Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 18.oktobrī
- 18 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieejami 1,97 miljoni eiro vērtspapīru tirdzniecībai biržā; Cilvēkus ar invaliditāti aptaujās par saskarsmi ar diskrimināciju; un Leļļu teātris jauno sezonu sāks ar jaunās ēkas atklāšanu.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejami vairāk nekā 1,97 miljoni eiro, lai sagatavotos dalībai kapitāla tirgos jeb vērtspapīru tirdzniecībai biržā, tā lēmusi valdība. Tādējādi paredzēts paaugstināt uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un sekmēt investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties. Ekonomikas ministrija prognozējusi, ka kapitāla tirgos uzņēmumiem varētu izdoties piesaistīt vismaz papildu 5 miljonus eiro, taču iepriekšējā pieredze liecina – ieguvums varētu būt arī lielāks. Līdz 2029. gada beigām plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumu un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 miljoniem eiro.
Joprojām neskaidrs ir skolotāju algu jautājums, skolotāju vidū radot arvien lielāku sašutumu – solītā algas pieauguma vietā dažiem ir pat samazinājums. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka algas nav aprēķinātas korekti, un pieļauj, ka tas saistāms arī ar darbinieku nomaiņu Izglītības un zinātnes ministrijā, jo skolotāju algu aprēķins ir specifisks. Daļa skolotāju Latvijā konstatējusi algas samazinājumu. Jau ziņots, ka no 1. septembra notikusi pāreja uz 36 stundu darba nedēļu, sabalansējot skolotāja darba nedēļu. Arodbiedrība esot konstatējusi 11 iemeslus, kāpēc pedagogiem šobrīd var būt algas samazinājums. Lai radušos situāciju skaidrotu un risinātu, ceturtdien, 19. oktobrī, arodbiedrība rīkos sanāksmi par valsts budžeta mērķdotācijas aprēķiniem un konstatētajām problēmām. Sēdē piedalīsies arī ministrijas pārstāvji, kuri sniegšot skaidrojumu.
Saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdevumi paredzēti ap 1,5 miljoniem eiro. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 2024.gadā gatavos finansējuma pieprasījumu 1 miljons 42 tūkstoši 700 eiro apmērā elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra tehniskā atbalsta uzturēšanas nodrošināšanai. Tāpat atlīdzībai tiks prasīti 147 tūkstoši 626 eiro. Abas summas varētu piešķirt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums". Eiroparlamenta vēlēšanas paredzētas 2024.gada jūnija sākumā.
Ukrainas armijas triecienos okupētās Berdjanskas un Luhanskas aerodromiem iznīcināti deviņi krievu helikopteri. Izmantojot Īpašo operāciju dienesta savākto informāciju par ievērojama skaita lidaparātu un specializētās tehnikas koncentrēšanu aerodromos, kas atrodas pie Krievijas karaspēka okupētas Berdjanskas un Luhanskas, Ukrainas armija naktī uz otrdienu deva šiem objektiem triecienus. Triecienu rezultātā līdz ar deviņiem helikopteriem iznīcināta aerodromos esošā specializētā tehnika, zenītartilērijas iekārta un munīcijas noliktavas, kā arī bojāti skrejceļi. Krievi zaudējuši arī vairākus desmitus nogalināto un ievainoto.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija novērtējusi Krievijas nesenās militārās operācijas Ukrainas austrumos kā potenciāli lielāko uzbrukumu vilni pēdējos mēnešos. Krievijas karaspēks jau kādu laiku uztur uzbrukumu Avdijivkai. Pilsēta līdz šim bijusi liels šķērslis Krievijas mēģinājumos pilnībā pārņemt savā kontrolē Doneckas apgabalu, ko daļēji okupējusi Maskava, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ikdienas ziņojumā par situāciju Ukrainā. Ministrijas novērtējumā Krievija varētu mēģināt aplenkt pilsētu ar vairākiem tanku bataljoniem.
Palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" otrdien atzinis, ka izraēliešu uzlidojumā Gazas joslai nogalināts viens no tā militārā spārna komandieriem.
Aimans Nofals, kas pazīstams arī kā "Abu Ahmads" bija grupējuma vispārējās militārās padomes loceklis un "Hamas" militārā spārna "Al Kasama brigādes" galvenās pavēlniecības vadītājs.
Turpinām ziņas
Tiesībsargs izsludinājis aptauju, kurā noskaidros cilvēku ar invaliditāti saskarsmi ar diskrimināciju. Aptaujas mērķis ir noskaidrot, vai cilvēki ir saskārušies ar diskrimināciju savas invaliditātes dēļ pavisam ikdienišķās situācijās - dodoties uz veikalu pēc produktiem, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, apmeklējot muzeju vai teātri. Tiesībsargs aicina ikvienu cilvēku ar invaliditāti piedalīties šajā aptaujā, lai pētījuma dati atspoguļotu pēc iespējas vairāk cilvēku pieredzi. Dalība aptaujā ir brīvprātīga, un atbildes ir anonīmas. Piedalīties aptaujā iespējams līdz šā gada 31.decembrim. Aptauja noris sadarbībā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju un pētījumu centru "SKDS".
Turpmāko trīs gadu laikā kopumā plānots īstenot valsts pētījumu programmu saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai, kopumā šim mērķim paredzot 1,25 miljonus eiro. Programmas virsmērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības saliedētību, noturību un savstarpējo uzticēšanos nacionālas, demokrātiskas un kopīgās vērtībās balstītas Latvijas attīstībai. Programmas rezultātā pētniecībā būs iesaistīti jaunie zinātnieki, sagatavotas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas rekomendācijas un datu kopas pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības saliedētības un demokrātijas politikas plānošanai, īstenošanai, monitoringam un ietekmes izvērtēšanai, piedāvāti ieteikumi valsts valodas un jaunatnes politikas turpmākai attīstībai.
Un vēl
Latvijas Leļļu teātris atjaunoto teātra ēku Krišjāņa Barona ielā 11. novembrī atklās ar divām pirmizrādēm – teātra detektīvu "Sivēnam pa pēdām" un papīra animācijas iestudējumu "Sibīrijas haiku". Dramaturģes Ances Muižnieces radītais teātra detektīvs "Sivēnam pa pēdām" Edgara Kaufelda režijā skatītājus ievedīs gan jaunizremontētā teātra aizkulisēs, gan izmeklēšanas žanrā, piedāvājot izrādi-ekspedīciju, kuras darbība notiek dažādās ēkas telpās. Tikmēr Lielajā zālē top novatoriskā tehnikā izspēlēts izsūtījuma tēmai veltīts stāsts "Sibīrijas haiku", ko skolas vecuma auditorijai veido režisors Valters Sīlis.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Palielina privātmājām energoefektivitātes paaugstināšanai; Regulators sola vairāk komu icēt ar sabiedrību; un Pakrojas muiža šoziem pārvērtīsies par Ziemassvētku kosmosa staciju.
Privātmājām energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai būs pieejami vēl 460 tūkstoši eiro, paredz valdībā atbalstītais Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Līdz šim atbalsta programmā iesniegti projekti par visu šobrīd pieejamo finansējumu, tādēļ uz laiku ir pātraukta jaunu pieteikumu pieņemšana. "Altum" atsāks pieņemt projektu pieteikumus tuvākajās dienās pēc valdībā apstiprināto grozījumu stāšanās spēkā. Interesenti aicināti sekot līdzi informācijai "Altum" mājaslapā. Paredzēts, ka tiks atbalstītas vēl aptuveni 152 privātmājas un uzstādītas jaunas mikroģenerācijas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas kopumā ar papildu jaudu tūkstoš 216 kilovatu.
Ar grozījumiem Civilprocesa likumā plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā. Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama. Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka gadījumos, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmo maksājumu apmērs nepārsniedz minimālo mēneša darba algu, ieturējumu neatkarīgi no piedziņas veida izdarīs 10% apmērā.
Biedrība "Bānīša draugu klubs" plāno ziedot Ukrainai šaursliežu dzelzceļa lokomotīvi. Ukrainas pilsētai Hajvoronai plānots ziedot lokomotīvi-ģeneratoru, kas ir iespaidīgs trīsfāzu ģenerators. Zināms, ka šajā Ukrainas pilsētā ļoti noderētu mobils lieljaudas ģenerators, lai pārdzīvotu nākamo ziemu un briestošos draudus energosistēmai. Līdz oktobra vidum bija savākti 5 tūkstoši eiro, kas nosedz lielu daļu lokomotīves vērtības. Taču nepieciešami līdzekļi lokomotīves pārvešanas organizēšanai, kopumā vēl aptuveni 10 līdz 12 tūkstoši eiro. Biedrība ziedojumus vāc mājaslapā ziedot.lv.
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite paziņojusi, ka e-pastā sūtīto spridzekļu draudu vēstuļu nemitīgā plūsma ir reģionāla mēroga kiberuzbrukums, un piebilda, ka Lietuva, Latvija un Igaunija apspriedīs koordinētu reakciju. Pēc Bilotaites teiktā, Lietuvas Kriminālpolicija ir veikusi draudu novērtējumu un secinājusi, ka draudu e-pasta vēstules ir nepatiesas un reālu draudu nav. Ministre arī sacīja, ka tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana. Jau ziņots, ka pēdējā laikā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pa elektronisko pastu saņemti tūkstošiem viltus draudu par skolās, bērnudārzos un citos sabiedriskos objektos it kā novietotiem spridzekļiem.
Baltijas jūrā šomēnes ticis bojāts sakaru kabelis starp Zviedriju un Igauniju, paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees". Zviedrijas rīcībā ir informācija, kas liecina, ka bojāts komunikāciju kabelis, kas savieno abas valstis, taču šā incidenta cēlonis nav skaidrs. Īpaši sasauktā preses konferencē Stokholmā Junsons sacīja, ka bojājuma vieta nav Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos un ka kabelis joprojām ir izmantojams. Pēc Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas sniegtajām ziņām, bojājuma vieta atrodas Igaunijas teritoriālajos ūdeņos aptuveni 50 kilometru attālumā no Hījumā salas Zviedrijas virzienā. Sakaru kabelis ar Zviedriju jau iepriekš strādājis ar traucējumiem, un patlaban tā jauda pilnībā atjaunota. Igaunijas prezidents Alars Kariss gan paudis, ka jaunākas ziņas liek uzdot zināmus jautājumus, taču pirms plašāku secinājumu veikšanas ekspertiem jāatbild, vai bojājumi sakaru kabeļiem radīti tīši.
Turpinām ziņas
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saņēmusi daudz kritikas pēc elektrības sadales tarifu kāpuma, un kritika neizpalika Saeimas komisijā, kur par savu darbību regulators atskaitījās arī deputātiem. Regulatora vienīgais šā brīža solījums – runāt vairāk ar sabiedrību. Regulators šogad tieši saistībā ar elektrības sadales tarifu pieaugumu kritizējuši daudzi politiķi, arī Valsts prezidents. No atsevišķiem Saeimas deputātiem kritika par tā darbību izskanēja arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Regulatora padomes priekšsēdētāja Alda Ozola gan uzsvēra, ka regulators pilda tam likumā paredzētās funkcijas. Saeimas komisijas galvenais ierosinājums turpmākas Regulatora darbības uzlabošanai – aktīvāka komunikācija ar sabiedrību.
Jau ziņots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē pakalpojumu tarifus enerģētikas, ūdenssaimniecības, depozīta, pasta, elektronisko sakaru un atkritumu apglabāšanas jomās.
Ja Latvija iesaistīsies 2030.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanā, uzņemot sacensības Siguldas kamaniņu un bobsleja trasē, tad šī objekta rekonstrukcijā būs jāiegulda apmēram 58 miljoni eiro, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Vladimirs Šteinbergs. Pēc viņa teiktā, šāda summa parādās iepriekš veiktajos aprēķinos, un tas uzskatāms par diezgan būtisku ieguldījumu. Daļu no minētā ieguldījuma gan Latvija varētu saņemt atpakaļ no olimpisko spēļu potenciālās rīkotājvalsts Zviedrijas kā nomas maksu par trases īri. Šteinbergs uzskata, ka no iesaistīšanās olimpisko spēļu rīkošanā Latvijas ekonomikai kopumā būtu diezgan liels ieguvums. Turklāt arī rekonstruētā Siguldas kamaniņu un bobsleja trase būtu paliekoša, fundamentāla investīcija un varētu kalpot turpmākajā nākotnē.
Un vēl
Pakrojas muiža, kas atrodas vien 40 kilometru attālumā no Latvijas robežas, šoziem pārvērtīsies par kosmosa staciju un aicinās uz Baltijā lielāko Ziemassvētku festivālu. Jau vairākus gadus Pakrojas muiža sagaida gada lielākos svētkus, organizējot krāšņus gaismas un laternu festivālus. Taču šogad pasākums izcelsies ne tikai tēmas, bet arī mēroga ziņā – muižas mērķis ir izveidot lielāko Ziemassvētku festivālu Baltijas valstīs. 15 hektārus lielajā kosmosa stacijā notiks iespaidīgi gaismas un lāzeru šovi, dažādas svētku programmas visai ģimenei, rosīgi Ziemassvētku tirdziņi, rūķu dāvanu manufaktūras un atrakcijas, milzīgas kosmiskās skulptūras un laternas izgaismos visu muižu, bet vēlmes piepildīs Ziemassvētku vecītis. Ziemas festivāls “Ziemassvētku kosmosa stacija” Pakrojas muižā priecēs apmeklētājus katru piektdienu un brīvdienās no 25. novembra līdz 14. janvārim.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Kuras pašvaldības ir ceļu satiksmei drošākās? Jēkabpilī plāno no decembra samazināt apkures tarifus; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu Latvijā 2022. gadā atzīta Ventspils, savukārt 36 novadu konkurencē pirmajā vietā ierindojies Varakļānu novads. Par to liecina Satiksmes ministrijas izstrādātais "Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss 2022", kura aprēķinā ņemts vērā pašvaldības iedzīvotāju viedoklis un ceļu satiksmes negadījumu statistika. Par ceļu satiksmei drošāko valstspilsētu atzīta Ventspils, kas izceļas ar vislabāko statistiku attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumu skaitu un vispozitīvāko iedzīvotāju vērtējumu attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru pilsētā. Otrajā vietā ierindojusies Rēzekne, kas saņēmusi otro labāko iedzīvotāju vērtējumu, savukārt trešo vietu saglabājusi Liepāja, kur ir otrais zemākais satiksmes negadījumu skaits pilsētā. Tikmēr novadu kategorijā vērojamas izmaiņas – debitējis Varakļānu novads, kas no 27.-30. vietas 2021. gadā uzlēcis uz 1. vietu 2022. gadā. Otro vietu ieguvis Līvānu novads, kas pirms tam ierindojies 6. Vietā, bet trešo vietu ar kritiskāku iedzīvotāju novērtējumu, bet zemiem satiksmes negadījumu rādītājiem ieguvis Alūksnes novads.
Veselības ministrija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība šodien vienojušās par mediķu algu palielinājumu; mediķi streiku nerīkos. Veselības ministrija iepriekš bija plānojusi ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt vairāk nekā 66 miljonus eiro, kas ļautu ārstiem algas celt par 10%, aprūpes personālam – par 5,5%, atbalsta personālam – par 5,9%, bet pārējiem darbiniekiem – par 44 eiro. Taču šodienn panāktā vienošanās paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra veselības aprūpes nozares darbinieku atalgojuma palielinājumam un izglītībai plānots novirzīt papildu 76 miljonus eiro, kas ir par desmit miljoniem eiro vairāk, nekā iepriekš plānots. Tas ļaus vidējo darba samaksu (tarifā) ārstiem palielināt par 221 eiro jeb 10,6%, aprūpes personālam – par 85 eiro jeb 6,5%, atbalsta personālam – par 60 eiro jeb 6,9%. Tikmēr pārējiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem plānots darba samaksas palielinājums 40 eiro apmērā, kas ir par 4 eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Valsts budžeta projekts gan vēl jāapstiprina valdībā un Saeimā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās pāriet uz jaunu skolu finansēšanas modeli, kurā būs skaidri definēta pedagoga alga, lai izbeigtu līdz šim pieredzēto "bumbiņas mētāšanu" starp pašvaldībām un valsti, intervijā TV3 sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pausto neapmierinātību par nepietiekamajām mērķdotācijām pedagogu algām, ministre atkārtoja iepriekš pausto, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav kļūdījusies aprēķinos, tomēr pašvaldību kompetencē ir sadalīt, kā šī nauda "nosēžas katra skolotāja maciņā". Čakša skaidroja, ka ministrija aprēķina dotācijas jeb "iedod algu rāmi", balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem, lai gan skolotāju darba devējs faktiski ir pašvaldība. Politiķe uzskata, ka loģiskāk būtu pāriet uz jaunu skolu finansēšanas modeli - programmu finansējumu, kurā būtu skaidri noteikta skolotāju alga un nenotiktu "bumbiņas mētāšana" par to, kurš par ko tieši ir atbildīgs.
Visticamāk palestīniešu kaujinieku neveiksmīgi izšautas raķetes dēļ Gazas pilsētā otrdien notika sprādziens Al-Ahli slimnīcā, kurā gājuši bojā simtiem cilvēku. Lai gan Gazas joslā valdošais kaujinieku grupējums "Hamas" apgalvoja, ka sprādzienu slimnīcā izraisījis Izraēlas gaisa trieciens, Izraēla paziņoja, ka slimnīcai trāpījusi palestīniešu kaujinieku izšauta raķete. Abu pušu sniegtā informācija tiek pārbaudīta.
Raķetes trāpījums slimnīcai Gazas pilsētā, kurā otrdien gājuši bojā vismaz 200 cilvēku, ir izpelnījies sašutumu un nosodījumu visā pasaulē. Tiesa, pasaulē uz notikušo ir atšķirīga reakcija, jo no neatkarīgiem avotiem nav iespējams apstiprināt iespējamo vaininieku. Teroristiskā grupējuma "Hamās" kontrolētā Gazas Veselības ministrija apgalvo, ka ir nogalināti vismaz 500 cilvēku. Šo informāciju ir grūti apstiprināt, taču medijos publicētie video liecina, ka slimnīcas ēka patiešām ir smagi cietusi, to ir pārņēmis plašs ugunsgrēks, bet uz citām slimnīcām tiek nogādāti simtiem cietušie.
ANO Drošības padome šodien rīko ārkārtas sēdi, lai apspriestu raķetes trāpījumu slimnīcai Gazas pilsētā, kurā gājuši bojā simtiem cilvēku un ievainoti vēl vairāki simti. Apvienotie Arābu Emirāti un Krievija otrdien pieprasīja, lai trešdienas rītā tiktu sasaukta šī ārkārtas sēde Ņujorkā, vēsta ziņu avoti diplomātu aprindās. Brazīlija, kas pašlaik vada ANO Drošības padomi, arī apstiprināja, ka šajā sēdē notiks balsojums par rezolūcijas projektu. Šajā dokumentā pausts aicinājums nodrošināt humānās palīdzības organizāciju piekļuvi Gazas joslai un atcelt Izraēlas aicinājumu evakuēties civiliedzīvotājiem no Gazas joslas ziemeļu daļas. Rezolūcijas projektā arī izteikts aicinājums visām bruņotā konflikta pusēm ievērot starptautiskās tiesības.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs no decembra samazināsies vēl par 3,6%, liecina SIA "Jēkabpils siltums" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniegtais tarifa projekts. "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra samazinājās līdz 63,61 eiro par megavatstundu (MWh) jeb par 22,8%, bet no decembra to plānots samazināt vēl līdz 61,34 eiro par Megavatstundu. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar kurināmā - šķeldas, iepirktās siltumenerģijas un dabasgāzes - cenas izmaiņām. Savukārt no 2024.gada 1.oktobra plānots, ka gala tarifs pieaugs līdz 76,60 eiro par megavatstundu. "Jēkabpils siltums" ir Jēkabpils novada pašvaldības uzņēmums. Tā apgrozījums 2022.gadā bija 6,59 miljoni eiro, bet peļņa - 0,69 miljoni eiro.
Darba stāža novērtējuma jaunā kārtība skars apmēram 65% pensionāru. Labklājības ministrija iepriekš paziņoja, ka no nākamā gada pakāpeniski atgriezīsies pie pensiju piemaksām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995.gada 31.decembrim. Intervijā Latvijas Radio Labklājības ministrs Uldis Augulis skaidroja, ka, atjaunojot savulaik jau pastāvējušo piemaksu kārtību, tiks arī mazliet pacelts novērtējums par darba stāžu, līdz ar to skarto pensionāru loks būs plašāks. Vaicāts, vai jaunā darba stāža novērtējuma dēļ nevienam senioram pensija nesamazināsies, labklājības ministrs atbildēja, ka tā gluži nevajadzētu būt, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka, palielinoties ienākumiem, kāds seniors varbūt vairs nekvalificēsies pašvaldības atbalstam. Ministrs norāda, lai šādas situācijas nerastos, pašvaldībām būtu jāpielāgo savi nabadzības sliekšņi atbilstoši reālajai situācijai.
Un vēl
No ceturtdienas laiks Latvijā kļūs aukstāks, liecina prognozes. No ceturtdienas līdz sestdienai gaisa temperatūra naktīs un no rītiem būs pārsvarā -3...2 grādu robežās, vietām Kurzemes vidienē un Vidzemē līdz -5 grādiem, bet siltākas naktis saglabāsies Rīgas līča piekrastē posmā no Jūrmalas līdz Kolkai, jo valdošie ziemeļaustrumu, austrumu vēji nesīs siltāku gaisu no Rīgas līča. Dienās gaiss iesils līdz 1...7 grādiem. Brīžiem gaidāmi nelieli nokrišņi, pārsvarā slapjš sniegs. Būtiska sniega kārta neveidosies, bet brīžiem zeme var nosnigt balta. Ceļi apledos. Tālākas prognozes rāda, ka naktī uz svētdienu iespējama stiprāka snigšana, daudzviet var izveidoties plāna slapja sniega kārtiņa, taču tā ilgi nenoturēsies, jo no svētdienas laiks kļūs siltāks, pēcpusdienā temperatūra sasniegs jau 3...8 grādus, Kurzemē līdz 10 grādiem.