2024.gada 3. maijs

Gints, Uvis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 18.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 18.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir Latvijas ēnu ekonomikas rādītāji? Kāpēc šoruden augs cena kartupeļiem? Un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?

Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam un pašlaik tas ir par 2,6 procentpunktiem lielāks, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un saskaņošanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam pasākumu izpildi". Finanšu ministrija  ziņojumā norāda, ka Latvijas ēnu ekonomikas rādītājs ir pietuvojies Eiropas valstu vidējam rādītājam un pašlaik tas ir par 2,6 procentpunktiem lielāks. Vienlaikus ministrijā atzīst, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vēl joprojām ir augsts salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Tādēļ tiks turpināta ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu īstenošana.

Turpinot Latvijā nenogurstoši palīdzēt Ukrainas armijai, "Ganta fonds" gatavo cīnītājiem ļoti vajadzīgu atbalstu – mobilo zobārstniecības busiņu. Dažāda veida instrumentus un materiālus šim mērķim ziedojuši daudzi Latvijas zobārsti. Kabinets ierīkots kravas automašīnā, kura sagādāta ar Zviedrijas fonda palīdzību. Tas ir mobilais kabinets, kas paredzēts piefrontes līnijām, vietās, kur nāk uz atpūtu karavīri. Busiņš brauks uz turieni. Tas nebūs vienai konkrētai vienībai, to pārvaldīs fonds, kurš koordinēs zobārstniecības busiņa pārvietošanos. Kopumā busiņš un aprīkojums izmaksā ap 40–50 tūkstoš eiro.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pastiprinājis spiedienu uz Vāciju, lai tā palielinātu savu aizsardzības budžetu. Viņš norāda, ka aukstā kara laikā, kad pie varas atradās Konrāds Adenauers vai Villijs Brants, izdevumi aizsardzībai bija no 3 līdz 4% no ekonomikas produkcijas apjoma. Stoltenbergs atzīmē, ka arī viņa dzimtajā Norvēģijā situācija ir līdzīga. Toreiz valstīm tas izdevās, un tagad tas ir jāizdara vēlreiz. Stoltenbergs atgādināja NATO samitā Viļņā jūlijā pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru 2% no iekšzemes kopprodukta militāriem izdevumiem ir minimums, taču Berlīnei joprojām nav izdevies sasniegt šo mērķi.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apsūdzējis Eiropas Savienību, ka tā attālinās no Turcijas, kuras centieni pievienoties blokam ir apstājušies. Erdogans panāca, ka Brisele apsolīja atsākt 2005.gadā sāktās sarunas par dalību apmaiņā pret Zviedrijas pievienošanās NATO bloķēšanas atcelšanu. Šī mēneša sākumā ES paplašināšanās komisārs Olivers Varhelji devās uz Turciju, norādot, ka dalībai ir "milzīgs potenciāls", taču blokam pirms sarunu atsākšanas ir nepieciešams redzēt rīcību cilvēktiesību jautājumos. Uz to Erdogans paziņojis, ka Eiropas Savienība cenšas no Turcijas distancēties, tāpēc tā veikšot savu situācijas novērtējumu, un varētu izvēlēties arī citu virzienu.

Polija no svētdienas aizliegusi iebraukt savā teritorijā Krievijā reģistrētiem vieglajiem automobiļiem.  Jau vēstīts, ka no otrdienas personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt ES caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām. Arī Lietuva otrdien paziņoja, ka caur robežkontroles punktiem valstī vairs netiks ielaistas automašīnas ar Krievijas numurzīmēm, bet Igaunijā attiecīgs aizliegums stājās spēkā trešdien. Arī Somija pieņēmusi šādu lēmumu, aizliegumam stājoties spēkā no sestdienas.

Turpinām ziņas

Kartupeļu raža šogad ir labāka nekā pērn, secinājuši audzētāji. Vienlaikus izaicinājumus radījusi ražas novākšana lietavu dēļ. Tāpēc audzētāji šajās dienās aktīvi vāc kartupeļu ražu, kuru daudzās saimniecībās šogad nāksies vairāk žāvēt. Kartupeļu cenu nosaka uzpircējs, bet, kāpjot minerālmēslu un citām izmaksām, cena šajā sezonā ir pieaugusi un kāps arī šogad, jo novākto ražu nāksies vairāk apžāvēt pirms glabāšanas. Patlaban kartupeļu cena vairumtirdzniecībā ir ap 27 centi par kilogramu.

Tikmēr lielgraudu krusa, kas Latviju piemeklēja augusta sākumā, vairākiem lauksaimniekiem tagad nozīmē dzīvi lielos parādos. Īpaši grūtas būs nākamās sezonas mazajām saimniecībām, kuras savus labības laukus nebija apdrošinājušas.  Cerība uz atbalstu no valsts ir, bet, kā norāda lauksaimnieki, līdz šim atbildes uz iesniegumiem nav saņēmtas. Lauku atbalsta dienestā skaidro, ka pašlaik zemniekiem ir trīs iespējas. Var pieteikties kompensācijai par sala nodarīto postu; platību maksājumam par sausumā cietušajiem laukiem; un ēku modernizācijas investīciju projektam, kurā var pieteikt vētrā cietušās ēkas. Savukārt tiem, kuri riskējuši un labības lauki šosezon bija bez apdrošināšanas, visticamāk, jātiek galā saviem spēkiem.

Un vēl

Šonedēļ Latvijā gaisa temperatūra brīžiem sasniegs +24..+27 grādus, prognozē sinoptiķi. Laikapstākļus galvenokārt noteiks cikloni, kas atradīsies Eiropas ziemeļrietumos, tādēļ brīžiem gaidāms lietus un brāzmains vējš, visbiežāk tas pūtīs no dienvidiem. Pirmā plašā nokrišņu zona Latviju no rietumiem šķērsos otrdien, vietām iespējamas pērkona lietusgāzes. Gaisa temperatūra naktīs pārsvarā nenoslīdēs zem +10 grādiem. Pēcpusdienās gaiss iesils līdz +17..+24 grādiem, otrdien valsts centrālajā un austrumu daļā termometra stabiņš var pakāpties līdz +26 grādiem, piektdien un sestdien - vēl par grādu augstāk. Līdz ar to gaidāmi siltuma rekordi.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Turku būvniekus nepielaiž Rail Baltic darbiem; Jēkabpilī trešdien būs slēgts Pasta ielas posms; un Nedēļas nogalē sāksies astronomiskais rudens.

Turcijas uzņēmumu apvienību, kas piedāvāja "Rail Baltica" sliežu trasi uzcelt krietni lētāk, izslēdza no iepirkuma pēc Valsts drošības dienesta rekomendācijas. Kas bijis pretenziju pamatā, netiek atklāts. Pagājušajā nedēļā noslēdzās iepirkums par jaunā sliežu ceļa "Rail Baltica" pamata trases būvēšanu. Tiesības slēgt līgumu ieguva franču, poļu un itāļu kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena ir 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu eiro zemāku cenu finālā noraidīts kā neatbilstošs. LTV raidījums "De facto" noskaidrojis, ka viena no Turcijas būvfirmām bieži pildījusi Krievijas kompāniju pasūtījumus, tajā skaitā pašlaik pēc "Rosatom" pasūtījuma ceļ pirmo atomelektrostaciju Turcijā. Turki lēmumu apstrīdējuši. 

Jaunais aizsardzības ministrs Andris Sprūds savā pirmajā darba vizītē apmeklēja Suvalkus, Polijā. Svētdien vizītes laikā ministrs tikās ar Polijas aizsardzības ministru Mariušu Blaščaku. Abu valstu amatpersonas pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar turpmāku drošības stiprināšanu reģionā. Kopš 2021. gada Polija un Baltijas valstis pastiprināti sargā austrumu robežu no hibrīduzbrukumiem, garantējot NATO austruma flanga aizsardzību. Latvija un Polija ir stratēģiski partneri, kurus vieno ilggadēja sadarbība aizsardzības jomā.

Nacionālās bibliotēkas ēkas jeb Gaismas pils fasāde uzkrājusi pamatīgu netīrības slāni, un to izteikti var redzēt pat no tālienes, taču ne vien nav līdzekļu mazgāšanai, bet nolemts šādu pilna cikla mazgāšanu no jumta kores līdz pamatiem neveikt vairs vispār, - vēsta raidījums “360TV ZIŅneši”. Gaismas pils fasāde ir mazgāta tikai vienu reizi, 2016.gadā, un tas izmaksāja 117 tūkstošus eiro. Nacionālajā bibliotēkā uzsver, ka tas tolaik noticis pēc mediju spiediena, jo patiesībā fasādes simtprocentīga mazgāšana neesot bijusi vajadzīga. Ir pagājuši septiņi gadi kopš pēdējās mazgāšanas, un Gaismas pils apsaimniekotāji lēmuši, ka līdzīgi kā baznīcu torņus un metāliskās statujas nemazgā, turpmāk nemazgāšot arī bibliotēkas ēkas ārieni. Savukārt caurredzamos stikla paneļus mazgājot reizi gadā, pavasarī. 

Krievija, visticamāk, šoziem atkal bombardēs Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, teikts britu militārā izlūkdienesta jaunākajā ziņojumā. No 2022.gada oktobra līdz 2023.gada martam Krievija veica triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Tie galvenokārt tika veikti, izmantojot no lidmašīnām palaižamās spārnotās raķetes. Publisko avotu informācija liecina, ka kopš 2023.gada aprīļa ir samazinājušies no lidmašīnām palaižamo spārnoto raķešu izlietošanas tempi, vienlaikus Krievijas vadība apgalvo, ka ir palielinājušies to ražošanas apjomi. Tādējādi Krievijai, šķiet, ir izdevies izveidot ievērojamus šo raķešu krājumus. Pastāv reāla iespēja, ka šie ieroči ziemā atkal tiks izmantoti pret Ukrainas infrastruktūru.

Radikālās klimata aktīvistu organizācijas "Letzte Generation" ("Pēdējā paaudze") aktīvisti svētdien apķēpājuši Brandenburgas vārtus ar oranžu krāsu. Ar krāsu apsmidzinātas visas sešas vārtu kolonnas. "Pēdējā paaudze" paziņoja, ka aktīvisti izmantojuši ugunsdzēšamos aparātus, lai apsmidzinātu Brandenburgas vārtus, kas ir viens no pazīstamākajiem Berlīnes un visas Vācijas simboliem. Oranžā krāsa tika izsmidzināta arī laukumā pie Brandenburgas vārtiem. Laukums bija noklāts ar oranžiem pēdu nospiedumiem. Organizācija paziņojusi, ka no šodienas aktīvisti Berlīnē bloķēs ielas. "Pēdējā paaudze" pieprasa izveidot sabiedrisko padomi, lai izstrādātu pasākumus fosilā kurināmā, piemēram, naftas, ogļu un gāzes izmantošanas pārtraukšanai līdz 2030.gadam.

ASV dzīvojošā Aina Biruta Blake, dodoties mūžībā, Latvijas jauniešu izglītībai novēlējusi 200 tūkstoši ASV dolārus jeb 187 tūkstoši 483 eiro, informē nodibinājums "Vītolu fonds". Šobrīd nav zināms, cik stipendiju par šo summu tiks izmaksāts un kāds būs to lielums. Ziedotāja 1926.gadā dzimusi Rīgā, bet lielāko daļu dzīves aizvadījusi ASV, kur atradusi patvērumu pēc Otrā pasaules kara. Ilgus gadus viņa darbojusies un vadījusi organizācijas, kas rūpējas par bez pajumtes palikušiem dzīvniekiem. Ziedotāja rūpējusies arī par latvietības saglabāšanu svešumā, aktīvi lietojot latviešu valodu saziņā ar saviem tuvajiem, kā arī pasūtot latviešu grāmatas un periodiku

Turpinām ziņas

Trešdien, 20.septembrī, Jēkabpilī satiksmei būs slēgts Pasta ielas posms no Zaļās ielas līdz Jēkaba ielai. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka ierobežojumi satiksmes kustībā noteikti saistībā ar bīstamu koku zāģēšanas darbiem. Koku zāģēšana notiks no desmitiem līdz pieciem pēcpusdienā. Šajā periodā konkrētajā Pasta ielas posmā nekursēs arī sabiedriskais transports. 5. un 8.maršruta autobusi tiks novirzīti pa Brīvības ielu virzienā uz poliklīniku un ģimnāziju un pa Andreja Pormaļa ielu virzienā uz centru.

Vēlmē nezaudēt ieroču nēsāšanas atļauju vairāki desmiti Latvijas nepilsoņu steidz naturalizēties Latvijas pilsonībā. Tā kā no pirmā septembra stājies spēkā likums, kas liedz Latvijas nepilsoņiem turēt īpašumā un lietot sporta un medību ieročus, arī gāzes ieročus un kolekcijai domātos, tad nepilsoņiem atlikušas divas iespējas - vai nu šaušanu veikt tikai licencētās šautuvēs vai kļūt par Latvijas pilsoni. Pērn pieņemtie grozījumi ieroču aprites likumā, kas spēkā stājušies šomēnes, daļai nepilsoņu izrādījusies liela motivācija naturalizēties. Statistika liecina, ka 40 nepilsoņu šajā laikā naturalizējušies Latvijas pilsonībā un vēl 10 nepilsoņi ir procesā. Policijā norāda, ka vienpadsmit mēnešu laikā, kopš zināms par grozījumiem likumā, konfliktu ar medniekiem un sportistiem neesot bijis. No vairāk nekā tūkstoš 200 ieroču īpašnieku, kurus ietekmē likuma grozījumi, tikai trīs nepilsoņi nav izpildījuši likuma prasības. Valsts policija veic darbības, lai atņemtu šos ieročus un, iespējams, sauktu šīs trīs personas pie kriminālatbildības. Visi pārējie ieroči ir pārreģistrēti uz citām personām vai nodoti policijai iznīcināšanai.

Un vēl

Sestdien, 23.septembrī, pulksten 9.50 būs rudens ekvinokcija - Zemes ziemeļu puslodē iestāsies astronomiskais rudens. Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām. Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par 11 minūtēm pārsniegs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī, liecina portālā "timeanddate.com" pieejamie dati.

Meteoroloģiskais jeb termālais rudens iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem. Dažās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens, iespējams, sācies 14.septembrī, jo no 14. līdz 18.septembrim diennakts vidējā gaisa temperatūra var būt zemāka par +15 grādiem. Citviet Latvijā līdz septembra beigām gaidāma meteoroloģiskās vasaras turpināšanās, iespējams valsts vēsturē vēlākais meteoroloģiskā rudens sākums.

Savukārt kalendārais rudens ik gadu sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī. Solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : Prognozē inflācijas samazināšanos ; Aizkrauklē darbu sācis ceļu būvtehniķis ; un Jēkabpilī šonedēļ hlorēs ūdenssistēmas.

Inflācija Latvijā turpinās samazināties, uzskata “Neatkarīgās” aptaujātie ekonomikas eksperti, un pastāv iespēja, ka šā gada beigās salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn patēriņa cenu indeksa kāpums būs sarucis pat līdz 1%. Salīdzinājumam – pērnā gada izskaņā šis pieauguma temps bija ap 20%. Komentējot Latvijas cenu izmaiņu tendences, šādu secinājumu pauž “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, gada beigās inflācija varētu sarukt līdz 1-2% līmenim, turklāt nākamajā gadā patēriņa cenu pieauguma temps varētu samazināties vēl vairāk. To, ka inflācija saruks, uzskata arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš kopējo situācijas virzību vērtē diezgan līdzīgi kā Strautiņš, turklāt arī ar piebildi, ka nākamgad inflācija varētu turpināt sarukt. Eksperti uzskata, ka ir pamats gaidīt arī pārtikas cenu tālāku krišanos. 

"Jaunās vienotības" politiķes Evikas Siliņas vadītā valdība varētu nostrādāt gadu vai pusotra, intervijā Latvijas Radio prognozēja Saeimas opozīcijā esošās partijas "Stabilitātei" līderis Aleksejs Rosļikovs. Viņš uzskata, ka Siliņa par premjerministri ir nozīmēta kā pagaidu risinājums, lai iznestu visu smagumu, kas saistīts ar gaidāmo nepopulāro lēmumu pieņemšanu attiecībā uz nodokļiem, bēgļiem un tarifiem. Viņš arī izteica prognozi, ka nākamo valdību varētu vadīt Zaļo un zemnieku savienība. 

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Zigmunds Orlovskis Latvijā uzsācis unikālu pētījumu, lai noskaidrotu, vai un kā augi savā starpā sazinās un kā viens otram nodod nepieciešamo informāciju. Teju visi pasaules augi savā starpā ir saslēgti vienotā tīklā, ko var saukt par pazemes sēņu internetu. Ar šī tīkla palīdzību augi viens otru informē par dažādu kaitēkļu parādīšanos, ļaujot jau laicīgi pārējiem labāk tam sagatavoties. To var saukt par augu ķīmisko valodu. Lai arī sākotnēji tas varētu izklausīties pēc zinātniskās fantastikas, tā nebūt nav. Pētījumi iepriekš rādījuši, ka 90% pasaules augu savā starpā ir saistīti ar mikorizas sēņu tīklu, kas palīdz augiem uzsūkt ūdeni un barības vielas. Lai veiktu pētījumu, Orlovskis izveidojis burkānu sakņu tīklu ar mikorizu. Ja izdosies pierādīt, ka augi caur pazemes sēņu tīklu spēj nosūtīt viens otram signālus, tas nākotnē varētu būt milzīgs ieguvums kultūraugu un ekonomiski nozīmīgu kokaugu audzētājiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ASV telekanālam CBS izsakoties par Ukrainas pretuzbrukumu, sacīja, ka ir jāiet uz priekšu un ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nedrīkst dot atelpu. Zelenskis atzina, ka pretuzbrukuma progress ir lēns, bet atbilstoši viņa teiktajam karaspēks turpina kustību uz priekšu. Šobrīd frontes līnija ir pārvērtusies par artilērijas dueli, kurā krievi un ukraiņi izšauj 40 tūkstoši šāviņu dienā.

ASV lielpilsētā Ņujorkā šonedēļ norisināsies ANO Ģenerālā asambleja, pulcējot virkni ietekmīgu valstu līderu. Lai gan asambleju šogad izlaidīs Francijas, Lielbritānijas, Krievijas un Ķīnas līderi, klātesoši solās būt ASV, Ukrainas, Izraēlas un Turcijas pārstāvji. Liela uzmanība tiks pievērsta arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kurš uzrunās sanākušos. Klimata krīze un karš Ukrainā šonedēļ būs nozīmīgi ANO temati, kad ap 150 valstu līderi un pārstāvji no visas pasaules rīt ieradīsies Ņujorkā, lai tiktos ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijā. 

Kanādas austrumu piekrasti piemeklējusi spēcīga vētra. Atlantiskā vētra ar nosaukumu "Lī" plosījās Jaunanglijas un Kanādas Atlantijas okeāna piekrastes apgabalos. Vētrā tika izgāzti neskaitāmi koki, applūdināti ceļi un vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku tika atstāti bez elektrības apgādes. Viens cilvēks gājis bojā no krītoša koka. Neskaitāmas apdzīvotas salas nošķirtas no ārpasaules, jo prāmju kustība tika pilnībā pārtraukta. Arī reģiona lielākā lidosta Halifaksa pilnībā pārtrauca lidojumus. Tiek ziņots arī par vairākiem zemes nogruvumiem.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada pašvaldības Saimnieciskās nodaļas ceļu būvtehniķa pienākumus sācis pildīt Dāvis Briedis. Iepriekš šāda amata pašvaldībā nebija, tas izveidots, lai izpildītu Satiksmes ministrijas, "Latvijas Valsts ceļu" un Valsts kontroles prasības. Jaunajam speciālistam jāpārzina ceļu ekspluatācijas, autoceļu ikdienas un periodiskās uzturēšanas, autoceļu, ielu, tiltu uzturēšanas tehnoloģiju attīstības, satiksmes organizācijas jautājumi, jāizveido vienkāršo ceļu remontdarbu tāmes, darba uzdevumi un specifikācijas, jāveic novada pašvaldības iestāžu ceļa zīmju saskaņošana, ceļu, tiltu, caurteku, gājēju celiņu un ielu apgaismojuma uzraudzība vasaras un ziemas sezonā, jānodrošina novada pašvaldības ceļu dokumentācijas atbilstība normatīvajiem aktiem, un jāveic vēl citi darbi šai jomā.

Jēkabpils novada vispārizglītojošās skolas ir uzsākušas jauno mācību gadu. Jaunākie Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes apkopotie dati liecina, ka kopumā novada skolās mācīsies 4 tūkstoši 271 audzēknis. No iepriekš minētā audzēkņu kopskaita šogad skolas gaitas uzsāka 459 pirmo klašu skolēni. Savukārt novada pirmsskolas izglītības iestādes un pirmsskolas grupas kopumā apmeklēs tūkstoš 946 bērni. No tiem tūkstoš 166 ir bērni vecumā līdz 5 gadu vecumam un 780 bērni 5 gadu vecumā un vecāki. Visvairāk skolēnu – tūkstoš 507 mācās Jēkabpils 2.vidusskolā, savukārt vismazāk – Dignājas pamatskolā – 44.  

Pagājušās nedēļas nogalē Jēkabpils novada pansionātā "Jaunā muiža" svinīgi tika atklāta sensoru istaba. Pansionāta "Jaunā muiža" ierakstā sociālajā vietnē Facebook teikts, ka sensorā istaba ir kā maģiska, aizraujoša pasaule, kurā tiek attīstītas visas maņas - redze, oža, dzirde un tauste.  Istabā ir izvietota muzikāla ūdens gulta ar smaguma segu, optisko šķiedru griestu displejs, led projektors ar maināmiem diskiem jeb dažādiem attēliem, spīdošie paklāji, kas darbojas ar pieskārieniem un spīdošas gaismas šķiedras. Savukārt patīkamai, smaržīgai gaisotnei darbojas aroma difuzors, ar pieejamiem 8 aromātiem pēc izvēles. Sensoro istabu ir iespēja apmeklēt gan klientiem, gan darbiniekiem. Tā ir vieta relaksācijai, stresa mazinājumam un mieram. 

Un vēl

SIA “Jēkabpils ūdens” informē, ka no šodienas līdz piektdienai tiek veikta ūdensapgādes sistēmas hlorēšana Jēkabpilī un Ābeļu ciemā. Šādi pasākumi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība", notiek regulāri. SIA "Jēkabpils ūdens" lūdz visus Jēkabpils pilsētas un Ābeļu pagasta Brodu ciema patērētājus šonedēļ - ūdens dezinfekcijas periodā - uzturā lietot tikai vārītu ūdeni.




Atstājiet komentāru