Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 20.oktobrī
- 20 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Saeima apstiprina Priedi Fiskālās disciplīnas padomē; latvijā samazinās bezdarbs; un Parīzes olimpiskajām spēlēm radīta jauna dāliju šķirne.
Saeima vakar Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociēto profesoru un Ekonomikas nodaļas vadītāju Jāni Priedi apstiprināja par Fiskālās disciplīnas padomes locekli. Jauns padomes loceklis bija nepieciešams, jo jau 2022.gadā beidzās otrais pilnvaru termiņš Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājam Mortenam Hansenam. Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Iekšējās drošības birojs oktobra pirmajā nedēļā aizturējis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonu aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātas personas interesēm, proti, Satversmē noteikto pamattiesību neievērošanu. Valsts policijas amatpersona ir atzīta par aizdomās turēto un tai piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tajā skaitā aizliegums ieņemt noteiktu amatu Valsts policijā. Izmeklēšanas interesēs patlaban papildu informācija netiek sniegta.
AS "Latvenergo" akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts izmaksāt valstij papildu dividendes 18,547 miljonu eiro apmērā no pagājušā gada nesadalītās peļņas. Izmaksātās papildu dividendes tiks novirzītas energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumam. Jau ziņots, ka "Latvenergo" akcionāru kārtējā sapulcē šogad 11.maijā tika nolemts dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāt 133,991 miljonu eiro, bet atlikušo peļņas daļu 75,37 miljonu eiro apmērā tika nolemts ieskaitīt nesadalītajā peļņā. "Latvenergo" apgrozījums 2022.gadā palielinājās 2,1 reizi, sasniedzot 1,231 miljardu eiro, bet kompānijas peļņa pieauga 2,6 reizes un bija 209,362 miljoni eiro.
Lai risinātu neskaidrības skolotāju algu jautājumā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Tiesa, pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algām nonākt neizdevās. Atšķirībā no citām reizēm šoreiz arodbiedrības un ministrijas sarunas bija atklātas. Tajās arodbiedrība un ministrija apmainījās ar pārmetumiem par to, vai pareizi aprēķinātas mērķdotācijas. Publiski jau izskanējis, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai. Problēma esot aprēķinu metodikā, kas jau sākotnēji izstrādāta uz nekorektiem datiem. Un pašlaik sekas esot tās, ka izstrādātas jaunas formulas, bet iepriekšējās metodikas nav pielāgotas.
Komercbanku izsniegto kredītu procentu likmes Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – ir starp augstākajām eirozonā. Par Latvijas Bankas aplēsēm vakar informēja tās Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts. Viņš ekspertu sarunā "Kā risināt ieilgušās tautsaimniecības finansēšanas problēmas?" norādīja: laika posmā no 2014. gadam līdz 2022. gadam Eiropas Centrālās bankas savas procentu likmes samazināja un attiecīgi saruka arī procentu likmes komercbanku aizdevumiem eirozonā. Tikmēr Latvijā kredītu procentu likmes pamatā stāvēja uz vietas vai pat pieauga. Pēc tam, kad centrālā banka 2022. gada vidū sāka celt savas procentlikmes, tās pieauga arī komercbanku izsniegtajiem kredītiem visā eirozonā, bet Latvijā īpaši mājsaimniecību aizdevumu procentlikmes kāpa ļoti strauji. Kredīta likme Latvijā pieauga līdz 5,5%, kamēr eirozonā vidēji tie bija 3,5%. Par augstu kredītu uzcenojumu Baltijas valstīs liecina arī tas, ka pat viszemākās aizdevumu procentu likmes Latvijā ir krietni virs eirozonas vidējā līmeņa.
Trešdien Eiropas Centrālās bankas Padome pieņēma lēmumu noslēgt digitālā eiro izpētes posmu, kas ilga divus gadus, un deva "zaļo gaismu" nākamajam digitālā eiro projekta posmam - sagatavošanās fāzes pirmajai daļai. Tas ļauj Eirosistēmai – Eiropas centrālajai bankai un eirozonas nacionālajām centrālajām bankām - turpināt darbu pie digitālā eiro analīzes un infrastruktūras ieviešanas izvērtēšanas. Lēmums par digitālā eiro emisiju ir paredzēts pēc sagatavošanās fāzes otrās daļas noslēguma, ja tās rezultāti apliecinās digitālā eiro faktisko darbībspēju un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Digitālais eiro būs esošo naudas veidu - skaidrās un bezskaidrās naudas - papildinājums, ne aizstājējs.
Turpinām ziņas
Latvijā faktiskā bezdarba līmenis šogad septembra beigās bija 6,3%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Sieviešu vidū bezdarba līmenis 2023.gada septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem un bija 4,5 %, bet vīriešu vidū bezdarba līmenis saruka par 0,1 procentpunktu - līdz 8,1 %. 2023.gada septembrī Latvijā bija 60 tūkstoši 400 bezdarbnieku.
Latvijā līdz šim nav īsti novērtēta gripas ietekme uz sabiedrību, bet tā var nest nopietnas komplikācijas, tāpēc riska grupas ir īpaši aicinātas vakcinēties pret gripu un arī pret Covid-19. Latvijā šogad pirmo reizi senioriem no 65 gadu vecuma ir pieejama īpaši efektīva vakcīna pret gripu. Ārsti aicina jauniešus aģitēt vecākus un vecvecākus vakcinēties, "lai nenonāktu slimnīcā un nenomirtu".
Un vēl
Francijas puķkopji izlolojuši jaunu dāliju šķirni par godu Parīzes olimpiskajām spēlēm, kas notiks nākamā gada jūlijā. Unikālās krāsas zieds radīts laboratorijā, un tas simbolizēs olimpisko uguni. Olimpiskais zieds izaudzēts Parīzes ziedu parka laboratorijā. Jauno šķirni radījis Kristofs Kneblevskis. Olimpisko spēļu laikā dālijas greznos arī Parīzes dārzu Elizejas laukos. Dārza skices ar dāliju dobi jau gatavas. Unikālās krāsas dālijas rotās arī 2024. gada Parīzes olimpisko spēļu emblēmu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties : Mediķi aicina valstij apmaksāt plaušu skrīningu riska grupas pacientiem ; Mākslas skolas skolēnus aicina apzināt latviešu tautas kultūras mantojumu ; un Itālijā tiek veidota Pasaules koku un ziedu "bibliotēka".
Plaušu vēzis ir trešais biežākais nāves iemesls Eiropā, jo lielākoties tas tiek atklāts 3. un 4. stadijā, kad ārstēšana ir apgrūtināta. Latvijā statistika ir skaudra – teju puse no jaunatklātajiem plaušu vēža pacientiem mirst gada laikā. Turpretī 1. stadijas plaušu vēzis ir izārstējams pilnībā, bet trūkst iespējas vēzi agrīni atklāt. Lai mazinātu mirstību un pacientu ciešanas, mediķi aicinājuši valstij apmaksāt plaušu skrīningu riska grupas pacientiem. Tikmēr Veselības ministrijā norāda, ka jāgaida vēl vairāki gadi. Tūkstoš 100 jaunu gadījumu ik gadu, no kuriem aptuveni 80% ir 3. un 4. stadijas plaušu vēža gadījumu, no tiem pusei cīņa ar slimību beidzas letāli. Lai agrīni atklātu audzēju plaušās, būtu jāievieš valsts apmaksāts skrīnings – izmeklējums ar maza starojuma devas datortomogrāfu. Mediķi norāda – kamēr Latvijā netiks ieviesta plaušu vēža skrīninga diagnostika, agrīni diagnosticēt plaušu vēzi nebūs iespējams. Pēc šā brīža statistikas, ik gadu Latvijā no plaušu vēža mirst vismaz 600 cilvēku.
Augstākā tiesa atstājusi negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai uzlikts pienākums atlīdzināt SIA "Dobeles HES" zaudējumus saistībā ar saražotās elektroenerģijas pārdošanu par dubulto tarifu. Pašlaik tiesā izskatīšanā ir 44 citas līdzīgas lietas. "Dobeles HES" vērsās tiesā ar pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, jo regulators laikposmā no 2006.gada 1.marta līdz 2010.gada 1.aprīlim nebija noteicis tarifu tiem elektroenerģijas ražotājiem, kas elektrību ražoja mazajās hidroelektrostacijās. Uzņēmums lūdza atlīdzināt summu, ko būtu saņēmis, bet nesaņēma, pārdodot saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilstu divkāršam elektrības realizācijas vidējam tarifam. Augstākā tiesa šajā lietā bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Izvērtējot Eiropas Savienības tiesas secinājumus, Augstākā tiesa nolēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.
Valsts drošības dienests 16.oktobrī rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret taksistu, kurš noziedzīgās organizācijas Baltijas antifašisti uzdevumā Latvijā mērķtiecīgi un sistemātiski vācis pret valsts nacionālās drošības interesēm izmantojumu informāciju nodošanai Krievijas specdienestiem. Taksists tiem regulāri sniedza informāciju par Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku personālu un tehniku, stratēģiski nozīmīgiem objektiem Latvijas teritorijā. Tāpat viņš noziedzīgajai organizācijai nodevis informāciju par uzņēmumiem Latvijā, kas atbalsta Ukrainu un iestājas pret Krievijas agresiju.
Eiropas Komisija pieprasījusi sociālo mediju kompānijām "Meta" un "TikTok" informāciju par pasākumiem, ko tās veikušas, lai apturētu "nelikumīga satura un dezinformācijas" izplatīšanos pēc palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" uzbrukuma Izraēlai. Eiropas komisija paziņoja, ka tā ir nosūtījusi "Meta" un "TikTok" oficiālus informācijas pieprasījumus, un norādīja, ka šī ir pirmā procedūra, kas sākta saskaņā ar jauno Digitālo pakalpojumu aktu. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība sāka līdzīgu izmeklēšanu pret miljardierim Īlonam Maskam piederošo sociālo mediju platformu "X", kas agrāk bija pazīstama kā "Twitter". Eiropas komisija paziņoja, ka pieprasījums "Meta" ir saistīts ar nelikumīga satura un dezinformācijas izplatīšanos saistībā ar "Hamās" un Izraēlas konfliktu. Atsevišķā paziņojumā Eiropas komisija norāda, ka vēlas uzzināt vairāk par "TikTok" centieniem apkarot teroristiska un vardarbīga satura un naida runas izplatīšanos.
Brazīlijas Amazones lietus mežu centrā upju līmenis šonedēļ nokrities līdz zemākajam līmenim vairāk nekā gadsimta laikā - rekordlielais sausums ietekmējis simtiem tūkstošu cilvēku dzīvības un nodarījis neizmērojamu kaitējumu džungļu ekosistēmām, raksta bbc.com. Reģiona visvairāk apdzīvotajā pilsētā - Rio Negro - upē pirmdien reģistrēts dziļums tikai 13,59 metri, salīdzinājumā ar 17,60 metriem, kāds bija tās dziļums pirms gada - tas ir zemākais līmenis kopš 1902. gada, pārspējot iepriekšējo visu laiku zemāko līmeni, kas tika izmērīts 2010. gadā. Strauji žūstošās varenās Amazones pietekās iestrēgušas laivas, pārtraucot pārtikas un ūdens piegādi attāliem ciematiem, savukārt augstā ūdens temperatūra, iespējams, ir vainojama pie vairāk nekā 100 apdraudētas sugas upes delfīnu nogalināšanas.
Turpinām ziņas
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija turpmāk varēs saņemt ziņas no kredītinformācijas birojiem par parādnieka saistībām, to paredz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi, ko vakar galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tas apgrūtinās izvairīšanos no uzturlīdzekļu maksāšanas un valstij būs vieglāk atgūt naudu no parādniekiem, kuri izvairās no bērnu uzturēšanas. Pašlaik fondam ir gandrīz 46 tūkstoši parādnieku, un lielākās daļas vietā uzturlīdzekļus maksā nodokļu maksātāji.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsludina radošo projektu konkursu Latvijas mākslas un dizaina skolu audzēkņiem. Konkursa mērķis ir aicināt audzēkņus apzināt latviešu tautas kultūras mantojumu un veicināt daudzveidīgu amatniecības prasmju apguvi. Šajā reizē konkursa tēma – tradicionālās rotaļlietas un spēles. Konkursa dalībnieku uzdevums ir izzināt informāciju par pašdarinātām vai amatnieku izgatavotām tradicionālām rotaļlietām un spēlēm, ar kādām spēlējušies bērni Latvijā, izpētot gan ģimenes mantojumu, gan etnogrāfisko mantojumu, kas pieejams muzeju krājumos un tautas lietišķo mākslas studiju un amata meistaru darbos. Pēc izpētes veikšanas dalībniekiem jāizgatavo rotaļlieta vai spēle, izmantojot tradicionālās prasmes – kokapstrādi, pīšanu, adīšanu, aušanu, veidošanu no māla un citas. Darbi līdz 12.janvārim jāiesūta Nacionālajam kultūras centram.
Un vēl
Itālijas galvaspilsētas Romas lielākajā publiskajā parkā tiek veidota Pasaules koku un ziedu "bibliotēka". Viena no projekta iniciatorēm ir Apvienoto Nāciju Organizācijas ANO) struktūrvienība – Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Projekta mērķis ir palielināt izpratni par bioloģisko daudzveidību un nepieciešamību padarīt pilsētas zaļākas. Tā pirmajā posmā iestādīti 85 koki un 15 citi augi no septiņiem pasaules reģioniem – Āfrikas, Āzijas, Eiropas, Tuvajiem Austrumiem, Latīņamerikas, kā arī no Karību jūras un Klusā okeāna baseiniem. Pilsētas varasiestādes šim mērķim piedāvāja 2,5 hektārus plašu parka daļu, un tuvākajā laikā tajā ne tikai papildinās augu skaitu, bet arī veidos izglītojošu, it īpaši jaunajām ģimenēm domātu pastaigu maršrutu.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents uzskata, ka Eiropai nepieciešams bruņoties; Jēkabpilī darbu sāks jauns ģimenes ārsts; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Eiropas Savienībai ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu savu aizsardzību dažādās jomās, arī kibertelpā un militārās aizsardzības jomā, uzvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien Rīgas pilī tiekoties ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu. Amatpersonas apspriedušas Latvijas un ES aizsardzības industrijas stiprināšanu, ES stratēģisko atkarību mazināšanu, kā arī cīņu pret dezinformāciju. Valsts prezidents pateicās komisāram par Eiropas Komisijas centieniem atbalstīt Ukrainu, tajā skaitā arī militārajā jomā. Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Aizsardzības investīciju programmas izstrāde būs būtisks solis, lai palielinātu ES aizsardzības kapacitāti. Prezidents uzsvēra, ka arī Latvijas uzņēmumiem vajadzētu aktīvāk piedalīties Eiropas Aizsardzības fonda finansējuma izmantošanā un jaunās likumdošanas iniciatīvās. Valsts prezidents uzsvēra arī nepieciešamību aizsargāt kritisko infrastruktūru, jo sevišķi zemūdens infrastruktūru Baltijas jūrā.
Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Latvija iebildīs Eiropas Komisijas priekšlikumam būtiski ierobežot reņģu un brētliņu zveju Baltijas jūrā un Rīgas līcī 2024.gadā. Zemkopības ministrija skaidro, ka tā nepiekrīt Eiropas komisijas plānam Baltijas jūras valstīm, tajā skaitā Latvijai 2024.gadā būtiski samazināt vairāku zivju sugu zveju. Tajā skaitā renģu nozvejas samazinājums Baltijas jūrā paredzēts 60% apmērā, reņģu nozvejai Rīgas jūras līcī - 20% apmērā, bet brētliņām - 23% apmērā, salīdzinot ar 2023.gadu. Ministrija ieskatā šāds pārspīlēts un zinātnieku rekomendācijām neatbilstošs lēmums atstātu graujošu ietekmi uz Latvijas zvejniecību un zivju apstrādi, kura ir atkarīga no šiem zivju resursiem.
Saistībā ar nestabilo drošības situāciju Izraēlas un palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" konflikta dēļ būtu jāizvērtē tūrisma braucieni ne tikai uz Izraēlu, bet arī uz Ēģipti, norāda Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza. Arī Latvijas ārlietu ministrs neiesaka tuvākajā laikā doties uz šo reģionu. Groza atzīmē, ka kultūras piedāvājuma dēļ Izraēla piesaista tūristus arī šobrīd un ir aviokompānijas, kas joprojām pārvadā pasažierus uz Telavivu. Taču Groza aicina izvērtēt arī došanos uz kūrorta vietām Ēģiptē, pieļaujot, ka nākamnedēļ sākoties skolēnu brīvlaikam tāds kārdinājums varētu būt. Ēģipte robežojas ar Gazas joslu. Vēstnieks norāda, ka kuru katru mirkli var sākties Izraēlas armijas sauszemes operācija Gazas joslā un Ēģiptē var ieplūst bēgļu straumes.
ASV prezidents Džo Baidens vakar no Ovālā kabineta teica uzrunu valsts iedzīvotājiem, uzsverot, ka ASV interesēs ir atbalstīt Ukrainu un Izraēlu pašreizējos karos pret ienaidniekiem, kuru mērķis ir iznīcināt demokrātiju. Baidens sacīja, ka palestīniešu kaujinieku grupējums "Hamās" un Krievijas prezidents Vladimirs Putins pārstāv atšķirīgus draudus, bet tiem ir kaut kas kopīgs: tie abi grib pilnīgi iznīcināt kaimiņu demokrātiju. Baidens sacīja, ka viņš piektdien lūgs ASV Kongresu apstiprināt ievērojamu finansējumu kā palīdzību Ukrainai un Izraēlai, un nosauca to par ieguldījumu ASV kā globālas līderes nākotnē.
Izraēla saņems no ASV desmitiem tūkstošus artilērijas šāviņu, kurus sākotnēji bija paredzēts nodot Ukrainai, vēstī ziņu portāls Axios. Pentagons plāno nodot Izraēlai desmitiem tūkstošus 155 milimetru artilērijas šāviņu, kas pirms vairākiem mēnešiem tika atzīmēti kā paredzēti Ukrainai no ASV ārkārtas krājumiem, ziņo "Axios". ASV amatpersonas norādījušas, ka šāviņu novirzīšanai no Ukrainas uz Izraēlu nebūs tūlītējas ietekmes uz Ukrainas spēju cīnīties pret Krievijas karaspēku. Izraēlas armija skaidro steidzamo nepieciešamību pēc artilērijas šāviņiem ar gatavošanos sauszemes operācijai Gazas joslā un grupējuma "Hizbollah" aktivizēšanos uz robežas ar Libānu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags šaubās, vai vietējā slimnīcā tiktu saglabāta medicīnas pakalpojumu pieejamība, ja daļu no tās pārņemtu valsts. Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir pieļāvis, ka valsts varētu iesaistīties vairāku reģionālo slimnīcu kapitāldaļās, kas ļautu efektīvāk organizēt reģionālo slimnīcu sadarbību un valstij lemt par izmaiņām sistēmā. Vanags aģentūrai LETA pauda, ka Jēkabpils pašvaldību apmierinot esošā situācija un tā ir apmierināta ar reģionālās slimnīcas darbu. Savukārt viena no problēmām, kura būtu steidzami jārisina, ir ārstu trūkums. Vanaga ieskatā, tiem medicīnas studentiem, kas mācās par valsts budžeta līdzekļiem, būtu jāpaliek strādāt Latvijā, un par to būtu jāvienojas ar studentu jau pirms studiju sākšanas. Ja cilvēks negrib palikt strādāt Latvijā, tad lai studē par saviem līdzekļiem, uzskata Vanags. Jēkabpils pašvaldība piedāvā gan stipendijas, gan cita veida atbalstu jaunajiem ārstiem, taču līdz šim neesot izdevies uzrunāt medicīnas studentus par sadarbību.
Nacionālais veselības dienests informē, ka no 1. novembra Jēkabpils ģimenes ārste Viktorija Grebņeva izbeidz līgumattiecības ar dienestu un pie viņas reģistrētie pacienti tiks pārreģistrēti pie ģimenes ārsta Gunta Baloža, kas ir prakses pārņēmējs. Prakses adrese – Jēkabpilī, Viestura iela 37, tālrunis 26654527. Vienoties par reģistrāciju var arī ar citu ģimenes ārstu, kuram ir līgums ar valsti par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu. Saraksts pieejams Veselības dienesta mājaslapā. Jautājumu gadījumā aicina sazināties ar Nacionālā veselības dienesta Zemgales nodaļu, tālrunis 63027249.
Stājušies spēkā Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kas pastiprina kriminālatbildību par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai. Kā informēja Saeimas Preses dienestā, šādam noziedzīgam nodarījumam par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai palielināta gan minimālā, gan maksimālā piemērojamā sankcija, proti, par to varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, probācijas uzraudzību vai naudas sodu. No likuma izslēgts brīvības atņemšanai alternatīvais sods - sabiedriskais darbs.
Un vēl
Sestdien Latvijā pasliktināsies laikapstākļi, vējš kļūs spēcīgāks un no dienvidrietumiem gaidāmi nokrišņi, savukārt svētdien, norimstot vējam, daudzviet veidosies migla, prognozē sinoptiķi. Dienvidkurzemē lietus un slapjš sniegs ieradīsies sestdienas priekšpusdienā, pēcpusdienā nokrišņi gaidāmi jau visā Kurzemē un Zemgalē, tie sasniegs arī Daugavpili un Rīgu, savukārt Alūksnes pusē nokrišņi gaidāmi tikai sestdienas vakarā. Austrumu vēja ātrums brāzmās sestdien pastiprināsies līdz 12-16 metriem sekundē, vietām Kurzemē - līdz 19 metriem sekundē, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20-23 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra būs +2..+6 grādi.
Naktī uz svētdienu nokrišņi mitēsies, vietām līņās un daudzviet veidosies migla, kas vietām saglabāsies arī dienas laikā. Svētdienas pēcpusdienā Latgali un Sēliju no dienvidiem sasniegs stiprāks lietus, pārējā valstī dažviet gaidāms neliels lietus, debesis būs pārsvarā apmākušās. Svētdienas rītā gaisa temperatūra pakāpsies līdz +2..+7 grādiem, pēcpusdienā tā būs +4..+9 grādi, bet vietām Kurzemē, ja mākoņi pašķirsies un uzspīdēs saule, gaiss var iesilt līdz +12 grādiem. Pūtīs lēns vējš.
Arī nākamās nedēļas sākumā vējš būs pārsvarā lēns, gaidāma migla un īslaicīgs lietus, gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +8..+13 grādiem, naktīs tā nenoslīdēs zem +3 grādiem. Iespējams, nedēļas vidū ar austrumu, dienvidaustrumu vēju ieplūdīs vēsāks gaiss.