Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 18.jūlijā
- 18 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valdības sēžu pārtraukumā partijas attiecību kārtošanas sarunas pagaidām neplāno; Daugavpilī plāno būvēt veikparku; un Jēkabpils novadā norisināsies divi amatnieku un mājražotāju tirgi.
Partiju sarunas par turpmāko sadarbību šonedēļ pagaidām nav ieplānotas. Atbilstoši paša Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vērtējumam valdība strādā dinamiski, tāpēc tās nomaiņa būtu lieka un tikai radītu jukas. Vaicāts par pašreizējās valdības paplašināšanas vai jaunas valdības veidošanas iespējām, Tavars uzver, ka valdību nevar paplašināt, jo tas "juridiski nav iespējams". Savukārt, ja Kariņš izlemtu nogāzt paša vadīto valdību, kuras darbu premjers vēl pagājušajā nedēļā vērtējis kā dinamisku un labu, - Apvienotais Saraksts šādu soli neatbalsta, jo tas tikai radītu nevajadzīgas jukas, uzsvēra frakcijas vadītājs. Politiķis atgādināja, ka tikko kā notikušajās "Apvienotā saraksta" un Kariņa sarunās iezīmējies, ka Jaunajai Vienotībai un Apvienotajam sarakstam ir vairāk vienojošo lietu nekā atšķirīgā.
SIA “Jēkabpils autobusu parks” piedalās Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas politikas fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmā „Izaugsme un nodarbinātība”, kas paredz attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru un veicināt videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošanu. Pēc konsultācijas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, Jēkabpils autobusu parks ir izsludinājis atklāto konkursu par divu jaunu ar elektrību darbināmu, zemo grīdu, pilsētas tipa pasažieru autobusu iegādi. Konkurss noslēgsies 27.jūlijā, pēc kura tiks izvērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums un izvēlēts potenciālais autobusu piegādātājs. Autobusu piegādei jānotiek līdz šī gada beigām. Plānotās līguma izmaksas sastādīs 481 tūkstoti 205 eiro.
Pret Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonām - direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu - sāktā disciplinārlieta beigusies bez rezultāta, un amatpersonas no šodienas atjaunotas amatā, vakar preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. Savukārt "Sabiedrība par atklātību "Delna"" publicējusi informāciju, ka izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atstādināšana no lietas izmeklēšanas, izveidojot komisiju, bija nevajadzīgs un nelietderīgs solis disciplinārlietas izmeklēšanas procesā. "Delnas" ieskatā izmeklēšanas komisijas darbs jau sākotnēji netika korekti noteikts. Izmeklēšanas komisija pēc tās izveides pēc būtības sāka lietas izmeklēšanu no jauna, pārbaudot jau iepriekš noskaidrotos un ar Rīgas domes izpilddirektora parakstu apstiprinātos faktus.
Krievija izstājas no starptautiskās vienošanās, kas ļauj veikt labības eksportu no Ukrainas pa Melno jūru, vakar pavēstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Vairākkārt pagarinātās vienošanās termiņš beidzas pirmdien. "Labības darījuma" norunas faktiski ir pārtrauktas, tas ir apturēts, paziņojis Peskovs. Pēc Kremļa paziņojuma pasaules biržās būtiski pieauga graudu cenas. Aģentūra “Bloomberg” norāda, ka 17. jūlijā kviešu graudu cenas Čikāgas tirdzniecības biržā pieauga par 4,2%. Pusdienlaikā cenas sasniedza maksimumu, un nākotnes līgumi tika tirgoti par 689,2 dolāriem par vienu tonnu graudiem. Analītiķi paredz, ka Krievijas lēmums arī ilgākā termiņā negatīvi ietekmēs graudu cenas – to cena turpinās kāpt, bet vairākās Āfrikas valstīs, kuras ir atkarīgas no Ukrainas graudu eksporta, palielināsies bada draudi.
Jau drīzumā Eiropas patērētāji būs spiesti maksāt par cukuru ievērojami vairāk, jo vasarā valdošais sausums un karstums samazinās cukurbiešu ražu. Paredzams, ka cukurs maksās divas reizes vairāk nekā pagājušā gada jūlijā, vēsta “Postimees”. Pēdējās nedēļās Eiropas tirgū cukura cena svārstījās no 700 līdz 750 eiro par tonnu. Pašlaik pircēji un cukura ražotāji veic pārrunas par ražu, kas tiks ievākta oktobrī. Pēc “Bloomberg” datiem, rudenī cukura cena būs jau vairāk nekā 1000 eiro par vienu tonnu. Tādējādi cena būs vairāk divas reizes augstāka nekā pagājušā gadā. Diemžēl tāds cenu kāpums liks celties cenām produktiem, kuri satur daudz cukura. Tātad – saldumiem.
Turpinām ziņas
Daugavpilī Lielajā Stropu ezerā tuvākajos gados tiks uzbūvēts veikparks, izriet no Daugavpils domes lēmuma. Būvprojekta izstrādei un autoruzraudzības veikšanai tika rīkots atklāts konkurss. Saskaņā ar tā rezultātiem projekta īstenošanai pašvaldības budžetā jāparedz finansējums 238 tūkstoši 731 eiro. Pašvaldība norāda, ka dokumentāciju paredzēts sagatavot nākamā gada sākumā, savukārt būvniecība ieplānota 2024.-2025.gadā. Tikmēr pašvaldība veiks darbības finansējuma piesaistīšanai būvdarbu veikšanai. Paredzēts, ka veikparks varēs sākt darbību jau tuvākajos pāris gados.
Zemgales rajona tiesa kādam mājas saimniekam par stārķa mazuļu iznīcināšanu piespriedusi sabiedrisko darbu un likusi valsts labā samaksāt 15 tūkstoši eiro kompensāciju. Apsūdzētais atzīts par vainīgu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 140 stundām. Tāpat no apsūdzētā valsts labā tika piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 15 tūkstoši eiro apmērā. Par šādu sodu viņš bija vienojies ar prokuratūru.
Jau vēstīts, ka apsūdzētais 2022.gada jūlijā, būdams alkohola ietekmē, apzinoties, ka uz viņa mājas skursteņa atrodas īpaši aizsargājamās sugas - baltā stārķa - ligzda ar tajā esošajiem šo putnu mazuļiem, caur mājas jumta lūku nokļuva līdz skurstenim un tīši, ar koka nūjas palīdzību, nogrūda ligzdu, kurā atradās trīs baltā stārķa mazuļi. Rezultātā ligzda noslīdēja no jumta uz zemes un visi trīs putnu mazuļi gāja bojā. Pēc tam apsūdzētais ligzdu sadedzināja.
Un vēl
Amatnieki un mājražotāji aicināti pieteikt dalību divos pasākumos Jēkabpils novadā. 29.jūlijā Sēlpils Zvejnieklīcī norisināsies Daugavas svētku gadatirgus. Tirgus darbosies līdz 30.jūlija diviem naktī, līdz ar to tirdzniecība iespējama arī visa vakara pasākuma laikā. Savukārt Jēkabpils pilsētas svētkos 12.augustā Vecpilsētas laukumā un Brīvības ielā norisināsies Dižtirgus. Arī šajā pasākumā amatnieki un mājražotāji ir aicināti piedāvāt savu produkciju.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Tieslietu padome vērtēs sodu politiku; Kas šovasar noticis ar alkšņiem? Un Floridā notverts rekordliels pitons.
Tieslietu padome vērtēs sodu politiku korupcijas un valsts drošības lietās, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš pagājušajā nedēļā asi kritizēja prokuratūras darbu šajā jomā, apliecināja Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tikšanās ar prezidentu atzina — konkrēti spriedumi esot arī Tieslietu padomes darba kārtībā. Viņš neatklāja par kuriem konkrētiem spriedumiem iet runa, bet piebilda, ka ir spriedumi, kuri ir pievērsuši Augstākās tiesas priekšsēdētāja uzmanību saistībā ar maigajiem sodiem. Uz jautājumu, kad izvērtējums gaidāms, Strupišs atzina, ka padome ir diezgan aizņemta, tāpēc šiem jautājumiem varēs ķerties klāt ne ātrāk kā gada nogalē.
No šī gada otrā pusgada palielināts valsts budžeta līdzekļu apjoms apakšprogrammā "Augstas klases sasniegumu sports", piešķirot papildu finansējumu Latvijas olimpiskās vienības sportistiem, treneriem un atbalsta personālam. Kopējais valsts finansējuma apjoma palielinājums ir 814 tūkstoši eiro, kur 40% no kopējās summas jeb 325 tūkstoši 600 eiro ir individuālo sporta veidu federācijām kvotu palielinājuma treniņu sacensību izdevumu segšanai, savukārt 60% jeb 488 tūkstoši 400 eiro ir papildu finansējums pabalstiem Latvijas olimpiskās vienības sportistiem, treneriem un atbalsta personālam.
Krievijas Aizsardzības ministrija sākusi no amatiem atbrīvot vairāku Krievijas armijas spēcīgāko vienību un formējumu komandierus un, šķiet, šos centienus paātrina, teikts ASV Kara studiju institūta ziņojumā. Saistībā ar neseno 58.kombinēto spēku armijas komandiera ģenerālpulkveža Ivana Popova atlaišanu un paziņojumu par 106.gvardes gaisa desanta divīzijas komandiera ģenerālmajora Vladimira Seļiverstova atlaišanu atsākušās diskusijas par citām nesenajām atlaišanām un arestiem. Krievijas avoti ziņo, ka jūlija sākumā valsts militārā vadība atlaidusi Gaisa desanta spēku 7.divīzijas komandieri Aleksandru Korņevu. Izskanējuši apgalvojumi, ka varasiestādes apcietinājušas 90.tanku divīzijas komandieri ģenerālmajoru Ramiļu Ibatuļļinu, kā arī divus viņa vietniekus. Atbilstoši viena militārā blogera informācijai Krievijas militārā vadība grasās no amata atbrīvot arī Gaisa desanta spēku 31.brigādes komandieri Sergeju Karasjevu. Krievijas avoti arī izsaka pieņēmumus, ka Aizsardzības ministrija varētu gatavoties Gaisa desanta spēku komandiera Mihaila Tepļinska arestam. Minētās vienības un formējumi Ukrainā veic aizsardzības un uzbrukuma darbības svarīgākajos frontes sektoros, norāda ASV domnīcas eksperti.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 Vīpes pagasta iedzīvotāja Inga Štolcere, kas novērojusi, ka šogad kaut kas nav lāgā ar alkšņiem. Viņa stāsta, ka koki izskatās kā nokaltuši, visas lapas nobrūnējušas un šāda parādība vērojama masveidā gan Jēkabpils novadā, gan citviet Latvijā. Turklāt teikt, ka pie vainas ir sausums, visticamāk, nevar, jo lapas nobrūnējušas arī mitrās vietās augošiem kokiem. Lai noskaidrotu, kas noticis alkšņiem, Radio1 sazinājās ar Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi un lūdza komentēt dabā novēroto. Atbildi sniedza Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas atļauju un izvērtējumu sektora vadītājs Guntis Akmentiņš.
AUDIO
Cik būtiski bojā alkšņus zilais lapgrauzis, vai no kukaiņa invāzijas koks var aiziet bojā?
AUDIO
Kas, Jūsuprāt, ir veicinājis alkšņu zilā mizgrauža tik apjomīgu savairošanos šovasar?
AUDIO
Vai mežu un zemju īpašniekiem, kuru īpašumos alkšņus apsēdis zilais mizgrauzis ir jāveic kādi pasākumi tā apkarošanai?
AUDIO
Kā zināms, alkšņu zaļā lapgrauža, jeb alkšņu spīdīgā lapgrauža vabole ir 6,5–8,5 milimetrus gara; tā ir ovāla un zaļā krāsā, retāk sastopama zilā krāsā; vabolei ir metālisks spīdums un smalks punktējums. Šis kaitēklis Latvijā sastopams visā teritorijā, bojā baltalksni, melnalksni, bērzu, kaitīgs tikai alkšņa jaunaudzēm. Gan alkšņu zilais lapgrauzis, gan alkšņu zaļais lapgrauzis ir augēdājs un nav bīstams cilvēkam.
Un vēl
Floridas Dabas aizsardzības pārvalde notvērusi rekordlielu pitonu. Kā vēsta ziņu aģentūrā CNN, tas ir visu laiku lielākais sugas pārstāvis, kāds jebkad Floridā reģistrēts. Pārvaldes pārstāvis un čūskas notvērējs Džeiks Valeri vēsta, ka ar čūsku viņam nācās cīnīties aptuveni 3 minūtes, iekams izdevās satvert tās galvu. Vīrietis atzīst, ka pitons viņam licies milzīgs. Izmērot noskaidrojies, ka tas ir 5,79 metri garš. Iepriekšējais rekords pieder kādai 2020. gadā notvertai čūskai, tā gan bija tikai par trim centimetriem īsāka. Birmas pitons Floridā ir invazīva suga, kas pārtiek no maziem dzīvniekiem un apdraud vietējo ekosistēmu. Tāpēc notvertā čūska tika eitanizēta. Fakts, ka pitonam izdevies izaugt tik garam, liecina, ka tas jau vairākus gadus barojies ar vietējiem savvaļas dzīvniekiem.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogu arodbiedrība pieprasa izvērtēt izglītības ministrijas ierēdņu atbilstību amatam; Par Latvijas jauniešu galvaspilsētu titulu cīnīsies trīs pilsētas; un Iedzīvotājiem nevajadzētu uzturā lietot nevārītu Vaidavas ezera avota ūdeni.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība gatavojas lūgt izvērtēt atsevišķu Izglītības un zinātnes ministrijas augsta ranga ierēdņu atbilstību amatam par ministrijas vadības maldināšanu. Pedagogu arodbiedrība cer, ka izglītības ministrijas vadība izvērtēs sadarbību un pārmaiņu ieviešanu ar atsevišķiem cilvēkiem, "kas maldina par valdības lēmumu izpildi". Pieteikums ar lūgumu par ierēdņu atbilstības amatam izvērtēšanu vēl tiks iesniegts, norāda pedagogu arodbiedrība, uzsverot, ka "tā ir ļoti nopietna pretenzija pret ministriju" - minētie ierēdņi esot saistīti ar divām epizodēm, kas sarunu procesā eskalēja konfliktsituāciju.
Dziesmu un deju svētki ir aizvadīti un sākts arī tos izvērtēt. Drīz pēc noslēguma koncertiem aktualizējās arī jautājums par kolektīvu vadītāju atalgojumiem. Izskan pat viedokļi, ka daudzi vadītāji gluži vai brīvprātīgi vada korus, deju kolektīvus un citas kopas. To, cik šis jautājums ir ietilpīgs, var skaidrot ar skaitļiem – Dziesmu un Deju svētkos piedalījās kopā vairāk nekā tūkstoš 600 kolektīvi – tie ir dažāda līmeņa kori, deju kolektīvi, ansambļi orķestri, kapelas, folkloras kopas, mākslas studijas, amatierteātri un citi. Tie ir daudzi cilvēki, kuri atdodas kolektīvu vadīšanai nereti pēc pamatdarba vakaros, dara to regulāri un strādā pat vairākos kolektīvos. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gintis Kaminskis norāda, ka šajā situācijā nav runa tikai par kolektīvu vadītājiem un apmaksu no pašvaldības puses. Arī Kultūras ministrija nākot ar iniciatīvu daļēji šo finansējumu kolektīvu vadītājiem segt no valsts puses un veidot šo sistēmu, lai visās vietās, kur notiek darbs, vadītāji arī saņemtu atbilstošu atalgojumu. Par šo jautājumu vēl tiks diskutēts.
Valsts policija aizdomās par sintētisko opioīdu ilgstošu realizēšanu Latvijā aizturējusi piecas personas. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka grupas līderis un darbības koordinators ir kāds 1981. gadā dzimis vīrietis, kurš darbojies, atrodoties ieslodzījuma vietā. Aizturētas piecas personas, un izņemts ap 300 gramiem karfentanila. Kā skaidroja policijā, no šāda vielas apjoma iespējams izgatavot līdz pat 3 tūkstoši devu. Tās vidējā vērtība melnajā tirgū varētu būt ap 60 tūkstoši eiro. Izņemti arī finanšu līdzekļi 27 tūkstoši eiro apmērā, kriptovalūtas maciņš, dažādi datu nesēji, mobilie tālruņi, SIM kartes un citi priekšmeti, kam var būt pierādījumu nozīme izmeklēšanā. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.
Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos sešos mēnešos izkrāpti kopumā vairāk nekā pieci miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas publiskotie dati. Kopumā 2023.gada pirmajā pusgadā īstenoti 3 tūkstoši 307 krāpšanas gadījumi. Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos novērsti 5 tūkstoši 357 krāpšanas gadījumi par kopumā 4,29 miljoniem eiro. Šogad pirmajos sešos mēnešos Latvija bankās konstatēti tūkstoš 143 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,73 miljonus eiro. Tāpat konstatēti tūkstoš 657 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 2,58 miljoni eiro, un 507 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 749 tūkstoši 832 eiro.
Lietuvā alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas dēļ ir sarucis vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās, liecina Lietuvas Veselības zinātņu universitātes vecākā pētnieka Daumanta Stumbra veiktais pētījumus. Viņš secinājis, ka 2018. gadā ieviestie alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi neapšaubāmi ir veicinājuši nāves gadījumu skaita samazinājumu. Stumbra un citu pētnieku veiktajā analīzē noskaidrots, ka līdz 2018. gadam vīriešu mirstība īpaši pieauga svētdienās, bet tagad šajās dienās reģistrēto nāves gadījumu skaits atbilst nedēļas vidējam rādītājam. Līdzīgas tendences ir arī pirmdienās. Alkohola aprites kontroles likumi Lietuvā 2018. gadā kļuva stingrāki. Kopš tā laika alkohola tirdzniecība ir atļauta no pulksten 10 līdz 20 darba dienās un no pulksten 10 līdz 15 svētdienās.
Maskavas Sarkanajā laukumā vakar vakarā policija aizturējusi vīrieti, kas metis pudeli ar degmaisījumu uz Ļeņina mauzoleju, ziņo "Telegram" kanāli "Baza" un "Shot". Saskaņā ar "Baza" sniegto informāciju aizturētais ir 37 gadus vecais Konstantīns Stačukovs no Austrumsibīrijas pilsētas Čitas. Viņam noformēts protokols par nepakļaušanos policijas darbiniekiem. Pagaidām nav informācijas par aizdedzinātāja motīviem. Mauzolejam bojājumi netika nodarīti, jo pudele ar degmaisījumu nokrita uz bruģa.
Turpinām ziņas
Šogad Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā konkursā pašvaldībām "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2024" tika saņemti pieci pieteikumi, bet otrajai kārtai, kurā norit publiskā balsošana, sacentīsies Cēsu, Līvānu un Siguldas novadi. Konkurss "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2024" organizēts ar mērķi popularizēt starp pašvaldībām darbu ar jaunatni, stiprināt pašvaldību sadarbību jaunatnes jomā, labo prakšu un pieredzes apmaiņu, turpināt iedibinātās tradīcijas darbā ar jaunatni. Publiskā balsošana notiek mājaslapā jaunatneslietas.gov.lv. Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 12. augustā Bauskā, jauniešu festivāla "Kopums" laikā.
Lai sekmētu sadarbību starp ūdensmalu kopienām visā Latvijā, kopīgiem spēkiem sakārtotu un attīstītu Latvijas gleznainās piekrastes, izveidota jauna interneta platforma "udensmalas.lv". Tā ir sadarbības platforma, kur ūdensmalu kopienām iepazīties, komunicēt, organizēt kopīgas aktivitātes, apmainīties ar pieredzi un iegūt noderīgu informāciju par dažādiem ūdensmalu sakārtošanas, uzturēšanas un attīstības jautājumiem. Interneta vietni izveidojusi biedrība "Ūdensmalu attīstībai", kuras aktīvisti jau kādu laiku ne tikai domā par upēm, bet arī tās ikdienā kopj, uztur, risina problēmas un vēlas fiksēt savu pieredzi, lai tādējādi mudinātu arī citas kopienas apvienoties un iesaistīties kopējā ūdensmalu atmodas un attīstības procesā.
Un vēl
Iedzīvotājiem nevajadzētu uzturā lietot nevārītu Vaidavas ezera avota ūdeni. Rūpējoties par iedzīvotāju veselību, Valmieras novadā testēti ūdens paraugi no sešiem avotiem: Oliņu avota, avota Mazsalacas Skaņākalna teritorijā, Vaidavas "Pilskalna svētavota", Dikļu avota, Vaidavas ezera avota un Sedas avota. Saņemot laboratorijas rezultātus, secināts, ka iedzīvotājiem nevajadzētu uzturā lietot nevārītu Vaidavas ezera avota ūdeni, jo tas neatbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām. Pārējos testētajos avotos ūdens atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma un kvalitātes prasībām, taču pašvaldība atgādina, ka neviens no šiem avotiem nav oficiāla ūdens ņemšanas vieta.
Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka avota ūdens ir veselīgāks nekā ūdens no centralizētā ūdensvada, ne vienmēr avota ūdens atbilst nepieciešamajām kvalitātes prasībām. Laikapstākļi var būtiski ietekmēt ūdens kvalitāti, līdz ar to arī ūdens sastāvs un kvalitāte var mainīties katru dienu. Visbiežāk avotu ūdenī konstatē bakteriālo piesārņojumu - zarnu nūjiņas vai koliformu baktērijas, vai vīrusus, kas izraisa vēdera infekcijas. Avota ūdenī piesārņojumu var radīt gan tik vienkāršs iemesls kā apkārt dzīvojošo dzīvnieku izkārnījumi, kas nonāk ūdenī, gan arī apstrādātu zemju platību tuvums.