Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 24.jūlijā
- 24 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausietiesa: Operatīvi notver no Rīgas Centrālcietuma izbēgušu noziedznieku; Saeimas komisijā 2. augustā plānota iedzīvotāju iniciatīvas par Stambulas konvencijas neratificēšanu Latvijā sākotnējā izvērtēšana; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Svētdien, 23. jūlijā, dažu stundu laikā Rīgā notverts no Rīgas Centrālcietuma aizbēgušais 1993. gadā dzimušais Māris Kovaļovs, kurš atradās ieslodzījumā par slepkavības mēģinājumu. Kovaļovs no cietuma aizbēga ap pulksten 13.45. Valsts policijā tika uzsākti plaši personas meklēšanas pasākumi un izsludināti "Slazdi" visā valstī, kuru laikā tika ierobežotas citu personu ikdienas gaitas, kā arī pārmeklēti transportlīdzekļi un veiktas citas darbības personas meklēšanai. Kovaļovs atrasts kādā namā Sīmaņa ielā, Sarkandaugavas rajonā, Rīgā. Tā bijusi adrese, kuru policija zinājusi, kur viņu varētu potenciāli meklēt. Kovaļovs nogādāts atpakaļ cietumā. Par bēgšanas faktu ir uzsākts kriminālprocess. Ieslodzījuma vietu pārvaldē sāks arī dienesta pārbaudi, kurā vērtēs notikušā apstākļus un amatpersonu rīcību.
Joprojām regulāri kursē autobusi no Rīgas uz Baltkrieviju un Krieviju. Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, cilvēki sociālajos tīklos ir izteikuši bažas par to, kāpēc tādi reisi tiek piedāvāti. Aizliegts tas nav, un cilvēki var brīvi pārvietoties. Taču Ārlietu ministrija stingri iesaka atturēties no braucieniem uz šīm valstīm. Braucienus uz Baltkrievijas un Krievijas pilsētām ik dienu piedāvā dažādi starptautiskie pasažieru pārvadātāji. Vienas biļetes cena ir aptuveni no 50 līdz 90 eiro. Vairums reisu ir izpārdoti jau vairākas dienas uz priekšu. Lielākoties braucienus izvēlas seniori, kas dodas pie radiem. Ārlietu ministrija Latvijas valsts piederīgajiem stingri iesaka nedoties uz abām valstīm. Ceļotāji var tikt pakļauti abu valstu specdienestu provokācijām un nepatiesi apsūdzēti likumu pārkāpumos, un tā rezultātā arestēti.
Ceļu satiksmes negadījumu skaitu Latvijā varētu samazināt, uz ceļiem ieviešot ceļa zīmi “Melnais punkts”. Latvija 2022.gadā bija trešajā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita. Turklāt ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”. Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Ceļa zīmes “Melnais punkts” ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.
Ukrainas drona trieciens sestdien Krievijas okupētajā Krimā izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā, pavēstīja Maskavas izveidotās pussalas administrācijas līderis Sergejs Aksjonovs. Tiek evakuēti tuvējās apkārtnes iedzīvotāji un apturēta dzelzceļa satiksme. Nekādas tuvākas detaļas paziņojumā netiek sniegtas. Komunikācijas pārvalde arī neprecizē, kādā veidā noticis uzbrukums šiem objektiem.
Krievijas parlaments grib palielināt maksimālo vecumu iesaukšanai obligātajā karadienestā no 27 gadiem līdz 30 gadiem. Minimālais iesaukšanas vecums netiks mainīts un arī turpmāk būs 18 gadi, vēsta ziņu aģentūra "Interfax". Iepriekš bija apsvērta minimālā iesaukšanas vecuma palielināšana līdz 21 gadam. Parlamentam vēl ir jāapstiprina iecerētā iesaukšanas vecuma maiņa, lai to varētu piemērot no nākamā gada pavasara.
Ķīna aicinājusi Ukrainu un Krieviju pēc iespējas ātrāk atsākt graudu eksportu. Pekina uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt starptautiskās pārtikas drošību, un cer, ka abas puses ar ANO starpniecību spēs panākt kompromisu. Lai meklētu tam risinājumu, piektdien pirmo reizi kopš līguma apturēšanas notika telefonsaruna starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu. Turcijas prezidents, kurš šajā konfliktā centies būt par starpnieku, pauda, ka darīs visu, lai panāktu līguma atjaunošanu. Viņam tuvākajā laikā par to gaidāmas sarunas arī ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu.
Turpinām ziņas
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē 2. augustā plānota iedzīvotāju iniciatīvas par Stambulas konvencijas neratificēšanu Latvijā sākotnējā izvērtēšana. Parakstus kolektīvajam iesniegumam "Par Latvijas nepievienošanos "Stambulas konvencijai"" "manabalss.lv" portālā sāka vākt 2016. gadā, divus gadus vēlāk tie tika savākti, bet tikai šā gada jūlijā iniciatīva nonāca Saeimā. Kā apgalvo iniciatīvas autors Andris Šimfs, nepievienojoties Stambulas konvencijai, Latvija izvairītos no nelabvēlīgām izmaiņām sabiedrības apziņā, saglabājot Satversmē paredzētās vērtības, un pasargātu sabiedrību no Stambulas konvencijā paredzēto sociāli konstruēto dzimumu formu uzspiešanas. Apzinoties, ka vardarbība sabiedrībā un ģimenē ir nopietna un risināma problēma, Šimfs uzskata, ka Stambulas konvencija nepiedāvā būtiskus pasākumus vardarbības novēršanai sabiedrībā papildus tiem, ko Latvijā jau nodrošina esošā likumdošana.
Satiksmes ministrija izstrādājusi un iesniegusi saskaņošanai Ministru kabinetā noteikumu projektu, kas paredz Latvijā ieviest par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodīto personu uzvedības korekcijas programmu. Paredzēts noteikt, ka cilvēkiem, kas sodīti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē un kuriem pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu, kaitējošu lietošanu vai atkarību, pirms šofera tiesību atgūšanas obligāti būs jāapmeklē speciālas nodarbības, kas vērstas uz personas uzvedības korekciju. Nodarbības notiks par maksu, un par dalību programmā būs jāmaksā pašiem dalībniekiem. Ja uzvedības korekcijas programma netiks apmeklēta, auto vadītāja tiesības netiks atjaunotas.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā saglabāsies lietains laiks. Šodien un rīt brīžiem gaidāms lietus, vietām līs stipri un nodārdēs pērkons. Vējš pārsvarā būs lēns. Gaisa temperatūra otrdien, uzspīdot saulei, - līdz +19..+24 grādiem. Nedēļas vidū Latviju var skart no dienvidiem nākošs ciklons; prognozes pagaidām ir atšķirīgas. Ja ciklons nonāks tuvu, daudzviet valstī - īpaši austrumu novados - iespējams stiprs lietus, citādi gaidāms tikai īslaicīgs lietus daļā teritorijas, vietām iespējams pērkona negaiss. Nepastāvīgs laiks saglabāsies līdz mēneša beigām. Gaisa temperatūra nedaudz paaugstināsies un nedēļas nogalē var sasniegt +22..+27 grādus; minimālā temperatūra naktīs valsts lielākajā daļā būs +11..+16 grādi. Sagaidāms, ka arī augusta sākumā Ziemeļeiropā atradīsies cikloni, to ietekmē palaikam gaidāms lietus un, vējam galvenokārt pūšot no rietumiem, gaisa temperatūra būs mērena.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno paaugstināt pašdarbības kolektīvu vadītāju algas; Jēkabpilī remontē izglītības iestādes; un Dabas muzejā būs skatāma flokšu izstāde.
Pašlaik neizskatās, ka svētdien notikušajā ieslodzītā bēgšanā no Rīgas Centrālcietuma būtu palīdzējis kāds cietuma darbinieks, šorīt TV3 informēja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins. Pēc Kaļina stāstītā, sākotnējā analīze liecina, ka bēgšana nebija rūpīgi plānota un bija spontāna. Bēgšanu redzēja cietuma darbinieki, kas ļāva operatīvi sākt meklēšanu. Dienesta pārbaudes un kriminālprocesa ietvaros sīkāk vērtēs visus bēgšanas aspektus, tajā skaitā iespējamo darbinieku nolaidību, kas varētu būt novedusi pie iespējas īstenot bēgšanu. Kaļins informēja, ka vakar ar Centrālcietuma vadītāju inspicējis šo ieslodzījuma vietu un devis uzdevumu cietuma priekšniekam izvērtēt nedrošās vietas un tās nostiprināt.
Kā ziņots, svētdien, 23.jūlijā no Rīgas Centrālcietuma izbēga par slepkavības mēģinājumu aizdomās turētais, 1993.gadā dzimušais Māris Kovaļovs, kuru dažu stundu laikā izdevās aizturēt.
Kultūras ministrija rosinās mainīt dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli un nākamā gada valsts budžetā prasīs aptuveni 5 miljonus eiro algu palielināšanai. Pašlaik amatieru kolektīvu vadītājiem algu maksā pašvaldība, kurā kolektīvs darbojas. Tie kolektīvi, kas piedalās Dziesmu un deju svētkos, saņem naudu arī no valsts. Darba grupa, kuras uzdevums ir izdomāt, kā dziesmu svētku nozares kolektīvu vadītāju algas varētu palielināt, izveidota vēl pirms jūlija sākumā notikušajiem Dziesmu un deju svētkiem. Darba grupa ir vienojusies, kādā virzienā doties. Plānots, ka kolektīvu vadītāji no valsts saņemtu 25% atalgojuma, savukārt 75% – no pašvaldībām.
Vairāk nekā pusei jeb 60 % iedzīvotāju atvaļinājuma laikā nākas pievērsties darba pienākumu pildīšanai, secināts bankas Citadele jūnijā veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. No tiem, kuri atvaļinājumā laikā pievēršas darbam, 36 % atklāj, ka dara to regulāri. Turklāt puse jeb 49 % no tiem strādā kā vadītāji. Tikmēr katrs piektais jeb 24 % norāda, ka darba jautājumus atvaļinājuma laikā risina tikai izņēmuma kārtā. Teju trešdaļa jeb 27 % respondentu atvaļinājuma laikā netiek traucēti, un tie lielākoties ir jauni cilvēki vecumā no 18 - 29 gadiem, kā arī fiziska darba darītāji. Aptauja rāda, ka 2 % respondentu ir bijusi nepieciešamība pievērsties darbam, bet viņi šādu lūgumu atvaļinājuma laikā ir noraidījuši. Savukārt katrs desmitais aptaujātais norāda, ka viņa darba specifika nepieļauj iespēju veikt darba pienākumus atvaļinājuma laikā.
Aptaujas veicēji atgādina, ka saskaņā ar likumdošanu darba devēja pienākums ir veidot tādu darba kultūru un etiķeti, kas ciena privāto dzīvi un nodrošina darbiniekiem kvalitatīvu atpūtu. Tomēr aptaujas rezultātos redzams, ka prakse traucēt darbinieku atvaļinājuma laikā ir bieži sastopama. Tas nozīmē, ka pat savā - no darba brīvajā laikā - darbinieks turpina domāt par darbu, un nespēj pilnvērtīgi atpūsties. Darba devējam būtu jārod risinājumi, kā nodrošināt darbu turpināšanos arī šķietami neaizstājamu darbinieku prombūtnē, kā arī jānodrošina, lai darbinieki plānotajā atvaļinājumā patiešām atpūstos.
Jau nedēļu turpinoties mežu ugunsgrēkiem, Grieķijas varasiestādes atpūtnieku iecienītajā Rodas salā evakuējušas 19 tūkstoši cilvēku. Grieķijas Klimata pārmaiņu un civilās aizsardzības ministrija paziņoja, ka tā ir bijusi "valsts lielākā evakuācija no mežu ugunsgrēkiem". Evakuētie cilvēki, no kuriem daļa ir tūristi, tiek izmitināti viesnīcās, sporta zālēs un konferenču centrā. Kāda kompānija izmitināšanai piedāvājusi savus prāmjus. Svētdien dzēšanas darbos piedalās 266 ugunsdzēsēji ar 49 tehnikas vienībām uz zemes, kā arī pieci helikopteri un desmit lidmašīnas, no kurām divas nodrošina Turcija un vienu Horvātija.
Tikmēr Austrijas galvaspilsētā Vīnē meža ugunsgrēku riska dēļ ieviests grilēšanas aizliegums. Grilēšana privātos dārzos ir atļauta tādos gadījumos, ja tie atrodas ārpus bīstamās meža zonas. Aizliegums attiecas pat uz ēdiena gatavošanu speciāli ierīkotās grila zonās. Turklāt mežos aizliegta smēķēšana un atklāta uguns kurināšana. Aizliegums tiks atcelts tikai ilgstošu lietavu gadījumā.
Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam svētdien tikšanās laikā Sanktpēterburgā norādīja, ka "Vagner" kaujinieki no Baltkrievijas vēloties doties - pēdiņās "ekskursijā" - uz Poliju. Lukašenko Putinam norādījis, ka vāgnerieši sāk uztraukt, norādot, ka algotņi viņam lūdzot atļauju doties uz Rietumiem, jo vēloties "ekskursijā apmeklēt Varšavu vai Žešuvu", Polijā. Lukašenko paskaidroja, ka vāgnerieši ļoti vēloties doties uz Poliju, jo tā palīdz Ukrainas apbruņošanai. Tikmēr baltkrievu tīmekļa izdevums "Belarusski Hajun" vēstīja, ka Baltkrievijā svētdien ieradusies jau desmitā Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" karotāju autokolonna.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicis tiešus draudus NATO valstij Polijai – viņš brīdinājis, ka jebkāds uzbrukums Baltkrievijai tiks uzskatīts par uzbrukumu Krievijai. Šādi viņš reaģējis uz Polijas lēmumu stiprināt savu austrumu robežu, apgalvojot, ka Varšava gatavojoties okupēt Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas. Pēc šiem izteikumiem Polija uz Ārlietu ministriju izsaukusi Krievijas vēstnieku. Tāpat arī tanku rinda Polijas pilsētā Bidgoščā gaida došanos uz Baltkrievijas robežu. Tā ir Polijas reakcija uz šonedēļ notiekošo "Vagner" kaujinieku ierašanos Baltkrievijā lielā skaitā.
Turpinām ziņas
ERAF līdzfinansētā projektā patlaban notiek būvdarbi Jēkabpils 2. vidusskolas ēkās Rīgas ielā 192 un Rīgas ielā 200. Ēkā Rīgas ielā 192 būvdarbu laikā tiks saremontētas un nokrāsotas ēkas fasādes to vēsturiskajā tonī, tiks veikta durvju un jumta nomaiņa. Darbu pabeigšanas termiņš ir 2. decembris, bet sagaidāms, ka darbi tiks pabeigti jau līdz jaunā mācību gada sākumam. Darbus veic SIA “LC Būve”. Līguma cena 247 tūkstoši 116 eiro. Savukārt ēkā Rīgas ielā 200 tiks veikts skolas iekštelpu, izņemot ēdināšanas bloku un sporta zāli, remonts un inženiertīklu pārbūve. Būvdarbu pabeigšanas termiņš ir 13. novembris. Darbus veic SIA “Erbauer Group”. Līguma cena – 818 tūkstoši 949 eiro bez PVN.
Šobrīd norisinās centrālās fasādes logu un durvju aiļu apdares, ieejas kolonnu atjaunošanas un fasādes krāsošanas darbi arī Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā. Būvdarbu līgumcena ir 19 tūkstoši 993 eiro ar PVN. Darbu izpildes termiņš noteikts līdz 5.augustam. Atjaunošanas darbu laikā paredzēti fasādes remontdarbi 180m2 platībā, gruntēšana ar pretsēnīšu līdzekli, fasādes virsmu sagatavošana atjaunošanai: izdrupušā mūrējuma atjaunošana un plaisu remonts, fasādes sienu apdare ar putuplasta plāksnēm, fasādes sienu gruntēšana un krāsošana, kolonnu attīrīšana no pāršpaktelējuma un pārkrāsojumu slāņiem līdz oriģinālajai pamatnei un apmetuma zudumu rekonstrukcija, kolonnu špaktelēšana un krāsošana, un citi darbi.
Un vēl
Šodien sākas Jēkabpils novada pašvaldības izsole, kurā paredzēts pārdot 3 tūkstoši 500 kubikmetrus koksnes, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Pretendentu reģistrācija notiek no šodienas līdz 13.augustam elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv". Savukārt izsoles noslēgums būs 23.augustā. Koksne atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagasta nekustamajā īpašumā "Alužāni". Mežam ir nepieciešams veikt kailcirti, kailcirti pēc caurmēra un kopšanas cirti, teikts sludinājumā. Izsoles sākumcena ir 114 tūkstoši eiro, izsoles solis 500 eiro.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē vai pārtikas cenas kritīsies; Aizkrauklē jauns energopārvaldnieks; un Šonedēļ būs skatāma flokšu izstāde.
Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumuViņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.
Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par vandalismu Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīcā. Valsts policijā ir saņemts iesniegums par to, ka svētdien baznīcā iegājis patlaban nenoskaidrots vīrietis, kurš bojājis baznīcas mantas, kā arī draudējis ar fizisku izrēķināšanos. Sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Draudzes mācītājs Krists Kalniņš mikroblogošanas vietnē "Twitter" vēstīja, ka uzbrucējs esot sabojājis kristības trauku un iznīcinājis kādu ikonu, kā arī izteicis nāves draudus mācītājiem.
AS "Latvijas valsts meži" izsludinājusi atklātu konkursu mežsaimniecisko darbu veikšanai 2024. un 2025.gadā kopumā 137 tūkstoši 335 hektāru plašā teritorijā. Plānots iestādīt mežu 14 tūkstoši 30 hektāru platībā, papildināt atjaunoto meža platības 2 tūkstoši 70 hektāros, veikt atjaunoto meža platību agrotehnisko kopšanu 38 tūkstoši 5 hektāros, kopt jaunaudzes 41 tūkstoti 40 hektāru platībā, īstenot atjaunoto meža platību aizsardzības pasākumus 22 tūkstoši 65 hektāros un jaunaudžu stumbru aizsardzības pasākumus 8 tūkstoši 35 hektāros.
Pēc Ukrainas lūguma NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien sasauci NATO un Ukrainas padomes sēdi, lai apspriestu Ukrainas labības pārvadāšanu pa Melno jūru. NATO pārstāve sakariem ar presi Oana Lungesku informē, ka sanāksme notiks vēstnieku līmenī un tajā būs "konsultācijas par jaunākajiem notikumiem un pārrunāta Ukrainas labības transportēšana pa Melno jūru".
Jau vēstīts, ka Krievija pagājušajā nedēļā izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas kuģiem ar labības kravām garantēja drošu ceļu Melnajā jūrā. Kopš izstāšanās Krievija vairākkārt jau apšaudījusi Ukrainas Melnās jūras piekrastes pilsētas.
Francijas varasiestādes aizliegušas politiķiem pirms vēlēšanām pie saviem profiliem sociālajā platformā "Twitter" izmantot zilo atzīmi. Kā skaidroja Francijas kampaņas tēriņu un politiskā finansējuma komisija, zilā atzīme pie tvitera profila var tikt uzskatīta par "sponsorētas reklāmas" formu. Francijas likumos kandidātiem sešus mēnešus pirms vēlēšanām aizliegta jebkāda komerciālās reklamēšanās forma presē vai jebkādos audiovizuālās komunikācijas līdzekļos. "Twitter Blue" konkrēti padara iespējamu palielināt profila redzamību un vēstījuma izplatību,kā arī dod iespēju rakstīt garākus tvītus.
Laikā, kad dažādās pasaules daļās plosās karstuma viļņi, plūdi un meža ugunsgrēki, pāvests Francisks svētdien aicināja visu valstu politiskos līderus vairāk cīnīties pret klimata pārmaiņām. Viņš aicināja valstu vadītājus ar konkrētiem darbiem ierobežot piesārņojošo izmešu daudzumu, norādot, ka tas ir steidzams izaicinājums, ko nevar atlikt. Pāvests Francisks īpaši pieminēja nesenos plūdus Dienvidkorejā. Arī Itāliju un lielu daļu Dienvideiropas pēdējās dienās pārņēmis karstuma vilnis, un meža ugunsgrēku dēļ Grieķijas Rodas salā svētdien evakuēti tūkstošiem cilvēku. Pāvests Francisks svētdien atgādināja arī par tūkstošiem migrantu, kas jau vairākus gadus nedēļām ilgi netiek prom no Ziemeļāfrikas tuksnešiem. Viņš norādīja, ka Eiropas un Āfrikas valdībām ir jārūpējas par šiem cilvēkiem.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada pašvaldībā darbu sācis energopārvaldnieks Uldis Kristaps Rudzītis. Viņa galvenais darba uzdevums ir Aizkraukles novadā ieviest energopārvaldības sistēmu. Uldis Kristaps Rīgas Tehniskajā koledžā ir ieguvis pirmā līmeņa augstāko izglītību un elektrisko iekārtu speciālista kvalifikāciju. Iepriekš pašvaldībā šāda amata nebija. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu novadu pašvaldībām, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 tūkstoši kvadrātmetru vai lielāku kopējo pašvaldības vajadzībām izmantojamo platību, jāievieš un jāuztur energopārvaldības sistēma. Jaunais energopārvaldnieks veiks energodatu monitoringu, apstrādi un analīzi energopārvaldības sistēmas uzturēšanai un sertifikācijas sagatavošanai – sekos līdzi elektroenerģijas, siltumenerģijas un degvielas patēriņam, analizēs patēriņa datus un to atbilstību vidējām līmeņa atzīmēm, tajā skaitā veiks ielu apgaismojuma ikmēneša elektroenerģijas patēriņa uzskaiti.
Noslēdzies projekts “Preiļu novada pašvaldības Aglonas pirmsskolas izglītības iestādes energoefektivitātes paaugstināšana”. Aglonas bērnudārzā būvdarbus veica SIA “Vanpro”. Būvdarbu mērķis – ēkas siltināšana. Veicot būvdarbus ir īstenoti plānotie ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi: ēkas ārsienu siltināšana, grīdas un pamatu papildu siltināšana, jumta seguma nomaiņa un bēniņu papildu siltināšana. Ir uzstādīta rekuperatīvās ventilācijas sistēma. Uz ēkas jumta uzstādītie saules kolektori iestādi nodrošinās ar karsto ūdeni. Veikti karstā ūdens apgādes sistēmas rekonstrukcija, izveidota jauna karstā ūdens apgādes cirkulācijas sistēma, kas dod iespēju atteikties no iepriekš esošajiem lokālajiem boileriem katrā no bērnudārza grupiņām. Ir atjaunota apkures sistēma, uzstādīti jauni granulu apkures katli. Paralēli projektā plānotajiem būvdarbiem, ēkā ir izbūvēts vājstrāvu tīkls, lai varētu pilnvērtīgi izmantot interneta piedāvātās iespējas - Wi-fi un ēkas pieslēgšanu videonovērošanas sistēmai. Atjaunota arī automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un signalizācijas sistēma. Kopējās izmaksas – 1,16 miljoni eiro.
Un vēl
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā ceturtdien, 27.jūlijā atklās flokšu izstādi, kas muzejā notiek pirmo reizi, turklāt ekspozīcijā nozīmīga vieta līdzās ziediem būs atvēlēta īpaši šai izstādei izgatavotām keramikas vāzēm. Izstādē "Flokšu balle 2023. Guna Rukšāne - flokši, Ingrīda Žagata un "Madis Org" - keramika", kas norisināsies no 27.jūlija līdz 30.jūlijam, būs apskatāmas kopumā 100 flokšu šķirnes 100 vāzēs. Rukšāne ir Latvijā labi pazīstama dārzniece un selekcionāre, kas izaudzējusi daudz jaunu flokšu šķirņu - to vidū "Pārsteigums", "Līga", "Elegance", "Dārza elpa", "Teiksma" un citas. Izstādē Dabas muzejā līdzās simt flokšu šķirnēm būs aplūkojamas arī simt īpaši šim notikumam radītas keramikas vāzes, kuru autori ir keramikas meistare Ingrīda Žagata un igauņu mākslinieks, dizaineris "Madis Org". Abi mākslinieki dzīvo Duntē un keramikas darbnīcā "Cepļi" rada unikālus, ar rokām veidotus traukus.