Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 15.septembrī
- 15 septembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Šodien tiks apstiprināta jaunā valdība; Latvijā būtiski samazinājusies dzimstība; un Šodien Jēkabpilī kursēs Dzejas dienu busiņš.
Šodien paredzēts sasaukt Saeimas sēdi topošās valdības apstiprināšanai Evikas Siliņas vadībā. Saeimas Prezidijs piektdienas rītā oficiāli plāno lemt par parlamenta sēdes sasaukšanu. Siliņas ministru padomniece stratēģiskās komunikācijas jautājumos Ilze Čikule informē, ka pēc Saeimas sēdes ar jauno Ministru prezidenti gaidāmas divas preses. Tāpat šodien gaidāma īsa pirmā svinīgā Ministru kabineta sēde. Precīzs sēdes laiks vēl nav zināms.
Eiropas Centrālās banka vakar nolēma paaugstināt procentlikmes. Bankas padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,75%. Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem. Jaunās likmes stāsies spēkā 20.septembrī. Procentlikmes Eiropas centrālā bankas padome palielinājusi desmito sanāksmi pēc kārtas.
Arī Igaunija, līdzīgi kā Lietuva, nosūtīs palīgspēkus uz Latviju, lai palīdzētu vērsties pret migrantu masveidīgajiem mēģinājumiem nelegāli šķērsot Baltkrievijas un Latvijas robežu, paziņojis Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss. Preses konferencē pēc Igaunijas valdības sēdes Lēnemetss norādīja, ka pēdējo nedēļu laikā uz Latvijas robežas atklāts liels skaits nelikumīgu mēģinājumu iekļūt valstī no Baltkrievijas puses. Igaunija ir gatava palīdzēt Latvijai tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, un ir gatava nepieciešamības gadījumā nomainīt vienību, apliecināja ministrs.
Eiropas Parlaments ceturtdien aicinājis Eiropas Savienību veikt pasākumus prostitūcijas apkarošanai un nabadzības izskaušanai. Rezolūciju par prostitūcijas reglamentēšanu ES, tās pārrobežu sekām, ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām Eiroparlamenta deputāti pieņēma ar 234 balsīm par, 175 pret un 122 atturoties. Ņemot vērā to, ka prostitūcijas tirgi darbojas pāri robežām, jo lielāka ir asimetrija starp valstu prostitūcijas tiesību aktiem, jo vairāk ir cietušo, kas tiek tirgoti seksuālas ekspluatācijas nolūkā. Tāpēc dalībvalstīm jāpārskata spēkā esošie tiesību akti, lai novērstu nepilnības, kas ļauj noziedzniekiem darboties nesodīti, savukārt Komisijai jāizstrādā kopīgas ES pamatnostādnes, kas garantē prostitūcijā iesaistīto personu pamattiesības.
Turpinām ziņas
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā un Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem paredzēts ieviest jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Grozījumu autori Ekonomikas ministrijā norāda, ka kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, kas ir dārgi, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija - patērētāju biedrība, kas atbildīs likumā noteiktajām prasībām un kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs būs piešķīris kvalificētās institūcijas statusu.
Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti 8 tūkstoši 375 jaundzimušie, kas ir par 13,9% jeb tūkstsoš 353 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Tajā pašā laikā šī gada septiņos mēnešos Latvijā reģistrēti 16 tūkstoši 242 mirušie, kas ir par 10,6% jeb tūkstoš 927 mazāk nekā 2022.gada septiņos mēnešos. Tādējādi šogad septiņos mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 7 tūkstoši 867 pārsniedza dzimušo skaitu. Šī gada septiņos mēnešos Latvijā reģistrētas 6 tūkstoši 5 laulības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 7% jeb 450 laulībām mazāk. Šogad 1.augustā Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,882 miljoni.
Un vēl
Šodien Jēkabpilī turpināsies dzejas dienu pasākumi. Pēc neilga pārtraukuma Jēkabpils ielās atgriezīsies “Dzejas busiņš”, kas šodien kursēs 2. maršruta autobusā no pulksten deviņiem līdz diviem dienā. “Dzejas busiņā” notiks dažādas aktivitātes – dzejas lasījumi, muzikāli priekšnesumi, kā arī konkursi "Dzejas busiņa" pasažieriem. Dzejas lasījumos piedalīsies dienas centra "Kopā būt" dalībnieki, Lauma Kalniņa, Aigars Godiņš, Gints Audzītis un citi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Plāno atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas skolās; Pieaudzis meža ugunsgrēku skaits; un Septembra nogalē Jēkabpilī norisināsies tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus.
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā. Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu. Ministrijas piedāvātās izmaiņas paredz no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.
Latvijā veiktie grozījumi par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās vidusskolu posmā nepārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktās tiesības uz izglītību, secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Kā informē Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce, cilvēktiesību tiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā "Valliulina un citi pret Latviju", vienbalsīgi atzīstot, ka pirms pieciem gadiem pieņemtie grozījumi par latviešu valodas proporcijas palielināšanu mācībās nepārkāpj konvenciju.
Saeima nodeva izskatīšanai komisijās kolektīvo iesniegumu par Stambulas konvencijas neratificēšanu Latvijā. Parakstus kolektīvajam iesniegumam "Par Latvijas nepievienošanos "Stambulas konvencijai"" "Manabalss.lv" portālā sāka vākt 2016.gadā, divus gadus vēlāk tie tika savākti, bet tikai šā gada jūlijā iniciatīva nonāca Saeimā. Kā sēdē apgalvoja iniciatīvas autors Andris Šimfs, Latvijai neesot nepieciešams ratificēt Stambulas konvenciju, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Latvijas sabiedrība esot jāpasargā no konvencijā ietvertajām sociāli konstruētām dzimumu lomām, sacīja kolektīvā iesnieguma autors, norādot, ka jau šobrīd Latvijas likumi sargā no vardarbības jebkuru cilvēku, neatkarīgi no dzimuma. Iniciatīvas autoru atbalsta arī daudzi Saeimas deputāti.
Eiropas Centrālā banka ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, stingrākiem finansēšanas nosacījumiem arvien vairāk ietekmējot iekšzemes pieprasījumu un pavājinoties starptautiskās tirdzniecības videi. Eiropas centrālā banka prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 0,7, nevis 0,9%, kā tika lēsts jūnijā. Savukārt nākamajam gadam eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi banka samazinājusi no 1,5 līdz 1%.
Krievijas kara lidmašīnas pilots pagājušogad centies notriekt Lielbritānijas Karalisko Gaisa spēku izlūkošanas lidmašīnu, kura atradusies starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Incidents starp diviem Krievijas armijas iznīcinātājiem "SU-27" un karalisko gaisa spēku izlūkošanas lidmašīnu, kurā bija līdz pat 30 cilvēku komanda, notika 2022. gada septembra beigās virs Melnās jūras. Toreiz Krievija apgalvoja, ka notikusi sistēmas kļūda un raķetes izšautas nejauši. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija publiski piekrita šādam Krievijas skaidrojumam, kur tika vainots "tehnisks defekts".Teju gadu pēc notikušā trīs augsta ranga rietumvalstu avoti, kuri pārstāv aizsardzības sfēru un ir iepazinušies ar notikušā detaļām, BBC atklājuši daudz savādāku ainu, norādot, ka tā bija netrāpīšana mērķim, nevis "tehnisks defekts".
Arheologi senā maiju pilsētā atraduši 1500 gadus vecu pili. Pētnieki atradumu nodēvējuši par Petenero pili. Tiek pieļauts, ka tā ir vairāk nekā tūkstoš 500 gadus veca, raksta unian.net. Arheologu atradums atrodas Meksikas dienvidaustrumos, un tas ir ļoti līdzīgs drupām kaimiņos esošajā Gvatemalā. Pēc zinātnieku domām, līdzības var liecināt par "svarīgu" migrācijas periodu pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Tiek norādīts, ka pils tika atrasta Kaaba arheoloģiskajā zonā, pirmsspāņu laika apmetnē Jukatanas štatā. Kaaba ietver sevī vairākas ēkas, tajā skaitā pilis un tempļus, kas veltīti Čakam, maiju lietus dievam. Zinātnieki uzskata, ka šajā vietā dzīvoja neliela mednieku kopiena.
Turpinām ziņas
Mežu ugunsgrēki Ziemeļu puslodē šogad jau ir izraisījuši rekordlielas oglekļa dioksīda emisijas, liecina publiskots Eiropas Savienības Kopernika Atmosfēras monitoringa dienesta provizorisks novērtējums. Mežu ugunsgrēki vēl turpinās dažviet Ziemeļu puslodē, un 2023.gada ugunsgrēku sezona tajā ilgst no maija līdz oktobra beigām. Sevišķi smagi bijuši ugunsgrēki Kanādā, kas sākās maijā. Saskaņā ar CAMS datiem Kanādas mežu ugunsgrēki līdz šim izraīsjuši oglekļa dioksīda emisijas gandrīz 410 megatonnu apmērā, kas veido 27% no visas pasaules oglekļa dioksīda emisijām šogad. Aktīvu mežu ugunsgrēku turpināšanās Kanādā nozīmē, ka emisijas šogad vēl pieaugs. Lai gan mežu ugunsgrēki notiek regulāri, tos tagad ietekmē klimata izmaiņas. Lieli mežu ugunsgrēki šogad bijuši arī Krievijā, Ibērijas pussalā, Grieķijā un ASV Havaju štata Maui salā. Oglekļa dioksīda emisijas no Grieķijas šovasar sasniedza trešo augstāko līmeni pēc 2007. un 2021.gada.
Jau vairākus gadus Jēkabpils novada pašvaldība piedalās Meža attīstības fonda atbalstītajā Latvijas Pašvaldību savienības projektā “Meža dienas”, izglītojot sabiedrību ar Meža dienām veltītu lekciju un iekopjot kādu no teritorijām. Arī šogad Jēkabpilī norisinājās “Meža dienas 2023”. Notika izglītojoša lekcija “Mežaudžu kopšanas cirtes- Latvijas meža ražības, veselības un kvalitātes priekšnoteikums”, kurā bija iespēja piedalīties ikvienam un uzdot sev interesējošos jautājumus. Pēc lekcijas, ko vadīja institūta “Silava” direktors un vadošais pētnieks Jurģis Jansons, notika koku stādīšana Jēkabpils Mežaparkā, kopā iestādot 70 Eiropas baltegles un Eiropas lapegles stādus.
Un vēl
Miķeļus ik gadu atzīmē septembra beigās, kad tiek svinēts raženās lauku darbu sezonas noslēgums. Krustpils brīvdabas estrāde šogad tos atzīmēs 30.septembrī, kad kā ierasts organizēs krāšņu un jestru rudens gadatirgu, kurā tirgotāji priecēs ar dažādām dārza un meža veltēm. Savukārt amatnieku piedāvājumā noteikti būs iespējams atrast gan mūsdienīgus, gan etnogrāfiskus darinājumus, adījumus, linu izstrādājumus, keramiku, rotas, koka grebumus un daudz ko citu. Miķeļdienas gadatirgus gaisotni kuplinās arī skatuves programma ar dziesmām un dejām, noskaidros “Resnākā ķirbja” īpašniekus un veiklākos Umurkumurā kāpējus, būs skatāma Spunģēnu tautas teātra izrāde “Vīru spēlītes”. Zaļajā zonā norisināsies arī sportiskas aktivitātes, būs apskatāmi lielāki un mazāki mājdzīvnieki no “Zaļumnieku sētas”, “Namdara darbnīca” gādās par izzinošiem materiāliem par Latvijā augošajiem kokiem, būs apskatāmi senie darbarīki un varēs izmēģināt etnogrāfiskās spēļu lietas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Jaunais Covid-19 variants Eris konstatēts sešās pašvaldībās; Pasniegtas dzejas gada balvas; un Kāds laiks gaid’;ams brīvdienās un nākamnedēļ?
Notekūdeņu monitorings uzrāda jaunā Covid-19 varianta "Eris" izplatību Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Latvijā ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kas jau kopš vasaras izplatās citviet pasaulē, īpaši Ķīnā un ASV, liecina oficiālais valsts notekūdeņu monitorings, kura laikā tiek identificēta un novērota SARS-CoV-2 klātbūtne notekūdeņos 16 pašvaldībās. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka jaunais omikrona paveids "Eris" Latvijā parādījās vēlāk, nekā dažās citās valstīs, un lēnām izplatās valsts teritorijā. Visticamāk, pēc kāda laika tas kļūs dominējošs, tāpat kā citi tā priekšteči, kas izraisīja mērenus saslimstības pacēlumus.
Kopš maija lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā ir pārtikas cenām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā gada inflācija, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par vienu procentpunktu, sasniedzot 5,4 procenti, bet pusi no vēl atlikušā cenu kāpuma veido pārtika, alkohols un tabaka. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Inguna Gulbe informē, ka augstākais pārtikas cenu punkts bijis pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Tagad pārtikas cenas samazinās, jo tās samazinās arī pasaulē, izņemums ir tikai atsevišķi produkti. Cukurs ir kļuvis dārgāks, bet, piemēram, graudi, piens ir kļuvuši lētāki, un arī pie mums Latvijā šie produkti ir kļuvuši lētāki.
ASV prezidenta Džo Baidena dēlam Hanteram Baidenam vakar tika izvirzītas apsūdzības par nelikumīgu šaujamieroča iegādi un glabāšanu laikā, kad viņš lietojis narkotikas. Hanteram Baidenam tika izvirzītas divas apsūdzības par nepatiesu ziņu sniegšanu, jo 2018.gadā, aizpildot ieroča iegādei nepieciešamās veidlapas, viņš bija noliedzis narkotiku nelikumīgu lietošanu. Trešajā viņam izvirzītajā apsūdzībā teikts, ka uz šo nepatieso ziņu pamata viņš 2018.gada oktobrī 11 dienas nelikumīgi glabājis šaujamieroci. Ja Hanters Baidens tiks atzīts par vainīgu visās trijās apsūdzībās, viņam teorētiski var draudēt 25 gadi cietumā.
Lielbritānija, Francija un Vācija paziņojušas, ka tās saglabās pret Irānu noteiktās sankcijas, kuru mērķis ir nepieļaut kodolieroču nonākšanu islāma republikas bruņojumā un Irānas bruņojuma piegādāšanu Krievijai. Eiropas lielvaras arī norādīja, ka Irāna pārdod Krievijai dronus "Shahed", ko agresorvalsts izmanto uzbrukumiem Ukrainas pilsētām.
Prestižajā Detroitas autošovā kā centrālais eksponāts parādīta pilnībā ar elektrību darbināma lidojoša automašīna. Lidojošo auto sauc "Air One", un tas tika izveidots Izraēlā. Tā ir divvietīga elektriski lidojoša lidmašīna, kas spēj arī braukt pa autoceļiem, pilnībā iekļaujoties satiksmē. Vienā uzlādes reizē tā spēj nolidot aptuveni 160 kilometru garu distanci. Mērķis bijis izgudrot pēc iespējas vienkāršāku aparātu, tādēļ tas sastāv no 12 saliekamām detaļām. Šobrīd ir saražoti pirmie 500 eksemplāri, un lidojošo auto jau ir iespējams iegādāties. Tas maksā 200 tūkstoši ASV dolāru.
Zviedrijas karalis Kārlis 16.tais Gustavs šodien svin savas valdīšanas zelta jubileju jeb 50 gadus tronī. 77 gadus veco monarhu apvij pretrunīga slava – viņš savulaik dēvēts par "pleiboju", ir liels klasisku sporta auto cienītājs un entuziastisks sportists. Vienlaikus karalis arī rūpējas par vidi un, pateicoties savai atklātībai, iemantojis neviltotu tautas mīlestību.
Turpinām ziņas
Noskaidroti 2023. gada taisnīgākā atalgojuma maksātāji un aprēķināta dzīvei nepieciešamā alga Rīgā un reģionos. 2023. gada taisnīgākā atalgojuma maksātāji mazo un vidējo uzņēmumu kategorijā ir: DNB Bank ASA Latvijas filiāle, Attīstības finanšu institūcija “Altum”, SIA “Containerships”, SIA “Wunder Latvia” un SIA “ONNINEN”. Savukārt, lielo uzņēmumu kategorijā: VSIA Latvijas Valsts ceļi, AS Latvijas valsts meži, “Accenture” Latvijas filiāle, AS Swedbank Latvia un SIA “Circle K Business Centre”. Šogad, veidojot topu, īpašu uzmanību pievērsām arī tam, cik daudziem darbiniekiem attiecīgais darba devējs maksā atalgojumu, kas ir zemāks par dzīvei nepieciešamo algu Latvijā jeb living wage. Tas ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā. Rīgā dzīvei nepieciešamā alga ir tūkstoš 501 eiro, bet reģionos – tūkstoš 397 eiro bruto jeb pirms nodokļu nomaksas.
Pasniegta festivāla "Dzejas dienas 2023" Dzejas balva par gada labāko dzejas un atdzejas krājumu. Balva oriģināldzejā piešķirta Martam Pujātam par krājumu "Dāma baltos džinsos", bet atdzejā – Raimondam Ķirķim par Iļjas Kaminska krājuma "Kurlā republika" atdzejojumu. Šogad Dzejas dienu balvai tika pieteikta 21 grāmata – 16 oriģināldzejas krājumi un 5 atdzejojumi.
Un vēl
Līdz nākamās nedēļas sākumam Latvijā gaidāms pārsvarā sauss un saulains laiks, pēc tam cikloni palaikam atnesīs lietu un brāzmainu vēju, bet gaiss kļūs rudenim neraksturīgi silts, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Sestdien visā valstī spīdēs saule un pūtīs lēns dienvidu vējš, minimālā gaisa temperatūra naktī gaidāma no +2 grādiem vietām austrumu novados līdz +10 grādiem Kurzemes piekrastē; pēcpusdienā gaiss iesils līdz +17..+21 grādam.
Svētdien mākoņu kļūs vairāk un vietām īslaicīgi līs, gaisa temperatūra pakāpies grādu augstāk. Pirmdien laiks būs sauss un saulains, pūtīs lēns austrumu vējš, no rīta dažviet Vidzemē termometra stabiņš noslīdēs līdz +1 grādam, pēcpusdienā gaisa temperatūra nepārsniegs +20 grādus.
Atbilstoši pašreizējām prognozēm otrdien, 19.septembrī, gaiss sasils līdz +21..+26 grādiem, turpmākajās dienās maksimālā temperatūra gaidāma galvenokārt +17..+23 grādu robežās, arī naktis būs rudenim neraksturīgi siltas. Valdošais būs dienvidrietumu vējš, kas brīžiem kļūs brāzmains, un palaikam gaidāms lietus, iespējamas arī pērkona lietusgāzes.