Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.jūlijā
- 13 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents turpina komandas izveidi; Notiks dabas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskā apspriešana dabas parkam „Laukezers”; un Ķemeru parka sācies rožu ziedēšanas laiks.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmajā nedēļā ne tikai teicis pirmo publisko uzrunu plašai sabiedrībai un devise pirmajā ārvalstu vizītē uz Igauniju, bet turpinās viņa tuvākās komandas izveide, lai pilnā sastāvā darbu sāktu augustā, un komandas kodols ir izveidots. Kā zināms, Valsts prezidenta kancelejas vadība uzticēta vēl nesen Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Gundai Reirei. Viņas vietniece ir kādreizējā Valsts ieņēmumu dienesta vadoša amatpersona Dace pelēkā. Padomniece likumdošanas jautājumos būs Latvijas pārstāve starptautiskajās institūcijās Kristīne Līce. Padomnieks ārlietu jautājumos būs līdzšinējais ārlietu ministra biroja vadītājs Edvīns Severs. Savukārt padomnieks nacionālās drošības jautājumos būs Aivars Puriņš, kurš šobrīd Briselē pilda aizsardzības padomnieka pienākumus Latvijas pārstāvniecībā NATO. Padomniece ekonomikas jautājumos būs tagadējā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Irēna Emīlia Švilpe. Valsts prezidenta protokola vadītāja pienākumus uzticēs līdzšinējai Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītāja vietniecei Inesei Liepiņai. Šveicē strādājošais Rīgas Tehniskās universitātes profesors Toms Torims būs Rinkēviča ārštata padomnieks zinātnes jautājumos. Savukārt prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris šos pienākumus vairākus gadus pildīja jau ārlietu ministra birojā.
Jaunie NATO aizsardzības plāni, kas apstiprināti alianses samitā Viļņā, paredz organizācijas dalībvalstu teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža. Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece norāda, ka līdzīga pieeja ir iedzīvināta arī Latvijas valsts aizsardzības koncepcijā, kas pavisam drīz tiks virzīta skatīšanai valdībā. Ministre pauda gandarījumu, ka NATO samita laikā dalībvalstis ir vienojušās atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Latvija nākamgad aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no iekšzemes kopprodukta, arī citas alianses dalībvalstis ieguldīs daudz vairāk aizsardzības spēju stiprināšanā.
Pēc šī gada 1. septembra, kad Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē beigsies Krievijas pilsoņu pieteikumu pieņemšana uzturēšanās atļaujas pagarināšanai, nekādas "medības" nesāksies, bet tie Krievijas pilsoņi, kuri iesniegumu pagarināt uzturēšanās atļauju nebūs iesnieguši, saskarsies ar neērtībām, norāda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis. Šī gada aprīlī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā nosaka valsts valodas pārbaudi Krievijas pilsoņiem, savukārt pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā ir derīga līdz šī gada 1. septembrim. Ja persona vēlas turpināt uzturēties Latvijā, tai līdz 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanu un pieteikums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā kopējais enerģijas patēriņš jāsamazina vismaz par 11,7% procentiem, paredz Eiropas Parlamentā apstiprinātās izmaiņas direktīvās, kas nosaka konkrētus enerģijas taupīšanas pasākumus. Plāns, kas ir jau saskaņots ar bloka dalībvalstīm, paredz, ka katrai no tām gadā būs jāietaupa apmēram pusotrs procents enerģijas. To vajadzēs panākt ar vietēja, reģionāla un valsts līmeņa pasākumiem valsts pārvaldē, ēku apsaimniekošanā, uzņēmumos, datu centros un citās jomās. Shēmu īpaši stingri piemēros publiskajam sektoram, un tajā katru gadu patēriņš jāsamazina par 1,9%.
Vadošie pasaules zinātnieki brīdina par pieaugošu plūdu risku. Galvenais iemesls – intensīvākas lietavas, ko globālās sasilšanas apstākļos veicina pastiprināta ūdens tvaiku uzkrāšanās atmosfērā. Zinātnieki aprēķinājuši, ka, vidējai gaisa temperatūrai palielinoties par vienu grādu, atmosfērā nonāk par 7% vairāk ūdens tvaiku. Diemžēl tas nerada papildu nokrišņus reģionos, kas cieš no sausuma, bet intensīvākas lietusgāzes. To skaidri parāda pašreizējie plūdi visās pasaules daļās.
Turpinām ziņas
Šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo pusgadu par 56% pieaugusi uzņēmumu vēlme apvienoties. Kopumā Konkurences padomē saņemti 14 apvienošanās ziņojumi, tajā skaitā ir izvērtētas 11 apvienošanās, visos gadījumos pieņemot lēmumu tās atļaut. 73% no visiem lēmumiem bija saistīti ar dažādos piegādes ķēdes līmeņos esošu uzņēmumu apvienošanos, bet trīs apvienošanās no 11 notika starp konkurējošiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pusgadā apvienošanās procesi ir notikuši dažādās nozarēs, kopumā ietekmējot 23 tirgus jomas, piemēram, kravas pārvadājumus, maizes ražošanu, veco ļaužu aprūpi, automobiļu un to rezerves daļu pārdošanu, biroja tehnikas ražošanu un elektroierīču remontu, kā arī finanšu pakalpojumu darbības, fondu pārvaldīšanu un citas jomas.
27. jūlijā pulksten divos dienā Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes lielajā zālē notiks dabas parka „Laukezers” dabas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskā apspriešana. Ar dabas aizsardzības plāna sabiedriskajai apspriešanai virzīto redakciju var iepazīties elektroniski Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē daba.gov.lv sadaļā Aktualitātes – Sabiedrības līdzdalība – Publiski apspriežamie dokumenti un Jēkabpils novada pašvaldības mājas lapā. Dabas aizsardzības plāna drukātā versija līdz 27. jūlijam būs pieejama Jēkabpils novada Attīstības pārvaldē Jēkabpilī, Rīgas ielā 150a, 30. kabinetā. Rakstiskus priekšlikumus var iesniegt līdz 27. jūlijam, adresējot tos plāna izstrādātājam.
Un vēl
Ķemeru vēsturiskajā parkā krāšņi zied vairāk nekā 2 tūkstoši rožu baltās, sārtās un oranžās krāsās. Līdzās rožu dobēm parkā zied zemcietes 2 tūkstoši kvadrātmetru platībā parka teritorijā un partera zonā līdz tūkstoš 700 kvadrātmetru platībā. Iestādīti vairāk nekā 50 tūkstozemciešu, garšaugu, 155 Holandes liepu un citu koku un augu. Savukārt augusta vidū ziedēs vairāk nekā 5 tūkstoši 500 skarainās hortenzijas "Grandiflora". Vairāk nekā 180 gadu senais Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis. Tā pārbūvi pašvaldība uzsāka 2019. gada oktobrī, atjaunotais parks atklāts 2021. gadā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties:Prezidents līdz augusta otrajai pusei gaida skaidrību par valdības sastāvu, Šodien norisināsies Valsts policijas atvērto durvju dienas; un Nedēļas nogalē notiks biškopju vasaras saiets
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz augusta vidum vai otrajai pusei sagaida skaidrību par turpmāko valdības sastāvu. Rinkēvičs intervijā TV3 atgādināja, ka rudenī būs jāsāk darbs pie nākamā gada valsts budžeta, bet jau 15.augustā valdība pati ir apņēmusies sākt sarunas par tādiem nopietniem jautājumiem kā nodokļi, skolu tīkls un veselības aprūpe. Tajā brīdī esot jābūt skaidrībai, vai valdība spēj vienoties par šiem jautājumiem. Prezidents uzsvēra, ka valdība nav kritusi un viņš tuvākā mēneša laikā neplāno nekādas aktivitātes, lai ietekmētu iespējamo valdības pārformēšanās procesu. Tomēr augusta vidū gan viņš gribēs uzzināt, par ko potenciālie koalīcijas partneri ir vienojušies politiskajās sarunās. Vaicāts, vai neizslēdz valdības krišanas scenāriju, Rinkēvičs atbildēja, ka neizslēdz neko, bet vienlaikus arī negrib ar saviem komentāriem ietekmēt šo politisko procesu.
Atklātajā konkursā uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris" valdes locekļa amatu Kultūras ministrijas nominācijas komisija starp 14 pretendentiem par spēcīgāko atzinusi kādreizējo izglītības un zinātnes ministru, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktoru Māri Vītolu. Jaunais teātra direktors amata pienākumus uzsāks pildīt 24. jūlijā.
Vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta, īsziņas no muitas un fiktīvie sodi no policijas – krāpniekiem Latvijā pastāv vesela virkne dažādu noziedzīgo paņēmienu, bet nu ļaundari izcēlušies ar vēl vienu agrāk plaši neredzētu shēmu – viņi, uzdodoties par darba devējiem un kompāniju pārstāvjiem, mēģina iegūt cilvēku bankas datus, piedāvājot pieteikties vakancei. Krāpnieki piedāvā upuriem pieteikties vakancei ar noteikumu, ka cilvēks atvērs kontu bankā. Tad ļaundari pierunā upuri atdot pieejas datus jaunatvērtajam kontam un izmanto to aizdevumu ņemšanai un dažādu preču iegādei nomaksā. Galvenokārt noziedznieki pērk dažāda veida elektropreces, ko ir samērā vienkārši realizēt, un pēc tam pārdod tās tajās pašās interneta vietnēs, kurās atrasts potenciālais upuris.
Jau ziņots, ka policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un piesardzīgiem, pārbaudīt visu informāciju un nekādā gadījumā neatklāt nepazīstamām personām datus, kas var ļaut šīm personām iegūt piekļuvi bankas kontam. Gadījumos, kad cilvēks sastapies ar krāpniecību vai aizdomīgu shēmu, viņam vispirms ir jāsazinās ar savu banku, bet pēc tam jāvēršas policijā.
Trešdien, 12. jūlijā, NATO samitā Viļņā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless izteicās, ka Ukrainai, lai ilgtermiņā saglabātu Rietumu politisko un publikas atbalstu, būtu jāizrāda “pateicība” tās sabiedrotajiem, ziņo medijs “Politico”. Voless brīdināja, ka, piemēram, ASV šobrīd straujiem soļiem tuvojas prezidenta vēlēšanām. Tās gaidāmas nākamajā gadā. Viņš uzsver, ka ārvalstu amatpersonas, kuras šobrīd palīdz Kivijai ar militārajiem ziedojumiem, varētu saskarties ar politisku problēmu, ja viņu virzienā tiks raidītas ukraiņu dusmas. Medijs uzsver, ka Eiropā šobrīd ir lielas bažas, ka prezidenta amatā varētu atgriezties eksprezidents un NATO atklāts “skeptiķis” Donalds Tramps.
Jau iepriekš ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt izteicis kritiku NATO par šķietamu negatavību aicināt viņa valsti pievienoties aliansei.
Turcija nevarēs ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO vismaz līdz oktobrim, jo parlamentam ir brīvdienas, trešdien paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Gaidāms, ka Erdogana sacītais izraisīs vilšanos un bažas Zviedrijas un NATO amatpersonās. Daži Rietumu līderi bija cerējuši, ka Turcija spēs pabeigt ratifikācijas procesu jau tuvāko nedēļu laikā.
Jau ziņots, ka Erdogans, pirmdien Viļņā pirms samita tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, piekrita Zviedrijas uzņemšanai aliansē un solīja, ka Ankara to ratificēs.
Turpinām ziņas
Valsts policija visā valstī šodien un rīt rīko atvērto durvju dienas interesentiem ar augstāko izglītību, lai uzrunātu un detalizētāk iepazīstinātu ar dienesta iespējām tos interesentus, kuriem ir iegūta augstākā izglītība kādā no dienestam atbilstošām izglītības jomām. Jēkabpils policijas iecirknī šodien atvērto durvju diena sākas no pulksten desmitiem. Interesenti klātienē varēs uzzināt vairāk par darba specifiku, aktuālajām vakancēm un nosacījumiem, lai varētu kandidēt trīs mēnešu apmācības posmam Valsts policijas koledžas profesionālās pilnveides izglītības programmai "Policijas darba pamati" ar specializāciju reaģēšanā, izmeklēšanā vai prevencijā, pēc kā apguves policijas mentora pavadībā varēs uzsākt dienestu un kļūt par policistu.
Izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina vecāki, bet tā nedrīkst vecākiem uzlikt pienākumus, kurus neparedz likums, norāda tiesībsargs Juris Jansons. Viņš skaidro, ka izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki un kādus nodrošina skola, kāds apģērbs ir svētku apģērbs, kuros svētkos ir jāierodas svētku apģērbā, no kura datuma nepieciešami maiņas apavi un tamlīdzīgi. Arī par skolas formu ieviešanu mācību iestādē var lemt padome. Turpretim, ja lēmums pieņemts attiecībā uz vēl kādiem citiem, izņemot individuālajiem, mācību līdzekļiem, padome ir pārsniegusi savu kompetenci, un tas ir nelikumīgs, uzsvēra tiesībsargs.
Un vēl
Nedēļas nogalē atpūtas parkā "JIP Mārupīte" Mārupes novadā notiks Latvijas medus ražotāju svētki "Biškopju vasaras saiets 2023". Organizatori informē, ka pasākuma laikā būs iespējams nopirkt biškopības inventāru, bišu mātes, Latvijā ievāktu medu, kā arī biškopības un citus interesantus produktus. Tāpat darbosies radošās darbnīcas, lielformāta spēles gan pieaugušajiem, gan bērniem, kā arī piepūšamās atrakcijas. Pirmajā pasākuma dienā, 15.jūlijā, notiks biškopības inventāra izstāde un tirdzniecība, lekcijas un paraugdemonstrējumi par biškopjiem svarīgām tēmām. Tāpat notiks divi konkursi - "Latvijas garšīgākais medus 2023" un "Veiksmīgākā biškopības produkta etiķete 2023". Saieta otrajā dienā, 16.jūlijā, interesentiem, iepriekš piesakoties, būs iespēja doties pieredzes braucienos uz urbāno dravu viesnīcā "Janne", pie biškopja Valda Janova, Madaras un Riharda Zusteru dravu, kā arī Latvijas Biškopības vēstures muzeju.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Rinkēvičs pirmajā reģionālajā vizītē dosies uz Krāslavas novadu; Preiļu valsts ģimnāzijai jauna direktore ; un Kā karstais laiks ietekmējis liliju ziedēšanu ?
Jaunais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmajā reģionālajā vizītē 21.jūlijā dosies uz Krāslavas novadu. Apmeklējuma laikā Rinkēvičs tiksies ar dažādu nozaru speciālistiem, tajā skaitā zemniekiem un Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu ar novada attīstību un izglītības pieejamību saistītus jautājumus. Tāpat Valsts prezidents iepazīs zemnieku saimniecības "Kurmīši" darba ikdienu ārstniecības augu audzēšanā un pārstrādē, kā arī vietējā eksportspējīgā šūšanas uzņēmuma "IV plus" darbību. Rinkēvičam paredzēta arī tikšanās ar novada iedzīvotājiem un Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja apmeklējums Krāslavas pilī.
Valdība šodien nolēma piešķirt divus Ministru kabineta atzinības rakstus. Tie tiks piešķirti Latvijas Nacionālā teātra aktierim Jānim Kubilim "par izcilu sniegumu un ilggadēju ieguldījumu Latvijas teātra mākslā", kā arī Kuldīgas Centra vidusskolas direktorei Brigitai Freijai "par ilggadēju ieguldījumu izglītības jomas attīstībā un izglītības kvalitātes nodrošināšanā Kuldīgas novadā". Ministru kabineta Atzinības rakstu Kubilim pasniegs kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet Freijai - izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu pasniedz, lai izteiktu valdības atzinību privātpersonām, tajā skaitā ārvalstniekiem par izciliem sasniegumiem tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, veselības, vides aizsardzības, valsts pārvaldes, kultūras, sporta un valsts aizsardzības jomā.
Gada laikā Latvijas iedzīvotāju vidū nav būtiski mainījušies vērtējumi par Krievijas sākto karu Ukrainā, turklāt ģimenēs, kurās runā gan latviešu, gan krievu valodā, ir būtiski sarucis atbalsts Ukrainai, liecina SKDS pētījums. Lai gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitings Latvijas krievu vidū ir nošļucis vēl zemāk, tomēr arī pēc asiņaina kara gada un tūkstošiem upuru Latvijas sabiedrībā joprojām valda pilnīgi pretēji vērtējumi par karu. Latviski runājošās ģimenēs 78% atbalsta Ukrainu, bet starp krieviski runājošajiem tikai 27%. Jauktajās ģimenēs atbalsts Ukrainai gada laikā pat būtiski sarucis - no 45% pērn aprīlī līdz 32% šogad aprīlī, un līdzīga tendence atklājas par daudziem jautājumiem - aptaujātie, kas ģimenē runā abās valodās, biežāk ir pietuvojušies krievvalodīgo nostājai. Vienīgais temats, par ko visās trijās grupās ir liela vienprātība, - vairākums domā, ka latviešu attieksme pret krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pasliktinājusies. Pirms gada tā uzskatīja virs 40%, bet tagad jau vairāk par 60%, liecina pētījuma dati.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Lielbritānijas aizsardzības ministra Bena Volesa izteikumiem, preses konferencē uzsvēra, ka viņa valsts vienmēr ir bijusi pateicīga nācijām, kuras atbalsta Kijivu cīņā pret agresoru Krieviju, ziņo portāls "Yahoo News". Jau vēstīts, ka trešdien, 12. jūlijā, NATO samitā Viļņā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas Bens Voless izteicās, ka Ukrainai, lai ilgtermiņā saglabātu Rietumu politisko un sabiedrības atbalstu, būtu jāizrāda "pateicība" tās sabiedrotajiem, nevis tie jākritizē.
Jau pēc trim gadiem uz visām galvenajām šosejām ik pēc 60 kilometriem būs jābūt automašīnu elektrouzlādes stacijām. Tādu lēmumu šonedēļ atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāti. Šādas infrastruktūras izveidei ir jāpalīdz elektriskajām automašīnām ienākt visās Eiropas valstīs. Tomēr kritiķi uzskata, ka tādām ne pārāk blīvi apdzīvotām valstīm kā Latvija tas izmaksās pārāk dārgi. Taču tā kā Eiropā notiek pakāpeniska pāreja no automašīnām ar benzīna un dīzeļdzinējiem uz elektroautomobiļiem, rodas nepieciešamība veidot to uzlādes stacijas.
Eiropas Centrāla banka plāno ieviest jauna dizaina eiro banknotes un pašlaik rīko eiropiešu aptauju par iespējamām jauno naudaszīmju tēmām.
Kopš pirmo eiro naudas zīmju izlaišanas 2002. gada sākumā pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, un ECB uzskata, ka pienācis laiks mainīt vienotās valūtas izskatu. Jaunā dizaina izstrādes process sākās jau 2021. gadā, bet tagad ECB vēlas noskaidrot eiropiešu viedokli, kādu naudu mēs vēlamies redzēt. Tāpēc līdz augusta beigām ikviens var piedalīties aptaujā un atzīmēt, kurš priekšlikums patīk vislabāk. Naudas dizains nav piedāvāts kā attēli, bet kā apraksts. Tiek piedāvātas vairākas tēmas – Putni, Eiropas kultūra, Eiropas vērtības, kas atspoguļojas dabā, Nākotne ir jūsu, Rokas: kopā mēs veidojam Eiropu, Mūsu Eiropa, mēs paši un Upes: dzīvības ūdeņi Eiropā.
Pasaulē aptuveni 735 miljoni cilvēku cieš no bada vai nepietiekama uztura, secināts vairāku ANO organizāciju kopīgā ziņojumā. 2022.gadā no bada dažādas tā izpausmēs cieta aptuveni 735 miljoni pieaugušo un bērnu, kas ir gandrīz tikpat daudz, cik 2021.gadā un ievērojami vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas. 2019.gadā no bada vai nepietiekama uztura cieta aptuveni 613 miljoni cilvēku, aplēsušas ANO organizācijas. Kopš tā laika pandēmija un sekas, ko radījis Krievijas sāktais karš Ukrainā, ir pasliktinājušas situāciju. Piemēram, karš ir ievērojami traucējis labības audzēšanai Ukrainā un tās eksportam. ANO 2015.gadā izvirzīja par mērķi izbeigt badu līdz 2030.gadam, bet, ņemot vērā pašreizējās tendences, šo mērķi vairs nav iespējams sasniegt, secināts ANO organizāciju ziņojumā.
Turpinām ziņas
Preiļu novada domes deputāti par Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas direktori apstiprinājuši Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecāko eksperti Skaidrīti Ūzuliņu. Viņa par labāko kandidāti atzīta konkursā, kuram pieteicās divi pretendenti. Konkurss uz skolas direktora amatu bija nepieciešams, jo līdzšinējā ilggadējā skolas direktore Ligita Pauniņa dodas pensijā.Atbilstoši domes deputātu 29.jūnija lēmumam paredzēts slēgt darba līgumu ar jauno direktori no 1.augusta uz nenoteiktu laiku ar pārbaudes laiku trīs mēneši pēc Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojuma saņemšanas.
Valdība šodien nolēma piešķirt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai finansējumu 523 tūkstoši 318 eiro pārskaitīšanai Augšdaugavas novada pašvaldībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar pavasarī palu laikā radīto postījumu novēršanu novada teritorijā. Jau vēstīts, ka martā un aprīlī palu rezultātā Augšdaugavas novada teritorijā tika applūdināti un bojāti vairāki ceļi un tilts, kā arī radīti dambja pārrāvuma draudi.
Un vēl
Šis gads noteikti nav lilijām labvēlīgs, jo pavasara salnas maijā pieturējās vairākas naktis pēc kārtas, un vasarā par lielu izaicinājumu kļuva sausums, norāda Liliju audzētāju biedrības "Lilium Balticum" valdes priekšsēdētāja Antra Balode. Liliju selekcionāre stāsta, ka pati šogad salnu laikā puķes segusi, to darījuši arī citi audzētāji, tomēr dažiem audzētājiem lilijas nosala pavisam. Savukārt vasara atnāca ar sausumu divu mēnešu garumā, kas arī atstājis iespaidu uz liliju augumiem un, iespējams, mazliet arī uz ziedu kvalitāti. Tāpat sausums veicinājis ātrāku ziedu izziedēšanu. Tomēr par spīti šiem šķēršļiem arī šogad Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no šodienas, 13. Jūlija līdz sestdienai, 15.jūlijam apskatāma izstāde "Elegantās lilijas 2023".