Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 4.oktobrī
- 04 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas pašvaldību savienība un finanšu ministrija sāks sarunas par nākamā gada budžetu; VID plāno ieviest jaunu sistēmu eksporta deklarāciju noformēšanai; un Uz reģionālā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona no Bašķiem līdz Preiļiem sākti defektu labošanas darbi.
Saeimas apakškomisija un drošības dienestu pārstāvji nesaskata šķēršļus virzīt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātās izmaiņas Krimināllikumā, nosakot bargākus sodus par noziegumiem pret valsti. Atbildīgās apakškomisijas deputātu balsojums bija vienbalsīgs. Grozījumi paredz grozīt trīs Krimināllikuma pantus un izveidot vienu jaunu pantu. Rosināts bargāks cietumsods par tādiem noziegumiem kā apvienošanās grupā ar darbībām pret Latviju; palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, tajā skaitā valsts noslēpuma nelikumīgu vākšana vai nodošana ārvalstij; par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu pret valsts interesēm. Rosināts vēl bargāks cietumsods, ja šādās darbībās pieķerta personu grupa vai valsts amatpersona. Par šādiem pārkāpumiem papildus paredzēta probācijas uzraudzība un arī mantas konfiskācija, jo šādas darbības var motivēt mantkārīgi nolūki. Par šiem pārkāpumiem rosināts atteikties no mazāka soda iespējas – īslaicīgas brīvības atņemšanas. Tāpat Krimināllikumā rosināts arī jauns pants – par militāru un taktisku uzdevumu apmācībām, izņemot gadījumus, kad tās organizētas valsts aizsardzības, kārtības un drošības nolūkos.
Latvijas Pašvaldību savienība šodien sāks sarunas ar Finanšu ministriju par nākamā gada budžetu un finansējumu pašvaldībām. Šodien Finanšu ministrijā notiks pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas sarunas, kuras vadīs pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tikšanās laikā norisināsies diskusija par Ministru kabineta un pašvaldību savienības vienošanās domstarpību protokolu par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. -2026.gadam, kā arī citiem ar finansējumu saistītiem jautājumiem.
Ja Latvijas valdība un arī Saeima nolems samazināt komercbanku izsniegto kredītu procentu maksājumus, bankas attiecīgās likuma normas varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Par to diskusijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" brīdināja komercbankas pārstāvošās Latvijas Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Asociācijas pārstāvis sacīja, ka saistībā ar plānoto regulējumu viņš noteikti redz tiesvedības riskus. Viņš atzina, ka, vērtējot likumdevēja iecerēto regulējumu par hipotekāro kredītu procentu maksājumu samazināšanu par 50% uz gadu, ir grūti atrast argumentus, kā šo pamatot Satversmes tiesai. Pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja sacītā, kredīta procentu maksājumu samazināšana būtu labs risinājums, ja vien šis atbalsts būtu labi mērķēts, jo jāpalīdz tiem kredītņēmējiem, kam atbalsts tiešām ir ļoti nepieciešams nevis visiem.
Armēnijas parlaments otrdien nobalsoja par Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtu ratifikāciju. Vietējie mediji vēstīja, ka "par" dokumenta ratifikāciju nobalsojuši 60 un "pret" – 22 parlamenta deputāti. Savukārt Armēnijas parlamentā pārstāvētā opozīcija ratifikācijas sēdi boikotēja. Erevānas lēmums atzīt Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju paredz Putina arestu, ja viņš ierodas valstī.
Vakar Nobela prēmiju fizikā saņēma Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē par pētījumiem pie elektronu izpētes instrumentiem atomu un molekulu iekšienē. Žūrija paziņoja, ka trijotne tika godināta "par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus elektronu dinamikas pētījumiem matērijā". Ja mēs vēlamies izpētīt patiešām īsus notikumus, mums ir nepieciešamas īpašas tehnoloģijas. Elektronu pasaulē pārmaiņas notiek dažās atosekundes desmitdaļās - atosekunde ir tik īsa, ka vienā sekundē to ir tik daudz, cik sekundes ir bijušas kopš Visuma dzimšanas, pavēstījusi Nobela komiteja. Pjērs Agostīni, Ferencs Krauss un Anne Lijē ir demonstrējuši veidu, kā radīt ārkārtīgi īsus gaismas impulsus, kurus var izmantot, lai izmērītu straujos procesus, kuros notiek elektronu kustība vai enerģijas maiņa.
Turpinām ziņas
10.oktobrī plānots ieviest jaunu sistēmu eksporta deklarāciju noformēšanai - Automatizēto eksporta sistēmu, kas aizstās pašlaik izmantoto Eksporta kontroles sistēmu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai nodrošinātu sistēmu nomaiņu, 10.oktobrī no vieniem naktī līdz desmitiem rītā plānots sistēmu darbības pārtraukums, kura laikā nebūs iespējams noformēt eksporta deklarācijas. VID aicina uzņēmējus laikus plānot eksporta deklarāciju noformēšanu.
Pašvaldību referendumu ieviešanu varētu atlikt līdz 2026.gadam, šāda iespēja izskanējusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Tajā netika precizēts, vai pašvaldību referendumu ieviešanas atlikšana līdz 2026.gadam attiektos tikai uz elektroniskās sistēmas izmantošanu vai arī uz jebkuriem alternatīviem risinājumiem. Jau ziņots, ka vietējos referendumus sākotnēji bija plānots ieviest 2024.gadā, taču tam pašlaik nav izveidota nepieciešamā elektroniskā sistēma. Kavējoties pašvaldību referendumu praktiskai ieviešanai, Valsts pārvaldes komisijas deputāti vasarā vienojās, ka sagaida "papīra" jeb vienkāršāka formāta risinājumu šādiem pašvaldību iedzīvotāju balsojumiem.
Un vēl
Uz reģionālā autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona posmā no Bašķiem līdz Preiļiem būvnieks SIA "YIT Infra Latvija" sācis defektu labošanu. Darbi garantijas ietvaros notiek par "YIT Infra Latvija" līdzekļiem. Darbus plānots pabeigt līdz 31.oktobrim. Latvijas valsts ceļi norāda, ka patlaban attiecīgā autoceļa posmā satiksme tiek organizēta ar ceļazīmēm un vadstatņiem, bet vienā posmā - ar pagaidu luksoforiem. Ātruma ierobežojums ir 70 un 50 kilometri stundā, bet platuma ierobežojums - trīs metri. Uzņēmumā informē, ka posma šķērsošanai jāieplāno 10 minūtes. Garantijas remontdarbu ietvaros vairākos posmos starp Kastīri un Korsikovu tiek laboti iesēdumi asfaltbetona segumā, atjaunojot ceļa pamatnes nesošās konstrukcijas - šķembu pamata kārtu un asfalbeltona segumu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā bojā gājis brīvprātīgais karotājs no Latvijas; Izsludināts konkurss uz Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu; un
Ukrainā bojā gājis brīvprātīgais karotājs no Latvijas. Viņa vārds vai segvārds šobrīd netiek atklāts, un oficiāla apstiprinājuma par notikušo nav ne no Latvijas, ne Ukrainas varasiestādēm. Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas karotājs gājis bojā drona triecienā netālu no Limanas Ukrainas austrumos. Iespējams, viņš gājis bojā tajā pašā triecienā, kurā sestdienas naktī nonāvēts Igaunijas brīvprātīgais karotājs Tanels Kriguls ar segvārdu "Stingers", kurš Ukrainā karoja starptautiskajā leģionā.
Par traģiskas avārijas izraisīšanu alkohola reibumā nākotnē līdzās pamatsodam plānots obligāti noteikt arī nauda sodu, un tā amplitūda varētu būt no 6 tūkstoši 200 eiro līdz pat 3,1 miljonam eiro. Saeimas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisija otrdien atbalstīja pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna rosinājuma Tieslietu ministrijā sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodus dzērājšoferiem. Grozījumi paredz par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un saistītajiem nodarījumiem kā obligātu papildu sodu kādam citam soda veidam noteikt naudas sodu.
Latvijas darba tirgus nāksies atvērt ārvalstu strādājošajiem, jo mūsu valstī trūkst darbinieku, tā intervijā TV3 paziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis. Ministrs uzsvēra, ka jau pašlaik Polijas un Igaunijas kompānijas izmanto iespējas un “de facto” apgādā dažādas Latvijas ekonomikas nozares ar darbiniekiem no ārvalstīm, bet nodokļi par viņiem aiziet ārpus Latvijas valsts budžeta. Arī tad, ja Latvijā nebūtu 6 – 8 tūkstoši Ukrainas bēgļu, valstī būtu jūtams liels darbinieku iztrūkums, atzīmēja politiķis. Lemjot par darba tirgus atvēršanu, valstij būs jāvērtē, kādi tieši nodarbinātie ir vajadzīgi, uzsvēra ministrs.
No šodienas Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksporta kravu kontrole ir pārcelta no Ukrainas un Polijas robežas uz Klaipēdas ostu Lietuvā. Par to otrdien attālinātā sanāksmē vienojās Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Soļskis, Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs Roberts Teluss un Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks. Soļskis sacīja, ka Ukraina ir ierosinājusi pārcelt veterināro, sanitāro un fitosanitāro kontroli no Ukrainas un Polijas robežas uz Lietuvas ostu. Tas paātrinātu tranzītu caur Poliju. Polijas un Lietuvas ministri paziņoja, ka to valdības atbalsta šādu kontroles mehānismu un uzskata to par konstruktīvu soli.
Eiropas Komisija nākusi klajā ar kritisko tehnoloģiju sarakstu, kuras tā vēlas aizsargāt no konkurentiem. Šī ir pirmā reize, kad to dara Eiropas līmenī, pamatojoties uz ekonomiskās drošības apsvērumiem. Lai gan oficiāli tas netiek atzīts, tomēr šis solis galvenokārt vērsts pret Ķīnu. Sarakstā ir pavisam 10 tehnoloģijas, no kurām četras Brisele ir izcēlusi kā īpaši riskantas, ja tās nonāk nepareizās rokās vai ja to jomā Eiropa kļūst pārāk atkarīga no kāda konkurenta. Šīs četras jomas ir pusvadītāju tehnoloģijas, ieskaitot mikroshēmas; mākslīgā intelekta tehnoloģijas, ieskaitot objektu atpazīšanu; kvantu tehnoloģijas, ieskaitot kvantu sakarus, sensorus un radarus; un biotehnoloģijas.
Eiropas Parlaments vēlas noteikt, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāaizsargā masu mediju neatkarība no valdības iejaukšanās. Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem mediju brīvībai un dzīvotspējai, Eiroparlamenta deputāti ir pieņēmuši nostāju par tiesību aktu, kas stiprinās ES mediju pārredzamību un neatkarību. Eiroparlamenta deputāti vēlas aizliegt jebkāda veida iejaukšanos redakciju lēmumos un novērst ārēju spiedienu uz žurnālistiem, piemēram, piespiežot viņus atklāt savus avotus, piekļūstot šifrētam saturam viņu ierīcēs vai tajās instalējot spiegprogrammatūru. Lai novērtētu mediju neatkarību, Eiroparlaments vēlas ieviest nosacījumu, ka visiem medijiem, tajā skaitā mikrouzņēmumiem, būs jāpublicē informācija par to patiesajiem īpašniekiem un labuma guvējiem, kā arī informācija par finansējuma avotiem. Šāda informācija tiks apkopota ES līmenī.
Turpinām ziņas
Atlūgumu uzrakstījis Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. Pēc četrarpus gadiem lielās iestādes vadībā viņš jūtoties izdedzis, jo šajā laikā vienai krīzei sekojusi nākamā. Viņaprāt, šajā amatā jāstājas cilvēkam ar jaunu enerģiju un arī lielāku politisko aizmuguri – iespējams, tā varētu slimnīcu pasargāt no hroniskajiem, nu jau miljonos mērāmajiem parādiem un maksātnespējas draudiem. Par savu lēmumu atstāt amatu Grigorijs Semjonovs sacīja, ka tas ir viņa personīgais lēmums. Publikācija "Latvijas Vēstnesī" liecina, ka uz Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu izsludināts konkurss.
No oktobra veiktas izmaiņas reģionālo autobusu maršrutā Pļaviņas-Stukmaņi. Turpmāk autobuss, izbraucot pulksten 5.25 no pieturas "Gostiņi 1", kursēs līdz pieturai "Rīteri", kā arī papildus apstāsies pieturās "Pleči", "Klintaine", "Velniņi" un "Ratnieki". Reiss kā līdz šim būs pieejams no pirmdienas līdz sestdienai. Slēgti reisi pulksten 6 no pieturas "Stukmaņu centrs", pulksten 7 no pieturas "Velniņi", kā arī pulksten 7.10 un pulksten 8 no pieturas "Rīteri". Pasažieri varēs braukt jaunatklātos reisos pulksten 6.50 no pieturas "Rīteri" un pulkten 8.10 no pieturas "Velniņi". Reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumus šajā maršrutā sniedz SIA "Tukuma auto", kura filiāle atrodas Jēkabpilī. Izmaiņas saskaņotas ar Zemgales plānošanas reģionu.
Un vēl
Kādās mājās apkures sezona jau sākusies, citās tūlīt sāksies. Pēc Ministru kabineta noteikumiem apkures sezona sākas novembrī, un līdz tam laikam ir jāpaspēj iztīrīt ēku dūmvadus, lai izvairītos no ugunsgrēka riska. Pēdējās divās apkures sezonās glābēji katrā saņēmuši gandrīz 600 izsaukumus uz sodrēju degšanu māju dūmvados. Lai to novērstu, reizi gadā ir jātīra mājas skurstenis un šobrīd ir pēdējais brīdis, kad to izdarīt. Latvijā ir 80 skursteņslaucītāji, un ar darbiem viņi tiek galā. Taču, ja iedzīvotāji par saviem dūmvadiem atceras pēdējā brīdī, meistariem lielais klientu pieplūdums ir izaicinājums. Glābšanas dienests aicina iedzīvotājus neatlikt skursteņu tīrīšanu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar "Altum" garantijām; Dīzeļvilcienos Pļaviņu virzienā A, B un C zonās plānots noteikt papildu piemaksas; un Stiprais vējš būtiskus postījumus nav nodarījis.
Finanšu grūtībās nonākušos mājokļu kredītu ņēmējus varētu atbalstīt ar valstij piederošā finanšu institūcija "Altum" garantijām. To intervijā Latvijas Televīzijai atzina Ministru prezidente Evika Siliņa. Premjere atzina, ka valdība šīm "Altum" garantijām rezervējusi 12 miljonus eiro, un tās finanšu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem varētu būt pieejamas no nākamā gada.
Darbaspēka nodokļu konkurētspējas palielināšanā uzņēmēji tiks saklausīti, šodien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš minēja, ka jau tuvākajā laikā varētu tikties ar uzņēmējiem, lai iezīmētu nepieciešamās izmaiņas nodokļu jomā un vienotos par attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās laiku. Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā ir jāskatās arī plašāk, proti, ir jāizvērtē ne tikai darbaspēka nodokļu slogs, bet ir jāskatās visa nodokļu sistēma kopumā. Vienlaikus, runājot par darbaspēka ievešanu, ministrs norādīja, ka ir jāvērtē gan īstermiņa, gan arī ilgtermiņa risinājumi.
Iedzīvotāju noguldījumi Valsts kases emitētajās krājobligācijās sasnieguši 200 miljonus eiro, kopējam ieguldītāju skaitam pārsniedzot 6 tūkstoši. Iedzīvotāju veikto ieguldījumu apmērs krājobligācijās kopš jūnija sākuma ir dubultojies - pēdējo četru mēnešu laikā iedzīvotāji ir ieguldījuši krājobligācijās 100 miljonus eiro. Populārākās iedzīvotāju vidū līdz šim ir bijušas 12 mēnešu un trīs gadu krājobligācijas, taču šobrīd palielinās pieprasījums arī pēc garāka termiņa krājobligācijām, tajā skaitā īpaši 10 gadu. Šobrīd publiskajā piedāvājumā ir pieejamas krājobligācijas ar dzēšanas termiņiem viens gads, trīs gadi, pieci gadi, septiņi gadi un 10 gadi. Minimālā ieguldījuma summa krājobligācijās ir 50 eiro, bet maksimālai summai ierobežojumu nav.
Latvija saņēmusi aizkavējušos naudas līdzekļus no Krievijas, līdz ar to sāks izmaksāt Krievijas pilsoņiem pensijas par šā gada trešo ceturksni. Krievijas pensijas Latvijā dzīvojošām personām, kurām pensijas piešķirtas saskaņā ar Latvijas un Krievijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, tiek izmaksātas ar sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību. Līgums ir spēkā no 2011. gada 19. janvāra. Krievijas pensiju izmaksa tiek veikta pa ceturkšņiem.
Eiropas Savienība aktīvi gatavojas sākt sarunas par Ukrainas uzņemšanu blokā, un oficiāls paziņojums ir gaidāms jau decembrī, vēsta izdevums "Politico", atsaucoties uz vārdā neminētiem diplomātiem un ES amatpersonām. Kā sacījuši trīs diplomāti, kas ir pazīstami ar šiem plāniem, līderi gatavojas vēl līdz gada beigām dot Ukrainai zaļo gaismu oficiālu sarunu sākšanai par pievienošanos 27 valstu blokam. Eiropas Komisija ar progresa ziņojumu par to, kādā mērā Ukraina un citas kandidātvalstis atbilst uzņemšanas kritērijiem, klajā nāks novembrī.
Venēcijas priekšpilsētā Mestrē, no viadukta nogāžoties autobusam, gājis bojā vismaz 21 cilvēks, otrdien vēstīja Itālijas ziņu aģentūra ANSA, atsaucoties uz vietējām varas iestādēm. Autobuss nogāzās no apmēram 10 metru augstuma uz dzelzceļa sliedēm. Vietējie ugunsdzēsēji ziņoja, ka autobuss pēc kritiena aizdegās. Starp bojāgājušajiem ir pieci Ukrainas pilsoņi, viens Vācijas pilsonis un autobusa šoferis, kurš bija Itālijas pilsonis. Avārijā tika ievainoti vismaz 18 cilvēki. Ir ziņots, ka avārijā gājuši bojā divi, bet vēl divi ir ļoti nopietnā stāvoklī. Avārijas precīzi apstākļi vēl nav noskaidroti.
Turpinām ziņas
Dīzeļvilcienos, kas brauc Pļaviņu virzienā, A, B un C zonās plānots noteikt papildu piemaksas viens eiro, arī Krāslavas un Rēzeknes ekspresvilcienos paredzēts noteikt papildu piemaksu viena eiro apmērā. Piemaksu mērķis ir veicināt Pierīgas pasažieru motivāciju vairāk izmantot elektrovilcienus, kas savukārt nebrauc, piemēram, līdz Daugavpilij, Krāslavai un Rēzeknei. Konceptuāli apstiprinātās izmaiņas vēl ir nepieciešams detalizēti saskaņot ar visiem iesaistītajiem, tajā skaitā pārvadātājiem, reģioniem un pašvaldībām. Paredzēts, ka piemaksas attiecīgajos dīzeļvilcienos attieksies uz pasažieriem, kuri brauc posmā Rīga-Lielvārde.
Valsts robežsardze vidēji nedēļā sāk astoņus līdz desmit kriminālprocesus par nelegālās migrācijas organizēšanu gan par cilvēku pārvešanu pāri Latvijas robežai, gan par transportēšanu tālāk uz Eiropu. Robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts informē, ka kopējais nelegālo migrantu spiediens uz Latvijas robežu nesamazinās un izaicinājumu robežsardzei pietiek. Vakar no nelegālas robežas šķērsošanas atturēti 146 migranti. Nelegālo migrantu izcelsmes valstu ģeogrāfija esot ļoti plaša - viņi nāk no Afganistānas, Irākas, Irānas, Indijas un daudzām citām valstīm. Robežsardzes vadītājs atkārtoti atzīmēja, ka šovasar vērojams, ka nelegālie migranti ir kļuvuši agresīvāki, lai arī agresīvi incidenti vēl neesot robežsardzes darba ikdiena.
"Zinātnieku nakts 2023" pasākumus pagājušajā piektdienā visā Latvijā apmeklēja vairāk nekā 20 tūkstoši apmeklētāju. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka pasākumus galvenokārt apmeklēja skolēni, jaunieši, studenti, ģimenes ar bērniem un seniori. Vislielākā interese bijusi par aktivitātēm, kurās iespējams praktiski darboties pašiem - darbnīcām, meistarklasēm, eksperimentiem, tehnoloģiju izmēģinājumiem. Lielu uzmanību piesaistīja arī dažādas demonstrācijas, zinātnes šovi un ekskursijas uz laboratorijām.
Un vēl
Spēcīgais vējš aizvadītajā naktī būtiskus postījumus Latvijā nav nodarījis, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegtā informācija. Līdz šim glābēji saņēmuši 14 izsaukumus par gadījumiem, kur koki nokrituši uz ceļu braucamās daļas, bet arī šorīt VUGD turpina saņemt šādus izsaukumus, kuru skaits gan esot neliels. Šādi izsaukumi saņemti Rīgā, Pļaviņās, Kuldīgā, Skrundā, Dienvidkurzemes, Ventspils, Ropažu, Salaspils, Mārupes, Ogres, Saulkrastu, Bauskas un Jelgavas novadā. Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 43 izsaukumus: 11 - uz ugunsgrēku dzēšanu, 23 - uz glābšanas darbiem, bet deviņi izsaukumi bijuši maldinājumi. Ugunsdzēsēji devās uz izsaukumiem, kuros dega siena, griesti un sadzīves tehnika, atkritumi, istaba, elektrības vadi, kā arī piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens.