Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 19.jūlijā
- 19 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ģenerālprokurors informējis Valsts prezidentu par pārbaudes rezultātiem Jēkabpils traģēdijas lietā; Noslēdzies gada putna zīmējuma konkurss; un Zināmi karognesēji Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs.
Sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi, uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Tikšanās laikā Rinkēvičs lūdza sniegt skaidrojumu, kādi ir prokuratūras apsvērumi atsevišķos gadījumos par sodu politiku un sodu noteikšanā izmantotajiem kritērijiem un kā tiek panākts, ka sodu politika tiesu nolēmumos un prokuroru priekšrakstos nav pretrunīga. Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka respektē likumā "Par tiesu varu" noteiktās tiesu varas neatkarības garantijas un aizliegumu iejaukties tiesu varas konkrētās darbībās. Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas misija ir nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses. Vienlaikus sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi un vienlīdz ņem vērā visus soda mērķus, tajā skaitā nepieciešamību atturēt no noziegumu izdarīšanas. Sarunā ģenerālprokurors informējis Valsts prezidentu par veikto apstākļu pārbaudes rezultātiem Jēkabpils traģēdijas lietā.
Speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu ir izsniegtas visiem Saeimas deputātiem, kam tās bija pieprasītas, izņemot vienu, kuram atļaujas izsniegšanas pārbaudes termiņš ir pagarināts. Saeima pieprasījumus atļauju saņemšanai iesniedza nevis visus uzreiz, bet pakāpeniski, arī to izsniegšana rit atbilstoši likumā noteiktajos termiņos. Likumā par valsts noslēpumu norādīts, ka pārbaude veicama trīs mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ termiņu nav iespējams ievērot, to var pagarināt vēl līdz trim mēnešiem. Jau ziņots, ka atļauja vajadzīga tikai tiem deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.
Valdība atbalstījusi jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu 2021-2027.gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kā norāda Ekonomikas ministrijā, atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro. Plānots, ka atbalsta programmā kopumā tiks atbalstīti tūkstoš 500 uzņēmumi, kas attīsta savus biznesa projektus, no kuriem vismaz 300 būs jaunu ideju autori, atbalstīto uzņēmumu apgrozījuma apjoms pieaugs par 12%, eksporta apjoms ik gadu palielināsies par 20% jeb 0,6 miljardiem eiro laika posmā no 2024. līdz 2029.gadam. Tāpat atbalstīt plānots 700 eksportējošus uzņēmumus, izveidojot 1000 jaunas darba vietas.
Pērnavas apriņķa Treimaņu ciematā pie loga stāvošs bērns vakar guvis apdegumus, kad mājā negaisa laikā trāpīja zibens. Mediķi slimnīcā nogādājuši bērnu, kurš guvis apdegumus, un ar tvana gāzi saindējušos vīrieti. Incidenta laikā mājā atradās māte un viņas trīs bērni. Sieviete un abi pārējie bērni nav cietuši. Zibens spēriena rezultātā mājā tika izsists viens no loga stikliem, daļēji sabruka ēkas ķieģeļu apšuvums un tika bojāts elektrības sadales skapis.
Lietuvas parlamentā ir astoņi politiķi, kuru ģimenes aktīvi un ienākumi pērn pārsnieguši vienu miljonu eiro, bet visturīgākā ir ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa ģimene, liecina Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas dati, apkopojot politiķu iesniegtās deklarācijas par pagājušo gadu. Seimā visplašāk pārstāvētās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" līderis Landsberģis deklarācijā norādījis, ka viņa un sievas turība sasniedz 17 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa jeb 12 miljoni eiro ir akcijas, kuras pārvalda Landsberģa sieva Austēja. Otrs turīgākais politiķis Lietuvas Seimā, kā liecina Valsts nodokļu inspekcijas dati, ir Valdemārs Vaļķūns, kas pazīstams kā preču zīmola "Valdo" izveidotājs. Parlamenta opozīcijā esošās Darba partijas frakcijas deputāta turība pērn sasniegusi 4,86 miljonus eiro, un viņam ir vēl 40 tūkstoši eiro kredīts. Trešajā vietā Lietuvas parlamenta turīgāko politiķu vidū ierindots Liberāļu kustības deputāts Armīns Līdeka, kurš kopā ar sievu deklarējis 2,33 miljonus eiro un vēl vairāk nekā 9 tūkstoši eiro aizņēmumos.
Turpinām ziņas
Latvijā šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēti 5 tūkstoši 770 jaundzimušo, kas ir par 15% jeb 1022 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Tajā skaitā šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 2 tūkstoši 966 zēni, kas ir par 504 mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, un 2 tūkstoši 804 meitenes, kas ir par 518 mazāk. Tajā pašā laikā šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrēti 12 tūkstoši 163 mirušie, kas ir par 10,5% jeb tūkstoš 430 mazāk nekā 2022.gada pirmajos piecos mēnešos. Tādējādi šogad pirmajos piecos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 6 tūkstoši 393 pārsniedza dzimušo skaitu. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā reģistrētas 2 tūkstoši 862 laulības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 0,6% jeb 16 laulībām mazāk. Šogad 1.jūnijā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,88 miljoni.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība Gada putna zīmējumu konkursā "Lakstīgalas dziesma Ukrainai" šogad saņēmusi 571 zīmējumu dažādās tehnikās no dažādiem Latvijas reģioniem. Žūrijas balsojumā izvēlēti 18 izteiksmīgākie lakstīgalas portretējumi, suminot to autorus četrās vecuma grupās. Pirmskolas bērnu kategorijā jeb vecumā līdz sešiem gadiem piedalījās 97 dalībnieki. Šajā kategorijā žūrijas balsojumā pirmā vieta ir piešķirta sešgadīgajai Rūtai Junkerei. Sākumskolas bērnu kategorijā jeb vecumā no 7 līdz 12 gadiem, kurā savus darbus konkursam iesniedza 376 dalībnieki, žūrijas balsojumā pirmo vietu ieguva Jelgavas Mākslas skolas 12 gadus vecās audzēknes Justīnes Kārkliņas darbs, otro vietu - Jaunsilavas pamatskolas 12 gadus vecā audzēkņa Alekša Jēkabsona darbs. Jauniešu kategorijā jeb vecumā no 13 līdz 17 gadiem piedalījās 88 dalībnieki. Žūrijas balsojumā pirmo vietu ieguva Artūrs Šamota. Savukārt pieaugušo kategorijā jeb vecumā no 18 gadiem un vecāki, žūrijai izvērtējot deviņus iesniegtos darbus, pirmā vieta piešķirta Dairai Janušai.
Un vēl
Latvijas delegācijas karognesēji šī gada Eiropas Jaunatnes vasaras Olimpiādē būs tenisiste Adelina Lačinova un džudists Ņikita Afanasjevs. Latviju Eiropas Jaunatnes vasaras Olimpiādē, kas norisināsies Slovēnijas pilsētā Mariborā, pārstāvēs 48 jaunie atlēti, kuri sacentīsies astoņos sporta veidos. Latvija tiks pārstāvētā 3x3 basketbolā, džudo, peldēšanā, skeitbordā, tenisā, vieglatlētikā, vingrošanā un gan MTB, gan šosejas riteņbraukšanā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno sakārtot veselības apdrošināšanas sistēmu; Aicina pieteikt bezpeļņas projektus Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas balvai; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Edgars Rinkēvičs šodien savā otrajā oficiālā ārvalstu vizītē valsts prezidenta statusā dosies uz Viļņu. Vizītes laikā Rinkēvičs tiksies ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu. Paredzēts, ka tikšanās laikā tiks pārrunāti NATO Viļņas samitā pieņemtie lēmumi un Baltijas reģiona drošība, enerģētikas drošības jautājumi, kā arī Latvijas un Lietuvas sadarbības stiprināšanas iespējas.
Plānots sakārtot obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu. Veselības ministre Līga Meņģelsone, runājot par Veselības ministrijas nākamā gada budžetu, atzīmē, ka darba grupā tiek izskatīti veselības sistēmas finansēšanas piemēri gan Eiropā, gan pasaulē, kas Latvijai varētu būt līdzvērtīgāki un atbilstošāki. Meņģelsones ieskatā, viena no iespējām nodrošināt finansējumu, ir ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, tomēr skaitļi rāda, ka tas uzreiz nedos ievērojamu atdevi veselības budžetā, taču pati sistēma ir jāsāk sakārtot.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs kā Dziesmu un deju svētku rīkotājs kompensēs svētku dalībnieku nodarītos bojājumus Daugavas stadionam. Pēc Dziesmu un deju svētku izpilddirektores Dainas Markovas paustā, patlaban vēl tiek apkopota informācija un gatavots pieņemšanas nodošanas akts, kurā tiks fiksēti visi bojājumi, kas radušies, lietojot Daugavas stadiona infrastruktūru Dziesmu un deju svētku laikā.
Kā vēsta "Latvijas Avīze", svētku laikā Daugavas stadionam ir nodarīti zaudējumi, kuri patlaban tiek aprēķināti. Aptuvenie aprēķini liecina, ka tie varētu būt vairāki tūkstoši eiro. Stadionā sabojāts grīdas segums, ar alkoholu aplietas sienas, salauzts sporta inventārs, sieviešu tualetēs norauti un izlietnēs samesti papīra ruļļu turētāji.
Ukrainas frontē bez būtiskām izmaiņām – nevienai no pusēm nav izdevies gūt nozīmīgus panākumus, paziņojuši Lielbritānijas militārie izlūki. Frontē Krievija koncentrējusi vairāk nekā simt tūkstoš karavīru Kupjanskā, lai censtos pārlauzt ukraiņu aizsardzību. Šie esot Krievijas centieni gūt kādus panākumus kopš Bahmutas ieņemšanas, norāda Ukraina. Tomēr būtiskas izmaiņas pēdējās nedēļas laikā nav panākusi neviena no pusēm, secina britu izlūki. Par ofensīvu valsts austrumos atbildīgais Ukrainas ģenerālis Oleksandrs Sirskis intervijā BBC izteicies, ka mēnesi kopš pretuzbrukuma sākuma ukraiņu progress ir lēnāks, nekā cerēts.
ASV jaunākā militārās palīdzības pakete Ukrainai, par kuru tika paziņots jūlijā, ietver arī Latvijas uzņēmuma SIA "Edge Autonomy Riga" izstrādātos dronus "Penguin", ziņo ASV žurnāls "Forbes". "Penguin", kas tiek ražoti "Edge Autonomy Riga" mātesuzņēmuma "Edge Autonomy" rūpnīcā Kalifornijā, ir civilie droni, kas izmantojami arī militāriem nolūkiem. Tie atgādina Turcijā ražotos dronus "Bayraktar TB-2", taču tiem ir mazāks spārnu garums – no 3,2 līdz 3,5 metriem. Šie droni pieejami vairākās variantos.
No Zviedrijas ostas Karlskrūnā uz prāmja "Estonia" vraka vietu devusies Igaunijas un Zviedrijas kopīgā misija, vēsta Igaunijas sabiedriskie mediji. Misijas mērķis ir izcelt 1994. gadā Baltijas jūrā nogrimušā prāmja priekšgala rampu. Paredzams, ka pētnieku grupa darbu vraka vietā sāks šodien. Misijas laikā iegūtie dati tiks izmantoti "Estonia" digitālā modeļa veidošanā. Modeli pabeigt plānots nākamgad.
Turpinām ziņas
Pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātpersonas un privāti uzņēmumi aicināti pieteikt savus bezpeļņas projektus Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas balvai, kas veltīta eiropiešu garīgās labbūtības atbalstam. Komiteja 14.reizi izsludina balvu pilsoniskajai sabiedrībai. Izvēlēdamās garīgo veselību par šā gada tēmu, komiteja atalgos radošus un inovatīvus bezpeļņas projektus, kas palīdz cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem un rada labvēlīgu vidi viņu garīgajai labbūtībai gan individuālā līmenī, gan kolektīvi. Tiks izraudzīti ne vairāk kā pieci uzvarētāji, kuriem kopumā piešķirs 50 tūkstoši eiro.
Āfrikas cūku mēra skartajā cūku novietnē Krāslavas novada Robežnieku pagastā likvidētas visas 48 cūkas, un Pārtikas un veterinārais dienests secina, ka šajā fermā nebija ievēroti biodrošības pasākumi. Dienestā norāda – šis ir tikai sākums: slimība turpinās izplatīties. PVD apsekos arī netālu esošās saimniecības, aizdomas par slimību arī tur. Policija pārbauda, vai masveidā neizkauj cūkas un neizved gaļu. Kā ziņots, mājas cūku novietnēs šis ir jau ceturtais uzliesmojums un pirmais Latgalē. Pārtikas un veterinārais dienests lēš, ka tuvākajā laikā varētu būt vēl jaunas vietas.
Un vēl
Līdz jūlija beigām laikapstākļus Latvijā galvenokārt noteiks cikloni, tādēļ palaikam gaidāms lietus un brāzmains vējš, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas otrajā pusē būs mainīgs mākoņu daudzums, ceturtdien un piektdien vietām īslaicīgi līs, savukārt sestdien un svētdien iespējami plašāki nokrišņi. Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs +7..+12 grādi, piekrastē līdz +16 grādiem; dienas laikā gaiss iesils līdz +18..+23 grādiem.
Arī nākamnedēļ katru dienu Latvijā prognozēti lietus mākoņi, galvenokārt līs īslaicīgi, bet dažās dienās līs ilgāk un plašākā teritorijā. Gaidāmas arī pērkona lietusgāzes. Paredzams, ka nakts un rīta stundas, kā arī atsevišķas pēcpusdienas būs par dažiem grādiem siltākas nekā šonedēļ.
Pagaidām daudzviet Latvijā joprojām turpinās sausums un mežos saglabājas augsta ugunsbīstamība, tādēļ aizvien spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra izsludinātais dzeltenās pakāpes brīdinājums.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ceļu būvnieku karteļa atklāšana neietekmē šīs sezonas darbus valsts ceļos, Var izvēlēties nodaļu pases un eID kartes saņemšanai; un Mazajā Baltezerā atklātas invazīvās saldūdens medūzas.
Ceļu būvnieku karteļa atklāšana neietekmē šīs sezonas darbus valsts ceļos, kur aptuveni 65 objektos atjauno segumu, apgalvo uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi", kas brauktuvju sakārtošanai šogad tērē ap 300 miljoniem eiro. Pašlaik arī pietiekot strādnieku, kā arī apstājies pērn īpaši vērotais darbu sadārdzināšanās process. Cenu krituma laikā ceļdariem gan pagaidām vēl neprasa samazināt tēriņus. "Latvijas Valsts ceļi" norāda, ka piesakās 4–5 pretendenti uz katru konkursu un tas ir labs rādītājs. Latvijas valsts ceļi objektos nestrādā trīs karteļa organizēšanā pieķertie uzņēmumi. "Strabag" ir bankrota procedūra, "Ceļu pārvalde" sākusi tiesiskās aizsardzības procesu, bet "A.C.B" darbu turpina, pilda pirms karteļa atklāšanas saņemtos pasūtījumus Rīgā.
Mācīšanās mūža garumā jeb mūžizglītība darba tirgū kļūst arvien nepieciešamāka, intervijā Latvijas Televīzijai norāda Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone. Viņa arī uzsver, ka jaunu prasmju apgūšanai ir vajadzīgs laiks, bet darba devēji bieži negrib gaidīt, tāpēc vislabāk šīs prasmes apgūt tad, kad vēl ir darbs, nevis tad, kad cilvēks jau izkritis no darba tirgus. Simsone atgādināja, ka šajā jomā nodarbinātības aģentūra sniedz atbalstu ne tikai bezdarbniekiem, bet arī nodarbinātajiem. Vaicāta, vai Latvijas darba tirgū ir novērojams eidžisms jeb potenciālo darba ņēmēju diskriminēšana pēc vecuma, aģentūras direktore atbildēja, ka īsti apstiprināt to nevar, jo pieļaujams, ka jaunāki cilvēki nereti ir konkurētspējīgāki darba tirgū savu svaigo zināšanu dēļ. Lūgta ieskicēt aktuālo vidējā darba meklētāja profilu, aģentūras direktore atbildēja, ka tā ir sieviete vecumā virs 50 gadiem ar iegūtu profesionālo vidējo izglītību. Viņa piebilda, ka saskaņā ar statistikas datiem bezdarbnieku vidū ir nedaudz pieaudzis sieviešu īpatsvars, sasniedzot 56%, savukārt 40% no visiem darba meklētājiem ir vecumā virs 50 gadiem, kas diezgan tieši norādot uz vecāku cilvēku prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām.
Šogad sešos mēnešos Latvijas ieslodzījuma vietās atrasti 865 mobilie telefoni, 754 SIM kartes un 96 mobilo telefonu sastāvdaļas. Neraugoties uz to, ka minēto priekšmetu lietošana cietumos ir aizliegta, ieslodzītie pamanās šo aizliegumu apiet, turklāt nereti no ieslodzījuma arī tiek turpināts veikt noziedzīgas darbības. Jau ziņots, ka valsts policija šonedēļ paziņoja, ka aizturējusi organizētu grupu, kura pēc iepriekš noteiktas shēmas ilgstoši nodarbojās ar sintētisko opioīdu realizāciju Latvijā. Šīs noziedzīgās grupas līderis un visas grupas darbības koordinators esot kāds 1981.gadā dzimis vīrietis, kurš jau nonācis ieslodzījumā saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti. Valsts policija nekomentē kādā veidā cietumā esošais līderis grupējuma darbību koordinējis un vai viņš izmantojis mobilo telefonu.
Vienā no Lielbritānijas vadošajiem laikrakstiem "The Times" ir publicēta bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili vēstule, kurā viņš apgalvo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pirms gandrīz 20 gadiem nav slēpis savus plānus sagrābt citu valstu teritorijas. Ieslodzījumā esošais Saakašvili apgalvo, ka viņa un Putina pirmajā tikšanās reizē 2004. gadā Kremļa saimnieks licis saprast, ka gatavojas tam, kas pašlaik notiek Ukrainā. Neilgi pēc šīs tikšanās Saakašvili devies uz Berlīni, lai tiktos ar toreizējo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu un brīdinātu par Putina nodomiem, taču Šrēders esot noraidījis Saakašvili bažas un nosūdzējis viņu Putinam. Pēc aiziešanas no kanclera amata Šrēders ieņēmis ienesīgus posteņus Krievijas enerģētikas biznesā.
Ķīnas finanšu regulatori šonedēļ rīko sanāksmi, kurā piedalīties tika uzaicināti vairāki pasaules vadošie investori. Sanāksme, kas norisināsies Pekinā, tiek rīkota ar mērķi mudināt ārzemju investorus turpināt ieguldīt līdzekļus pasaules otrajā lielākajā ekonomikā, neskatoties uz neseno ekonomisko lejupslīdi un ģeopolitiskajiem saspīlējumiem. Sanāksme norisināsies laikā, kad liela daļa investoru un pasaules banku pauž bažas par Ķīnas spēju sekmēt valsts ekonomikas atlabšanu.
Turpinām ziņas
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās no šodienas, 19. jūlija, ir jauns pakalpojums – pasi vai eID karti var noformēt vienā nodaļā, bet jauno dokumentu izņemt citā nodaļā. Pakalpojums pieejams visās 29 pārvaldes nodaļās, taču jāņem vērā, ka veikto izvēli nebūs iespējams mainīt — dokumentus nebūs iespējams pārsūtīt uz citu nodaļu. Tāpat jāņem vērā, ka Siguldas, Smiltenes, Līvānu, Krāslavas filiālēs nebūs iespējams saņemt citās nodaļās noformētos dokumentus. Taču, ja klients šajās filiālēs noformēs dokumentus, būs iespēja to saņemšanai izvēlēties jebkuru no 29 pārvaldes nodaļām. Tāpat arī, ja pase vai eID karte noformēta Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs, personu apliecinošu dokumentu varēs saņemt tikai tajā pārstāvniecībā, kurā tas noformēts.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piemērojis 125 eiro sodu Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājam Agrim Lungevičam administratīvā pārkāpuma lietā par nelikumīgu dienesta automašīnas izmantošanu, liecina informācija KNAB mājaslapā. Lungevičs izmantojis pašvaldībai piederošu automašīnu nokļūšanai no darbavietas uz dzīvesvietu un atpakaļ uz darbu, lai gan automašīnai nebija noteikta stāvēšanas vieta, kā to paredz Madonas novada pašvaldības Transportlīdzekļu izmantošanas un izdevumu uzskaites kārtība. Tādējādi Lungevičs rīkojās interešu konflikta situācijā, pats sev dodot atļauju ar dienesta automašīnu braukt uz mājām un atpakaļ uz darbu.
Un vēl
Pērn latvijā pirmo reizi konstatētā invazīvā saldūdens medūza, šogad novērota arī Mazajā Baltezerā, vēsta Dabas aizsardzības pārvalde. Pagājušajā gadā tā Latvijā tika konstatēta pirmo reizi Cēsu novada Drabešu pagasta dīķī. Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde prognozēja, ka, visticamāk, medūzas izplatīsies arī citās ūdenstilpēs, tādēļ aicināja ziņot par šīs sugas novērojumiem, rakstot ziņu uz invazivs@daba.gov.lv. Aptuveni divu eiro monētas lielās, balti caurspīdīgās medūzas cilvēka veselībai un dzīvībai nav bīstamas. Pagaidām šo medūzu precīzs ceļš līdz Latvijai nav zināms. Tāpat arī sugas ietekme uz Latvijas ekosistēmām nav vēl izpētīta, tādēļ medūzas nevajag pārvietot un speciāli izplatīt. Kā galvenos iemeslus tam, ka šī suga izplatās aizvien tālāk no savas izcelsmes vietas – Ķīnas un Japānas – sauc cilvēka neapzinātu rīcību un klimata pārmaiņās. Latvijā, visticamāk, tās nokļuvušas ar putnu palīdzību, pielīpot tiem pie kājām, vai ar eksotisku ūdensaugu stādiem, jo spēj noteiktā attīstības stadijā iztikt bez ūdens. Saldūdens medūzas barojas ar fitoplanktonu un potenciāli var būt barības konkurents zivju mazuļiem.