Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 5.oktobrī
- 05 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Prezidents sagaida lielāku banku pretimnākšanu klientiem ; Ekonomikas ministrija meklēs risinājumus, lai saglabātu tiesības īrēt pašvaldības dzīvokli Jēkabpilī, ja mainījusies dzīves situācija ; un Oktobra nogalē notiks pāreja uz ziemas laiku.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida lielāku banku pretimnākšanu klientiem, samazinot pēdējā laika "Euribor" kāpuma dēļ strauji pieaugušus kredītprocentu maksājumus. Rinkēvičs vakar pēc tikšanas ar valdības vadītāju Rīgas pilī medijiem norādīja, ka diskusijas par atbalstu kredītņēmējiem notiek gan valdībā, gan Saeimas Budžeta komisijā, bet būtu svarīgi, lai banku sektors saprot savu atbildību. Līdz šim viena banka, kuras nosaukums netiek atklāts, jau paudusi gatavību izrādīt pretimnākšanu klientiem un par 1% samazināt kredītprocentus.
Latvijā kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apmēru pēc globālās finanšu krīzes ir sarukusi vairāk nekā trīs reizes. "Finanšu pieejamības pārskatā 2023" teikts, ka vēl 2011.gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta, bet 2023.gada otrajā ceturksnī tas bija tikai 27,1% no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami gan finansējuma piedāvājuma, gan arī pieprasījuma pusē, skaidrots pārskatā.
Saeima jau šodien varētu lemt par Ārlietu komisijas virzīto lēmuma projektu, kas paredz Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai un Latvijas paraksta atsaukšanu no konvencijas. Attiecīgo dokumentu sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs. Saeimas vairākums plenārsēdē to gan var arī noraidīt, ņemot vērā arī jaunās koalīcijas apņemšanos panākt Stambulas konvencijas ratificēšanu. Šī lēmuma projekta pieņemšana nozīmētu, ka Saeima aicina Ministru kabinetu par šo lēmumu informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ka Latvija atsauc savu parakstu konvencijas atbalstam. Jāatgādina, ka to Latvijas vārdā pirms septiņiem gadiem parakstīja toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs. Tāpat arī šī lēmuma projekta pieņemšanas gadījumā Latvija būtu vienīgā valsts, kas atsaukusi savu parakstu Stambulas konvencijai. Vēl Turcija iepriekš bija ratificējusi konvenciju, bet pēcāk no tās izstājās.
Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim ASV zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu atklājumi ir saistīti ar kvantu punktu pielietošanu zinātnē. Nobela prēmiju ķīmijā saņems Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta profesors Mungi Bavendi, Kolumbijas universitātes profesors Luiss Bruss un ASV strādājošais krievu zinātnieks Aleksejs Jekimovs. Nobela komiteja secina, ka visi trīs zinātnieki snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā; viņu galvenais darbs bijis saistīts ar kvantu punktu atklāšanu un sintēzi.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks trešdien solījis pakāpeniski paaugstināt vecumu, no kura atļauts smēķēt. Viņa priekšlikumā paredzēts, ka personām, kas dzimušas 2009.gada 1.janvārī vai vēlāk, tabakas izstrādājumu pārdošana būs likumpārkāpums, un tādējādi smēķēšanas vecums katru gadu tiks palielināts par gadu, līdz tas attieksies uz visiem iedzīvotājiem, teikts Dauningstrītas paziņojumā. Paziņojumā teikts, ka valdība arī plāno ieviest pasākumus, lai ierobežotu elektronisko cigarešu lietošanu jauniešu vidū. Tie varētu ietvert vienreizlietojamo elektronisko cigarešu pārdošanas ierobežošanu un šo cigarešu aromātu un iepakojuma regulēšanu, lai mazinātu to pievilcību bērnu acīs.
Turpinām ziņas
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja vajadzību rast risinājumu dzīvesvietas saglabāšanai atsevišķiem agrāk pašvaldības atbalstu saņēmušajiem Jēkabpils novada iedzīvotājiem. Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji komisijā minēja trīs piemērus, kad pašvaldība iepriekš ir piešķīrusi dzīvokli īrei, bet pašlaik likums vairs nedod tiesības attiecīgajām personām to saglabāt dzīvošanai. Deputāti sēdē uzsvēra, ka risinājums jārod, tāpēc Ekonomikas ministrija tiks aicināta līdz decembra sākumam sagatavot iespējamās izmaiņas regulējumā. Ekonomikas ministrijas pārstāvis pauda atbalstu, ka izmaiņas regulējumā ir jāveic un pie to sagatavošanas varēs sākt strādāt, saņemot uzdevumu no ekonomikas ministra.
Labklājības ministrija un Veselības ministrija neatbalsta iedzīvotāju iniciatīvu par slimības lapu pilnīgu apmaksu no sociālā budžeta. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas rosina nodot iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Par iniciatīvas nodošanu vēl jālemj Saeimai. Iniciatīvas pārstāve Treimane uzskata, ka nodarbināto iedzīvotāju veiktā sociālā apdrošināšana nemaz tik droša neesot, proti, slimības lapu pirmās deviņas dienas apmaksā darba devējs, turklāt par pirmo dienu tie ir 0% no algas, par nākamajām divām - 75%, un pārējās dienas - tikai 80% no bruto algas. Viņa rosināja pašreizējo slimības lapai A paredzēto deviņu dienu periodā cilvēkam to kompensētu 100% apmērā no neto algas un to izmaksāt no sociālā budžeta. Labklājības ministrija šo iniciatīvu neatbalsta.
Un vēl
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav vēl panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to šī gada 29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents izveido konkurētspējas komisiju ; Jēkabpils pašvaldības policisti izglābj kaķi no bada nāves ; un Viesītē norisināsies Rudens gadatirgus.
Jauno zinātnieku, uzņēmēju un ekspertu ideju realizācijas ceļā ir šķēršļi, kurus varam novērst, norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš nodibinājis Valsts konkurētspējas komisiju, kura vakar sanāca uz pirmo tikšanos. Piesaistīti dažādu jomu pārstāvji, kas jau norādījuši uz tām problēmām savās nozarēs, kuras nebūtu sarežģīti novērst. Iecerēts, ka komisija sniegs atbalstu Valsts prezidentam Latvijas Republikas Satversmē noteikto funkciju īstenošanā un izstrādās priekšlikumus valsts konkurētspējas stiprināšanai izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības jomās. Rinkēvičs norāda – komisijas locekļi par savu darbu algu nesaņems, idejas tiek sniegtas sabiedrības un valsts labā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos nākamgad augs par 11,7 procentiem. Jau ziņots, ka Latvijas pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas pārstāvji tikās lai pārrunātu vienošanās un domstarpību protokolā par 2024.gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam. Kā katru gadu, plašākās diskusijas sarunās bija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem. Pašvaldību savienība prasa palielināt pašvaldībās ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. Lai nodrošinātu pašvaldību autonomo funkciju izpildi, pašvaldībām tiek garantēti nodrošināti finanšu resursi likumos noteikto funkciju īstenošanai, pie nodokļa sadalījuma starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu attiecīgi 75% un 25% un prognozētajiem ieņēmumiem pašvaldību budžetos no iedzīvotāju ienākumu nodokļa 2024.gadā 1,97 miljardu eiro apmērā.
No 16.oktobra lauksaimnieki sāks saņemt ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta avansu. Kā norāda Zemkopības ministrijā, Eiropas Komisija atļāvusi Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, izmaksāt lielāku ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta un bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avansu. Ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta avanss tiks izmaksāts 70% apmērā, bet bioloģiskās lauksaimniecības maksājuma avanss - 85% apmērā. Šogad ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta provizoriskā atbalsta likme būs aptuveni 88 eiro par hektāru, no kuras avansa maksājumā izmaksās aptuveni 61 eiro par hektāru. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ir publicējusi pirmos pasaules vēsturē hakeriem domātos noteikumus dalībai karā, vēsta britu raidorganizācija BBC. Par iemeslu šo noteikumu izstrādei kļuva Krievijas pilna mēroga izvērstais karš pret Ukrainu, kura laikā daudzi hakeri ķērās pie "karadarbības" interneta plašumos.Sarkanais krusts mudina hakerus neuzbrukt civiliem mērķiem; neizmantot programmatūru, kas bez izšķirības uzbrūk militāriem un civiliem mērķiem; neizraisīt paniku un neapdraudēt civiliedzīvotājus un ievērot noteikumus, pat ja ienaidnieks tos neievēro.
Eiropas Savienības dalībvalstis ir gatavas pieņemt kopīgu nostāju par noteikumiem patvēruma piešķiršanai krīzes situācijās. Eiropas Savienība cenšas reformēt savu patvēruma piešķiršanas sistēmu, bet kamēr dalībvalstis nevienojas par kopīgu nostāju, Eiropas Parlaments atsakās turpināt sarunas par reformām. Dalībvalstīm izdevās vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz jaunu mehānismu, kas reglamentēs, kā Eiropas Savienības valstis var izsludināt krīzes stāvokli un piemērot īpašus krīzes noteikumus. Paredzēts, ka krīzes laikā būs iespējams noteikt garākus termiņus patvēruma pieteikumu reģistrēšanai uz ES ārējām robežām un būs iespējams pazemināt izmitināšanas un aprūpes standartus. Turklāt patvēruma meklētājiem varētu uzlikt par pienākumu uzturēties uzņemšanas centros pie robežas ilgāk nekā 12 nedēļas.
Turpinām ziņas
28. un 29.septembrī Jēkabpils novada pašvaldības policija saņēma vairāku iedzīvotāju zvanus, kuri bija satraukušies par kaķi, kurš aptuveni 2 nedēļas atrodas kādā Slimnīcas ielas 5.stāva dzīvoklī uz balkona un cauru diennakti ņaud. Apkārtējie norādīja, ka dzīvokļa īrnieki vairs te nedzīvo, un nav arī manīts kāds, kas kaķi būtu atnācis pabarot. Tika noskaidrots, ka minētā dzīvokļa īrniekiem ir parāds, tāpēc viņiem tika dots laiks labprātīgi atbrīvot dzīvojamo platību. Īrnieki to arī izdarījuši., pametot dz’īvoklī kaķi. Tā kā dzīvokļa īrnieci pa norādītajiem tālruņiem sazvanīt neizdevās, lai glābtu dzīvnieka dzīvību, tika pieņemts lēmums dzīvokļa durvis uzlauzt. Bezpalīdzības stāvoklī, bez aprūpes atstātais kaķis tika nogādāts drošā vidē - Jēkabpils dzīvnieku patversmē. Savukārt prêt mājdzīvnieka bijušo īpašnieci ir uzsākta administratīvā lietvedība. Plašāk par to, kas policistu skatam atklājās iekļūstot dzīvoklī, kā arī kādas pārmaiņas notikušas izglābtā kaķa dzīvē lasiet portālā radio1.lv.
Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus Ministru kabinetam valsts sociālo pabalstu palielināšanai, kas skar ģimenes ar bērniem. Iniciatīvas pārstāve Ramona Mālniece norāda, ka patlaban bērna piedzimšanas pabalsts ir 421,17 eiro, savukārt bērna kopšanas pabalsts - 171 eiro, un šie pabalsti neesot mainījušies vairāk nekā desmit gadus. Viņa rosina palielināt bērna piedzimšanas pabalstu uz 600 eiro un bērna kopšanas pabalstu atbilstīgi reālajai ekonomiskajai situācijai valstī. Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, ja paaugstinātu bērnu piedzimšanas pabalstu līdz 600 eiro, kā to rosina iniciatīvas autore, valsts budžetam tas izmaksātu 2,7 miljonus eiro gadā. Tika rosināts nodot iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai. Par iniciatīvas nodošanu vēl jālemj Saeimai.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Viesītē norisināsies tradicionālais Rudens gadatirgus. Tajā paredzēta tirgošanās ar dārzos un siltumnīcās audzētiem labumiem, stādiem, mājražotāju produktiem un citiem darinājumiem, kā arī ar rūpniecības precēm. Plašāka informācija par Viesītes Rudens tirgu – tirgošanos un citiem jautājumiem pieejama zvanot Solvitai pa tālruni 26420801.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima noraida pilsoņu iniciatīvu par nepievienošanos Stambulas konvencijai ; Aknīstes pasta nodaļa strādās jaunās telpās ; un Šī gada septembris bijis siltākais novērojumu vēsturē.
Saeima lēma turpmāk nevirzīt pilsoņu kolektīvo iniciatīvu par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai. Saeimā nepilni 13 tūkstoši Latvijas pilsoņu kolektīvā iniciatīvā aicināja uz Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai jeb Eiropas Padomes konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Saeimā atbildīgajā Ārlietu komisijā par pilsoņu iniciatīvu diskutēts, uzklausot gan ekspertu un pilsoniskās sabiedrības viedokļus. Un komisija aicināja atbalstīt iesniegumā pausto iedzīvotāju iniciatīvu. Tomēr nu Saeimas vairākums ar koalīcijas balsīm plenārsēdē noraidīja iniciatīvas tālāku virzību. Jaunā koalīcija apņēmusies panākt Stambulas konvencijas ratificēšanu.
Saeima atbalstīja Sanitas Osipovas kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam. Osipova šim amatam tika virzīta atkārtoti pēc tam, kad iepriekšējais Saeimas sasaukums bija negaidīti noraidījis viņas kandidatūru. Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Osipova konkursā Augstākās tiesas tiesneša amatam uzrādījusi labus rezultātus, saņemot vairāk nekā 62 no 70 punktiem.
Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Mēnešalga pirms nodokļu nomaksas VID ģenerāldirektoram paredzēta līdz 7 tūkstoši 296 eiro, taču plānota arī bonusu sistēma atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem. Pieteikties konkursā var līdz 2023.gada 3.novembrim. Pretendentiem prasīta nevainojama reputācija, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnē, vadībzinātnē vai informācijas tehnoloģijās, vismaz trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem, zināšanas un izpratne par VID darbības jomām, izpratne par informācijas tehnoloģiju projektu attīstīšanu vai biznesa procesu un pakalpojumu digitalizāciju, kā arī izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu.
Ukrainai septembrī pa Melnās jūras pagaidu koridoru izdevies izvest 50 tūkstoši tonnu graudu. Vienlaikus tiek veidoti jauni sauszemes eksporta ceļi. Ukrainas valdības pārstāvji informē, ka Melnās jūras maršruts tiek attīstīts un nākamo nedēļu laikā būs iespējams sasniegt augstākus rādītājus. Koridoru pēc Krievijas paziņojuma no izstāšanās no graudu darījuma jau izmantojuši pirmie 10 kuģi, bet tuvākajā nākotnē lauksaimniecības produkciju varētu izvest vēl 20 kuģi. Starptautiskās kompānijas arī esot gatavas tos apdrošināt.
Tikmēr Lielbritānijas valdība vakar brīdināja, ka Krievija varētu uzbrukt civiliem kravas kuģiem Melnajā jūrā, izliekot jūras mīnas to ceļā uz Ukrainas ostām un pēc tam vainojot Ukrainu. Londona septembrī paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki uzbrukuši civilam kravas kuģim šajā reģionā, izšaujot "daudzas raķetes", kuras tomēr veiksmīgi pārtvēra pretgaisa aizsardzība. Atsaucoties uz atslepenotiem izlūkošanas datiem, Lielbritānija brīdināja, ka pastāv uzbrukuma risks kravas kuģiem, kuri dodas caur Ukrainas "humāno koridoru", un tas traucētu Ukrainas labības eksportu.
Pasaulei ir nepieciešami papildu 44 miljoni skolotāju, lai 2030. gadā varētu nodrošināt vispārējo pamatizglītību un vidējo izglītību. Tas ir teikts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas jeb UNESCO šonedēļ publicētā ziņojumā. Vislielākais pedagogu trūkums ir Subsahāras Āfrikā, kur būtu nepieciešami vēl vismaz 15 miljoni skolotāju. Taču ar skolotāju deficītu saskaras arī ekonomiski attīstītākās valstis Ziemeļamerikā un Eiropā, kur daudzi skolotāji ir pirmspensijas vecumā, bet jaunieši neizvēlas apgūt pedagoga profesiju, jo tā ir saistīta ar augstu stresa līmeni un zemu atalgojumu. Eiropā un Ziemeļamerikā trūkst 4,8 miljoni skolotāju, lai nodrošinātu kvalitatīvu pamata un vidējo izglītību.
Turpinām ziņas
Pļaviņu Jauniešu iniciatīvu centra "Ideja" vadītājas ilgstošas prombūtnes laikā centru vadīs Daiga Rūtiņa. Viņa Vidzemes augstskolā ieguvusi otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tūrisma uzņēmumu vadības jomā un profesionālā maģistra diplomu uzņēmējdarbības vadībā, savukārt profesionālās kompetences pilnveides programmā - zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Viņas darba pieredze saistīta gan ar bērniem un jauniešiem, gan pieaugušo kolektīviem. Ar Pļaviņu Jauniešu iniciatīvu centru "Ideja" un sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centru "Pepija" Daiga ir iepazinusies, darbojoties "Europe Direct" centrā, kopīgi organizējot vairākus pasākumus.
No 18.oktobra Jēkabpils novada Aknīstes pasta nodaļa sāks darbu jaunās telpās Skolas ielā 7. Tās atrodas netālu no līdzšinējās apkalpošanas vietas un ir komfortablākas gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Nodaļas darbalaiks saglabāsies nemainīgs, bet saistībā ar pārcelšanās darbiem tas būs mainīts 17.oktobrī, kad pasta nodaļa strādās no pulksten 8 līdz 11. Jaunajās telpās būs nodrošināta pilnvērtīga piekļuve klientiem ar kustību ierobežojumiem, kā arī jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem, turklāt tās būs ērtākas un modernākas. Telpās būs izvietoti atvērtā tipa preses izdevumu un preču stendi, ļaujot pārskatāmi izvēlēties nepieciešamo pirkumu.
Un vēl
Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma "Copernicus" ir reģistrējusi vidējās gaisa temperatūras ziņā siltāko septembri meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Pagājušajā mēnesī vidējā globālā gaisa temperatūra bija 16,38 grādi pēc Celsija, kas bija par 0,5 grādiem pēc Celsija vairāk nekā iepriekšējais rekords, ko fiksēja 2020. gada septembrī. Tas gan nav liels pārsteigums, jo arī jūlijā un augustā tika pārspēti šo mēnešu vidējās globālās gaisa temperatūras rekordi. Zinātnieki prognozē, ka 2023. gads kļūs par karstāko cilvēces vēsturē.
Jau ziņots, ka Zemeslodes sasilšana ir saistīta ar joprojām augsto CO2 izmešu daudzumu apvienojumā ar klimatisko parādību "El Ninjo", kas ik pēc četriem vai pieciem gadiem izraisa augstākas gaisa temperatūras.