Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 14.septembrī
- 14 septembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents uzsver, ka jaunajai valdībai jāsāk strādāt pēc iespējas ātrāk; Plāno atstādināt Rēzeknes mēru; un Kādu filmu Latvija izvirzījusi Oskara ceremonijai?
Lai kādas būt peripetijas vai drāmas ap Ministru kabineta izvedi, jaunajai valdībai jāsāk strādāt pēc iespējas ātrāk, šādu nostāju pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien tikās ar demisionējušo premjeru Krišjāni Kariņu. Pirms tam Rinkēvičs bija ticies ar "Jaunās vienotības" premjera amata kandidāti Eviku Siliņu, kura informēja prezidentu par topošās valdības personālijām un deklarāciju. Prezidents lēš, ka uzticības balsojums Saeimā varētu notiks 15.septembrī.
Rinkēvičs uzsvēra, ka šī bija pēdējā oficiālā tikšanās ar Kariņu Ministru prezidenta statusā. Kariņš jaunajā valdībā varētu kļūt par ārlietu ministru. Prezidents stāstīja, ka puses pārrunājušas aktualitātes, tāpat Rinkēvičs ir pateicies premjeram par līdzšinējo darbu.
Valdības deklarācija neliecina par tā veidotāju izpratni par ekonomisko situāciju valstī un nepiedāvā datos balstītas prognozes par to, ka kaut kas turpmākajos trīs gados valstī varētu uzlaboties, vakar pēc Latvijas Darba devēju konfederācija tikšanās ar ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu un citiem potenciālajiem jaunās valdības ministriem žurnālistiem pauda darba devēju konfederācijas pārstāvji. Darba devēji akcentē, ka nepieciešams iekļaut izmērāmus sasniedzamos rezultātus saistībā ar investīciju piesaisti, eksportu, produktivitāti. Kā līdzekļi mērķi sasniegšanai būtu jāparedz izmaiņas nodokļu politikā, birokrātijas mazināšana, tautsaimniecības kreditēšanas uzlabošana un pasākumi cilvēkresursu pieejamības veicināšanā. Konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka Latvija nevar atļauties viduvēju un pieticīgu rīcības plānu vai akli sekot citu valstu piemēram. Ja gribam inovāciju kultūras attīstību valstī, tad šai valdības deklarācijai ir jābūt kā inovācijai. Taču tās saturs par to neliecinot.
Eiropas Parlamenta deputāti ir apstiprinājuši Eiropadomes lēmumu nākamajam pilnvaru termiņam palielināt deputātu vietu skaitu Eiropas Parlamentā no 705 uz 720. Tādējādi arī no Latvijas ievēlēto Eiroparlamenta deputātu skaits palielināsies no astoņiem uz deviņiem. Pie papildu vietas Eiroparlamentā tikušas arī Dānija, Beļģija, Austrija, Polija, Somija, Slovākija un Slovēnija, kā arī Īrija. Savukārt Francijai, Spānijai un Nīderlandei piešķirtas divas deputātu vietas.
Lietuvā naktī uz trešdienu notikuši divi savstarpēji nesaistīti satiksmes negadījumi ar automašīnām, kurās atradās migranti. Vienā negadījumā gājusi bojā Indijas pilsone, bet otrā ievainoti astoņi šrilankieši. Sākotnējā informācija liecina, ka imigranti Lietuvā ievesti no Latvijas, pār kuras robežu no Baltkrievijas pēdējā laikā pieaugusi migrantu plūsma. Lietuvas robežsargi norāda, ka lielākā daļa Latvijā nonākušo migrantu tālāk tiek ievesti Lietuvā.
Turpinām ziņas
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ir sācis Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas procedūru, taču gala lēmums par to, vai Rēzeknes mēru atlaist, būs jāpieņem jaunās valdības pašvaldību jautājumu ministram. Kā aģentūrai LETA atzina ministrs, viņš nosūtījis Bartaševičam vēstuli, kurā lūdz piecu dienu laikā sniegt paskaidrojumus. Pēc tam Bartaševiča atbilde būs jāvērtē speciālai komisijai, kas arī ieteiks ministram, kāds lēmums būtu jāpieņem. Pašlaik Rēzeknes pilsētas pašvaldībai ir pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tai ir izveidojušās finanšu grūtības un tā nespēj segt visas savas saistības.
Kopš pagājušā gada februāra, kad Latvijā sāka darboties depozītu sistēma, tajā nodoti kopumā 511 miljoni iepakojuma vienību.
Pēc SIA "Depozīta iepakojuma operators” vēstītā, pārstrādei nodoti 7 tūkstoši 700 tonnu PET iepakojuma, 10 tūkstoši tonnu stikla un 2 tūkstoši 140 tonnu alumīnija, bet dzērienu ražotājiem atkārtotai uzpildei nodoti 92 miljoni stikla pudeļu. Šā gada dati liecina, ka no visiem pārdotajiem iepakojumiem iedzīvotāji visaktīvāk nodod ūdens (88%), limonāžu (84%) un PET iepildīta alus (91%) iepakojumus, bet mazāk tiek nodoti jaunā tvēruma produkti, tajā skaitā no visa veida alkoholiskajiem dzērieniem PET un skārdenēs nodod 42%, bet no dzērienu sīrupiem - 29%.
Un vēl
Latvija izvirza "Oskara" balvas konkurencei spēlfilmu "Mana brīvība". Latvija jau sešpadsmito reizi nosauc filmu, kam tiek dota iespēja pretendēt uz nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" kategorijā "Starptautiskās filmas balva" jeb "International Feature Film Award". Ekspertu komisija 12.septembra apspriedē un balsojumā vienojusies izvirzīt režisores Ilzes Kungas-Melgailes debijas spēlfilmu "Mana brīvība", kuras nacionālā pirmizrāde gaidāma jau pēc divām nedēļām. Filma "Mana brīvība" stāsta par Latvijai nozīmīgu vēstures periodu - Atmodas laiku -, galvenās varones Alīcijas prototips ir reāla vēsturiska persona Ita Kozakeviča - poļu izcelsmes sabiedriska darbiniece, filoloģe un politiķe.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Vairākas vides organizācijas iebilst pret Melni klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatā; Zemgalē aicina atgriezties reemigrantus; un Dabas muzejā būs skatāma sēņu izstāde.
Vairākas Latvijas vides un dabas aizsardzības organizācijas pauž neizpratni un bažas par Zaļo un zemnieku savienības politiķa, lauksaimnieka Kaspara Meļņa virzīšanu klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministra amatam. Šo organizāciju skatījumā, Meļņa iepriekšējā darba pieredze un publiski paustais viedoklis demonstrējot "izpratnes un zināšanu trūkumu par klimata, vides un dabas aizsardzības politiku". Ministra amata kandidāts arī esot "klaji iestājies pret nozīmīgiem Zaļā kursa virzieniem", piemēram, dabas atjaunošanas regulu, kā arī iepriekš vispār bijis pret Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Organizācijas atklātā vēstulē aicina Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu pārskatīt šo ministra kandidatūru, kā arī kopumā iebilst piedāvājumam, ka Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju vadītu ZZS pārstāvis.
Mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, transports, būvniecība – tās ir tautsaimniecības nozares, kurās visbiežāk darbinieki saņem tā sauktās "aplokšņu algas". Valsts ieņēmumu dienests informē, ka šis saraksts gadu gadiem palicis nemainīgs, un arī situācija šajā jomā ir samērā stabila, vien ar nelielu uzlabošanos. Nedeklarētās darba samaksas jeb tā saukto aplokšņu algu radītā nodokļu plaisa pagājušajā gadā bijusi 17,5%, un tas ir nedaudz labāk kā gadu iepriekš: 2021. gadā plaisa bija 18%. Šī plaisa ir nedaudz mazāka sociālā nodokļa maksājumos, bet lielāka – iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumos. VID norāda, ka lielākoties tas iespējams nozarēs, kurās ir liels skaidrās naudas apgrozījums, gala patērētājs vai pircējs ir fiziska persona, kurai nav svarīgi, vai izsniedz čeku. Par aplokšņu algām šogad uzsākti arī 29 kriminālprocesi par kopumā valstij nodarītiem zaudējumiem gandrīz sešu miljonu eiro apmērā.
Investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, pārtikas uzņēmuma "Orkla Latvija" māsas uzņēmums "Orkla Biscuit Production" Ādažos uzcēlis lielāko cepumu un vafeļu ražotni Baltijā un Skandināvijā. Tās modernizētās līnijas un ražošanas jauda ļaus ar saldumiem apgādāt ne vien Latviju un Igauniju, bet arī Somiju, Zviedriju un Norvēģiju. Latvijā šī produkcija pazīstama ar zīmolu "Selga". Rūpnīcā šobrīd nodarbināti 400 darbinieku.
Ukrainas armijai izdevies dot triecienu pa kuģu remonta rūpnīcu Krievijas okupētajā Krimas pussalā Sevastopolē, kur atrodas Krievijas Melnās jūras karaflotes štābs. Raķešu triecienā nodarīti bojājumi Krievijas desanta kuģim un zemūdenei. Tiek ziņots, ka bojāts lielais desanta kuģis "Minska" un zemūdene "Rostova pie Donas". Zemūdene varētu būt guvusi ļoti nopietnus bojājumus. Britu medija "Sky News" rīcībā ir informācija, ka uzbrukumā izmantotas Lielbritānijas gada sākumā piegādātās "Storm Shadow" raķetes.
Starp Ukrainu un Poliju draud izcelties nopietnas domstarpības, jo neviena puse nav gatava piekāpties saistībā ar Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu. Polija vēlas turpināt ierobežot Ukrainas lētāko graudu un citu produktu ienākšanu Polijas tirgū, jo pret to iebilst poļu lauksaimnieki un Polijā pēc mēneša gaidāmas vēlēšanas. Savukārt Ukraina ir ieņēmusi kategorisku nostāju un nepiekrīt ierobežojumu pagarināšanai, kuru termiņš šonedēļ beidzas. Tikmēr Eiropas komisija vēlas samierināt abas puses un nepieļaut nesaskaņas, kas varētu ietekmēt politisko atbalstu Ukrainai kara laikā.
Turpinām ziņas
Atbalsta jeb gabiona siena topošajā Aizkraukles multifunkcionālajā sporta laukumā Draudzības krastmalā 5 vidusdaļā ir sašķiebusies, informē laikraksts “Staburags”. Iedzīvotāji interesējas — vai nepilnība tiks novērsta un vai tā nerada draudus sporta kompleksam un apkārt esošajām būvēm? Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš laikrakstam norādījis, ka būvdarbi šajā posmā ir apturēti un tiek gaidīti projektētāju priekšlikumi situācijas uzlabošanai. Gabiona siena vidusdaļā sašķiebusies spēcīgo lietavu dēļ, tas radīja saskalojumu. Bez būvnieka un projektētāja viedokļa pašvaldība vēlas piesaistīt arī neatkarīgu ekspertu, kas sniegtu savu slēdzienu gan par gabiona sienas kā atbalsta piemērotību objektā, kā arī atzinumu par grunts sablīvēšanos. Aizķeršanos rada tas, ka Latvijā ir vien aptuveni seši eksperti, kas var sniegt šādu atzinumu, visi ir pieprasīti, līdz ar to noslogoti. Tas nozīmē, ka multifunkcionālo laukumu Aizkrauklē neatklās tuvākajā laikā, kā tas sākotnēji bija plānots.
Lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi atgriezties Latvijā, reemigrācijas programmā Zemgales plānošanas reģions ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu organizē konkursu “Reemigrācijas atbalsta pasākums – uzņēmējdarbības atbalsts”. Konkursā tiks noteiktas pašvaldības, kuras īstenos uzņēmējdarbības atbalstu un saņems valsts līdzfinansējumu periodā no 2024. līdz 2026. gadam. Atbalstu paredzēts piešķirt uzņēmumiem, kas rada jaunas darba vietas vai jaunizveidotiem reemigrantu uzņēmumiem – fokusā ir reemigrants kā darba ņēmējs vai uzņēmējs. Aizkraukles novada pašvaldība aicina atsaukties Aizkraukles novadā dzīvojošos reemigrantus, kuri atgriezušies 2022., 2023. gadā un kuriem būtu saistoša uzņēmējdarbības uzsākšana novadā. Tāpat arī aicināti atsaukties uzņēmēji, kuri projektā būtu gatavi nodarbināt reemigrantu.
Un vēl
Sēņotāji no meža nes sēnes groziem un spaiņiem. Pārsvarā tikai dažādas bekas un gailenes. Bet mikologi ir pratuši sameklēt pat 200 sugu sēnes, lai sarīkotu izstādi Dabas muzejā. Daudziem sēņotājiem tas ir viens no gada gaidītākajiem notikumiem, jo var noskaidrot visu par sēnēm. Dabas muzeja darbinieki atgriezušies no Siguldas apkārtnes un Gaujas Nacionālā parka. Un guvums ir mērāms kastēs, visas salasītās sēnes būs skatāmas izstādē nedēļas nogalē. Mežos šobrīd ir daudz sēņu Daudz – kvantitātes ziņā, bet ne sugu skaita ziņā, jo vēl nav parādījušās rudens sēnes. Sēņošanas sezona tik drīz nebeigsies, norāda Dabas muzejā un atgādina, ka vākt drīkst tikai tās sēnes, kuras sēņotājs pats ļoti labi atpazīst.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Prasīs skaidrojumu no Izglītības ministres par seksuālās izglītības mācības ieviešanu skolās; Uz Daugavpils šosejas pie Jēkabpils sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms; un Sākusies kampaņa, kuras laikā aicinās bērniem mazāk lietot viedierīces.
Pēc "Apvienotā saraksta" iesnieguma, izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai būs jāsniedz paskaidrojumus par Valsts izglītības un satura centra metodiskā materiāla "Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes" sagatavošanu un publicēšanu lietošanai izglītības iestādēs. Metodiskais materiāls bija publicēts mācību plānošanas e-vidē "MAPE" ar norādi, ka tas ir piemērots skolēniem no 4. klases līdz vidusskolai. Tomēr pēc aktīviem vecāku un sabiedrības pārstāvju iebildumiem sociālajos tīklos, skolu vecāku padomēs un skolām adresētos iesniegumos, ka skola nav vieta, kur mācīt par dzimuma maiņu un homoseksualitāti, materiāls no publiskās vides ir izņemts. Politiķi norāda, ka nav pieļaujams, ka deviņus līdz desmit gadus veciem bērniem tiek sniegta informācija, kam viņi nav mentāli un emocionāli gatavi, un tāpat nav pieļaujams, ka sociālā dzimuma ideoloģija ienāk skolā un tiek pasniegta tik maziem bērniem. Deputāti lūdz Čakšai skaidrot metodiskā materiāla nepieciešamību, it sevišķi vecumposmam no 4. klases, kā arī norādīt izmaksas un atbildīgos par materiālu gatavošanu.
Premjera amata kandidātes Evikas Siliņas valdības sastāva piedāvājums paredz, ka kultūras ministres amats nonāktu partijas "Progresīvie" politiķes Agneses Loginas pārziņā. Viņa ir Rīgas domes deputāte un kultūras politikas eksperte. No 2021. gada decembra viņa vada Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju. Nozarē strādājusi kā kino kuratore, veidojot kino programmas dažādos starptautiskos festivālos un muzeju ekspozīcijās. Tāpat Logina ir dažādu publikāciju autore par kino, kultūras un politikas tēmām. Kultūras jomas pārstāvji pozitīvi vērtē Loginu kultūras ministres amatā.
Laikā, kad eirozonā pieaug kredītmaksājumi saistībā ar "Euribor" likmes kāpumu, komercbankas sākušas saviem klientiem maksāt procentus arī par naudu norēķinu kontos. Nesen par šo jauninājumu paziņoja bankas Skandināvijā un tagad to pamazām sāk piedāvāt arī Latvijā strādājošās kredītiestādes. Somijas "Nordea" banka paziņojusi par plāniem no šā gada oktobra sākt maksāt procentus par naudu klientu norēķinu kontos. Procentlikme būšot 0,25% gadā. Pakalpojums ienāk arī Latvijā. Skandināvijas "SEB" grupai piederošā "SEB banka" šodien paziņojusi, ka arī no novembra maksās procentus par naudu, kas glabājas privātpersonu norēķinu kontos. Procentu likme būšot 0,4% gadā.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā arvien spēcīgāk atbalsojas arī Melnās jūras piekrastes valstīs Rumānijā un Bulgārijā. Rumānijā pie tās sauszemes robežas ar Ukrainu izveidotas bumbu patvertnes un valsts iedzīvotājiem tiek izsūtīti brīdinājumi par iespējamām briesmām, ko varētu radīt notriekto Krievijas bezpilota lidaparātu krītošas atlūzas. Savukārt Bulgārija ir nobažījusies par Krievijas militārajām mācībām Melnajā jūrā, kas sāksies tuvākajā laikā. Rumānijas Aizsardzības ministrija jau iepriekš vēstīja, ka valsts teritorijā trešo reizi nedēļas laikā ir atrastas Krievijas dronu daļas. Rumānijas bruņotie spēki pierobežas teritorijā ir izveidojuši pagaidu bumbu patvertnes. Vienlaikus Rumānijas valdība arī paziņoja iedzīvotājiem, ka konflikta eskalācijas risks valstī ir minimāls.
Lībijas ostas pilsētā Dernā bojāgājušo skaits, visticamāk, sasniedzis 20 tūkstoši, pavēstīja pilsētas mērs. Skaitlis esot balstīts uz to, cik daudz apkaimju ir pilnībā izpostītas. Kamēr pilsētā turpinās glābšanas darbi un zem gruvešiem iesprostoto cilvēku meklēšana, jaunus draudus pilsētai rada piesārņots ūdens, līķu maisu trūkums un slimību izplatīšanās. ANO ir brīdinājusi, ka Lībijā ir piesārņotas ūdenskrātuves, kas būtiski apdraud tur esošo cilvēku veselību. Pie atbildības tikšot saukti visi, kas pieļāvuši kļūdas vai nolaidību dambju apkopē, kā arī tie, kas kavē starptautiskās palīdzības ierašanos, vēstīja Lībijas mediji.
Turpinām ziņas
Naktī uz piektdienu, 15. septembri, uz Daugavpils šosejas posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem - 150,2.–159,7. kilometrs sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms. Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas. Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, OCTA, tehniskā apskate un autoceļu lietošanas nodevas samaksa. Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Saeima šodien otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem noteiktos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem par diviem gadiem pagarināt termiņu, kādā jānokārto valsts valodas pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Saskaņā ar iecerētajām izmaiņām Latvijas iedzīvotāji ar Krievijas pasēm varēs prasīt atļauju uzturēties Latvijā, vienlaikus apņemoties atļaujas derīguma termiņā apgūt valsts valodu. Tas attieksies uz tiem Krievijas pilsoņiem, kas jau kārtojoši valodas pārbaudi, bet izkrituši. Tādi līdz šim ir 60% no visiem kārtotājiem.
Un vēl
Latvijā 18% jeb teju katrs piektais bērns un jaunietis vecumā līdz 18 gadiem piecas un vairāk stundas no savas dienas pavada, lūkojoties viedierīcēs, bet no trim līdz piecām stundām ik dienu – 43%, liecina pēc Latvijas Bērnu atbalsta fonda pasūtījuma veiktā vecāku aptauja. Ņemot vērā, ka šis laiks krietni pārsniedz rekomendējamo un arvien vairāk bērnu veidojas ekrānatkarības, kas ietekmē uzvedību un attiecības ģimenē, sākta sociālā kampaņa "Rādi bērnam stiķus, ne telefonu!". Kampaņas mērķis ir ar praktiskiem ieteikumiem un ikdienā īstenojamiem jokiem jeb stiķiem palīdzēt samazināt bērnu pavadītās stundas ekrānos, tā vietā rosina vairāk un kvalitatīvāk pavadīt laiku kopā ar vecākiem, draugiem vai citiem tuvajiem.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādātajām rekomendācijām, bērniem līdz diviem gadiem ekrānlaiks vispār nav ieteicams, bērniem no diviem līdz četriem gadiem speciālisti neiesaka pārsniegt vienu stundu, bet no pieciem līdz 17 gadiem – divas stundas. Realitāte gan ir citādāka. Aptauja liecina, ka daudzās ģimenēs telefons un planšetdators ir kļuvis par sava veida "digitālo knupīti". Itin bieži jeb 15% Latvijas vecāku izmanto viedierīces, lai nomierinātu un izklaidētu savas atvases situācijās, kad paši jūtas noguruši, 13% respondentu atzīst, ka tā dara, ja ir jāstrādā no mājām, bet 12% viedierīce kalpo kā efektīva metode, kad bērni ir nemierīgi publiskās vietās.