Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.jūlijā
- 14 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klahsieties: Piedāvās papildu atbalstu lauksaimniekiem kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanai; Latvijā plānots organizēt plašas starptautiskās militārās mācības ; un Sestdien Durbes pilī notiks Keramiķu diena.
Latvijas graudu un rapša audzētājus nākotnē varētu sagaidīt problēmas, jo strauji samazinās graudu un rapša cenas, ražu var ietekmēt sausums, savukārt energoresursu un minerālmēslu cenu kāpuma dēļ šogad ienākumi no viena hektāra būs negatīvi. Tāpēc Zemkopības ministrija ne tikai meklē Eiropas Savienības palīdzību, bet arī piedāvās papildu atbalstu lauksaimniekiem kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas iegādei. Par papildu finansējumu šiem mērķiem valdība gan lems, veidojot nākamā gada budžetu.
Valdība piešķirs 1 miljonu 401 tūkstoti 621 eiro Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus par pastiprinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu. Nauda nepieciešama, lai iekšlietu dienestos nodarbinātajiem samaksātu par virsstundu darbu un piemaksas, kā arī lai segtu izdevumus par inventāra un degvielas iegādi un izdevumus, kas saistīti ar patvēruma meklētāju uztura un dienas naudas izmaksu.
Apstiprināti noteikumi par valsts aizsardzības dienestam (VAD) pakļauto jauniešu atlasi pēc nejaušības principa. Noteikumi paredz - lai nokomplektētu pavēlē noteikto karavīru skaitu, Aizsardzības ministrija pēc tam, kad ir noslēgusies brīvprātīga pieteikšanās dienestam, ņemot vērā vēsturiskos datus par to, cik daudz iesaucamo "atbirst" iesaukšanas procesā, noteiks lielāku pēc nejaušības principa atlasāmo iesaucamo skaitu. Aizsardzības ministrija no pilsoņiem izveidos sarakstu ar dienestam pakļautajiem. Atlase pēc nejaušības principa tiks veikta, izmantojot gadījuma skaitļu ģeneratoru, kas pēc nejaušības principa atlasīs noteiktu kārtas numuru skaitu.
Alpu kalnos netālu no Materhorna virsotnes oficiāli atklāts jauns trošu ceļš, kas savieno Itāliju un Šveici. Katru stundu tas var pārvadāt līdz tūkstoš 300 pasažieriem. Projekta īstenotāji informēja, ka abas valstis šādā veidā savienotas pirmo reizi. Tas palīdzēs attīstīt reģionu, kurā liela nozīme ir tūrismam, un dos interesentiem iespēju baudīt brīnišķīgu panorāmu un trīs slavenā kalna "sejas". Trošu ceļš uzbūvēts vairāk nekā 3,5 kilometru augstumā, tajā tiek izmantoti desmit vagoniņi, un katrs no tiem var uzņemt līdz 28 pasažieriem. Inženieri sola, ka tas nepārtrauks darbu, ja vēja ātrums sasniegs pat 100 kilometrus stundā jeb 28 metrus sekundē. Parastie pacēlāju vagoniņi šādos gadījumos spiesti palēnināt gaitu vai pilnībā apstāties. Ceļojums turp un atpakaļ nav lēts – izklaides cena ir gandrīz 250 eiro.
Daudzās pasaules valstīs notiek eksperimenti ar alternatīviem pārtikas produktiem. Itālijā proteīniem bagātu pārtikas piedevu mēģina ražot no circeņu dzimtas kukaiņiem. Fermā Itālijā katru dienu pārstrādā apmēram miljonu kukaiņu. Tos sasaldē, vāra, žāvē, samaļ un iegūst pulveri. Piedevu var izmantot kopā ar parastajiem miltiem, lai izgatavotu makaronus vai maizi. Produkts ir veselīgs, ar labām garšas īpašībām un nākotnē varētu palīdzēt risināt pārtikas pieejamības problēmu. To apzinās arī Eiropas Savienības amatpersonas, un šā gada sākumā tika apstiprināta atļauja izmantot kukaiņus cilvēku uzturam. Tomēr eksperti ir vienisprātis, ka pagaidām tie ir eksperimenti un līdz plašai izmantošanai vēl tāls ceļš.
Turpinām ziņas
Septembrī Latvijas teritorijā plānots organizēt plašas starptautiskās militārās mācības "Northern Coasts". Tās ir NATO un partnervalstu operacionālās un taktiskās mācības jūras karadarbības jomās. Mācībās plāno piedalīties bruņoto spēku vienības no NATO dalībvalstīm un Zviedrijas. Mācību mērķis būs trenēt kuģu komandu, jūras aviācijas un atbalstošo sauszemes vienību sadarbību, veicot neliela mēroga apvienoto spēku operāciju šauros un seklos ūdeņos, dažādu draudu apstākļos, starptautiskā vidē. Plānots, ka militārajās mācībās Latvijā piedalīsies vairāk nekā 500 ārvalstu militārpersonas.
Pagājušajā gadā no ādas melanomas Latvijā miruši 69 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem - 53 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, ar kuriem šodien kampaņas "Necepies! Izvēlies dzīvot!" atklāšanas pasākumā dalījās iestādes pārstāvis Mārtiņš Zvackis. Kopumā no 2012.gada līdz 2021.gadam Latvijā ik gadu no ādas melanomas miruši vidēji 72 cilvēki, bet no citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem - vidēji 58 cilvēki. Vidēji katru gadu tiek reģistrēti 215 jauni ādas melanomas gadījumi un tūkstoš 410 jauni citu ļaundabīgo ādas audzēju gadījumi.
Un vēl
Sestdien, 15.jūlijā, Durbes pils teritorijā jau otro gadu noritēs Keramiķu diena. Šogad Keramiķu dienai iedvesma smelta no fajansa izstrādājumiem Durbes pils izstādē "Zili baltās pasaules valdzinājums". Pasākumā tikšanās ar keramiķiem, keramikas meistardarbnīcas gan lieliem, gan maziem, keramikas tirdziņš un deju priekšnesums Tukuma deju skolas "Demo" izpildījumā. Savulaik Tukumā ilgstoši darbojās Tukuma rūpkombināta keramikas cehs, kurā strādāja izcili meistari. Arī mūsdienās tradīcijas nav zudušas, Tukumā, Durbē un novadā joprojām čakli strādā keramikas un porcelāna meistari. Pasākuma laikā visas dienas garumā notiks dažādas aktivitātes, bet Durbes pils pirmajā stāvā būs skatāma vēsturiskā ekspozīcija, bet otrā stāvā dinamiski mainīgajā izstādē skatītājus priecēs Tukuma rūpkombināta keramikas ceha plašais darinājumu klāsts un bagātīgā fajansa izstrādājumu izstāde "Zili baltās pasaules valdzinājums".
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Valsts prezidents sagaida radikālu virziena maiņu finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā ; Nosaka precīzas Sēlija poligona robežas un tā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus ; un Dienvideiropu pārņēmis karstuma vilnis “Cerbers”
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida radikālu virziena maiņu no Latvijas komercbanku puses, tajā skaitā aktīvu darbību gan no Latvijas Bankas, gan valdības puses finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā. Rinkēvičs vakar Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Īpaša uzmanība sarunā tika pievērsta situācijai kreditēšanas jomā, jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm, kā arī turpmākajai Valsts prezidenta un Latvijas Bankas sadarbībai. Latvijas Bankas prezidents iepazīstināja ar jaunākajām makroekonomiskajām prognozēm. Tās liecina, ka inflācija Latvijā sākusi samazināties, un paredzams, ka tendence turpināsies. Vienlaikus inflācijas rādītāji eirozonā aizvien ir virs optimālā līmeņa.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpina efektīvi risināt pretkorupcijas jautājumus, secinājusi Eiropas Komisija 2023.gada ziņojumā par tiesiskumu. Tāpat ziņojumā atzinīgi novērtētas veiktās darbības pretkorupcijas politikas plānošanas jomā, tajā skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.-2025.gadam pieņemšanā un tā uzdevumu izpildē. Eiropas Komisija īpaši akcentējusi KNAB efektīvo darbu korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, tajā skaitā tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā, panākot vairākas nozīmīgas izmaiņas. Pozitīvi novērtēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.-2025.gadam pieņemšana un sekmīga tajā ietverto uzdevumu faktiskā ieviešana.
Krīzes vadības padome vakar neatbalstīja vairāku lauksaimnieku organizāciju priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, jo nozares prasības ir iespējams risināt bez tās pasludināšanas. Taču padome atbalstīja vairākumus pasākumus, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus. Zemkopības ministrijai uzdots aicināt Lauku atbalsta dienestu, Valsts augu aizsardzības dienestu un bioloģisko saimniecību sertificējošās iestādes salnu un sausuma cietušajām saimniecībām saglabāt atbalstu, ja tā saņemšanas nosacījumu izpildi tieši ietekmēja vai kavēja nelabvēlīgie klimata apstākļi. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm ministrija rosinās nepiemērot soda sankcijas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, ja līgumu nosacījumu izpildi tieši ietekmējušas pavasara salnu un ilgstošā sausuma sekas.
Tikmēr Igaunijas valdība vakar nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ. Ārkārtējās situācijas izsludināšana nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ sniegs nepieciešamo juridisko pamatojumu, kas ļaus ieviest pasākumus, lai mazinātu krīzes ietekmi un sekas.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja neizsūtīs Krievijai un Baltkrievijai ielūgumus uz 2024.gada Parīzes olimpiskajām spēlēm. Gadu pirms olimpisko spēļu atklāšanas 26.jūlijā olimpiskā komiteja tradicionāli izsūtīs ielūgumus uz spēlēm, taču 203 valstu vidū nebūs nacionālo olimpisko komiteju no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Gvatemalas, kurai piemērota pagaidu diskvalifikācija. Neskatoties uz to, ka šīs valstis nesaņems formālus ielūgumus, nav izslēgta šo valstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pagarināt vienošanos, kas paredz nodrošināt drošu graudu eksportu no Ukrainas pa Melno jūru. Apmaiņā pret to Guterrešs solījis atjaunot “Rosseļhozbank” piekļuvi starptautiskajai maksājumu sistēmai SWIFT, vēsta aģentūra “Reuters”. Krievija maijā apstiprināja “Melnās jūras iniciatīvas” pagarināšanu līdz 17. jūlijam. Toreiz Krievijas Ārlietu ministrija atkārtoja par pieciem “sistemātiskajiem uzdevumiem”, kurus jāatrisina ANO un Krievijas vienošanās laikā. Viena no prasībām bija “Rosseļhozbank” piekļuves nodrošināšana SWIFT, ko Eiropas Savienība bloķēja 2022. gada jūnijā. Brisele maijā ziņoja, ka tā neplāno izskatīt iespēju atjaunot Krievijas banku piekļuvi SWIFT. Tomēr Eiropas Savienībā neizslēdz, ka piekļuvi SWIFT varētu iegūt “Rosseļhozbank” meitaskompānija, kas ļautu nodrošināt veikt operācijas ar graudiem un to produktiem.
Turpinām ziņas
Valdība pieņēmusi noteikumus, kas precīzi nosaka militārā poligona "Sēlija" robežas un tā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus, kā arī tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Aizsardzības ministrija iepriekš izstrādāja militārā poligona "Sēlija" izveides likumu, lai noteiktu īpašu tiesisko regulējumu ar labvēlīgiem priekšnoteikumiem militārā poligona izveidei. Noteikumi nosaka arī nekustamos īpašumus, uz kuriem nodināts servitūts par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā un uz kuriem attiecināms Militārā poligona "Sēlija" izveides likums. Šie īpašumi ir "Fjordi", "Pālēni", "Senlejas-1", "Stirnas", "Kalvji", "Ozolkalni", "Diānas", "Jaunavotiņi", "Jaunrostnieki", "Jaunzemi", "Rostnieki", "Meža autoceļš "Salu ceļš" un meža autoceļš "Egļu ceļš".
Jau ziņots, ka poligons atradīsies Jēkabpils un Aizkraukles novados, proti, Daudzeses, Sunākstes, Seces, Zalves, Viesītes un Saukas pagastos. Kopējā poligona platība plānoti 25 605 hektāri, un tas būs lielākais Baltijas reģionā.
Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu projektu, kas paredz no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 143 tūkstoši 535 eiro plūdu seku novēršanai meliorācijas infrastruktūras objektos Daugavas baseinā. Zemkopības ministrija skaidro, ka 2023.gada janvārī plūdi Daugavā pie Jēkabpils radīja ievērojamus zaudējumus valsts meliorācijas infrastruktūras objektiem Daugavas baseinā. Bojājumi konstatēti vairākos objektos, tajā skaitā valsts nozīmes ūdensnotekās Zviergža, Izteka, Lukstupe, Pelīte, Ziemeļsuseja un valsts meliorācijas sistēmas Vēžu poldera aizsargdambim D-2.
Un vēl
Dienvideiropu un Āfrikas ziemeļrietumus pārņēmis karstuma vilnis. Tiek prognozēts, ka tuvākajās dienās iespējama rekordaugsta temperatūra, raksta BBC ziņas. Paredzams, ka vietām Spānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā un Turcijā temperatūra varētu pārsniegt 40°C. Prognozes rāda, ka Itālijā temperatūra varētu sasniegt pat 48,8°C, sarkanais brīdinājums izsludināts 10 pilsētās, tajā skaitā Romā, Boloņā un Florencē. Temperatūras maksimums tiek prognozēts šodien, bet karstums, visticamāk, turpināsies arī nedēļas nogalē.
“Cerberam” pierimstot, Itālijas sinoptiķi brīdina jau par nākamo karstuma vilni “Šaronu”, kas varētu nest 43°C temperatūru Romas apriņķī un pat 47°C Sardīnijas salā. Pērn no karstuma Eiropā gājuši bojā vairāk nekā 60 tūkstoši cilvēku. Tiek prognozēts, ka šis karstuma vilnis šogad varētu prasīt vēl vairāk upuru. Spānijas Maljorkas salā jau kopš maija neatliekamās palīdzības dienests katru dienu saņēmis izsaukumus par karstuma dūrieniem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs kritizē prokuratūras darbu; Viesītes vidusskolai jauna direktore; un Kāds laiks gaidāms nākamnedēļ?
Nacionālās drošības jautājumos piemērotie sodi ir par maigu, un prokuratūra šobrīd strādā neapmierinoši, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņa neizpratni raisījis ne tikai pēdējais lēmums par 15 tūkstoši 500 eiro naudas soda piemērošanu Kremļa propagandistam Maratam Kasemam par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai. Prezidents atzina, ka vēlas no prokuratūras dzirdēt arī to, kā beigusies pārbaude par tās darbību Jēkabpils traģēdijas lietā. Tāpat Rinkēviču izbrīnījis prokurores prasītais sods par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu. Rinkēvičs norāka, ka mums ir hibrīdkarš. Nacionālās drošības jautājumos šobrīd spriedumi ir par maigu, likums paredz arī bargākus sodus. Rinkēvičs kritizēja, ka prokuratūra "kusli skaidro savus lēmumus" — nepietiek tikai ar likuma pantu uzskaitījumu. Šos jautājumus prezidents nākamnedēļ plāno pārrunāt ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji. Piemēram, AS “Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma. Amsils norāda, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību. "Dobeles dzirnavnieka" produktiem novērots, ka gadījumos, kad uzņēmums cenu nav mainījis vai tā pat tikusi mazliet samazināta, lielveikalu plauktos cenas ir kāpušas. Amsils arī atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavnieka" zīmola produktiem veikalu plaukta cena reizēm ir pat 2,5 reizes augstāka nekā cena, par kādu produkts pārdots veikalam.
Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA uzsvēra, ka federācijas biedri ir saņēmuši pieprasījumus no Konkurences padomes un visu ražošanas izdevumus atspoguļojošo dokumentāciju sniedz konkurences uzraugiem, tajā skaitā ar visām cenu akcijām no ražotāju puses. Viņa uzsvēra, ka lasot tirgotāju paziņojumus, ka ap 90% cenas nesamazina un lielākoties ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa tās vēl celt no 5% līdz 25%, ir jautājums, par kādiem ražotājiem tirgotāji iet runa, jo federācijai šādu datu nav. Tāpēc ar nepacietību tiekot gaidīts konkurences uzrauga secinājums par cenu uzcenojumiem veikalos.
Ukrainas galvaspilsētas Kijivas dome nolēmusi aizliegt krievu valodā radītās kultūras produkcijas izmantošanu publiskās vietās. Paredzams, ka aizliegums attieksies uz mūzikas ierakstiem, koncertiem, teātra un cirka izrādēm u.c. Kijivas domes Izglītības, zinātnes, jaunatnes un sporta lietu komisijas priekšsēdētājs Vadims Vasiļčuks norāda, ka nepieciešams reizi par visām reizēm ierobežot krievvalodīgo kultūras produkciju Ukrainas galvaspilsētas teritorijā. Vasiļčuks arī atzīmē, ka krievu valoda ir agresorvalsts valoda, un tai nav vietas Ukrainas galvaspilsētas sirdī.
Tūkstošiem ASV un pasaules kinoindustrijas centra — Holivudas — aktieru pievienosies scenāristu streikam, sākot pirmo Holivudas "dubultstreiku" kopš 1960. gada. Tā galvenais iemesls ir atalgojuma samazināšana un mākslīgā intelekta radītie draudi profesijai. Holivudas kinoaktierus, kā arī televīzijas un radio raidījumu vadītājus pārstāvošā lielākā arodbiedrība "Ekrāna aktieru ģilde — Amerikas televīzijas un radio mākslinieku federācija informē, ka apmēram 65 000 tās biedru sāks streiku pusnaktī pēc vietējā laika. Lēmums pieņemts, jo bez rezultātiem beigušās aktieru sarunas ar studijām par viņu prasībām. Sarunās ar lielākajām kinostudijām un filmu straumēšanas platformām nav izdevies panākt vienošanos par labākiem darba apstākļiem un godīgāku peļņas sadali.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada domes sēdē par Viesītes vidusskolas direktori iecelta Sarmīte Ratiņa. Viņa ieguvusi profesionālo maģistra grādu skolvadībā. Līdz šim Ratiņa strādājusi kā pedagogs un pedagogs-karjeras konsultants Viesītes vidusskolā, iepriekš ieņemts arī direktora vietnieces audzināšanas jomā amats šajā skolā. Sarmīte Ratiņa norāda, ka Viesītes vidusskolas vīzija ir konkurētspējīga, tradīcijām bagāta un nepārtrauktā attīstības procesā esoša izglītības iestāde, kas nodrošina kvalitatīvas un kompetenču pieejā balstītas izglītības ieguvi ikvienam.
Šopdien un rīt – Aknīste svin pilsētas svētkus – “Cilvēks. Daba. Darbs. Aknīstei - 725". Ieskandinot svētkus, šodien pulksten septiņos vakarā būs skatāma Aknīstes amatierteātra pirmizrāde – Roberta Harlinga luga "Dzelzs magnolijas". Savukārt rīt – Aknīstes pilsētas svētku galvenajā dienā SanSusī rezidenču centrā "Susēja" pulksten divos dienā notiks tikšanās ar jauniznākušās grāmatas par Aknīstes, Asares, Gārsenes un tuvākās apkārtnes mežabrāļiem "Nāvi mānot" autoru Haraldu Bruņinieku. Kamermūzikas skatuvē “Susējas kupols” pulksten 15.30 skanēs pianista Daumanta Liepiņa solo concerts. Savukārt Aknīstes estrādē dažādi pasākumi – burbuļballīte, atrakcijas, pašdarbības un viesu kolektīvu concerts, IGO concerts un noslēgumā zaļumballe. Arī Aknīstes parka no pulksten 10 līdz 14 norisināsies dažādi pasākumi.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā gaisa temperatūra noslīdēs nedaudz zem normas, brīžiem gaidāms lietus un brāzmains vējš, prognozē sinoptiķi. Sestdien būs visai saulains laiks, bez būtiskiem nokrišņiem un ar lēnu rietumu vēju. Gaisa temperatūra pēcpusdienā sasniegs +23..+26 grādus, vietām piekrastē maksimālā temperatūra būs +21 grāds. Svētdien, sākot no rietumiem, palielināsies mākoņu daudzums, vietām valsts rietumu un centrālajā daļā īslaicīgi līs, iespējams pērkona negaiss. Pūšot brāzmainam dienvidu vējam, gaiss sakarsīs līdz +27..+32 grādiem, līdz ar to šī, visticamāk, būs mēneša karstākā diena. Naktī uz pirmdienu temperatūra nenoslīdēs zemāk par +14..+18 grādiem un dienā gaiss sasils līdz +24..+28 grādiem. Vietām gaidāms īslaicīgs lietus un pērkona negaiss.
Paredzams, ka nākamās nedēļas turpinājumā gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +19..+24 grādus, minimālā temperatūra naktīs galvenokārt būs +8..+13 grādi, piekrastē līdz +17 grādiem. Nākamnedēļ lietus iespējams katru dienu, bet tas pārsvarā būs īslaicīgs un skars tikai daļu valsts, tādēļ daudzviet joprojām turpināsies sausums. Vējš galvenokārt pūtīs no rietumiem, dienvidrietumiem, brīžiem tas būs brāzmains.