2024.gada 26. februāris

Aurēlija, Evelīna, Mētra

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 22.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 22.augustā

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: partijas sākušas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu; Pēc divarpus gadu kāpuma sarūk vidējais ražotāju cenu līmenis; un Kura pludmale ir piesārņotākā?

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar, konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas 32.gadadienā, Rīgas pilī pasniedzis Valstiskuma balvu mecenātam, sabiedriskajam darbiniekam, "Vītolu fonds" dibinātājam Vilim Vītolam. Valsts prezidents norādīja, Vītola mērķis Latvijas valsts mērķu ieskatā ir panākt, lai Latvija ir valsts ar visaugstāko universitāti beigušo ļaužu īpatsvaru, kas ir arī veids, kā veicināt visu labklājību. Vītols ir uzsvēris, ka ne jau viņš vienīgais atbalstījis simtiem un tūkstošiem jauniešu izglītību. Un Rinkēvičš uzrunā norādīja, ka tā tiešām ir - Vītola padarītie darbi ir uzrunājuši citus.

Partiju apvienības "Jaunā vienotība" pārstāvji pirmdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču apliecinājuši gatavību uzņemties vadību konsultācijās par jaunas plašākas koalīcijas veidošanu, pēc tikšanās aģentūrai LETA sacīja JV Ministru prezidenta amata kandidāte, līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa. Viņa atzīmēja, ka pašlaik neesot izteikta topošās valdības kodola, tāpēc Jaunā Vienotība strādā pie iespējami plašākas koalīcijas izveidošanas. Sarunas par valdības izveidošanu notiek ar "Apvienoto sarakstu", Zaļo un zemnieku savienību, Nacionālo apvienību un "Progresīvajiem". 

Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Zemnieku savienības valdes lēmušas par gatavību atbalstīt Eviku Siliņu kā iespējamo valdības vadītāju, ja tiks panākta vienošanās arī par darbiem, vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. ZZS pārstāvji vakar par šo pozīciju tikšanās laikā informējuši Valsts prezidentu Rinkēviču. Valainis arī norādīja, ka ZZS ir atvērta piecu partiju modelim, reizē pie nepieciešamības gatavi strādāt arī četru vai trīs partiju veidotā valdībā.

Saūda Arābijas robežsargi ar ložmetējiem un mīnmetējiem apšauda etiopiešu migrantus, kuri mēģina iekļūt karalistē, nelegāli šķērsojot robežu ar Jemenu, un pēdējos gados varētu būt nogalinājuši simtiem neapbruņotu migrantu, teikts pirmdien publicētajā cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" ziņojumā. Organiācija atsaucas uz aculiecinieku vēstīto par šiem  uzbrukumiem, kā arī foto un video materiāliem, kuros redzami nogalinātie, piebilstot, ka upuru skaits varētu būt pat, "iespējams, tūkstoši". Organizācija norāda, ka, izstrādājot ziņojumu, analizētas vairāk nekā 350 video un fotogrāfijas, kas publicētas sociālajos tīklos vai iegūtas no citiem avotiem. Šie materiāli tapuši laikā no 2021.gada 12.maija līdz 2023.gada 18.jūlijam. 

Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūra iesniegusi prasību par SIBEKO akciju atdošanu valstij, apgalvojot, ka uzņēmuma īpašnieks Meļņičenko īpašumu iegādājās, pārkāpjot "pretkorupcijas tiesību aktus", raksta dialog.ua. Krievijas varas iestādes nolēma nacionalizēt un piesavināties vienu no Krievijas oligarha Andreja Meļņičenko struktūrām, pašu vērtīgāko pēc “Forbes” datiem. Viens no galvenajiem tās aktīviem ir reģistrēts Eiropā, savukārt Vladimirs Putins regulāri pieprasa uzņēmumiem atdot aktīvus Krievijai. Andrejs Igorevičs Meļņičenko ir mēslošanas līdzekļu ražotāja EuroChem Group un ogļu ražotāja SUEK dibinātājs. SIBECO ir viens no galvenajiem siltuma un elektroenerģijas piegādātājiem Sibīrijā. Pats uzņēmējs tagad dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos. Tas nozīmē, ka Meļņičenko neņem vērā Putina prasības par aktīvu atdošanu Krievijai, savukārt Krievija, lai panāktu akciju pārņemšanu, vērsusies ģenerālprokuratūrā.

Turpinām ziņas

Pēc 30 mēnešu kāpuma šī gada jūlijā, salīdzinot ar 2022.gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 1,9%, eksportētajai produkcijai - par 3,8%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 3,9%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 3,7%. Paaugstinoša ietekme uz kopējo ražotāju cenu līmeni mēneša laikā bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarei, kur nozīmīgākā paaugstinošā ietekme bija tarifu izmaiņām elektrības sadalē un apgādē.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks rosina sasaukt Rēzeknes domes ārkārtas sēdi, kurā deputātiem jāziņo par rīcību finanšu situācijas atrisināšanai. Ministrs plāno klātienē uzklausīt deputātus saistībā ar pašvaldības spēju pildīt autonomās funkcijas un deputātu plānotajiem risinājumiem pašvaldības finanšu stāvokļa stabilizēšanai. Ārkārtas sēdi rosina rīkot rīt pēcpusdienā. Kā ziņots iepriekš, Sprindžuks pieprasīja Rēzeknes pilsētas pašvaldības domei sniegt paskaidrojumus par finanšu situāciju Rēzeknes pašvaldībā un tālāko rīcību.

Un vēl

Par Latvijas piesārņotākajām pludmalēm jau otro gadu pēc kārtas atzītas Jūrmalas pilsētas pludmales, savukārt tīrākās pludmales ir Talsu un Limbažu novadā, informē Vides izglītības fonda un kampaņas "Mana jūra" vadītājs Jānis Ulme. Šogad saskaņā ar kampaņas "Mana jūra" jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultātiem un atbilstoši jaunajam datu reģistrācijas protokolam un metodoloģijai, Latvijas piekrastes kopējais atkritumu noslodzes rādītājs ir 375 atkritumu vienības 100 pludmales metros. Pludmalēs izplatītākie atkritumi ir smēķēšanas atkritumi, kas veido trešo daļu no visiem atkritumiem. Ulme atzīst, ka dati turpina pasliktināties par spīti uzlabojumiem apsaimniekošanā, piebilstot, ka būtu nepieciešami preventīvi pasākumi, sabiedrības, jo īpaši skolēnu izglītošana. Viņš rosina valsts atbalsta mehānismus piekrastes apsaimniekošanā sasaistīt ar rezultātiem pludmales tīrības uzlabošanā.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija nav NATO vājākais posms; Preiļu saimniekam jauna vadība; un Ar ko jaunajā gadā būs nodarbināti skolēni? 

NATO regulāri veic dalībvalstu spēju neatkarīgu vērtējumu un Latvijas rādītāji neliecina, ka tā būtu sliktāka par kaimiņvalstīm, tviterī norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Pēdējās dienās plašu ievērību izpelnījies Lietuvas armijas rezerves majors Darjus Antanaitis, kurš Lietuvas sabiedriskās televīzijai cita starpā norādījis, ka Latvijas robeža rada vislielāko bīstamību alianses drošībai. Viņa ieskatā Latvija ir ķēdes vājākais posms un nevis Suvalku koridors. Reaģējot uz šādiem izteikumiem, Sārts, balstoties uz NATO izvērtējumu, norādījis, ka Latvija nav Baltijas valstu vājākais posms. Sārts uzsver, ka katrai no Baltijās valstīm ir savas ievainojamības, dažas vienādas, dažas atšķiras. Nav objektīvas mērījumu skalas kā savstarpēji salīdzināt šīs ievainojamības, turklāt pie dažādiem scenārijiem to ietekme atšķiras. Līdz ar to "vājākais" ķēdes posms ir tīra prāta konstrukcija, kas ir ļoti pretproduktīva. Jo pretinieks, kas jūtas " vājš", ir jau pa pusei zaudējis, uzsvēris Sārts.

AS "Latvijas valsts meži" vēja parku attīstībai izsolē piedāvās 38 valsts mežu teritorijas. Kā liecina izsoles nolikums, kopumā 38 daļās tiks izsolīti 157 tūkstoši 777 hektāri valsts meža zemes. Izsoles objekta sākumcena ir nulle eiro, bet izsoles solis - pieci eiro. Apbūves tiesības līguma termiņš ir 30 gadi. Izsole notiks elektroniski no 22.novembra līdz 22.decembrim. Lai piedalītos apbūves tiesību izsolē, pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 6.novembrim. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka vēja parki netiks ierīkoti tuvāk par 800 metriem no pilsētām, ciemiem un dzīvojamām un publiskām ēkām, kā arī dabas aizsardzības teritorijās, kur vēja parku būvniecība nav savietojama ar normatīvajiem aktiem.

Ārlietu ministrija oficiālas saziņas ceļā ir lūgusi sniegt informāciju par Zambijas varasiestāžu aizturētā Latvijas pilsoņa identitāti, aizturēšanas un pirmstiesas apstākļiem. Aģentūra LETA norāda, ka Ārlietu ministrijas rīcībā ir masu medijos izplatītā informācija par Zambijā pārtverto lidaparātu un aizturētajām personām, starp kurām ir arī viens Latvijas pilsonis. Ārlietu ministrija norāda, ka Ārlietu dienests var sniegt konsulāro palīdzību, ja to pieprasa aizturētā persona vai tās pārstāvis. Šobrīd tāds konsulārās palīdzības lūgums ministrijā nav saņemts.

Lietuvai vajadzētu izstāties no Konvencijas par kasešu munīciju, tā paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Lietuva ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas 2011.gadā parakstīja starptautisko vienošanos par kasešu munīcijas lietošanas, ražošanas un iegādes aizliegumu. Anušausks norādīja, ka Lietuvai vajadzētu izstāties no konvencijas, lai tā šo munīciju varētu iegādāties un izmantot. Lietuva konvenciju, kas aizliedz kasešu munīcijas lietošanu, ražošanu un iegādi, ratificēja 2011.gadā. Tolaik Lietuva kļuva par 55. valsti, kas pievienojās kasešu munīcijas aizliegumam. Konvenciju kopumā parakstījušas 124 valstis, taču to skaitā nav Latvija un Igaunija, kā arī lielākās kasešu munīcijas ražotājas un krājumu īpašnieces – Ķīna, Krievija un ASV.

Indija varētu kļūt par pirmo valsti, kas sasniegusi Mēness Dienvidpolu jeb tā dēvēto Zemes pavadoņa "tumšo pusi". Zinātnieki lēš, ka tieši tur varētu atrast gan dārgmetālus, gan arī sasalušu ūdeni, ko nākotnē varētu izmantot, lai nodrošinātu degvielu kosmosa kuģiem. Ķīna, Krievija un ASV uz Mēness arī iecerējušas izveidot kosmosa bāzes. Indijas Kosmosa pētījumu organizācija pirmdien publicēja attēlus, kas uzņemti Mēness tālajā pusē jeb Dienvidpolā. Ja "Chandrayaan-3" misija būs veiksmīga, tad Indija kļūs par pirmo valsti, kas nosēdusies Mēness Dienvidpolā. Tā būs arī tikai ceturtā valsts pēc ASV, bijušās Padomju Savienības un Ķīnas, kurai izdevies veikt nosēšanos uz Mēness. Jāpiebilst, ka fotogrāfijas uzņemtas tikai dienu pēc tam, kad Mēnesī ietriecās Krievijas kosmosa zonde "Luna-25". Tā bija pirmā Krievijas misija uz Mēnesi gandrīz 50 gadu laikā.

Turpinām ziņas

Par SIA "Preiļu saimnieks" valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no 22.augusta iecelta Inga Zelča. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā, ir vairāku gadu pieredze finanšu un vadības jomā, tāpat arī dažādu attīstības stratēģiju izstrādē un personāla vadības jautājumos, norāda pašvaldībā. Jau ziņots, ka Preiļu novada pašvaldības izpilddirektors Aigars Zīmelis 9.augustā saņēma "Preiļu saimnieka" valdes priekšsēdētāja Ivara Indriksona iesniegumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu veselības apsvērumu dēļ. Tika sasaukta dalībnieku ārkārtas sapulce, lai lemtu par turpmāko uzņēmuma darbību. Sapulcē nolemts veikt grozījumus statūtos, ar kuriem paredzēts, ka turpmāk "Preiļu saimnieka" valdē būs trīs locekļi. Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs turpināja līdz šai nedēļai, bet pēc tam veiks pagaidu valdes locekļa pienākumus tehniskajos jautājumos. Šajā pagaidu valdes darbības laikā pašvaldība regulāri monitorēšot kapitālsabiedrības veikumu, lai izvērtētu tās darbu un pieņemtu turpmākos lēmumus kvalitatīvai uzņēmuma funkciju un mērķu īstenošanai.

Pašvaldību pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra. Jēkabpils novada dome jau ir informējusi par plānu ierīkot atskurbtuvi Jēkabpils reģionālajai slimnīcai piederošajās telpās. Tā tiks ierīkota telpās, kur agrāk atradās neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, taču atskurbtuve būs pašvaldības iestāde, ne slimnīcas struktūrvienība. Telpas remontēs, un saistība ar slimnīcu būs tāda, ka viņi nodrošinās nepieciešamo medicīnisko personālu. Tā¬pat tur visu laiku dežurēs paš¬valdības policists. Jēkabpils novada vietvara nolēmusi rīkoties līdzīgi Daugavpils piemēram, kur atved cilvēku, un varbūt viņam ir traumas vai citas veselības problēmas, tāpēc atskurbtuvē ir mediķis, kas novērtē viņa veselības stāvokli un nolemj, vai viņu ievietot atskurbtuvē vai sniegt medicīnisku palīdzību. Atskurb¬tuvi plāno ierīkot aptuveni 10 personu izmitināšanai. Pagaidām nav zināms vai to minētajās telpās pagūs iekārtot līdz 1.janvārim. Pašvaldībā norāda, ka arī patlaban tiek sniegti atskurbšanas pakalpojumi divos kabinetos, kas iekārtoti Jēkabpils novada pašvaldības policijas telpās un tie turpinās darboties līdz tiks iekārtotas jaunās telpas.

Un vēl

Jaunajā mācību gadā skolēni ārpus mācībām galvenokārt apmeklēs vienu vai vairākus pulciņus, treniņus, daļai jāpalīdz arī mājas un saimniecības darbos, secināts Mēness aptiekas un pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā. 4% respondentu atzinuši, ka skolēni apmeklē tikai mācības skolā. 12% no pieaugušajiem, kuriem ir skolas vecuma bērni, atbildējuši, ka viņu skolēni ārpus mācībām apmeklēs vismaz vienu pulciņu, treniņu. Visvairāk tādu respondentu ir vecuma grupā no 40-49. 7% aptaujā atklājuši, ka skolēni apmeklēs divus vai vairākus pulciņus, treniņus un visvairāk tādu dzīvo Pierīgā un Vidzemē. 3% norādījuši, ka skolēni bez mācībām skolā un dažādajām nodarbībām nedēļu nogalēs piedalīsies arī koncertos, sacensībās u.tml. Savukārt 7% minējuši, ka skolēni palīdzēs mājas, saimniecības darbos – arī starp šīs atbildes sniedzējiem visvairāk dzīvo Pierīgā.

Mediķi norāda, ka mūsdienās liela daļa vecāku aktīvi rūpējas, lai bērni vispusīgi attīstītos, iespējams, jau skolas laikā iegūtu pamatus arī savai tālākajai profesionālajai karjerai, kas varētu būt saistīta, piemēram, ar mūziku vai sportu. Tomēr vienlaikus jāraugās, lai bērniem, pusaudžiem,  jauniešiem nebūtu pārslodze, lai viņi regulāri atpūstos, labi izgulētos. Svarīgs ir arī pilnvērtīgs uzturs, īpaši, ja papildu nodarbes saistītas ar ievērojamu garīgu un fizisku noslodzi.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Apvienotā saraksta politiķi aizstāv līdzšinējo koalīcijas modeli;  Jēkabpils slimnīca plāno palielināt maksas pakalpojumu sadaļu; un Notiks septītie Tomātu svētki.

"Apvienotā saraksta" politiķi aizvien aizstāv līdzšinējā koalīcijas modeļa saglabāšanu ar "Jauno Vienotību", "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, bet pašlaik nevirzīs Ulda Pīlēna kandidatūru premjera amatam. "Apvienotā saraksta" viens no līderiem, Saeimas spīkers Edvards Smiltēns pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kurš vakar sāka konsultācijas ar Saeimas frakcijām par jaunās valdības veidošanu, aģentūrai LETA norādīja, ka Zaļo un Zemnieku savienības iespējamā nonākšana valdībā saistāma ar tai pietuvinātā Ventspils eksmēra Aivara Lemberga ietekmes atjaunošanu.  Tomēr "Apvienotais saraksts" vairs tik kategoriski kā iepriekš neizslēdz arī plašāku koalīciju.

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 6,6%. ES vidēji gada inflācija jūlijā bija 6,1%, bet eirozonā – 5,3%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā - 17,5%, bet  zemākā - Beļģijā - 1,7%. Eirozonas inflācijas līmenis – 5,3% – ļauj arvien vairāk cerēt, ka drīzumā Eiropas Centrālā banka varētu apstāties un procentlikmes necelt vai arī necelt tās tik strauji. Tai pašā laikā apkārt notiekošais pasaulē liecina, ka pārtikas cenas varētu nemaz tik strauji nesamazināties, bet pat pieaugt. Kā iemeslus tam var minēt grūtības ar Ukrainas graudu eksportu, Indijas aizliegumu eksportēt daļu rīsu ražas, kā arī to, ka Eiropā daudzās valstīs bijusi rekordkarsta vasara un tagad daudzviet vērojami gan ugunsgrēki, gan plūdi.

Eiropā šobrīd trūkst 5,15 miljonu litru plazmas, vēsta "Plasma Protein Therapeutics Association" prezidente Anita Brikmane. Plazma ir vitāli svarīga cilvēka asiņu sastāvdaļa - tā satur dzīvībai nozīmīgas olbaltumvielas un antivielas. To var iegūt nevis laboratorijā, bet gan tikai, pateicoties donoru izpratnei, atsaucībai un patiesajai vēlmei palīdzēt līdzcilvēkiem, kuriem šis asins plazmas ziedojums var nozīmēt dzīvību. Lai spētu nodrošināt savus pacientus ar šiem dzīvībai svarīgajiem plazmas preparātiem, Eiropa importē plazmu - 40% plazmas tiek iepirkta no ASV, kas ir pasaulē lielākais plazmas savācējs. Pastāvošais plazmas deficīts skaidrojams gan ar to, ka sabiedrība nav pietiekami informēta par plazmas ziedošanas nozīmību, gan ar to, ka tikai dažās Eiropas valstīs plazmas ievākšanā līdzdarbojas kā valsts, tā privātais sektors. Šobrīd ES līmenī tiek izstrādāta jauna regula par cilvēka izcelsmes vielām. Tas ir veids, kā var nozīmīgi un ilgtermiņā veicināt plazmas ievākšanu visā Eiropā.

Pirmdien Krievijas militārajā lidlaukā Kalugas apgabalā noticis drona uzbrukums, vēsta apgabala gubernators Vjačeslavs Šapša. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, nogāžoties dronam, lidlaukā Kirovas rajonā bojāta lidmašīna. Amatpersonas nav atklājušas lidlauka nosaukumu, bet šajā rajonā ir tikai viens militārais areodroms - Šaikovkas lidlauks. Šapša apgalvo, ka bezpilota lidaparāta uzbrukums Kirovas apgabala teritorijā ticis atvairīts un cietušo vai citu infrastruktūras bojājumu neesot.

Grieķijā vakar izcēlies jauns plašs savvaļas ugunsgrēks Beotijas reģionā, aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļiem no Atēnām. Civilās aizsardzības iestādes brīdinājušas arī par ārkārtēju ugunsbīstamību reģionā ap Atēnām un citās Grieķijas dienvidu daļās. Cilvēkiem pludmalē un divās kopienās, kas atrodas netālu no ugunsgrēka izcelsmes vietas, vakar tika dots rīkojums evakuēties. Ar liesmām cīnās vismaz 56 ugunsdzēsēji un tiek izmantotas četras lidmašīnas. Arī Grieķijas ziemeļaustrumos netālu no ostas pilsētas Aleksandrupoles jau ceturto dienu nekontrolēti plosās ugunsgrēki. Ugunsdzēsēju komandas ir izvietotas vairākās frontēs un cenšas apturēt ugunsgrēku virzību uz Dadijas nacionālo parku, kam pērn ugunsgrēki nodarīja ievērojamus postījumus. Ar šiem ugunsgrēkiem cīnās vairāk nekā 200 ugunsdzēsēju, tiek izmantotas lidmašīnas, kā arī brīvprātīgo un policijas palīdzība. 

Turpinām ziņas

Lai kompensētu augošās izmaksas, būtu radikāli jāpalielina maksas pakalpojumu sadaļa, tiekoties ar vietējiem medijiem informēja SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs. Izdevumu sadaļā 2022.gadā bija 482 tūkstoši 569 eiro pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu. Šī gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2021.gadu, izdevumu pieaugumu ir izdevies nedaudz reducēt. Izdevumu palielinājums ēdināšanai būs 110 tūkstoši eiro, kurināmajam (šķeldai) un ūdens apgādei -183 tūkstoši eiro, implantiem un medicīnas precēm - 150 tūkstoši eiro.Slimnīcai, ņemot vērā finansēšanas modeli esot diezgan ierobežotas rīcības iespējas, jo lielākais pasūtītājs ir valsts, skaidro Keišs.  Arī turpmāko dinamiku Keišs vērtē ļoti kritiski, jo Jēkabpils reģionālā slimnīca, tāpat kā citas, pirmo pusgadu noslēgusi ar ievērojamiem zaudējumiem. SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" apgrozījums pērn bija 20,62 miljoni eiro, bet zaudējumi - 1,3 miljoni eiro.

Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs no oktobra samazināsies par 22,8%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". SIA "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas gala tarifs no šā gada 1.oktobra būs 63,61 eiro par megavatstundu. Papildus jaunajiem tarifiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir lēmusi, ka turpmāk "Jēkabpils siltums" saskaņā ar Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku varēs pats savlaicīgi noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus gadījumā, ja kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena būs zemāka nekā atbilstošā cena piemērotajā siltumenerģijas gala tarifā un ja cenas izmaiņas ietekmē siltumenerģijas apgādes pakalpojumu izmaksu samazinājumu, kas rada vismaz 0,5 eiro ietekmi uz gala tarifu. Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 78,14 eiro par Megavatstundu, un tas stājās spēkā 2023.gada 1.augustā.

Un vēl

Pirms septiņiem gadiem pirmo reizi Latvijā aizsākās Tomātu svētku tradīcija. Sadarbībā ar Artūra Sildes Dārznieku entuziastu klubu "Tomāts" un Latvijas tomātu šķirņu kolekcionāriem, 26.augustā Brenguļu centrā būs apskatāma viena no lielākajām tomātu augļu izstādēm mūsu valstī - vairāk nekā 200 šķirnes. Tomātu svētkos būs iespējams ielūkoties selekcionāru mākslas darbos, redzēt pasaules jaunākās un modernākās tomātu šķirnes, ko savos dārzos izlolojuši Latvijas tomātu kolekcionāri. Tomātu svētku laikā norisināsies arī tradicionālais mājražotāju un amatnieku tirdziņš, kurā ar savu saražoto produkciju piedalīsies vairāk nekā 60 tirgotāji no visas Latvijas. Apmeklētāji būs aicināti ne tikai iegādāties mājražotāju un amatnieku produkciju, bet arī nobaudīt pavāres Ingunas Vilkas pagatavoto tradicionālo tomātu zupu.

Atstājiet komentāru