Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 27.septembrī
- 27 septembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ārkārtas situācijas novēršanai veselības nozarē piešķir 33 miljonus eiro; Skolēniem ir tiesības mainīt izvēlētās svešvalodas apguvi; un Mājsaimniecības var pieteikties atbalstam granulu katlu iegādei.
Valdība vakar atbalstīja 33,3 miljonu eiro piešķiršanu ārkārtas situācijas novēršanai veselības nozarē. Veselības ministrija uzsver, ka līdzekļi nepieciešami, lai novērstu ārkārtas situāciju veselības nozares pakalpojumu pieejamībā un nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību. Minētā summa ir daļa no 41,3 miljoniem eiro, par kuru piešķiršanu nozarei valdība lēma septembra sākumā.
Gaidāmais 275 miljonu eiro budžeta palielinājums nākamgad apliecina, ka veselības nozare valdībai ir viena no prioritātēm, norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri. Starp 2024.gada finansējuma prioritātēm veselības jomā Abu Meri minēja cilvēkresursu attīstību, kas ietver ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu, uzlabojot darba samaksas konkurētspēju. Šim nolūkam nepieciešami vairāk nekā 62 miljoni eiro un investīcijas veselības jomas izglītības jomā vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā. Vēl veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai plānots virzīt vairāk nekā 127 miljonus eiro. Starp būtiskākajām pozīcijām ir sekundārās ambulatorās aprūpes rindu mazināšana, primārās veselības aprūpes stiprināšana un sadarbības ar sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem stiprināšana, kā arī slimnīcu gultasdienu tarifu pārskatīšana.
Nākamgad mikrouzņēmumiem varētu noteikt vienotu likmi 25%, kā arī celt akcīzes nodokli tabakai un alkoholam un noteikt kredītiestādēm pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli avansā, paredz valdībā apstiprinātais Finanšu ministrijas ziņojums par nodokļu politiku. Mikrouzņēmumiem plāno vienotu nodokļa likmi – 25%, budžets zaudētu 340 tūkstoši eiro. Plāno celt akcīzi dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto Speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās. Plāno celt akcīzi arī alkoholam, tabakas produktiem un tabakas aizstājējproduktiem. Plānots, ka akcīzes nodokļu celšana 3 gados palielinās ieņēmumus par 92 miljoniem eiro. No azartspēļu nodokļa likmju izmaiņām plāno iegūt 5,2 miljonus eiro. Nākamgad plāno noteikt arī bankām pienākumu maksāt nodokli avansā. Plānots, ka par PVN maksātāju varēs nereģistrēties ar apgrozījumu līdz 50 tūkstoši eiro. Ar nodokli neapliks darbadevēju maksu par darbinieku izglītību. Tāpat arī ar nodokli neapliekamo kompensāciju par attālināto darbu cels līdz 40 eiro.
Pēkšņos plūdos Meksikas rietumos ir gājuši bojā vismaz septiņi cilvēki. Plūdi piemeklēja Autlanas de Navarro pašvaldību Halisko štata dienvidrietumos. Tajos arī pazuduši bez vēsts deviņi cilvēki, bet trīs ir izglābti. Uz notikuma vietu ir nosūtīti glābēji ar meklēšanas suņiem un droniem. Meksikas varas iestādes informē, ka pēkšņo plūdu cēlonis bija strauja ūdens līmeņa celšanās Elhalokotes upē, kas izgāja no krastiem. Plūdi izraisīja zemes noslīdeņus, kas nodarīja postījumus vairākām mājām un tiltiem.
Piecdesmit reisi uz un no Getvikas lidostas tika atcelti vai novirzīti, un daudzi citi reisi tika aizkavēti līdz pat septiņām stundām, ziņo The Independent. Covid uzliesmojums izraisījis jau trešo gaisa satiksmes kontroles aizkavešānu Londonas Getvikas lidostā šomēnes. The Independent vēsta, ka lielais darbinieku slimību skaits ir samazinājis lidojumu plūsmu uz pasaulē noslogotākā skrejceļa. Piecdesmit reisi uz un no lidostas tika atcelti vai novirzīti, un daudzi citi reisi tika aizkavēti līdz pat septiņām stundām - pēc aptuvenām aplēsēm, aptuveni 8 tūkstoši pasažieru ir saskārušies ar COVID sagādātajām neērtībām.
Turpinām ziņas
Lietuvas robežsargi turpina palīdzēt Latvijai, kas saskaras ar pastiprinātu migrantu spiedienu uz robežas ar Baltkrieviju, un vakar uz Latviju devās jau otrā Lietuvas robežsargu grupa, kurā ir 20 cilvēku. Šī grupa aizstās 17 Lietuvas robežsargus, kuri jau divas nedēļas piedalās Latvijas un Baltkrievijas robežas sargāšānā. Tāpat kā iepriekš, Lietuvas robežsargi uz Latviju dodas dienesta automašīnās, ar ekipējumu un ieročiem. Latvijai palīdzēs robežsargi no Paģēģu un Viļņas robežsardzes vienībām, kā arī Speciālo operāciju nodaļas un Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas. Grupā ir arī seši kinologi ar dienesta suņiem. Plānots, ka viņi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas strādās vismaz divas nedēļas.
Apgalvojums, ka skolēns nevarētu iegūt pamatizglītību, mainot otrās svešvalodas izvēli pamatskolas vecākajās klasēs, neatbilst patiesībai, vakar parlamentā uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga, noliedzot publiski izskanējušos apgalvojumus. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē viņa atgādināja, ka otrās svešvalodas apguve ir obligāta, bet izglītības iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās. Reinberga uzsvēra, ka konkrēti krievu valoda kā otrā svešvaloda nav obligāta, tās var būt arī citas svešvalodas. Vecākiem un bērniem ir tiesības vērsties pie skolas direktora ar aicinājumu mainīt piedāvāto otro svešvalodu. Tāpat Reinberga aicināja izglītības pārvaldes meklēt "elastīgus risinājumus" un ieklausīties vecākos un bērnos.
Un vēl
Centrālās finanšu un līgumu aģentūra sākusi pieņemt iesniegumus par Eiropas Savienības fondu atbalstu granulu apkures katlu uzstādīšanai mājsaimniecībās. Aģentūras izsludinātajā atklātajā projektu atlases trešajā uzsaukumā mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu uzlabošanai pieejami trīs miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Projektā ir iespējams papildus veikt arī apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi, saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam) iegādi un uzstādīšanu, elektrotīkla pieslēguma jaudas palielināšanu. Projektus aģentūrā var iesniegt īpašnieki - fiziskas un juridiskas personas - viendzīvokļa vai vairākdzīvokļu dzīvojamajām mājām pilsētu teritorijās, kur apsilde iepriekš veikta, izmantojot koksnes biomasas, piemēram, malkas apkuri. Projektā pieejamais ERAF finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 4 tūkstoši 400 eiro uz vienu projekta dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju un varēs segt līdz 70% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima noraida opozīcijas pieprasīto Čakšas demisiju; Tirgotājus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas pretrunīgi vērtē 1 un 2 centu izņemšanu no apgrozījuma; un Šodien sāksies ūdens līmeņa atjaunošana Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.
Saeima vakar ārkārtas sēdē noraidīja opozīciju partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Apvienotā saraksta" deputātu iesniegto lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai. Debatēs Ainārs Šlesers teica, ka demisijas pieprasījums iesniegts saistībā ar sabiedrībā sašutumu izraisošajiem Valsts izglītības un satura centra metodiskajiem materiāliem "Seksuālā izglītība - jautājumi un atbildes". Politiķis akcentēja, ka no 18 gadu vecuma katrs var dzīvot kā grib, bet jautājumiem, kas dzimumaudzināšanā tiek mācīti četru un septiņu gadu vecumā, ir jābūt saskaņotiem ar vecākiem, un šādā vecumā nevajadzētu nākt ar audzināšanu par seksuālajām minoritātem un iespējamo piederību kādai no tām.
Valdība otrdien, izskatot un apstiprinot nozaru ministriju prioritāro pasākumu valsts budžeta pieprasījumus, atbalstīja papildu 13,6 miljonu eiro piešķīrumu Kultūras ministrijas atbildības jomām. Kultūras nozarei 2024.gadā piešķirts papildu gandrīz 8,1 miljons eiro, savukārt mediju politikai - 5,5 miljoni eiro.
Starp Baltijas valstīm vismazāk iedzīvotāju ar brīvi pieejamiem finanšu līdzekļiem ieguldījumu veikšanai ir Igaunijā, kamēr Latvijā to ir visvairāk. To, ka nav papildu līdzekļu, ko ieguldīt, atzinuši 28% respondentu Igaunijā, 24% - Lietuvā, 23% - Latvijā. Aptaujas veicēji norāda, ka šādi rezultāti varētu būt skaidrojami ar to, ka tieši Igaunijā un Lietuvā līdz šim fiksēta lielāka interese par noguldījumiem termiņdepozītos un finanšu uzkrāšanas rīkiem kopumā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa līdzekļu jau ir investēti, tādēļ arī nav vairs papildu finanšu, ko investēt. Tikmēr Latvijā plašākā sabiedrības daļa brīvos līdzekļus glabā norēķinu kontos. Analizējot Latvijas respondentu atbildes, secināts, ka vismazākā sabiedrības daļa ar brīviem finanšu līdzekļiem dzīvo Latgalē un Vidzemē, savukārt rīdziniekiem tie pieejami visbiežāk. Aptaujas dati arī liecina, ka Latvijā biežāk par ilgtspējīgu ieguldījumu veikšanu domā sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem un rīdzinieki.
Krievija cer saredzēt plaisas starptautiskās sabiedrības vienotībā un ticībā Ukrainas uzvarai, intervijā britu raidkorporācijas BBC sarunu šovam "HardTalk" izteikusies Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Latvijas kaimiņvalsts valdības vadītāja arī atzīmēja, ka Igaunija nevēlas okupācijas, masu deportāciju un igauņu slepkavību atkārtošanos. Līdz ar to Igaunijas aizsardzība sākas Ukrainā, jo tur notiek cīņa ar Igaunijas ienaidnieku.
Rumānija plāno no ASV iegādāties 48 reaktīvos iznīcinātājus F-35, pavēstījusi Rumānijas Aizsardzības ministrija. Tā parlamentam vakar lūdza apstiprināt pirmo 32 lidmašīnu iegādi par 6,5 miljardiem dolāru (6,13 miljardiem eiro). Vēl viena 16 lidmašīnu grupa tiks iegādāta vēlāk. Kā liecina Rumānijas mediju aplēses, tā ir visdārgākā bruņojuma iegāde valsts bruņoto spēku vēsturē.
Turpinām ziņas
Tirgotājus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas pretrunīgi vērtē Latvijas Bankas ieceri par 1 un 2 eiro centu izņemšanu no aprites. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija piedāvājumu uzskata par loģisku, kamēr Latvijas Tirgotāju asociācija iebilst. Viena un divu eiro centu monētas no aprites varētu pazust tuvāko gadu laikā. Par atteikšanos no viena un divu eiro centu monētām runā jau vairākus gadus. Latvijas Banka izstrādājusi likuma projektu, kas paredz, ka, maksājot ar skaidru naudu, pirkuma gala summu noapaļos līdz 5 centiem. Tas attiektos tikai uz skaidras naudas maksājumiem un, jāņem vērā, ka uz kopējo pirkumu, nevis precēm atsevišķi. Tas nozīmē, ka, ja pirkuma gala summa ir 92 centi, būtu jāmaksā 90 centi, bet ja gala summa būtu 93 centi, tad pie kases jāmaksā 95 centi.
Vēl līdz oktobra sākumam valstī norisinās militārās mācības "Namejs 2023". Pirmo reizi šajās mācībās pašvaldību civilās aizsardzības komiteju pārstāvji mācās kopā ar bruņotajiem spēkiem, proti, izspēlētās apaļā galda mācībās mēģina saprast, kā dažādu apdraudējumu gadījumā pašvaldības varētu atbalstīt militāros spēkus un vietējos iedzīvotājus. Šo mācību galvenais mērķis ir veicināt sadarbību krīzes situācijā.
Veidojot 2024. gada valsts budžetu, plānots atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) biedrību un nodibinājumu noteikto maksu par dalību sporta sacensībās un nodarbībās. Pašlaik ar PVN neapliek sporta izglītību bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ja to piedāvā izglītības iestāde, kura ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā. Tomēr pakalpojumus sportā nodrošina ne tikai reģistrētās izglītības iestādes, bet arī biedrības, kas saņēmušas licenci pašvaldībā. Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai izstrādāt izmaiņas likumā, nosakot, ka ar PVN neapliek biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas organizācijas maksu par dalību tās rīkotajos sporta pasākumos, ja sacensību vai nodarbību mērķis nav gūt papildu ienākumus.
Un vēl
Šodien pēcpusdienā Pļaviņu HES ūdenskrātuvē sāksies pakāpeniska ūdens līmeņa atjaunošana, jo ir pabeigti hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbi ūdenslīmeņa mainīgajā zonā. Trīs dienu laikā, 30.septembrī ūdenskrātuvē būs sasniegts normāls ikdienas ekspluatācijas ūdenslīmenis, kas būs augstāks par 69,45 metriem (m) Latvijas normālā augstuma sistēmā (LAS). Ūdenskrātuves piepildīšanas ātrums būs atkarīgs no ūdens pieteces upē un pieprasījuma elektroenerģijas tirgū.
Jau vēstīts, ka Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanas laikā notika Pļaviņu HES augšas bjefa balstu un atbalstsienu atjaunošanas projekta otrās kārtas hidrotehnisko būvju konstrukciju atjaunošanas darbi - bojāto dzelzsbetona virsmu atjaunošana mainīgajā un zemūdens līmeņa zonā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Apgabaltiesa Lembergam piespriež 4 gadus cietumā; No 1.oktobra būs izmaiņas reģionālo autobusu maršrutos Jēkabpilī, Aizkrauklē un Koknesē; un Kādas ir sinoptiķu prognozes nākamajai nedēļai?
Pēc 14 gadus ilgušas tiesāšanās otrās instances tiesa – Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja spriedumu Aivara Lemberga tiesas prāvā, Lembergam piesprieda četrus gadus cietumā un mantas konfiskāciju. Lemberga soda izciešanas laikā tiks ieskaitīts iepriekš ieslodzījumā, kā arī mājas arestā pavadītais laiks. Kopumā Lembergs apcietinājumā un mājas arestā no 2007. gada marta līdz 2008. gada februārim pavadījis 11 mēnešus un 9 dienas. Lembergs atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā, neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā. Savukārt par nevainīgu Lembergs atzīts apsūdzībās par savu īpašumu slēpšanu, lēmumu pieņemšanu, atrodoties interešu konfliktā, un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Tiesa arī nolēma pēc sprieduma stāšanās spēkā atcelt Lembergam noteikto drošības līdzekli – drošības naudu un liegumu pildīt Ventspils mēra amatu.
Saskaņā ar spriedumu Lembergam arī konfiscēs arestētos īpašumus – vairākus ārvalstīs, tajā skaitā Šveicē, Bahamās, Britu Virdžīnās, Lielbritānijā, Nīderlandes Antiļās reģistrēto uzņēmumu daļas. Konfiscēti arī vairāki transportlīdzekļi, tajā skaitā laivas. Tāpat šajā sarakstā ir vērtīgas aproču pogas, vairāki nekustamie īpašumi, to vidū īpašumi Puzes un Ugāles pagastos, arī Rīgā. Sagaidot pilno tiesas spriedumu, kas būs pieejams 11. novembrī, Lembergam būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.
Slimības jeb darbnespējas lapu regulējums Latvijā ir jāpadara līdzīgs citās Baltijas valstīs esošajam vai jāsaglabā pašreizējā sistēma ar nosacījumu, ka valsts ir spējīga nodrošināt slimības lapu došanu tikai tiem, kuriem tas ir nepieciešams, tā intervijā latvijas televīzijā sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite. Viņš pauda, ka aicinājums mainīt slimības lapu regulējumu izriet no aicinājuma sakārtot virsstundu regulējumu, jo bieži vien virsstundas darba devējiem nākas maksāt darbiniekiem, kuriem jāaizvieto kāds kolēģis, kurš atrodas uz slimības lapas. Darba devēji prasa slimības lapu regulējumu Latvijā mainīt uz līdzīgi kā Igaunijā, kur darba ņēmējs uz sava rēķina atver pirmās trīs slimības lapas dienas, nevis, kā tas šobrīd ir Latvijā, vienu dienu. Tāpat darba devēji aicina samazināt arī darba devēja apmaksāto slimības lapas dienu skaitu.
Ja atkārtoti nenotiks aizķeršanās ar naudas līdzekļu nonākšanu līdz Latvijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, iespējams, līdz nākamās nedēļas beigām varētu izmaksāt pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensiju saņēmējiem. Aģentūra ir saņēmusi informāciju no Krievijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, ka no korespondentbankas atgūti līdzekļi un šonedēļ tiks veikts atkārtots pārskaitījums.
Jau ziņots, ka Krievijas pensiju izmaksa par šī gada trešo ceturksni kavēsies, jo nav saņemti naudas līdzekļi no Krievijas Federācijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda.
Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viņa dēli Ēriks un Donalds juniors ir īstenojuši krāpšanu, gadiem ilgi uzpūšot ģimenes uzņēmuma "Trump Organization" nekustamo īpašumu un finansiālo aktīvu vērtību, tā lēmis Ņujorkas tiesnesis Arturs Engorons. Šis tiesneša spriedums ir neveiksme Trampam pirms prāvas civillietā, kuru paredzēts sākt pirmdien, un daļēja uzvara Ņujorkas štata ģenerālprokurorei Letišai Džeimsai, kura ir apsūdzējusi Trampu, viņa abus vecākos dēlus un citas "Trump Organization" amatpersonas nepatiesas informācijas sniegšanā nodokļu iestādēm, kredītiestādēm un apdrošinātājiem, gadiem ilgi īstenojot shēmu, kurā tika uzpūsta īpašumu vērtība.
Apsardzes pavadībā Nacionālajā muzejā Čehijas galvaspilsētā Prāgā nogādātas unikālās Vestonices Venēras un tā dēvētā Brno medicīnas cilvēka skulptūras. Šķietami necilie cilvēku atveidi ir nenovērtējami, jo tiek uzskatīti par pirmajiem tēlniecības paraugiem pasaulē. Vestonices Venēru arheologi 1925. gadā atrada aizvēsturiska pavarda paliekās mamutu mednieku apmetnē Čehijas dienvidaustrumu daļā kopā ar akmens darbarīkiem un dzīvnieku kauliem. 11,5 centimetrus garā figūriņa radīta pirms apmēram 29 tūkstošiem gadu un tiek uzskatīta par pasaulē pirmo keramikas skulptūru. Tā parasti atrodas muzeju glabātuvēs un tiek izstādīta neregulāri. Ne mazāka vērtība ir cilvēka – kāda šamaņa – kapā atrastai vīrieša skulptūrai, kura sastāv no atsevišķām savienojamām daļām. Eksperti uzskata, ka tā ir vismaz 25 tūkstošus gadu sena un to senatnē, iespējams, izmantoja rituālās medicīniskās darbībās.
Turpinām ziņas
No 1. oktobra Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība izmaiņām četros reģionālo autobusu maršrutos Zemgalē, jo tiek slēgti daži pasažieru nepieprasīti reisi un nomainīta viena pietura maršruta kustības grafikā. Vienā no tiem - reģionālās nozīmes maršruta Jēkabpils–Aizkraukle divu reisu kustības grafikos turpmāk pieturas Gostiņi vietā būs pietura Gostiņi I – reisos pulksten 9.05 no Jēkabpils autoostas un pulksten 7.30 no Aizkraukles autoostas. Autobuss maršrutā brauc no pirmdienas līdz piektdienai un svētdienās. Plašāk par gaidāmajām izmaiņām lasiet Radio1 portālā.
Šogad oktobrī siltumenerģijas tarifi samazināsies 20 komersantiem, bet četriem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifi tika samazināti, tie nedaudz pieaugs. No oktobra apkures tarifs samazināsies arī Jēkabpilī un būs 63,61 eiro par megavatstundu pašreizējo 76,19 eiro par megavatstundu vietā. No oktobra apkures tarifs samazināsies arī Aizkrauklē, kur būs – 64,66 eiro par megavatstundu un Madonā, kur tas turpmāk būs 74,74 eiro par megavatstundu. Savukārt siltumenerģijas tarifu pieaugums gaidāms Koknesē, kur tas no oktobra būs 67,53 eiro par megavatstundu līdzšinējo 66,05 eiro par megavatstundu vietā.
Un vēl
Vēl ceturtdien un piektdien laiks Latvijā būs vasarīgi silts, bet brīvdienās pakāpeniski kļūs vēsāks un nākamnedēļ jau visā Latvijā iestāsies meteoroloģiskais rudens, liecina prognozes. Sestdien un svētdien būs vairāk mākoņu, mazāk saules, brīžiem nedaudz līs. Sestdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz 15...20 grādiem, bet svētdien vairs tikai līdz 13...17 grādiem. Arī naktis pakāpeniski kļūs vēsākas, bet salnas nav gaidāmas.
Nākamnedēļ laiku mūsu reģionā noteiks Atlantijas cikloni, tādēļ biežāk gaidāms lietus un brāzmains vējš. Arī gaisa temperatūra no nedēļas vidus, visticamāk, pazemināsies, pēcpusdienās vietām vairs nesasniedzot pat 10 grādu atzīmi. Meteoroloģiskais rudens sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā temperatūra ir zem 15 grādu atzīmes. Līdz šim meteoroloģiskais rudens sācies lielā daļā Vidzemes un Kurzemes vidienē, bet nākamnedēļ tas notiks visā valstī. Visvēlāk rudens ieradīsies jūras piekrastē Kurzemē.