2024.gada 4. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 28.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 28.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents rosina bargāk sodīt par noziegumiem pret vlasti; Ar plašu pasākumu programmu atzīmēs Arhitektūras nedēļu; un Latvija pārņems jaunāko ES direktīvu par dzeramā ūdens kvalitāti.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai nosūtījis savu pirmo likumdošanas iniciatīvu, kas paredz ar grozījumiem Krimināllikuma sadaļā par noziegumiem pret valsti noteikt bargākus sodus. Prezidents piedāvā par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latvijas Republiku vērstu darbību noteikt sodu līdz 5 gadiem. Par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā prezidents ierosina noteikt sodu no viena gada līdz desmit gadiem. Pantā par neizpaužamu ziņo nodošanu ārvalstij ierosināts noteikt sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz desmit gadiem. Savukārt par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalstij ierosināts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divdesmit gadiem.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsludinātajā būvuzņēmumu cenu aptaujā par 57 kilometru gara žoga izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas saņemti četri piedāvājumi. Līdztekus šai cenu aptaujai “Nekustamie īpašumi” turpinot apzināt iepriekš paveikto un strādāt pie risinājumiem, kas ļautu tuvāko mēnešu laikā aktivizēt būvdarbus. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, 57 kilometrus garais robežas posms ir sadalīts četrās daļās. Uz divām darbu daļām pieteikumus iesnieguši visi četri būvuzņēmumi, savukārt uz pārējām divām pieteikumu skaits ir mazāks. Plānots, ka pieteikumu izvērtēšana noslēgsies pēc divām nedēļām, ja nebūs nepieciešami papildu skaidrojumi no pretendentiem. Savukārt līgumi ar uzvarētājiem varētu tikt noslēgti līdz novembra beigām. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

Latvijas Radio un Latvijas Televīzija kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto ieceri no 2026. gada sabiedriskajiem medijiem vairs neveidot saturu lielākās Latvijā dzīvojošās minoritātes – krievu – valodā. Sabiedriskie mediji uzskata, ka šāds lēmums ir diametrāli pretējs mērķim stiprināt informatīvās telpas drošību. Sabiedriskie mediji aicina politiķus stratēģiski gudri risināt sabiedrības saliedētības jautājumus. Mediji norāda: iecere koncepcijā iekļauta, neapspriežot to ar Latvijas Radio un Latvijas televīziju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un ekspertiem. Sabiedriskie mediji aicina Nacionālās drošības komisiju un Saeimu kopumā pārvērtēt valdības atbalstīto un parlamentā iesniegto koncepcijas projektu, precizējot sadaļu par Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanu, tajā skaitā svītrojot aizliegumu sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā.

Polijā arvien pieaugošu vēlētāju atbalstu pirms 15. oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ieguvusi galēji labējā partija "Konfederācija". Tās biedri ne tikai vairākkārt pauduši antisemītiskus, pret geju un lesbiešu kopienu un abortiem vērstus apgalvojumus, bet arī vērsušies pret Polijas līdz šim sniegto atbalstu Ukrainai. Pirms četriem gadiem notikušajās parlamenta vēlēšanās "Konfederācija" ieguva gandrīz 7% balsu, taču šogad atbalsts partijai ir divkāršojies, un septembrī par to būtu gatavi balsot 15% balsstiesīgo. Tādējādi partijai ir izredzes ierindoties trešajā vietā aiz līderpozīcijās esošajām – valstī jau valdošajām partijām. Politikas vērotāji spriež, ka tādā gadījumā "Konfederācija" kopā ar pašreiz reitingos  otrajā vietā esošo "Likums un taisnīgums" varētu izveidot koalīciju, kas vēl vairāk attālinātos no ES un NATO kopīgi realizētās politikas, kā arī varētu mazināt Polijas līdzšinējo atbalstu Ukrainai.

Šoruden vēlēšanas paredzētas arī Slovākijā. Eiropas Savienības galvenā amatpersona, kas atbild par digitālajiem jautājumiem, raksturojusi gaidāmās Slovākijas vēlēšanas kā “pārbaudes darbu”, lai novērtētu Eiropas vēlēšanu spējas aizsargāties pret Krievijas iejaukšanos, kura izmanto tiešsaistes dezinformācijas kampaņas, ko bieži dēvē par “daudzmiljonu eiro vērtu masu manipulāciju ieroci”, raksta Politico. Parlamenta vēlēšanas Slovākijā, kas paredzētas 30.septembrī,  guvušas zīmīgumu, ņemot vērā pretrunīgos jautājumus saistībā ar Krieviju un Ukrainu. Aptaujās vadošā partija, populistiskā Smer-SD, ko vada bijušais premjerministrs Roberts Fiko, ir par militārā atbalsta Ukrainai pārtraukšanu, tāpēc vēlēšanas ir izšķirošs pārbaudījums Slovākijas nostājai šajos jautājumos.

Turpinām ziņas

Latvijas Lielo pilsētu asociācija vienojusies ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini, ka nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļu Eiropas savienības fondu apguvē. Vakar tiekoties tika pārrunāti jautājumi par ministrijas iecerēm sadarbības veicināšanai ar valstspilsētām. Sarunās tika pārrunāti aktuālie jautājumi par nākamā gada budžeta veidošana un Eiropas Savienības fondu finansējuma apguves iespēju veicināšanu uzņēmējdarbības un reģiona ekonomiskai attīstībai. Lielo pilsētu vadītāji uzsvēra, ka reģiona attīstība ir balstīta uz daudzfunkcionālu pakalpojumu nodrošināšanu gan no pašvaldību, gan valsts puses, kas ietver ekonomisko attīstību, sociālo nodrošinājumu un iedzīvotāju drošību un nereti efektīvu rīcību kavē birokrātiski šķēršļi.

Ar plašu pasākumu programmu no 2. līdz 6. oktobrim tiks atzīmēta Arhitektūras nedēļa. Pasākumu sēriju noslēgs svinīgā apbalvošanas ceremonija 6. oktobrī "VEF Kvartāla" mākslas un kultūras telpā "Vasarnīca”. Arhitektūras nedēļa tiks atklāta pirmdien, 2. oktobrī, ar Arhitektūras dienu Daugavpilī. Visas nedēļas garumā un līdz 16. oktobrim, Vecrīgā, Torņa ielā 11, iepretim Arhitektu namam, būs aplūkojami visi 37 balvai pieteiktie objekti brīvdabas izstādē "Latvijas Arhitektūras Gada Balva 2023".

Un vēl

Arī Latvija pārņems jaunāko Eiropas Savienības direktīvu Par dzeramā ūdens kvalitāti, kurā ietverto pasākumu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību pret jebkādu dzeramā ūdens piesārņojuma nelabvēlīgu ietekmi, nodrošinot, ka dzeramais ūdens ir pilnvērtīgs un tīrs, kā arī veicināt pa krānu piegādātā dzeramā ūdens lietošanu. Jāuzsver, ka Latvijā ūdens jau tagad ir dross, jo spēkā ir prasības, kas noteic, ka dzeramā ūdens piegādātājiem jānodrošina atbilstošas kvalitātes dzeramais ūdens, ierīkojot un uzturot dzeramā ūdens apgādes sistēmas, kā arī sabiedrībai jābūt pieejamai informācijai par dzeramā ūdens kvalitāti. 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības vadītāja pirmajā ārvalstu vizīapmeklē Eiropas Komisiju; Aicina ierobežot Euribor likmes pagātnē izsniegtiem kredītiem; un Nosisinās kampaņa “Klausi sirdi!”

Evika Siliņa vakar pirmajā ārvalstu vizītē kā Latvijas premjerministre ieradās Briselē. Viņa tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Abās sarunās Siliņa uzsvēra, ka līdzšinējais Latvijas ģeopolitiskais kurss paliks nemainīgs. Siliņa arī uzsvēra, ka viņas vadītā valdība turpinās mudināt Eiropas Savienību atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.  Savukārt Eiropas komisijas prezidente fon der Leiena izcēla migrāciju kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem gan Latvijai, gan citām valstīm, norādot, ka Eiropa turpina būt pilnīgi solidāra ar Latviju, jo ir redzējusi, kā Baltkrievija ciniski un necilvēcīgi izmanto migrantus saviem mērķiem. 

Apelācijas instances nolēmums ir nelikumīgs, tādēļ par to tiks iesniegta kasācijas sūdzība, aģentūrai LETA teicis bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, vērtējot apelācijas instances spriedumu viņa krimināllietā. Lembergs uzskata, ka tiesa nevarēja uzrakstīt notiesājošu spriedumu, jo prokurors savā debašu runā uz apelācijas sūdzībās minētajiem argumentiem neesot sniedzis nekādus pretargumentus, kurus tiesa varētu vērtēt, vai tā piekrīt aizstāvībai vai apsūdzībai. 

Rogovkas meitenes nonāvēšanas lietā abi apcietinātie - tēvs un pamāte savu vainu atzinuši, bet daļēji, vēsta Latvijas televīzija. Rēzeknes tiesas izmeklēšanas tiesnese Aija Jermacāne norāda, ka viņi vainu neatzīst, ka būtu tīši noslepkavojuši. Nākamā tiesas sēde, kad lems par drošības līdzekli aizdomās turamajiem, plānota 20.oktobrī. Jau vēstīts, ka 5.maijā Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā pazuda septiņus gadus vecā Justīne Reinikova. Policija un brīvprātīgie veica plašus meklēšanas pasākumus, pārmeklējot desmitiem kvadrātkilometrus plašas teritorijas, taču meklēšana ilgstoši nedeva rezultātus. Meitenes ķermenis ar acīmredzamiem miesas bojājumiem pirms Jāņiem tika atrasts aprakts pamestas mājas pagrabā, meža vidū vairākus desmitus kilometrus no meitenes dzīvesvietas. Aizdomās par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tika aizturētas divas personas - Justīnes tēvs un pamāte. 

Polijas un ASV uzņēmumi trešdien Varšavā parakstīja līgumu par Polijas pirmās atomelektrostacijas būvniecību. Lubjatovas-Kopalinas AES atradīsies apmēram  70 kilometru uz ziemeļrietumiem no Gdaņskas. Konsorcijs, kurā ir ASV uzņēmumi "Westinghouse" un "Bechtel", parakstīja līgumu ar Polijas valsts uzņēmumu "Polskie Elektrownie Jadrowe". Jau ziņots, ka ""Westinghouse" pagājušajā gadā uzvarēja konkursā par Polijas pirmās AES būvniecību. Savukārt savas otrās AES būvniecībai Polija izraudzījusies Dienvidkorejas uzņēmumu "Korea Hydro & Nuclear Power". Katrā AES būs trīs reaktori. Plānots, ka pirmā AES sāks darbu 2033.gadā. Abu AES būvniecība Polijai izmaksās apmēram 40 miljardus eiro. 

Armēnijas varasiestādes vēsta, ka Armēnijā kopš Azerbaidžānas iebrukuma Kalnu Karabahā ieradušies jau vairāk nekā 50 tūkstoši bēgļu jeb vairāk nekā trešādaļa no visiem separātiskā reģiona iedzīvotājiem. Azerbaidžāna ir solījusi respektēt etnisko armēņu tiesības, taču vietējie iedzīvotāji lielākoties izšķīrušies par reģiona pamešanu. To galvenokārt veicinājuši nesenie Armēnijas premjera izteikumi par etniskās tīrīšanas draudiem no Azerbaidžānas puses.

Turpinām ziņas

Ierobežot "Euribor" likmes pagātnē izsniegtiem kredītiem – to prasa vairāk nekā 17 tūkstoši iedzīvotāju viņu parakstītā portāla "Manabalss.lv" iniciatīvā. Trešdien, 27. septembrī, to tālākai skatīšanai Saeimā nolēmusi virzīt Saeimas Mandātu ētikas un iesniegumu komisija. Tagad mēneša laikā valdībai un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir jāizvērtē situācija un jārod risinājumi problēmai. Paralēli tam Budžeta komisija turpina meklēt risinājumus hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.
 
Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam. Viņa komisijas sēdē uzsvēra, ka vēlas kalpot Latvijai, turpmāko darba mūžu strādājot par tiesnesi. Komisija Osipovas kandidatūras virzīšanu lēmuma pieņemšanai Saeimā atbalstīja ar vienas balss pārsvaru. Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Osipova konkursā Augstākās tiesas tiesneša amatam uzrādījusi labus rezultātus, saņemot vairāk nekā 62 no 70 punktiem. Gala lēmums par Osipovas iecelšanu amatā būs jāpieņem Saeimai 5. oktobra sēdē. 

Un vēl

Pagājušajā gadā Latvijā vairāk nekā pusi nāves gadījumu izraisījušas sirds un asinsvadu slimības. Iespējams, daļu no šiem gadījumiem būtu bijis iespējams novērst, ja līdzcilvēki vai paši sirds slimnieki būtu labāk pazinuši infarkta simptomus un laikus izsaukuši palīdzību, tomēr cilvēkiem trūkst zināšanu par rīcību šādos gadījumos. Lai sabiedrību izglītotu par slimības simptomiem un to, kā rīkoties, tos novērojot, atklāta kampaņa "Klausi sirdi!". Infarkta simptomi - stipras sāpes ķermeņa kreisajā pusē, smags vājums un elpas trūkums un panika - ir jāzina ikvienam, jo, to piedzīvojot, ļoti svarīgs ir ātrums, kādā tiek sniegta palīdzība. Kampaņas sauklis "Klausi sirdi!" aicina iedzīvotājus nebaidīties saukt ātro palīdzību, ja pamana infarkta simptomus.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties : ZZS no sadarbības ar Lembergu neatsakās ; Virza apstiprināšanai lielākus sodus autovadītājiem par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ; un Krustpils pils smēdē būs skatāma vietējo makslinieku izstāde «MēnešRaizes».

Zaļo un Zemnieku savienība no sadarbības ar partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītāju Aivaru Lembergu neatteiksies arī pēc notiesājoša sprieduma otrajā tiesu instancē. Partijā norāda, ka tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā un to ir iespējams pārsūdzēt. Savukārt premjere Evika Siliņa uzsver, ka viņas vadītā valdība stingri norobežojas no sankciju sarakstā iekļautām personām un attiecībā uz Lembergu nekas nav mainījies. Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāti pagaidām neplāno pārskatīt savu attieksmi pret sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvi un bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kuram vakar tika piespriestičetri gadi cietumā un mantas konfiskācija.

Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs intervijā telekanālam CNN paziņojis, ka Krievijas karaspēks ziemā koncentrēsies uz triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, taču Ukraina tam sniegs pienācīgu atbildi. Umerovs arī sacīja, ka Ukrainai vajag vairāk ieroču, kas ļautu gūt panākumus frontē. Ministrs drīzumā cer sagaidīt jaunos iznīcinātājus, ko solījušas vairākas NATO dalībvalstis.

Irākas ziemeļu pilsētā Hamdanijā kāzu laikā izcēlās ugunsgrēks, kurā gājuši bojā vismaz 100 cilvēki, bet ievainoti vairāk nekā 150, vēsta valsts mediji un veselības iestāžu amatpersonas.  Provizoriska informācija liecina, ka kāzu laikā tika lietota pirotehnika, kas izraisīja ugunsgrēku zālē. Civilās aizsardzības iestāžu paziņojumā minēts, ka laulību zālē atradās paneļi, kas bija ugunsnedroši un pretrunā drošības standartiem, tāpēc tie viegli aizdegās un iebruka. Tiek ziņots, ka Irākas būvniecības un transporta nozarēs bieži netiek ievēroti drošības standarti. 

Saūda Arābijā atsākti "Jeddah Tower" jeb Džidas torņa būvdarbi. Un pēc pabeigšanas tas kļūs par augstāko debesskrāpi visā pasaulē, vēsta arhitektūras portāls "Dezeen".Varenā celtne, kuru projektēja arhitektūras birojs "Adrian Smith + Gill Gordon", pēc pabeigšanas sliesies kilometra augstumā. Tādējādi debesskrāpis pārspēs šī brīža rekordistu – 828 metrus augsto "Burj Khalifa" torni Dubaijā. Kā liecina projekta skices, pēc pabeigšanas debesskrāpis būs stiklots, trijstūra veida, kas tuvāk virsotnei sašaurināsies. Debesskrāpja sienas no ārpuses ik pa brīdim papildinās spurām līdzīgas konstrukcijas, padarot tā dizainu interesantāku. Paredzēts, ka tornis būs Džidas pilsētas ekonomiskais centrs, kurš kalpos gan kā komerciāls, gan dzīvojamais projekts. 

Turpinām ziņas

Saeimas Juridiskā komisija pirmajam lasījumam lēma virzīt grozījumus Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem iecerēts palielināt sodus par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 144 līdz 192 naudas soda vienībām jeb no 722 līdz 960 eiro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 12 mēnešiem. Savukārt, ja ātrums tiks pārsniegts no 61 līdz 70 kilometriem stundā apdzīvotā vietā, tad plānots piemērot naudas sodu no 208 līdz 280 naudas soda vienībām jeb no 1040 līdz 1400 eiro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 24 mēnešiem. Gadījumos, kad atļautais braukšanas ātrums būs pārsniegts vairāk nekā par 70 kilometriem stundā, plānots piemērot naudas sodu 400 naudas soda vienību apmērā jeb 2000 eiro un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 36 mēnešiem, paredz likumprojekts.

Septembrī un oktobrī Latvijas filmas rosīgi piedalās kinopasaules norisēs. Aktīvā starptautiskā apritē šobrīd ir gan Latvijas animācija, gan spēlfilmas – Lindas Oltes "Māsas" un Ināras Kolmanes "Mātes piens" –, gan dokumentālais kino no Atmodas laikmeta, bet kinoindustrijas pasākumam Lietuvā izvēlētas jaunu autoru topošās īsfilmas. Islandē no šodienas, 28. septembra līdz 8. oktobrim notiek Reikjavīkas festivāls, kur bērnu un jauniešu filmu programmā "UngRIFF" iekļauta Lindas Oltes filma "Māsas", bet festivāla kopējā programmu plānā izcelta atsevišķa sadaļa "Latvijas animācija" – zem šī virsraksta ievietotas divas īsfilmu programmas, katra stundas garumā; tās tiks demonstrētas 4. oktobrī. Klasisko leļļu animāciju bērniem no studijas "Animācijas Brigāde"  reprezentēs sešas filmas. Otra Latvijas animācijas programma ir septiņas Vladimira Leščova filmas.

Un vēl

Krustpils pils smēdē 6. Oktobrī pulksten sešos vakarā notiks Jēkabpils mākslinieku grupas izstādes «MēnešRaizes» atklāšana. Izstādes autori – desmit vietējie mākslinieki - norāda, ka pasaule ir sarežģīta pretmetu mozaīka, bet cilvēks tajā - nereti apmaldījies savā spējā izvērtēt to, kuri gabaliņi viens ar otru saķeras pareizi. Sekundi pa sekundei, dienu pa dienai, mēnesi pa mēnesim - mēs priecājamies un raizējamies, liekot katrs savu mozaīku, mēģinot definēt savus stikla gabaliņus. Kas kādam ir raizes, citam - ilgi meklētais gabaliņš, un otrādi. Ir raizes, kas viegli nāk un viegli iet. Ir raizes, kas paralizē, un raizes, kas liek staigāt pa sienām. Ir raizes, kas palīdz no sirds novelties akmenim. Bet visas raizes reiz izbeidzas un ved pie miera. Domājot par šiem jautājumiem, Jēkabpils mākslinieku grupas dalībnieki vienojušies kopīgas izstādes radīšanā. Krustpils muižas smēdes izstāžu zālē tā būs skatāma no 6.oktobra līdz 6.novembrim.

Atstājiet komentāru