Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.jūlijā
- 25 julijs 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Veiks izvērtējumu ieslodzījumu vietu sistēmā; Jēkabpils plūdu risku samazināšanas projektiem varēs saņemt vairāk nekā 10 miljonus eiro; un Policija meklē aculieciniekus ceļu satiksmes negadījumam Varakļānos.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere vakar ar rezolūciju uzdevusi izmeklēt svētdien notikušo bēgšanu no Rīgas Centrālcietuma un veikt visaptverošu izvērtējumu ieslodzījuma vietu sistēmā, novērtējot procedūru, infrastruktūras un citu resursu atbilstību. Lībiņa-Egnere tikusies ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Dmitriju Kaļinu un Rīgas Centrālcietuma priekšnieku Raivi Runci, kuri esot apliecinājuši, ka bēgšanas gadījums no Rīgas Centrālcietuma ir ārkārtas izņēmuma gadījums un sabiedrība var justies droši.
Eiropas Centrālās bankas lēmumam celt bāzes procentu likmi, lai tādējādi bremzētu inflāciju eirozonā, ir minimāls efekts uz cenu kāpuma bremzēšanu Latvijā, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica ekonomists Edgars Voļskis, paužot pārliecību, ka valstij būtu jāpalīdz kredītņēmējiem, kas cietuši no centrālās bankas lēmumu rezultātā pieaugušajiem kredītu maksājumiem. Ekonomists atzina, ka jāmeklē attiecīgi atbalsta mehānismi, kā sākt kredītņēmējiem palīdzēt. Ekonomists norāda, ka tas varētu būt kāds kompensējošs mehānisms, sedzot daļu no kredīta procentu likmju pieauguma un tas būtu jādara valstij. Savukārt Latvijas Bankai kā banku sektoru regulējošai iestādei būtu jāpanāk komisijas maksu samazinājums komercbankās par to sniegtajiem pakalpojumiem, uzskata ekonomists.
Latvijā cūkgaļas cena šogad maijā bija vidēji par 43,8% lielāka nekā 2022. gada attiecīgajā mēnesī, bet par 0,2% zemāka nekā aprīlī, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati. Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas cena 2023. gada maijā bija vidēji par 28,3% lielāka nekā 2022. gada maijā. Tajā skaitā Vācijā cūkgaļas cena gada laikā pieaugusi par 28,8%, Lietuvā - par 40,5%, Dānijā - par 22,5%, Polijā - par 36,7%, bet Igaunijā - par 22,6%. Publiskotie dati arī liecina, ka cūkgaļa maijā Latvijā bija par 9% dārgāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, proti, ES cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija vidēji 239,05 eiro par 100 kilogramiem, savukārt Latvijā - 260,56 eiro par 100 kilogramiem. Tajā pašā laikā Igaunijā cūkas liemeņa tirgus cena maijā bija 215,82 eiro par 100 kilogramiem, bet Lietuvā - 249,64 eiro par 100 kilogramiem.
Ķīna turpina piegādāt Krievijai neletālas, tomēr militārā ziņā noderīgas iekārtas, šādi būtiski ietekmējot Krievijas-Ukrainas kara gaitu, vēsta tīmekļa medijs "Politico". Pilna mēroga kara gaitā Pekina citstarp piegādājusi bruņu vestes, termālos tēmēkļus un dronus, norāda izdevums. Vienlaikus eksports uz Ukrainu sarucis. Tikai 2023. gadā vien Krievija importējusi Ķīnas dronus 100 miljonu dolāru vērtībā, un tas ir 30 reizes vairāk nekā Ukraina. Kijivas Ekonomikas skolas pētnieki konstatējuši, ka vairāk nekā 60% kaujaslaukā atrasto Krievijas ieroču svarīgo importa komponentu ražojuši ASV uzņēmumi. Tas, ka Ķīna palīdz Krievijas armijai ar ekipējumu, jau sen nav noslēpums. Tiesa gan, Pekina apgalvo, ka Krievijas-Ukrainas karā ieņem neitrālu nostāju un neatbalsta nevienu no karojošajām pusēm.
Grieķijas, Spānijas, Somijas, Ziemeļmaķedonijas un Serbijas policijas operācijā apturēta starpkontinentālā cilvēku kontrabandistu tīkla darbība un aizturēti 62 cilvēki. Par to paziņojis Eiropols, norādot, ka aizturēto noziedzīgais grupējums nodarbojās ar Kubas valstspiederīgo nelegālo ievešanu Eiropas Savienībā. Eiropola paziņojumā teikts, ka noziedzīgais grupējums Eiropā ievedis aptuveni 5 tūkstoši nelegālo imigrantu no Kubas. Par nokļūšanu Eiropā imigranti maksājuši līdz pat 9 tūkstoši eiro. Pēc nokļūšanas Eiropā imigranti tika nodrošināti ar viltotiem personu apliecinošiem dokumentiem.
Mikroblogošanas vietnes "Twitter" īpašnieks Īlons Masks paziņojis, ka nolēmis mainīt uzņēmuma nosaukumu un logo. Turpmāk šis sociālais tīkls būs pazīstams ar nosaukumu "X". 2006. gadā izveidotā sociālā tīkla logo līdz šim bija zils putniņš un ieraksti tviterī tika dēvēti par "tvītiem", bet jaunais īpašnieks Masks nolēmis, ka turpmāk "Twitter" jāsauc par "X" un tvītu vietā būs "iksi". Masks ir īpaši iemīļojis "X" burtu: viņam pieder domēns "X.com", kosmonautikas uzņēmums "SpaceX" un pat savam bērnam viņš devis neizrunājamu vārdu X Æ A-12. Nozares eksperti šīs izmaiņas saista ar sarūkošajiem reklāmas ieņēmumiem un konkurenta – "Metas" sociālās sazinās vietnes "Threads" izveidošanu.
Turpinām ziņas
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu Jēkabpils novada pašvaldībai iesniegt projektu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai atjaunotu un izbūvētu Jēkabpilī infrastruktūru, kas novērš plūdu risku un mazina applūšanu. Projekta īstenošanai no ERAF paredzēti 10,76 miljoni eiro. Jēkabpils pilsētas pašvaldība ar ES fondu atbalstu varēs pārbūvēt Daugavas labā un kreisā krasta aizsargdambjus, atjaunot un no jauna izbūvēt pretplūdu un saistītos inženiertīklus, "zaļo" un "zilo" infrastruktūru Jēkabpilī un Jēkabpils novada Salas pagastā. Plānots, ka pretplūdu pasākumus veiks 6,4 kilometrus garā posmā Daugavas piekrastes un krastu joslā, savukārt "zaļās" vai "zilās" infrastruktūras paņēmieni, kas stiprina teritorijas aizsardzību pret plūdiem, tiks ieviesti 7,88 hektārus lielā platībā.
Jaunajā - ceturtajā - pedagoģijas studiju programmas "Mācītspēks" kursā darbam skolās sagatavos 34 valodu skolotājus. Šovasar 90 topošie "Mācītspēka" skolotāji ir uzsākuši vasaras mācības, lai ar 1.septembri paralēli studijām izvēlētajā augstskolā sāktu darbu skolās visā Latvijā. No programma topošajiem pedagogiem 23 mācīs angļu valodu, astoņi - latviešu valodu un literatūru, divi - franču valodu, bet viens skolotājs - vācu valodu. Iecerēts, ka no nākamā mācību gada 15 topošie skolotāji pasniegs matemātiku, 10 - sociālās zinības un vēsturi, deviņi - datoriku, pieci - bioloģiju, četri - fiziku, četri - dizainu un tehnoloģijas, bet ķīmiju, Latvijas un pasaules vēsturi, sportu un veselību - pa diviem topošajiem skolotājiem katrā mācību priekšmetā. Pa vienam jaunam topošajam skolotājam paredzēts dabaszinību, ekonomikas un uzņēmējdarbības, kā arī teātra mākslas mācību priekšmetos. Jaunie "Mācītspēka" skolotāji pārstāv kopumā 26 novadus, to vidū arī Aizkraukles un Preiļu.
Un vēl
Valsts policija meklē aculieciniekus ceļu satiksmes negadījumam Varakļānos. Šī gada 17.jūlijā laika posmā no plkst.21 līdz 22 Varakļānos, Pils ielā, pie ēkas Nr.24 notika ceļu satiksmes negadījums - nenoskaidrots velosipēdists uzbrauca gājējai, kura guva miesas bojājumus. Policija aicina atsaukties ceļu satiksmes negadījuma aculieciniekus, kuri var sniegt jebkādu izmeklēšanai noderīgu informāciju vai video ierakstu no transportlīdzekļu videoreģistratora, zvanot pa tālruņa numuru 64 801 713 vai 110.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Apspriedīs situāciju lauksaimniecībā; Meža īpašniekus aicina pārbaudīt egļu mežus; un Pasniegta Baltvilka balva rakstniecībā.
Šodien zemkopības ministrs Didzis Šmits piedalīsies Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē, kurā Spānija kā prezidējošā valsts iepazīstinās ar savas prezidentūras prioritātēm un sāks darbu pie tām. Ministrijā norāda, ka viena no galvenajām prioritātēm, ko apspriedīs sēdē, ir situācija Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko daudzviet saasinājis sausums un karstums. Ministrijā uzsver, ka šis gads Latvijas lauksaimniecībai ir ļoti sarežģīts, un situācija Latvijas lauksaimniecības nozarēs turpina pasliktināties. Ministrijā paredz, ka kultūraugu ražas samazinājums negatīvi ietekmēs saimniecību ieņēmumus un to spēju segt saimniekošanas un saistību izdevumus. Tajā skaitā lopbarības augu mazā ražība būtiski palielina lopbarības sagatavošanas izmaksas. Ievērojot esošo nelabvēlīgo ekonomisko un klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražotāju darbības rādītājiem 2023.gadā, lauksaimniecības nozaru izlaides vērtība šogad varētu samazināties par aptuveni 30 procentiem.
Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas vidējā cena Igaunijā par 2% samazinājās , bet Latvijā un Lietuvā par 4% pieauga. "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos novērotas gan kāpjošas, gan krītošas cenu tendences. Vidējā elektroenerģijas cena Baltijā bija 88,06 eiro par megavatstundu jeb par 2% augstāka nekā nedēļu iepriekš. Latvijā un Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena pieauga par 4%, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti sasniedza 91,69 eiro par megavatstundu. Igaunijā elektroenerģijas cena vidēji bija 80,79 eiro par megavatstundu, kas ir samazinājums par 2% pret nedēļu iepriekš. Elektroenerģijas cenas Baltijā ietekmēja energoproduktu cenu pieaugums, saules un hidroizstrādes kopējais samazinājums par 10%, bet vēja izstrādei novērots 65% kāpums.
Daļa "Vagner" grupējuma kaujinieku pēc jūnija beigās Krievijā notikušā dumpja devās uz Latvijas kaimiņvalsti Baltkrieviju. Latvijas Aizsardzības ministrija uzsver – militāra apdraudējuma valstij pašlaik nav un, pat ja tāds rastos, dienesti ir vairāk nekā gatavi. Tikmēr Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģējusi, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos. Publiskā informācija liecina, ka tuvākās "Vagner" kaujinieku grupas atrodas apmēram 200 kilometru attālumā no Latvijas. Aizsardzības minister Ināra Mūrniece norāda, ka viņu darbībām līdzi tiekot sekots ļoti nopietni.
Bijušais Krievijas baņķieris, miljardieris Oļegs Tinkovs publiski vērsās pie Krievijas Federācijas oligarhiem. Viņš aicināja viņus sacelties pret karu, ko Kremlis izvērsa pret Ukrainu - šādu paziņojumu viņš teica intervijā laikrakstam Financial Times. Tinkovs atzinīgi novērtēja Lielbritānijas neseno lēmumu svītrot sevi no sankciju saraksta. Viņš uzskata, ka tas ir labs signāls Kremļa elitei, ka, iestājoties pret karu, viņi varēs "atstāt Krieviju un doties uz civilizēto pasauli". Pats Tinkovs jau no sākuma iebilda pret agresiju pret Ukrainu, un tas viņam maksāja biznesu Krievijā - varas iestādes no viņa "izspieda" Tinkoff banku. Tāpat viņš zaudēja draudzību ar daudziem Krievijas miljardieriem, kuri, pēc viņa vārdiem, izrādījās "gļēvuļi". Tinkovs aicināja Kremļa oligarhus neklusēt un nostāties pret karu.
Norvēģiju ar Krieviju joprojām vieno atvērta sauszemes robeža. Kamēr daudzviet Eiropas Savienībā un Oslo pieaug satraukums par nelegāliem robežšķērsotājiem un diversantiem, Norvēģijas pierobežas iedzīvotāji satraukumam pamatu neredz un cer kādreiz draudzīgās saites ar neprognozējamo kaimiņu atjaunot. Lai arī Eiropas Savienība ir slēgusi savas ostas Krievijas kuģiem, Norvēģija vēl uzņem krievu zvejnieku laivas. Lai arī Norvēģija atrodas tālu no Ukrainas, kara sekas jūt arī šajā valstī, kuru ar Krieviju vieno aptuveni 200 kilometru gara robeža. Pusi no tās veido Paselvīkas robežupe, savukārt robežpostenis Storskogā, 15 kilometrus no Hjirkenēses pilsētas Norvēģijā, ir vienīgais sauszemes ieejas punkts krieviem Eiropas Šengenas zonā. Norvēģija vairs neizsniedz tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, taču bažas Eiropā un pierobežā rada iespējami nelegāli robežas šķērsotāji un diversanti.
Turpinām ziņas
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālisti pirmajā pusgadā snieguši 4 tūkstoši 708 konsultācijas. Visvairāk konsultācijas sniegtas par bērnu un vecāku attiecību problēmām, emocionālo vardarbību no vecāku puses, kā arī pamešanu novārtā un veselības aprūpes trūkumu bērniem. Uzticības tālrunim 116111 zvana gan bērni, gan pieaugušie, lai runātu par saskarsmes un uzvedības problēmām, dažādām konfliktsituācijām. Nereti bērni pārdzīvo arī savu vecāku šķiršanos. Bērni visbiežāk stāsta par saskarsmes problēmām, ilgstoši cieš no zema pašvērtējuma, izjūt pašnāvības domas un dažādas emocijas, piemēram, bailes, bezspēcību, apjukumu, trauksmi un izmisumu.
Valsts meža dienests aicina meža īpašniekus apsekot savas vidēja vecuma un vecākas egļu mežaudzes, īpašu uzmanību pievēršot bojātiem kokiem. Meža īpašnieki aicināti pārbaudīt egļu stumbrus, it īpaši, ja koki gāzti, izšūpoti vai citādi bojāti. Mizgrauža svaigi invadētas egles var atpazīt pēc aptuveni milimetru lieliem caurumiņiem koka stumbrā un brūniem mizas miltiem, kas sakrājušies pie koka sakņu kakla. Mizgrauža bojātas egles var būt arī ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu. Dienestā norāda, ka, konstatējot egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, īpašniekiem jāvēršas tuvākajā dienesta mežniecībā, lai saņemtu apliecinājumu bojāto koku ciršanai sanitārajā cirtē.
Un vēl
Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta dzejniekam Žeberam par dzejoļu krājumu "Ejas un asakas", savukārt kā labākais bērnu grāmatu ilustrators atzīts Ernests Kļaviņš. Atzīmējot rakstnieka dzimšanas dienu, 24. jūlijā īpašā ceremonijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā jau 19. reizi pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva, suminot nozīmīgākos bērnu un jauniešu literatūras autorus un māksliniekus, kuru darbi izdoti aizvadītajā laika posmā no 2022. gada maija līdz šī gada maijam. Jāņa Baltvilka balva ir lielākā valsts balva bērnu un jauniešu literatūrā, tās profesionāls izvērtējums kopš 2005. gada.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents uzdod policijai stingri vērsties prêt naida noziegumiem; Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas atzinusi un akreditējusi dūlu izglītību ; un Kāds bijis jūlijs sinoptiķu vērtējumā?
Šodien valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar iekšlietu ministru Māri Kučinski, lai pārrunātu aktuālākos jautājumos iekšlietu sistēmā, tajā skaitā arī par Valsts policijas izpratni par naida noziegumiem. Tikšanās laikā Rinkēvičs aicināja iekšlietu ministru uzdot policijai stingri un principiāli vērsties pret sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu, arī naida noziegumiem. Pēdējā laikā atsevišķi gadījumi, piemēram, provokācijas prêt likumsargiem 16.jūlijā Jūrmalas pludmalē un kriminālprocesa izbeigšana Daugavpilī piekautā jaunieša lietā liecina par policijas izpratnes trūkumu attiecībā uz šāda veida nodarījumiem. Valsts prezidents arī tika informēts par Iekšlietu ministrijas prioritātēm 2024. gada valsts budžeta kontekstā. Rinkēvičs pauda atbalstu iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma palielināšanai.
Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic darbinieku skaits šā gada vidū pārsniedza 2 tūkstoši 360, bet līdz gada beigām kompānija plāno palielināt darbinieku skaitu līdz 2 tūkstoši 500. Tajā skaitā šogad pirmajā pusgadā lidsabiedrība darbā pieņēmusi 347 darbiniekus. Šogad visvairāk pieteikumu "airBaltic" saņēmis jaunākā stjuarta pozīcijai - vairāk nekā tūkstoš 800, seko pieteikumi uz otrā pilota amatu - 950, vecākā otrā pilota amatu - 330, noliktavas pārziņa amatu - 330, stjuarta ar pieredzi pozīciju - 320, ieņēmumu analītiķa amatu - 270, lidojumu dispečera palīga amatu - 170, kā arī loģistikas kurjera pozīciju - 170. Amatu kandidāti pieteikušies no visām Eiropas valstīm.
Latvijā ar komercnoslēpumu pārkāpumiem saistīto tiesvedību skaits pēdējo piecu gadu laikā bijis nesamērīgi augsts, norāda Patentu valdē. Lai gan tiesvedību skaits, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, nav mērāms desmitos, šis līmenis ir nesamērīgi augsts, ņemot vērā ar ekonomisko aktivitāti saistītos kritērijus, secinājuši Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja eksperti. Visbiežāk šādas tiesvedības uzsāk ražošanas un tirdzniecības sektoros. Valstis ar nesamērīgi lielu tiesvedību apjomu uzrāda zemākus iekšzemes kopprodukta rādītājus un zemākus rādītājus globālajā inovāciju indeksā. Visbiežāk tiesvedībā ir iesaistīts darba devējs un esošie vai bijušie darbinieki. Eksperti arī secinājuši, ka tiesvedībām, kas ir saistītas ar komercnoslēpumu, ir izteikti nacionāli teritoriāls raksturs, bet pārrobežu strīdi joprojām ir salīdzinoši reti.
No Rīgas Centrālcietuma izbēgušais un vēlāk atrastais Māris Kovaļovs tiek tiesāts par draudzenes bijušā dzīvesbiedra slepkavības mēģinājumu, vēsta "Latvijas Avīze". Slepkavības mēģinājums izdarīts 2022.gada 29.jūnijā Rīgā, Teikas mikrorajonā. Kā liecina apsūdzība, Kovaļovs ap pieciem no rīta ieradies pie savas tā brīža draudzenes bijušā dzīvesbiedra un piezvanījis pie dzīvokļa durvīm. Tiklīdz 1975.gadā dzimušais vīrietis atvēris durvis, Kovaļovs, kliedzot, ka nogalinās, ar gaļas kapājamo nazi cirtis viņam pa galvu. Upurim izdevies aizlikt priekšā roku un aizcirst durvis, tomēr uzbrucējs pa roku trāpījis divas reizes, nodarot cietušajam vidējas smaguma pakāpes miesas bojājumus. Sieviete, kura kopā ar cietušo atradās dzīvoklī, izsaukusi policiju, kas uzbrucēju pamanījusi un aizturējusi netālu no notikuma vietas. Par ieslodzītā bēgšanu ir sākts kriminālprocess, bet notikušā apstākļi tiks detalizēti skaidroti dienesta pārbaudē.
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņojusi, ka Krievijas karaspēka ieņemtajā Zaporižjas atomelektrostacijā redzētas kājnieku mīnas. Starpotautiskās organizācijas eksperti 23.jūlijā pamanīja dažas mīnas, kas atrodas buferzonā starp objekta iekšējā un ārējā perimetra barjerām. Paziņojumā netika atklāts, cik mīnas komanda redzējusi. Mīnas atrodas slēgtās zonās, kurām nevar piekļūt stacijas apkalpojošais personāls, pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras sākotnējā novērtējuma mīnu detonācijai nevajadzētu ietekmēt objekta kodoldrošības un drošības sistēmas. Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai joprojām nav izdevies piekļūt reaktoru ēku jumtiem un to turbīnu zālēm, teikts tās jaunākajā paziņojumā.
Ekspertu komanda šodien no Baltijas jūras dzelmes izcēlusi 1994.gadā nogrimušā prāmja "Estonia" priekšgala rampu, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR. Rampa ar izpētes kuģi "Viking Reach" tiks nogādāta Paldisku Dienvidu ostā Igaunijā. Uz kuģa izpētes komandā ir Igaunijas un Zviedrijas eksperti, kā arī divi katastrofā izdzīvojušie. Izpētes darbus veic Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas pārvalde un Igaunijas Drošības izmeklēšanu birojs ar Somijas varasiestāžu un Norvēģijas kompānijas "Reach Subsea" atbalstu.
Turpinām ziņas
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas atzinusi un akreditējusi dūlu izglītību. Akreditāciju šī gada jūlijā veicis Izglītības kvalitātes valsts dienests. Dūla ir praktizējošu profesionāļu apmācīta atbalsta persona, kas sniedz kvalitatīvu nemedicīnisku emocionālu, informatīvu un praktisku atbalstu jaunajai ģimenei, īpaši sievietei, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Dūlu kustību Latvijā pirms 15 gadiem aizsākusi "Stārķa ligzdas" dibinātāja, ārste Dina Ceple. Pašlaik Latvijā esot sertificētas ap 30 dūlas.
Vasarā pieaug saslimstība ar zarnu trakta infekcijām – salmonelozi, kampilobakteriozi, pārtikas toksikoinfekciju un citām, informē Slimību profilakses un kontroles centrs. Šī tendence ir cieši saistīta ar pārtikas pagatavošanu nepiemērotos apstākļos ārā, neatbilstošu pagatavotā ēdiena uzglabāšanu, nepietiekamu personīgās higiēnas prasību ievērošanu un karstā laika ietekmi uz baktēriju savairošanās ātrumu pārtikas produktos. Turklāt dažādu infekcijas slimību aktivizēšanās tika novērota pēc Covid-19 ierobežojošo pasākumu atcelšanas. 2022. gadā Latvijā tika reģistrēti 156 saslimšanas gadījumi ar salmonelozi, un 2023. gada pirmajā pusgadā reģistrēti jau 154 saslimšanas gadījumi. Inficēšanās ar salmonelozi notiek, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, kā arī lietojot uzturā tādus ēdienus, kas pagatavoti apstākļos, kur netiek ievērotas higiēnas normas. Mazi bērni var inficēties, spēlējoties ar mājdzīvniekiem, kuri pārnēsā salmonellas, kā arī var inficēties kontakta ceļā, ja netiek ievērotas higiēnas normas.
Un vēl
Jūlija otrajā dekādē nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 8,5 milimetri jeb 34% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Visās dekādēs kopš aprīļa nokrišņu daudzums Latvijā bijis mazāks par normu, turklāt maijs kļuva par sausāko novērojumu vēsturē, jūnijs bija otrais sausākais. Vidējā gaisa temperatūra jūlija vidū Latvijā bija +17,8 grādi, kas ir vienāda ar dekādes normu. Zemākā gaisa temperatūra bija +4,8 grādi 11.jūlijā Madonā, savukārt maksimālā temperatūra bija +32,1 grāds 16.jūlijā Dobelē. 11. un 12. jūlijā tika pārspēti kopumā četri aukstuma rekordi, bet 16.jūlijā tika laboti trīs karstuma rekordi. Sagaidāms, ka jūlija trešā dekāde un arī mēnesis kopumā Latvijā būs vēsāks par normu. Nokrišņu daudzums jūlija beigās un augustā varētu būt nedaudz lielāks par normu.