2024.gada 6. maijs

Didzis, Gaidis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 13.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu aizsargdambja stiprināšanai; Valmieras pašvaldībā KNAB veicis kratīšanu; un Šodien Jēkabpilī turpināsies Dzeju dienu pasākumi.

Valdība vakar atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu Jēkabpils pašvaldībai aizsargdambja stiprināšanai. To paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par Eiropas Savienības atbalstu Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumiem. Kā tiek skaidrots noteikumu anotācijā, tiks palielināts projekta ERAF finansējumu par 3 miljoni 634 tūstoši 299 eiro. Lai nodrošinātu ERAF un nacionālā līdzfinansējuma proporciju noteikts, ka 15% nacionālā līdzfinansējuma veido valsts budžeta finansējums 1 miljons 898 tūkstoši 347 eiro un pašvaldības finansējums vismaz 641 tūkstotis 347 eiro apmērā. Līdz ar to kopējās projekta attiecināmās izmaksas ir 16 miljoni 931 tūkstotis 290 eiro, kur 14 miljoni 391 tūkstotis 596 eiro ir ERAF finansējums, 1 miljons 898 tūkstoši 347 eiro valsts budžeta līdzfinansējums un 641 tūkstotis 347 eiro pašvaldības līdzfinansējums.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nosūtījusi vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, lai vērstu likumdevēju uzmanību EURIBOR likmju kāpumam un kredītņēmēju izmaksu pieaugumam. Arodbiedrība vērš uzmanību uz to, ka, balstoties uz EURIBOR likmju pieaugumu kredītņēmējiem, ir būtiski palielinājušās izmaksas par kredītsaistībām, kas rada iedzīvotājiem riskus nespēt izpildīt saistības pret komercbankām. Organizācija atgādina, ka globālās krīzes laikā pēc 2008.gada Latvijas iedzīvotāji masveidā pameta valsti augstāku ienākumu meklējumos, kā arī "bija spiesti iesaistīties ēnu ekonomikā ar mērķi slēpt ienākumus". Lai šāda situācija neatkārtotos, arodbiedrība aicina normatīvajos aktos iestrādāt mehānismus, kas palīdzētu kredītņēmējiem vienoties ar komercbankām par izdevīgākiem procentu likmju nosacījumiem, kā arī noteiktu komercbankām pienākumus sabalansēt procentu likmes starp EURIBOR un banku pievienoto likmi, veidojot patērētājiem samērīgus procentu likmju maksājumus.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs ir vērojams neliels algas palielinājums, taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests  joprojām ir atstāts lūdzēja lomā. Salīdzinot 2022.gada vidējo mēnešalgu VUGD tūkstoš 592 eiro, Valsts policijā 2 tūkstoši 155 eiro un Valsts robežsardzē tūkstoš  797 eiro, VUGD glābēju algas joprojām atpaliek ne tikai no vidējā atalgojuma līmeņa tautsaimniecībā, bet arī no Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu atalgojuma. Ne tikai alga rada nevienlīdzību starp VUGD un citām iestādēm, bet arī piemaksu jautājums pašā VUGD. 2021.gada 2.decembrī Satversmes tiesa pieņēma šķietami labu nolēmumu, ar kuru noteica, ka piemaksu par darbu svētku dienās nepiešķiršana Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir neatbilstoša Satversmei. Lai arī Saeima ir veikusi nepieciešamos likuma grozījumus un šobrīd visas amatpersonas kopš 2022.gada 1.jūlija saņem piemaksas par darbu svētku dienās, nevienlīdzību ir radījis sprieduma otrais punkts, kas noteic, ka daļai jeb 82 amatpersonām pienāksies piemaksas par darbu svētku dienās arī par iepriekšējo periodu, bet pārējiem nē. Jānorāda, ka šīs 82 amatpersonas pēc arodbiedrības aicinājuma bija līdziesniedzējas arodbiedrības pieteikumam tiesā, taču pārējie ugunsdzēsēji nav zinājuši un nav tikuši informēti par iespēju pievienoties šādam pieteikumam un piemaksas par iepriekšējo period nesaņem.

Pasaules Pārtikas programma brīdinājusi, ka finansējuma samazināšanās dēļ badu var nākties ciest vēl 24 miljoniem cilvēku. ANO aģentūra saskaras ar grūtībām, nodrošinot pieaugošās globālās vajadzības pēc pārtikas palīdzības, un vienlaikus sastopas ar rekordlielu finansējuma deficītu, kas šogad pārsniedz 60%.
Pirmo reizi vēsturē pārtikas programma piedzīvojusi iemaksu samazināšanos, kamēr vajadzības nepārtraukti pieaug. Sekas tam var būt smagas. Eksperti lēš, ka, samazinot pārtikas palīdzību par vienu procentu, vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku draud izteikts bads.

Venēcijas pašvaldība rosinājusi lemt par 5 eiro dienas nodevas ieviešanu pilsētas viesiem. Pilsētas domes pārstāvis tūrisma jautājumos Simons Venturini jau iepriekš vēstīja, ka jau no 2024. gada pavasara Venēcijā uz pārbaudes laiku tiks ieviesta dienas nodeva tūristiem, lai kontrolētu to plūsmu. Piecus eiro par iebraukšanu pilsētā būs jāmaksā visiem apmeklētājiem, kas vecāki par 14 gadiem, turklāt Venēcijas apmeklējums būs iepriekš jārezervē, vēsta britu medijs BBC. Pilsētas domes pārstāvis tūrisma jautājumos Simons Venturini sacīja, ka jaunie pagaidu noteikumi stāsies spēkā nākamā gada pavasarī. Venēcija ir viena no apmeklētākajām Eiropas pilsētām un tāpēc visvairāk cieš no pārmērīga tūrisma. Venēcija ir tikai 7,6 kvadrātkilometrus plaša, bet 2019. gadā to apmeklēja gandrīz 13 miljoni cilvēku, liecina Itālijas valsts statistikas institūta dati. Turklāt apmeklētāju skaits turpmākajos gados varētu pārsniegt pirmspandēmijas līmeni.

Turpinām ziņas

Valmieras pilsētas pašvaldības valsts amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā 4 miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā esošā informācija. Latvijas Televīzijai zināms, ka lietas ietvaros ticis aizturēts arī Valmieras mērs Jānis Baiks,  kas ievēlēts no saraksta "Valmierai un Vidzemei". KNAB apstiprināja, ka birojs 12. septembrī iepriekš sākta kriminālprocesa ietvaros veicis procesuālās darbības, tostarp vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas, vairākos objektos.

Lai gan vairākām pašvaldībām šogad ievērojami pieauguši maksājumi par aizņēmumiem kredītprocentu likmju kāpuma dēļ, nevienā vietvarā, izņemot Rēzekni, pašlaik situācija nav kritiska, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pastāstīja Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare.  Viņa atklāja, ka pašvadību izdevumi šī gada 7 mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada 7 mēnešiem, pieauguši par 20 miljoniem, taču kā tas ietekmēs katru pašvaldību, atkarīgs no to aizņēmuma līgumiem. Komisare pauda, ka vairākas pašvaldības izvēlējās aizņemties ar fiksētu likmi un procentlikmju kāpums tās neietekmē. Bet ir arī kāda pašvaldība, kuru ministrijas pārstāve neatklāja, kurai maksājums pieauga no 5000 eiro līdz 400 tūkstoši eiro.  Taču kritiska situācija pagaidām nav  nevienā pašvaldībā.

Un vēl

Šodien Jēkabpilī turpināsies dzejas dienu pasākumi. Krustpils kultūras centrā divos dienā norisināsies dažādu paaudžu dzejnieku dzejas lasījumi. Tajā piedalīsies Iveta Šimkus, Artis Ostups un Jānis Rokpelnis. Sarunu vadīs Sintija Kampāne – Štelmahere, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies Alise Kļaviņa.

Savukārt rīt pulksten divos dienā Jēkabpils pilsētas bibliotēkas pagalmā Pormaļa ielā norisināsies tradicionālās "Runčuka pantiņu kaujas", kurās piedalīsies Jēkabpils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes. 

Bet piektdien, 15. septembrī pēc neilga pārtraukuma Jēkabpils ielās atgriezīsies “Dzejas busiņš”, kas šogad kursēs 2. maršruta autobusā no pulksten deviņiem līdz diviem dienā. “Dzejas busiņā” notiks dažādas aktivitātes – dzejas lasījumi, muzikāli priekšnesumi, kā arī konkursi "Dzejas busiņa" pasažieriem. Dzejas lasījumos piedalīsies dienas centra "Kopā būt" dalībnieki, Lauma Kalniņa, Aigars Godiņš, Gints Audzītis un citi.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko liecina partiju jaunākie reitingi? Jēkabpils reģionālajā slimnīcā atklāta Subakūtas rehabilitācijas nodaļa; un Babītes ezerā aizturēts maluzvejnieks ar 96 kilogramiem zivju

Partiju reitingos lielāko kritumu pēdējā mēneša laikā piedzīvojusi varas partija "Jaunā Vienotība", liecina SKDS aptauja. Augustā salīdzinājumā ar jūliju "Jaunās Vienotības" popularitāte ir samazinājusies par 2,3%. Neraugoties uz to, "Jaunā Vienotība" joprojām saglabā savas līderpozīcijas un par to balsotu 10,3%. Otrajā vietā ar 8% ir Zaļo un Zemnieku savienība, kam reitings bez izmaiņām. Uz trešo vietu, nedaudz apsteidzot "Progresīvos", ir izdevies pakāpties Aināra Šlesera vadītajai partijai "Latvija pirmajā vietā". Pozīcijas uzlabojusi ir arī partija "Stabilitātei!", kas tikusi priekšā gan "Apvienotajam sarakstam", gan Nacionālajai apvienībai. Atbilstīgi šajā aptaujā paustajai vēlētāju izvēlei un arī ņemot vērā respondentu gatavību piedalīties vēlēšanās, secināts, ka 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Progresīvie", Zaļo un Zemnieku savienība, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotais saraksts", "Stabilitātei!", Nacionālā apvienība un "Saskaņa".

Valdības deklarācijas projekts iezīmē vēlmi reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Deklarācijā partneri apņemas panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Valdība plāno atjaunot dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Un kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu plāno noteikt Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. Šādas ministrijas Latvijā patlaban nav - Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija. Deklarācijā ietvertais iezīmē iespējamu vēlmi no pašreizējās ministrijas nodalīt vides jomu, to pievienojot Klimata un enerģitikas ministrijai, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai saglabājot reģionu un, iespējams, digitālās attīstības funkciju.

Ja topošajā Evikas Siliņas valdībā atbildība pār Veselības ministriju nonāktu "Jaunās vienotības" pārziņā, iespējamos ministra amata kandidātus partiju apvienība varētu meklēt gan politiķu, gan profesionāļu rindās, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Pašlaik gan Jaunās Vienotības pārstāvji neapstiprina, ka Veselības ministrija tiešām nonāks viņu atbildībā.Tomēr, ja tā notiku, kā viens no iespējamiem kandidātiem ministra amatam tiek saukts ārsts, Saeimas deputāts Hosams Abu Meri.

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no vakar vakara pulksten sešiem personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām. Līdz šim jau bija spēkā aizliegums Eiropas Savienības robežu šķērsot kravu pārvadātājiem, proti, Krievijā reģistrētiem vilcējiem un piekabēm. Aizliegums neattiecas uz Krievijā reģistrētajiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kuri pārvadā kravas ar autotransportu tranzītā caur Eiropas Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju. Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām ir aizliegta. 

Eiropas Parlaments vakar deva zaļo gaismu noteikumiem par kopīgu ieroču iepirkumu, lai aizpildītu patukšotos munīcijas krājumus, stimulētu vietējo militāro industriju un spētu labāk palīdzēt Ukrainai.  Kopīgajā iepirkumā jābūt iesaistītām vismaz trim Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tam jābūt atvērtam arī Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas ir Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas locekles - Šveicei, Norvēģijai, Islandei un Lihtenšteinai. Tāpat arī vismaz 65% no paredzamās galaprodukta vērtības jāveido ES vai asociēto valstu izcelsmes sastāvdaļām. ES finansiālais ieguldījums katrā kopīgajā iepirkumā būs ierobežots līdz 15% no katra konsorcija iepirkuma līguma paredzamās vērtības.

Starptautiskās tirdzniecības deglobalizācija vēl ir tālu no realitātes, taču parādās "pirmās sadrumstalotības pazīmes". Par to vakar brīdināja Pasaules Tirdzniecības organizācija, kas ir nobažījusies par sadrumstalotības ietekmi uz izaugsmi un attīstību. Organizācijas ekonomisti ziņojumā norāda, ka ideja par "deglobalizāciju" ir kļuvusi populārāka kopš kara Ukrainā un ar pandēmiju saistīto Ķīnā noteikto ierobežojumu dēļ, kas izraisīja ievērojamus traucējumus globālajās piegādes ķēdēs. Savā ikgadējā ziņojumā par starptautisko tirdzniecību Pasaules Tirdzniecības organizācijas ekonomisti brīdina par pirmajām tirdzniecības sadrumstalotības pazīmēm, kas draud palēnināt izaugsmi un attīstību.

Turpinām ziņas

Jēkabpils reģionālajā slimnīcā atklāta stacionāra Subakūtas rehabilitācijas nodaļa, kas atrodas poliklīnikas telpās. Tā ir aprīkota ar visu nepieciešamo atbilstoši mūsdienu standartiem. Subakūtas rehabilitācijas stacionārus pakalpojumus var saņemt reģiona pieaugušie pacienti pēc insulta, traumām un citām slimībām. Nodaļa sniegs valsts apmaksātus pakalpojumus, par ko jau ir panākta vienošanās ar Nacionālo veselības dienestu. Nodaļā strādā multidisciplināra komanda, kurā ir vairāku specialitāšu ārsti - internists, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts, dietologs, kā arī pieredzējuši funkcionālie speciālisti - fizioterapits, ergoterapeits un audiologopēds, māsas un jaunākais aprūpes personāls. Līdzšinējie ieguldījumi nodaļas izveidošanā ir telpu kosmētiskais remonts, kas ļauj nodrošināt nodaļas maksimālo kapacitāti - 10 pacientu gultas, ko plānots sasniegt līdz šī gada novembrim. Šobrīd nodaļā izvietotas piecas gultas, kurām jau šī mēneša laikā plānots nodrošināt 100% noslodzi.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" uzticas tiesībsargājošo iestāžu darbam saistībā ar Valmieras mēra un Jaunās Vienotības valdes locekļa Jāņa Baika aizturēšanu. Baiks ir partijas "Valmierai un Vidzemei" valdes priekšsēdētājs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs un Jaunās Vienotības valdes loceklis. 

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Otrdien KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos.

Un vēl

Valsts vides dienesta  inspektori naktī uz 12.septembri pie Babītes ezera aizturējuši maluzvejnieku ar 18 zvejas tīkliem, kuru kopējais garums ir 900 metri. Maluzvejnieka lomā atradās 96 kilogrami zivju - līņi, brekši un karūsas. Aizturētais maluzvejnieks Babītes ezera šogad pieķerts jau trešo reizi. Neskatoties uz atkārtotu pārkāpumu, likumdošana kriminālatbildību neparedz, ja nodarītā zaudējumu summa nesasniedz noteiktu apmēru. Vides dienests ir sācis administratīvā pārkāpuma procesu un izņēmis pārkāpuma izdarīšanas rīkus - tīklus un laivu. Vainīgajam nāksies atlīdzināt nodarītos zaudējumus zivju resursiem, kas pēc pirmreizējiem aprēķiniem ir aptuveni tūkstoš 400 eiro, kā arī apmaksāt naudas sodu par zveju bez atļaujas ko var piemērot no 280 līdz 700 eiro. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties:  Atašienas pagasta Lielajā Pelečāres purvā deg mežs ; Amatpersonu viedokļi par gadījumi, kad tika pieķerts autobusa šoferis dzērumā; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?

Oficiāli zināms premjera amata kandidātes Evikas Siliņas piedāvātais Ministru kabineta sastāvs, par kura apstiprināšanu balsojums Saeimā plānots piektdien. Par to Siliņa paziņoja šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Siliņas veidotajā valdībā būs trīs politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie". Visvairāk jeb septiņus ministru amatus un premjera posteni ieņems "Jaunās Vienotības" pārstāvji: Ministru prezidente – Evika Siliņa, finanšu ministrs – amatu saglabās Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministre – amatu saglabās Anda Čakša, tieslietu ministre – amatu saglabās Inese Lībiņa-Egnere,  ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš, iekšlietu ministrs – Rihards Kozlovskis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre – Inga Bērziņa un veselības ministrs – Hosams Abu Meri. ZZS pārstāvim Gunāram Kūtrim piedāvās Saeimas priekšsēdētāja amatu. Bet valdībā ZZS pārstāvēs četri ministri: labklājības ministrs – Uldis Augulis, zemkopības ministrs – Armands Krauze, ekonomikas ministrs – Viktors Valainis, klimata un enerģētikas ministrs – Kaspars Melnis.
No partijas "Progresīvie" būs trīs ministri: satiksmes ministrs – Kaspars Briškens, aizsardzības ministrs – Andris Sprūds, kultūras ministre – Agnese Logina.

Jēkabpils novada Atašienas pagasta Lielajā Pelečāres purvā deg mežs 4,29 hektāru platībā. Valsts meža dienestā norāda, ka ugunsgrēks ir ierobežots un patlaban notiek meža ugunsgrēka dzēšanas darbi. Dzēšanas darbus veic meža dienests, tajā skaitā darbos piedalās 15 darbinieki, viena ugunsdzēsības autocisterna un citi dienesta rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar ugunsdzēšanas iekārtām. Vienlaikus dienestā atzīmē, ka darbus apgrūtina piekļuves iespējas ugunsgrēka vietai, kā arī palielais attālums līdz ūdens ņemšanas vietai. Uguns izcelšanās iemesls varētu būt neuzmanīga rīcība ar uguni.

Jau ziņots, ka Latvijā līdz septembrim reģistrēti un dzēsti 633 meža ugunsgrēki, kopumā izdegot 629 hektāriem meža zemes platības, tostarp 111 hektāriem jaunaudžu un 364 hektāriem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien Eiropas Parlamentā uzstājās ar ikgadējo uzrunu par stāvokli Eiropas Savienībā. Viņa izmantoja šo runu, lai aicinātu veidot lielāku un spēcīgāku Eiropas Savienību, turpinot ES paplašināšanu. EK vadītāja uzsvēra, ka plašāka un ietekmīgāka ES nepieciešama, lai stiprinātu ES pozīcijas konkurences cīņā ar tādām valstīm kā Ķīna un Krievija. Fon der Leiena pauda pārliecību, ka ES varēs sekmīgi darboties arī tad, ja tajā būs vairāk nekā 30 dalībvalstis, pašlaik ir 27. Fon der Leiena uzsvēra, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā, tāpat kā Rietumbalkānu valstīm un Moldovai. 

Jau vēstīts, ka Fon der Leienai šī bija pēdējā ikgadējā uzruna Eiropas Parlamentam pirms EP vēlēšanām, kas gaidāmas 2024. gada jūnijā. Pēc tām būs jāapstiprina jauns Eiropas Komisijas sastāvs, bet Fon der Leiena vēl nav pateikusi, vai pretendēs uz otro termiņu EK vadītājas amatā. Fon der Leiena savā runā lepojās, ka šo četru gadu laikā izdevies izpildīt 90% no politikas iecerēm, kas tika izvirzītas 2019. gadā.

Lībijā plūdos bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 6 tūkstoši un tūkstošiem cilvēku joprojām ir pazuduši bez vēsts. Starptautiskā Migrācijas organizācija vēstīja, ka ostas pilsētā Dernā bez mājām palikuši ap 30 tūkstoši iedzīvotāju un jūra nepārtraukti izskalo desmitiem mirušo. Lībija arī lūgusi starptautisko palīdzību.

Turpinām ziņas

Jau ziņojām, ka Jēkabpilī kādam pilsētas sabiedriskā transporta autobusa šoferim policija konstatēja 2,17 promiļu reibumu. 6.septembrī, ap plkst.14 policijā tika saņemta informācija par kādu Jēkabpils autobusa vadītāju, kurš pie darba pienākumu pildīšanas ķēries, iespējams, alkohola reibumā. Pārbaudē atklājās, ka 1961.gadā dzimušais autobusa vadītājs ir 2,17 promiļu reibumā. Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektoru Uldi Skreiveri un lūdza komentēt, kā tāda situācija vispār bija iespējama?

AUDIO

Sazinājāmies arī ar SIA “Jēkabpils autobusu parks” valdes priekšsēdētāju Aiju Veteri un jautājām vai izpilddirektora Ulda Skreivera sacītais, ka, iespējams, šoferu pārbaude tika veikta formāli, atbilst patiesībai.

AUDIO

Arvien biežāk no pasažieru pārvadātāju puses izskan, ka ir problēmas ar kadriem un grūti atrast un darbam piesaistīt autobusu šoferus. Aijai Veterei jautājām, kāda situācija ir Jēkabpils autobusu parkā un vai šis radījis problēmus ar kadru nodrošināšanu reisu izpildei?

AUDIO

Par šo pārkāpumu sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 262. panta. 

Un vēl

Ceturtdienas pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijā būs pat desmit grādus zemāka nekā diennakti iepriekš, nedēļas nogalē tā nedaudz paaugstināsies un bieži spīdēs saule, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien naktī un no rīta daudzviet valstī gaidāmas pērkona lietusgāzes, pēcpusdienā nokrišņi būs galvenokārt tikai austrumu novados. Negaisa laikā vietām iespējama arī krusa un stipras vēja brāzmas, lietus var izraisīt zemāko vietu īslaicīgu applūšanu. Ciklona ietekmē ceturtdien pūtīs brāzmains ziemeļu vējš, piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 22 metriem sekundē. Vējš plosīsies arī galvaspilsētā, iespējami lūzuši koki un citi nelieli postījumi. Gaisa temperatūra ceturtdien nepārsniegs +15..+19 grādus, piektdienas saullēktā tā vietām noslīdēs līdz +3..+7 grādiem, naktī uz sestdienu šāda temperatūra gaidāma jau valsts lielākajā daļā. Sestdienas un svētdienas pēcpusdienā gaiss iesils līdz +17..+21 grādam. Sagaidāms, ka piektdiena un sestdiena aizritēs bez nokrišņiem, svētdien vietām īslaicīgi līs, pūtīs lēns vējš, mākoņu daudzums būs mainīgs. Nākamnedēļ, visticamāk, būs lietaināks laiks, brīžiem iespējams stiprs lietus.

Atstājiet komentāru