukārt Latvijas Jūras administrācijā bija reģistrēti 702 atpūtas kuģi - 139 motorjahtas, 563 buru jahtas. Vairāk nekā puse jeb 56% pērn CSDD reģistrēto kuģošanas transportlīdzekļu ir motorlaivas, kam skaita ziņā seko airu laivas (31%), kuru reģistrācija Latvijā gan ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, ja to nosaka pašvaldība vai cits iekšējo ūdeņu īpašnieks. Savukārt ūdens motociklu un kuteru reģistrēts mazāk - attiecīgi 7% un 6%.Statistika liecina, ka pirmreizēji reģistrēto ūdens transportlīdzekļu skaits Latvijā ik gadu turas virs 1000, tādēļ kopumā var runāt par stabilu pieaugumu.
Un vēl
Pagājušajā naktī Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +5..+10 grādiem un vietām tika pārspēts 11.jūlija aukstuma rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati. Viszemāk - līdz +4,8 grādiem - termometra stabiņš noslīdēja Madonā. Minimālās gaisa temperatūras rekords labots arī Alūksnē, kur gaiss atdzisa līdz +6,8 grādiem, un Dagdā, kur temperatūra pazeminājās līdz +7,5 grādiem. Savukārt Jēkabpilī ar +6,4 grādiem atkārtots 1965.gada 11.jūlijā reģistrētais rekords. Mērsragā, gaisam atdziestot līdz +7,0 grādiem, atkārtots 1900.gada rekords. Visas valsts 11.jūlija aukstuma rekords ir +3,0 grādi 1950.gadā Ainažos.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Gada inflācija maijā Latvijā samazinājusies līdz 7,9% ; Jēkabpils novada dabas liegumā atrastas aizsargājamās Jumstiņu gladiolas; un Ko darīt, ja pludmalē sastopam čūsku?
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupai, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien sācies NATO samits. Alianses līderu diskusiju un lēmumu centrā ir jautājums par atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas ceļš uz dalību aliansē. Tāpat tiks spriests par NATO aizsardzības spēju stiprināšanu un Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Sagaidāms, ka bez jautājumiem par stratēģisku un plānveidīgu atbalstu Ukrainai samitā aktuāla būs arī Baltijas reģiona drošības stiprināšana.
Kopumā Dziesmu un Deju svētki noslēgušies veiksmīgi, stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Vineta Grīnberga. Viņa norāda, ka visu Dziesmu un deju svētku norises laiku vairāk nekā 50 PVD inspektori veica regulāru uzraudzību un kontroli gan ēdināšanas uzņēmumos izglītības iestādēs, kurās nakšņoja svētku dalībnieki, gan ēdināšanas uzņēmumos, kas ēdināja brīvprātīgos svētku palīgus. Tāpat uzraudzība veikta tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumos svētku pasākumu norises vietās arēnā "Rīga", Daugavas stadionā, Mežaparkā, Ķīpsalā, Vērmanes dārzā, Esplanādē un citur. Vienlaikus viņa atzina, ka, lai gan atsevišķi pārkāpumi, kas saistīti ar higiēnas prasību un temperatūras režīmu ievērošanu, produktu kvalitāti un derīguma termiņiem īpaši svētku pirmajās dienās konstatēti, tie būtiski neietekmēja pārtikas drošumu. Turklāt pārkāpumi, ja tādi arī bija, operatīvi novērsti.
Eiropas Komisija, Nacionālais veselības dienests un Slimību profilakses un kontroles centrs aicina iedzīvotājus aktīvāk izmantot valsts apmaksātās vēža profilaktiskās pārbaudes. Latvijā saslimstība ar vēzi ir augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Iedzīvotāju atsaucība un interese veikt krūts un kolorektālā jeb zarnu vēža skrīningu Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem ir zemāka. ES mērķis ir panākt, lai līdz 2025.gadam krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža profilaktiskās pārbaudes veiktu 90% cilvēku, kas ietilpst vecuma grupās, kurām ieteicams veikt šādas pārbaudes. Latvijā iedzīvotāji var veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu - sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, saņemot uzaicinājuma vēstuli reizi trijos gados, krūts vēža skrīningu - sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem, saņemot uzaicinājuma vēstuli reizi divos gados, zarnu vēža skrīningu - sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, reizi divos gados. Pārbaudes veikšanai ir jāvēršas ģimenes ārsta praksē.
Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde veikusi interesantu pētījumu. Analizējot datus, Centrālā izlūkošanas pārvalde sastādījusi valstu topu, kurā ir visliekākais alkohola patēriņš, vēsta "Daily Mail". Topā iekļautas 189 valstis. Pirmajā vietā, ar vislielāko alkohola patēriņu, ierindojas Kukas salas. Šīs salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā. Šajā vietā cilvēki gadā vidēji patērē 12,97 litrus tīra alkohola. Salīdzinājumam tās ir vairāk nekā 100 vīna glāzes gadā. Interesanti, ka topa otrajā vietā ierindojamies mēs, Latvijas iedzīvotāji. Vidēji gada laikā cilvēks Latvijā patērē aptuveni 12,90 litrus tīra alkohola. Topa trešajā vietā atrodas Čehija. Tur gada laikā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 12,73 litrus tīra alkohola. Tikmēr mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ierindojas secīgi ceturtajā un septītajā vietā topā.
Pasaules Veselības organizācija lēš, ka 2,3 miljardi cilvēku visā pasaulē regulāri lieto alkoholu. Tie ir gandrīz 30% pasaules iedzīvotāju. Pasaules veselības organizācija paziņojusi, ka Eiropā ir lielākais alkohola patēriņš uz vienu cilvēku salīdzinājumā ar citiem kontinentiem pasaulē.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novadā dabas liegumā "Eglone" atrastas retās un aizsargājamās Jumstiņu gladiolas. Tās uzziedējušas pļavā, kuru liegumā apsaimnieko Latvijas valsts meži. Uzņēmumā skaidro, ka atbilstoši 2013.gadā izstrādātajam dabas aizsardzības plānam, uzņēmums vispirms pļavā novāca kokaugu apaugumu un pēc tam veica regulāru zālāja pļaušanu, sekmējot labvēlīgus apstākļus retā lakstauga dzīvotnei un ļaujot atjaunoties lielam skaitam gladiolu atradnēm. Latvijas valsts meži vērtējumā gladiolu skaits pļavā varētu būt ap tūkstoti. Gladiolas zied arī netālu esošajā palieņu pļavā Eglonas upes malā. Augs ir īpaši aizsargājams un tā plūkšana nav pieļaujama. Jumstiņu gladiola ir daudzgadīgs īrisu dzimtas lakstaugs. Tā ziedi ir violeti sārti un mēdz būt atsevišķas nokrāsas. Gladiola Latvijā sastopams diezgan reti un nevienmērīgi, pārsvarā valsts austrumu un centrālajā daļā. Visbiežāk tas aug upju palieņu pļavās un ielejās, atsevišķi mežmalās vai retā krūmu koku laucē. Jumstiņu gladiola ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā.
Pagājušās nedēļas beigās Latgalē atrasta bišu dzeņa ligzdošanas vieta. Dabas aizsardzības pārvaldes brīvprātīgā Sintija Martinsone stāsta, ka bija devusies uz Latgali vākt datus Latvijā ligzdojošo putnu trešajam atlantam, kad kādā no nelieliem karjeriem nejauši pamanījusi alas, kurās ligzdo bišu dzenis. Šajā karjerā mīt arī krastu čurkstu kolonija. Šai dienvidu sugai ligzdošana Latvijā konstatēta pirms 20 gadiem, taču iepriekš putni ligzdojuši tikai Kurzemē un Vidzemē. Vietnē "putni.lv" teikts, ka bišu dzenis Latvijā samērā rets ieceļotājs un rets ligzdotājs. Ligzdošana pirmo reizi pierādīta Saraiķu - Ziemupes apkārtnē 2003.gada jūlijā.
Un vēl
Šogad cilvēki ziņo Dabas aizsardzības pārvaldei par peldvietām manītiem zalkšiem, jo nesaprot, kā rīkoties. Šādā gadījumā nepieciešams saglabāt mieru un čūsku neaiztikt. Dabas pārvaldes eksperti atzīmē, ka šogad cilvēki īpaši ziņo par peldvietās sastaptiem zalkšiem. Viņi skaidro, ka peldvietās bieži dzīvo vardes – zalkšu barība. Pamanot peldvietā čūsku, svarīgi ir saglabāt mieru. Nevajadzētu mēģināt zalktim vai odzei spert, bakstīt to ar mietu vai kādu citu priekšmetu, mēģināt viņu celt uz rokām un pārnest, jo zalktis mēdz izdalīt sekrētu, kas nelāgi ož, turklāt to ir grūti nomazgāt, bet odzes dzēliens var apdraudēt dzīvību. Zalktis un odze baidās no cilvēka. Ja tiek iztraucēti, normālos gadījumos mēģina aizmukt, ja vien cilvēks neuzbrūk pirmais. Zalktim uz muguras ir dzelteni plankumiņi, saukārt odzei uz muguras ir zigzagveida raksts. No indīgās čūskas ieteicams izvairīties. Tās krāsojums mēdz atšķirties, bet no zalkša to atšķir galva. Zalktis būs kā viena gara, monotona čūska, bet odzei galva būs vairāk izteikta – kā trijstūrveida.