Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 2.oktobrī
- 02 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir jaunākie partiju reitingi? No oktobra mainījusies sabiedriskā transporta kursēšana Jēkabpilī, un Kāds laiks gaidāms oktobra pirmajā nedēļā?
Jaunākie SKDS partiju reitingi rāda, ka "Jaunā Vienotība" septembrī zaudējusi līderpozīciju, kuru partija turējusi kopš 2022.gada aprīļa. SKDS jaunākie partiju reitingi rāda, ka septembrī "Jaunā Vienotība" līderpozīciju ir atdevusi Zaļo un Zemnieku savienībai. "Jaunās Vienotības" reitings piedzīvojis straujāko kritumu gada laikā. Ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas, par partiju apvienību balsotu 7,7% vēlētāju. Piemēram, vēl augustā tie bija 10,3%. Kritums arī "Latvijai pirmajā vietā", Apvienotajam sarakstam un "Stabilitātei!". Savukārt septembris labvēlīgs – Nacionālajai apvienībai, kuras popularitāte pieaugusi, un neliels pieaugums arī Zaļo un Zemnieku savienībai.
Pieaugot Krievijas konfrontācijai ar Rietumvalstīm, pieaugs arī agresīvu Krievijas specdienestu operāciju risks Latvijā, teikts Saeimas apstiprinātajā aktualizētajā Nacionālās drošības koncepcijā, kas balstīta uz valsts drošības iestāžu analīzi. Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Krievijas īstenotā kara Ukrainā kontekstā izlūkošanas prioritāte ir rietumvalstu, tajā skaitā Latvijas, sniegtais politiskais un militārais atbalsts Ukrainai, kā arī rīcībpolitikas veidošana attiecībā pret Krieviju. Arī Latvijas drošības politika, militārās un civilās aizsardzības spējas, kritiskā infrastruktūra, krīžu pārvarēšanas mehānismi un robežu drošība esot nozīmīgi Krievijas specdienestu izlūkošanas mērķi. Prognozējams, ka spiegošanas aktivitāšu intensitāte pret rietumvalstīm, arī Latviju, palielināsies, secināts koncepcijā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par reāla cietumsoda noteikšanu dzērājšoferiem. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Emīls Slišāns. Viņš atgādina, ka pagājušā gada nogalē stājās spēkā kriminālatbildība par automašīnas vadīšanu stiprā alkohola reibumā - situācijā, kad vadītāja asinīs ir vairāk nekā 1,5 promiles alkohola. Neskatoties uz sodu bardzību, pārkāpēju joprojām ir daudz -vidēji katru nedēļu izņemto automašīnu autoparks tiek papildināts ar aptuveni 30 iereibušu autovadītāju automašīnām, akcentēts iniciatīvas pieteikumā. Kopš pagājušā gada novembra vairāki simti cilvēku jau saukti pie kriminālatbildības par braukšanu alkohola reibumā. Diemžēl aizvien ir gadījumi, kad ir tikusi izraisīta nāvējoša avārija tāpēc, ka viens no autovadītājiem ir sēdies pie stūres alkohola reibumā. Ar šo iniciatīvu tiek pausts aicinājums piespriest autovadītājiem, kas brauc dzērumā virs 1,5 promilēm, reālus cietumsodus, savukārt auto konfiskāciju noteikt vadītājiem, jau sākot no vienas promiles alkohola.
Krievija "aktīvi un pastāvīgi" traucē Rumānijas teritoriālajos ūdeņos esošo kuģu GPS sakarus, kas rada sadursmju risku, un Rumānijai un NATO ir jāsagatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar Krieviju, uzskata Rumānijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Daniels Petresku. Viņš norāda, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir būtiski destabilizējis Melnās jūras reģionu. Tāpat arī Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumos Ukrainas infrastruktūrai varētu būt pārkāpta NATO dalībvalsts Rumānijas gaisa telpa, sestdien, 30. septembrī, paziņoja Rumānijas Aizsardzības ministrija. Jau ziņots, ka Kopš Krievija pērn februārī sāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, NATO ir centusies novērst kara izplešanos alianses teritorijā.
Sestdienas, 30. septembra, vakarā tikai trīs stundas pirms termiņa, kad Kongresa nespējas vienoties par budžeta projektu dēļ būtu bijis jāaptur ASV valdības iestāžu darbs, Senāts pieņēma likumu par pagaidu finansējumu, kas dod iespēju valdībai turpināt darbu vēl 45 dienas. Vēl pirms pusnakts likumu parakstīja prezidents Džo Baidens. Ja likums, kas ļauj turpināt budžeta tēriņus pašreizējā līmenī vēl 45 dienas, nebūtu stājies spēkā līdz pusnaktij, ASV tiktu apturēts visu federālā budžeta institūciju darbs, izņemot kritiski svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu. Tomēr šajā likumā nav paredzēts finansējums militārajai un cita veida palīdzībai Ukrainai. Baidens aicinājis Kongresu pieņemt atsevišķu likumu par palīdzības Ukrainai finansēšanu.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs no oktobra samazinājies par 22,8%, un turpmāk būs 63,61 eiro par megavatstundu. Papildus jaunajiem tarifiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir lēmusi, ka turpmāk "Jēkabpils siltums" saskaņā ar Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku varēs pats savlaicīgi noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus gadījumā, ja kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena būs zemāka nekā atbilstošā cena piemērotajā siltumenerģijas gala tarifā un ja cenas izmaiņas ietekmē siltumenerģijas apgādes pakalpojumu izmaksu samazinājumu, kas rada vismaz 0,5 eiro ietekmi uz gala tarifu.
No oktobra Aizkraukles un Jēkabpils novadu iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība izmaiņām četros reģionālo autobusu maršrutos Zemgalē, jo tiek slēgti daži pasažieru nepieprasīti reisi un nomainīta viena pietura maršruta kustības grafikā. Vienā no tiem - reģionālās nozīmes maršruta Jēkabpils–Aizkraukle divu reisu kustības grafikos turpmāk pieturas Gostiņi vietā būs pietura Gostiņi I – reisos pulksten 9.05 no Jēkabpils autoostas un pulksten 7.30 no Aizkraukles autoostas. Autobuss maršrutā brauc no pirmdienas līdz piektdienai un svētdienās. Plašāk par gaidāmajām izmaiņām lasiet Radio1 portālā sadaļā redakcijas sleja.
No oktobra izmaiņas ir arī vairākos Jēkabpils pilsētas pasažieru pārvadājumu maršrutos, kas tika apstiprinātas novada domes septembra sēdē. No 1.oktobra 5tā maršruta autobusa atiešanas laiks ir saskaņots ar vilcienu Rīga-Daugavpils pienākšanas laiku Krustpils stacijā pulksten 19.59 un 23.19. Tāpat arī lai pieskaņotu autobusu kustību mācību stundu sākumam un beigām izglītības iestādēs, ir mainīti divi pilsētas 3.maršruta reisi, divi 7.maršruta reisi un viens 8.maršruta reiss, tāpat izmaiņas skar arī sešus 6.maršruta reisus. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā laikapstākļi kļūs rudenīgāki - gaisa temperatūra pazemināsies, biežāk līs, turklāt gaidāmas arī vējainākas dienas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes. Oktobra pirmajā nedēļā laika apstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība - gaidāms lietus, stiprākas vēja brāzmas, arī vēsas naktis - termometra stabiņš daudzviet svārstīsies ap +9…+14 grādu atzīmi, lai gan piekrastes rajonos būs par pāris grādiem siltāk. Dienas saglabāsies mēreni siltas, gaisam iesilstot līdz +15…+20 grādiem. Tikmēr nedēļas otrā puse būs līdzīga kā tās sākums, vienīgi gaisa temperatūra, ieplūstot vēsākam gaisam, kā dienas, tā arī nakts stundās kļūs arvien zemāka.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šonedēļ Saeimā paredzēts skatīt iniciatīvu par slimības lapu pilnīgu apmaksu no sociālā budžeta; Latvijā sākusies dzinējmedību sezona; un Cik naudas algā mēnesī nepieciešams Latvijas iedzīvotājiem pilnai laimei.
Šonedēļ Saeimā paredzēts skatīt vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku parakstītu iniciatīvu par slimības lapu pilnīgu apmaksu no sociālā budžeta. Iniciatīvas pārstāve Ilga Treimane skaidro, ka slimības lapu pirmās deviņas dienas apmaksā darba devējs, turklāt par pirmo dienu tie ir 0% no algas, par nākamajām divām - 75%, un pārējās dienas - tikai 80% no bruto algas. Tiek norādīts, ka slimība darbinieku it kā soda divas reizes - vienreiz ar algas samazinājumu, bet otrreiz - ar zāļu izmaksām. Tāpēc tiek rosināts pārskatīt slimības lapu apmaksas kārtību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai slimības laikā, sevišķi jau pašreizējo slimības lapai A paredzēto deviņu dienu periodā cilvēkam to kompensētu 100% apmērā no neto algas un to izmaksātu no sociālā ne darba devēja budžeta.
Svētdien Rīgā notiekošajā pasaules čempionātā skriešanā labots pasaules rekords jūdzes skrējienā gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. ASV skrējējs Hobss Keslers svētdien Rīgā ar jaunu pasaules rekordu trīs minūtes un 56,13 sekundes pasaules čempionātā Rīgā uzvarēja jūdzes skrējienā. Arī nākamo 19 vietu ieguvēji sasniedza personiskos rekordus, bet 15 skrējēji distanci veica ātrāk nekā iepriekšējais pasaules rekords. No diviem Latvijas skrējējiem trasi ātrāk veica Ņikita Bogdanovs, finišējot pēc četrām minūtēm un 18,90 sekundēm un ieņemot 30.vietu 35 skrējēju vidū. Divas vietas zemāk finišēja Jānis Razgalis, kura rezultāts ir četras minūtes un 23,08 sekundes. Sieviešu konkurencē par uzvarētāju jūdzes skrējienā kļuva etiopiete Diribe Veltedži, kura skrējienu noslēdza ar jaunu pasaules rekordu četras minūtes un 20,98 sekundes. Savukārt 15 gadus vecā Latvijas skrējēja Sibilla Vanadziņa ierindojās 28.vietā 30 skrējēju konkurencē, finišējot ar jaunu personisko rekordu piecas minūtes un 18,28 sekundes.
Ārlietu ministrija atjaunojusi ceļojumu brīdinājumu Turcijai. Ārlietu ministrijā skaidro, ka valstī saglabājas teroristu grupējumu uzbrukumu riski, kā arī iespējami protesti un demonstrācijas. Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku masveida pulcēšanās, it īpaši pie baznīcām, sinagogām un diplomātiskajām pārstāvniecībām, kā arī ievērot piesardzību atrodoties tūrisma apskates objektos un izvairīties no masveida pulcēšanās vietām. Jau ziņots, ka pie Turcijas Iekšlietu ministrijas ēkas valsts galvaspilsētā Ankarā svētdienas rītā uzspridzinājies terorists pašnāvnieks, bet otru uzbrucēju nogalinājusi policija.
Slovākijā sestdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējusi populistiskā ekspremjera Roberta Fico vadītā kreisā partija "Virziens - sociāldemokrātija", kas vēlas pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai, ir kritiski noskaņota pret Eiropas Savienību un NATO, kā arī aicina atcelt Krievijai noteiktās sankcijas, liecina svētdien paziņotie vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Analītiķi prognozē, ka Fico valdība varētu radikāli mainīt Slovākijas ārpolitiku un tās nostāja varētu līdzināties tai, kāda ir Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam.
Daudzi cilvēki vēlējušies saprast dzīvnieku valodu, vismaz bērnībā. Japānas zinātnieki ir spēruši soli tuvāk šī sapņa īstenošanai. Viņi ar mākslīgā intelekta tehnoloģijām radījuši rīku, kas spējot pārtulkot cilvēkiem saprotamos signālos vistu klukstēšanu. Lai to paveiktu, zinātnieki ierakstīja aptuveni 100 stundu ilgu vistu "sarunāšanos". Ieraksti tika ievadīti mākslīgā intelekta rīkā, kurš tos analizēja un centās noteikt putnu emocionālo stāvokli. Nemitīgi mācoties, rīks esot uztrenējies tik tālu, ka spējot ar 80% precizitāti noteikt, vai vista ir priecīga, bēdīga, nobijusies, izsalkusi, nogurusi vai izjūt sāpes, ziņo vietne Research Square. Tiesa, šo rezultātu atbilstība patiesībai vēl jāapstiprina arī citiem zinātniekiem.
Turpinām ziņas
Latvijā no oktobra sākas dzinējmedību sezona, kuras laikā atļauts rīkot kolektīvās medības, kad dzinēji trokšņojot dzen medījumu pretim mednieku līnijai. Valsts meža dienests rosina medniekus atkārtot medību drošības prasības un apzināties, ka par to ievērošanu medību laikā ir atbildīgs ikviens medību dalībnieks. Taču piesardzība jāievēro arī cilvēkiem, kas dodas uz mežu sēņot vai ogot. Gan vieniem, gan otriem jāvelk apģērbs ar spilgtas krāsas elementiem, lai būtu labi pamanāmi. Medību sezona ilgs līdz nākamā gada 31. martam, izņemot mežacūku un staltbriežu dzinējmedības, kas ilgs līdz 31. janvārim. Latvijā ir aptuveni 25 tūkstoši mednieku, no kuriem apmēram 20 tūkstoši aktīvi dodas medībās.
Latvijā augustā un septembrī kopumā no senioriem izkrāpti vismaz 30 tūkstoši 320 eiro. Policijā norāda, ka tā aizvien turpina saņemt iesniegumus no iedzīvotājiem, kas "uzķērušies" uz krāpnieciskām īsziņām, kas it kā sūtītas meitas vai dēla vārdā no nezināma telefona numura ar lūgumu nosūtīt ziņu saziņas lietotnē "WhatsApp". Vēlāk sarakstes laikā tiek prasīts pārskaitīt naudu. Kopumā policijā patlaban saņemta informācija par vismaz 30 gadījumiem, kad iedzīvotājiem atsūtīta līdzīga īsziņa. No tiem 16 gadījumos personām ir izkrāpta nauda, kas kopsummā veido 30 tūkstoši 320 eiro. Zaudējuma apmērs vienai personai ir no 600 līdz 6 tūkstoši 650 eiro, tomēr 63% gadījumos izkrāpts no tūkstoš 100 līdz tūkstoš 985 eiro.
Un vēl
Visu sapņu apmierināšanai iedzīvotāji vidēji gribētu saņemt teju 4 tūkstoši eiro mēnesī, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad jūlijā iedzīvotājiem tika lūgts atklāt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi varētu apmierināt visus savus sapņus. Salīdzinot ar pērno gadu, visi iedzīvotāju sapņi kļuvuši dārgāki, 2023.gadā sasniedzot nepieciešamību pelnīt 3 tūkstoši 992 eiro mēnesī. Kopš 2021.gada, kad pēdējo reizi fiksēta sapņu cenas samazināšanās, sapņu "inflācija" jeb pieaugums ir teju 25% - sākot no 3 tūkstoši 204 eiro 2021.gadā līdz 3 tūkstoši 992 eiro šogad.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% ;Policija lūdz palīdzēt atrast Kalna pagastā nozagtu traktoru ; un Kādas bijušas šī gada putnu dienas?
Valsts budžeta deficīts šogad Latvijā varētu būt 2,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta, šodien intervijā TV3 prognozēja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa norādīja, ka Latvijā budžeta deficīts nav augsts, tajā skaitā šogad budžeta deficīts bija plānots virs 4% no Iekšzemes kopprodukta, taču, ņemot vērā pašreizējās tendences, budžeta deficīts varētu būt 2,6%. Apmēram tādā pašā līmenī budžeta deficīts tiek plānots arī nākamajam gadam. Šteinbuka arī atzīmēja, ka, ņemot vērā straujo patēriņa cenu kāpumu, ir būtiski auguši nodokļu ieņēmumi, proti, nodokļu ieņēmumu faktiskā izpilde ir lielāka, nekā bija plānots. Tāpat viņa norādīja, ka nav īpaši optimistiska par situāciju Latvijas ekonomikā nākamā gada pirmajā pusgadā, jo vēl turpināsies šogad vērojamās tendences, proti, pirktspējas kritums, kā arī samazinājums eksportā.
Neoficiāli iezīmējas iespējamais scenārijs saistībā ar iespēju nonākt līdz Rēzeknes domes atlaišanai, ņemot vērā domes iespējamos pārkāpumus pilsētas budžeta plānošanā. Gadījumā, ja Rēzeknes dome tiktu atlaista, pilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu tikt rīkotas kopā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024.gada jūnija sākumā. Šāds scenārijs tiek saistīts ar Centrālās vēlēšanu komisijas ierobežotajām tehniskajām iespējām kādu neplānotu vēlēšanu organizēšanā, līdz ar to pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu būt vieglāk sarīkot paralēli balsošanai par Eiroparlamentu. Lai atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam vēlēšanas varētu notikt jūnija sākumā, Saeimai lēmums par Rēzeknes domes atlaišanu būtu jāpieņem ne vēlāk kā ap ziemas beigām.
Eiropas Savienības augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels paziņojis, ka Eiropas Savienības militārās palīdzības apjoms Ukrainai jau sasniedzis 25 miljardus eiro, bet kopējā palīdzības summa, ieskaitot humāno un finansiālo palīdzību, ir 85 miljardi eiro. Borels apmeklēja Odesu un Kijivu un tikās ar Ukrainas jauno aizsardzības ministru Rustemu Umerovu, lai kopā ar aizsardzības ministru noteiktu prioritātes.
Vakar tika pārtraukta dabasgāzes ieguve lielākajā Nīderlandes un visas Eiropas atradnē Groningenā. Tā iemesls ir ieguves radītās zemestrīces. Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle" vēsta, ka 11 urbumus pagaidām iekonservēs gadījumam, ja būs barga ziema vai Eiropā radīsies šī resursa deficīts. Taču Nīderlandes valdība sola, ka arī tos pilnībā slēgs līdz nākamā gada oktobrim. Tikai kopš jūlija reģionā konstatētas 11 zemestrīces, kas var radīt postījumus. To magnitūda nav liela, taču epicentra seklums un pazemes ģeoloģiskā struktūra palielina to negatīvo ietekmi. Ekonomisti atgādina, ka Groningenas atradni sāka izmantot pagājušā gadsimta 60. gados, un gadā no tās ieguva līdz pat 20 miljardiem kubikmetru gāzes.
Vienu no galvenajām balvām Eiropas Savienības bioloģisko saimniecību konkursā saņēmusi kazu audzētāja no Spānijas Klāra Benito. Viņas saimniecība netālu no galvaspilsētas Madrides arī palīdz saglabāt dabisko ekosistēmu. Saimniece ir diplomēta māksliniece, kas pirms astoņiem gadiem nolēma mainīt savu dzīvi. Patlaban viņai ir 130 kazas, kas barojas dabiskās ganībās, bet tiek uzmanītas ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību. Ganāmpulku teritorijā palīdz noturēt virtuālais žogs un īpašas dzīvnieka kaklasiksnas. Ar globālo pozicionēšanas sistēmu savienotās iekārtas darbina saules baterijas, un tās dod skaņas signālu vai strāvas triecienu, ja dzīvnieks tuvojas robežai. Saimniecība ražo veselīgu gaļu un pienu, bet ganībās izveidojusies daudzveidīga ainava ar klinšu rozēm, zālāju un noganītu zemi.
Turpinām ziņas
Pārtikas un veterinārais dienests šogad astoņos mēnešos saņēmis 906 sūdzības pārtikas jomā, tajā skaitā 591 sūdzība saņemta par pārtikas tirdzniecību, bet 315 - par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. No visām sūdzībām 297 bija tādas, kurās sūdzības pieteicējs sūdzējies par pārtikas kvalitāti. Veicot pārbaudes, 66 gadījumos sūdzības izrādījušās pamatotas. Visvairāk sūdzību ir par veikalos iegādātajiem pārtikas produktiem. Tāpat sūdzības iesniegtas par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, tajā skaitā par ēdināšanas uzņēmumiem skolās un bērnudārzos. Galvenokārt sūdzības tirdzniecības uzņēmumos ir par augļu un dārzeņu kvalitāti, svaigu gaļu un gaļas izstrādājumiem, kā arī gaļas produktiem un kulinārijas izstrādājumiem. Cita starpā saņemtas sūdzības, ka produkti ir saskābuši, bojāti, ar pelējumu, nepatīkamu smaku un tamlīdzīgi.
Nedēļas nogalē glābšanas dienests no ūdenstilpēm Latvijā izcēla piecus noslīkušus cilvēkus. Tāpat glābēji no Daugavas Rīgā izcēla nogrimušu kuģīti un no Ludzas novada dīķa – nogrimušu mašīnu. Savukārt Gulbenes novada Beļavas pagastā izglābts cilvēks, kas bija iekritis graudu kaltē. Tā kā cietušais atradās apmēram sešu metru augstumā, ugunsdzēsēji glābēji ar hidraulisko instrumentu palīdzību kaltes sienā izveidoja atveri, piekļuva pie cietušā, kuru novietoja uz speciāla dēļa un tad ar autokāpnes palīdzību nocēla viņu lejā un nodeva mediķiem.
Valsts policijas amatpersonas aicina atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par meža tehnikas zādzību un tās iespējamo atrašanās vietu. Laika posmā no 16.jūnija līdz 3.jūlijam Jēkabpils novadā, Kalna pagastā tika nozagts traktors "Belarus". Pēdējo reizi traktors redzēts 8.augustā Jēkabpils novadā, Viesītes pagastā, netālu no ciema Eķengrāve. Traktors bija novietots uz zilas treilera piekabes. Iespējams, traktors aizvests Augšdaugavas novada Sventes virzienā. Nozagtā traktora foto publicēts portālā Radio1.lv. Valsts policija aicina atsaukties ikvienu, kura rīcībā ir informācija par tā iespējamo atrašanās vietu vai notikušo zādzību un to izdarījušām personām, zvanot pa tālruņa numuru 26817175 vai 110.
Un vēl
Pagājušās nedēļas nogalē Eiropā novēroti vairāk nekā 3,5 miljoni putnu, Latvijā - 84 tūkstoši putnu. Eiropas putnu vērošanas dienās 2023 jeb "EuroBirdwatch 2023", kas norisinājās Eiropā un Centrālajā Āzijā 30.septembrī un 1.oktobrī, šogad kopumā 15 tūkstoši 125 tūkstoši dalībnieku 28 valstīs novērojuši 3,5 miljonus putnu, tai skaitā, Latvijā tūkstoš 20 dalībnieki kopumā ziņojuši par 83 tūkstoši 603 putniem. Latvijā norisinājās 28 pasākumi, savukārt kopumā notikuši 777 pasākumi 34 Eiropas un Centrālās Āzijas valstīs.