Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 23.oktobrī
- 23 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Strauji aug Latvijā reģistrēto personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstīs; Jaunjelgavā ugunsgrēkā gājuši bojā divi cilvēki; un Šonedēļ Rīgā būs skatāma ķirbjaugu un paprikas izstāde.
Strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tajā skaitā Lietuvā, teikts jaunākajā Finanšu izlūkošanas dienesta informatīvajā izdevumā par Nacionālā risku novērtējumā gūtajiem rezultātiem un secinājumiem. Pārskatā identificēti trīs jauni riski, kas skar Latvijas finanšu sistēmu un kuriem tuvākajā nākotnē ir nepieciešami atbilstoši risku mazināšanas pasākumi. Pirmkārt, strauji aug to Latvijā reģistrēto fizisko un juridisko personu skaits, kas atvērušas kontus ārvalstu finanšu institūcijās, tajā skaitā Lietuvā. Otrkārt, Krievijas sāktais karš Ukrainā un ar to saistītās ES sankcijas ir būtiski palielinājušas slogu uz Latvijas institūcijām. Treškārt, finanšu risku pieaugums, kas saistīti ar augošo virtuālo aktīvu popularitāti un izmantošanu. Tāpat pārskata periodā vieni no lielākajiem riskiem saistīti ar izvairīšanos no sankcijām un sankciju apiešanu.
Nacionālā apvienība rosina ļaut cilvēkiem ar jaunā tipa personas kodu izvēlēties to nomainīt uz iepriekšējā veida personas kodu, kurā iekļauti dzimšanas dati. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka tā mērķis saistīts ar personu vēlmi un tiesībām izvēlēties personas kodu, kas atbilst kārtībai, kāda bija pirms 2017.gada 30.jūnija, kad pirmie seši cipari atbilda dzimšanas datumam, bet septītais - gadsimtam.
Jau ziņots, ka pašlaik likumā noteikts, ka personas kodu veido no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos. Personas koda pirmais cipars ir "3", otrais cipars ir sistēmas automātiski ģenerēts nejaušs cipars no "2" līdz "9", bet pārējie cipari ir sistēmas automātiski ģenerēti nejauši cipari no "0" līdz "9". Kopš 2017.gada 1.jūlija cilvēki, kuriem ir vecā tipa personas kods, var lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas.
Latvija no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plāno 50 tūkstoši eiro novirzīt Moldovai, tādējādi atbalstot Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un Moldovas enerģētiskās noturības veicināšanu. Ārlietu ministrija norāda, ka Moldovas ekonomika 2023. gada pirmajā pusē turpināja samazināties par 2%, kamēr inflācija turas aptuveni 10% līmenī. Ukrainas bēgļu skaits patlaban ir nostabilizējies, un tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Ukrainas ir izvēlējušies Moldovu par savām pagaidu mājām. Energoresursu izmaksas Moldovai un tās iedzīvotājiem ir ļoti augstas. Latvijas atbalsts tiek piešķirts Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos un Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu.
Somijas policija pavēstījusi, ka izmeklēšanā par bojājumu nodarīšanu gāzesvadam "Balticconnector", kas savieno Somiju un Igauniju, uzmanības fokusā ir Ķīnas kuģis. Kad 8.oktobrī pēc noplūdes tika slēgts gāzesvads "Balticconnector", Somijas varasiestādes apliecināja, ka sākta izmeklēšana bojājumu lietā, kas, kā norādīja Somijas puses pārstāvji, radušies "ārējas" aktivitātes rezultātā. "Kuģa "Newnew Polar Bear", kas reģistrēts zem Honkongas karoga, pārvietošanās atbilst gāzesvada bojājumu rašanās laikam un vietai". Policija arī apstiprināja, ka bojājumus nodarījis "ārējs mehānisks spēks" un ka policija atradusi "smagu priekšmetu" netālu no bojātā cauruļvada. Policija mēģinās izcelt šo priekšmetu no dzelmes, lai veiktu tālāku izmeklēšanu saistībā ar sabojāto cauruļvadu.
Francijas bērnudārzos un skolās Elzasas reģionā pēc teju 80 gadus ilga aizlieguma audzēkņi atkal padziļināti apgūst elzasiešu valodu jeb šim reģionam raksturīgo dialektu. Vēl līdz 2021. gadam Francijā lielākā daļa mācībstundu skolās notika tikai franču valodā, taču nu atļauts mācīties arī citās, reģionu vēsturiskajās valodās.
Kā zināms, Elzasa ir mazākais Francijas reģions, kura administratīvais centrs un vēsturiskā galvaspilsēta ir Strasbūra. Aizvēsturē tur mita klejotāji un medinieki. Pēcāk - ķelti. Tur valdīja Romas impērija, kas Elzasā iekopa plašus vīnogulājus. Reģionā saimniekojuši arī alemaņi, franči un vācieši. Otrajā pasaules karā uz īsu laiku Elzasu-Lotringu atkaroja Vācija, bet jau 1944. gadā tas atkal nonāca Francijas sastāvā. Mūsdienās Elzasa ir sadalīta divos - Augšreinas un Lejasreinas departamentos. Vēsturiski šī reģiona iedzīvotāji runājuši vācu valodā, mūsdienās - franciski. Un tikai aptuveni ceturtdaļa Elzasas iedzīvotāju vairs runā elzasiešu vai vācu valodās.
Turpinām ziņas
Naktī uz svētdienu Aizkraukles novada Jaunjelgavā ar atklātu liesmu dega divstāvu daudzdzīvokļu ēka pilnā 200 kvadrātmetru platībā, kur bojā gājuši divi cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka ap pulksten diviem naktī saņemts izsaukums un glābēji steidzās uz Aizkraukles novada Jaunjelgavu, kur ar atklātu liesmu dega divistabu daudzdzīvokļu ēka pilnā 200 kvadrātmetru platībā. Ap pusseptiņiem no rīta ugunsgrēku izdevās ierobežot, bet darbs notikuma vietā turpinās vēl svētdienas rītā. Ugunsdzēsējiem izdevās no uguns izplatības nosargāt blakus esošo dzīvojamo māju un koka šķūni. No blakus esošās ēkas evakuējās seši cilvēki.
Savukārt piektdienas vakarā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābēji Augšdaugavas novada Prodes pagastā atbrīvoja pēc avārijas mikroautobusā iespiestu cilvēku. Glābēji cilvēku atbrīvoja, izmantojot hidrauliskos instrumentus, un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.
Prokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzētas divas Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu un trīs fiziskas personas par kukuļdošanu un kukuļdošanas atbalstīšanu. Saskaņā ar apsūdzībām PVD amatpersona, veicot amata pienākumus kādā robežkontroles punktā, vienai no pārbaudāmajām kravām konstatēja trūkumus. Lai kravas pārbaudes lēmums būtu labvēlīgs, PVD amatpersona pieprasīja un saņēma kukuli - 100 eiro. Savukārt cita PVD amatpersona konstatējusi, ka kādas kravas preču sastāva apraksta zīmēs ir norādīta aizliegta viela, līdz ar to kravu nevar pieņemt Eiropas Savienības iekšējam tirgum. Lai slēptu šo faktu, amatpersona pieļāvusi, ka zīmes tiek pārlīmētas, pieprasot un saņemot kukuli – 380 eiro. Krimināllieta nodota Ekonomisko lietu tiesai.
Un vēl
Latvijas Nacionālais dabas muzejs šonedēļ aicina uz gadskārtējo rudens ražas izstādi "Ķirbjaugi un paprika 2023", kas tapusi sadarbībā ar Artūra Sildes Dārzkopības entuziastu klubu "Tomāts". Izstādes apmeklētāji no 25. līdz 29.oktobrim varēs gūt ieskatu daudzveidīgajā ķirbjaugu un paprikas pasaulē, iepazīt selekcijas jaunumus, kā arī uzzināt par dažādām garšas un ārstnieciskajām īpašībām. Eksponātu vidū būs gan ēdamie, gan dekoratīvie ķirbji, gan arī dažādi citi ķirbjaugi - kabači, cukini, patisoni, arbūzi, melotrijas jeb peļu arbūzi, tladiantas jeb sarkanie gurķi un momordikas jeb balzāmbumbieri. Īpaša vieta izstādē atvēlēta šī gada piparu ražai - būs gan saldā paprika, gan aso piparu šķirnes. Būs iespēja iegādāties ķirbju sēklas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik liels ir Latvijas valsts budžeta deficīts? Konkursā skolēnus mudinās apzināt Latvijas vēsturi; Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai, bija deficīts 1,789 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% no iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem. Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 605,5 miljoniem eiro. Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,948 miljardus eiro jeb 41% no Iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,26 miljardiem eiro jeb 8,6%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās par 5,5% un sasniedza 15,7 miljardus eiro, no tiem 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid- 19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, bet 600 miljoni eiro - atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka valsts parāda pieaugumu kopš 2020.gada ietekmēja Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu īstenošana un no 2021.gada decembra atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
Lai saīsinātu ārkārtas dienestu izsaukumu pieņemšanas laiku, valstī kopš 2018. gada par apmēram 5 miljoniem eiro tiek uzlabota neatliekamās palīdzības tālruņa platforma – 112. Uzlabotās versijas ieviešana bija paredzēta 2023. gada augustā, tomēr tā nenotika. Tiek skaidrots, ka jaunajā 112 sistēmā ārkārtas dienesti joprojām saskata nepilnības, kas jāuzlabo. Patlaban, zvanot uz ārkārtas numuru 112, cilvēks tiek savienots ar operatoru, kam izstāsta notiekošo. Ja tas nav ugunsgrēks, dispečers savieno ar nepieciešamo glābšanas dienestu, piemēram, policiju, mediķiem un citiem, kur atkārtoti ir jāizstāsta sava situācija.
Šāda komunikācija starp cilvēku, operatoru un glābšanas dienestu patērē daudz laika, kā arī mēdz notikt tehniskas kļūdas. Lai ārkārtas dienestu izsaukšanu vienkāršotu, 2018. gadā sākta numura 112 pilnveide. Jaunā sistēma paredz, ka 112 ienākošos zvanus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija saņems vienlaicīgi un pāradresācija nenotiks.
Elektroenerģijas vidējā cena septembrī Latvijā salīdzinājumā ar augustu palielinājusies par 14%, liecina jaunākais AS Latvenergo Elektroenerģijas tirgus apskats. Septembrī Nord Pool sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 60% līdz 13,57 eiro megavatstundā. Vienlaikus elektroenerģijas cenām Baltijā bija novērota augšupvērsta tendence. Septembrī Latvijas un Lietuvas vidējās elektroenerģijas cenas pieauga par 14%, Latvijā sasniedzot 117,25 eiro megavatstundā, bet Lietuvā – 117,28 eiro megavatstundā. Savukārt Igaunijā cenas palielinājās par 20%, salīdzinot ar augustu, un vidējā cena septembrī bija 113,46 eiro megavatstundā. Septembrī ik stundu cenas Baltijas reģionā svārstījās no 2,62 eiro megavatstundā līdz 500 eiro megavatstundā.
Krievija no 2020. līdz 2022. gadam aktīvi iejaukusies vismaz deviņu valstu vēlēšanās, cenšoties šajās valstīs graut ticību demokrātiskajiem institūtiem, teikts ASV izlūkdienesta ziņojumā, ko atreferē ziņu aģentūra "Reuters". Vēl 17 valstīs Krievijas iejaukšanās centieni bijuši mazāk izteikti. Dokuments nosūtīts ASV vēstniecībām vairāk nekā 100 valstīs, lai ar to iepazīstinātu šo valstu valdības. Krievija izmanto spiegus, sociālos tīklus un Krievijas valsts medijus, lai visā pasaulē grautu sabiedrības ticību demokrātisko vēlēšanu godīgumam, ziņojumā brīdina ASV izlūkdienests., norādot, ka tas ir globāls fenomens.
Zviedrijas pansionāta telpās ierīkota viltus autobusa pietura, lai mierinātu ārstniecības iestādē mītošos demences un Alcheimera slimības pacientus, kuri vēlas doties mājās. Pansionāta darbinieki atzina, ka šī pietura laika gaitā kļuvusi arī par daļu no sirgstošo cilvēku terapijas. Šeit vairāki pansionāta iemītnieki ik dienu pacietīgi gaida autobusu, kas tā arī nepienāk. Iestādes gaitenī pie sienas izvietotas autobusa pieturas zīmes, pilsētas karte un pat iekārtots soliņš. Bet pie pretējās sienas piestiprināts iedomāts autobusu kustības grafiks. Daži te atnāk pat jau ar sapakotām somām. Sēdot iedomātā pieturā pansionāta iemītnieki aizmirst, ka vēlējās doties ārā un braukt mājās, sarunās ar pansionāta darbiniekiem uz soliņa autobusa pieturā, viņi nomierinās un atgriežas pie ierastā dzīves ritma pansionātā. Zināms, ka līdzīgas pieturas tiek ierīkotas arī citu Eiropas valstu pansionātos pacientiem ar demenci.
Turpinām ziņas
Jauniešu izglītības projekts "Esi līderis!" un Latvijas Kara muzejs rīkos konkursu skolēniem par Latvijas vēsturē zināmām jauniešu aktivitātēm. Konkursā "Pagātnes spēks, šodienas drošībai!" 6.-12.klašu skolēni aicināti pētīt Latvijas vēsturē zināmās jauniešu aktivitātes tuvākā vai tālākā apkaimē - ciemā, pilsētā, pagastā vai novadā, kas iedvesmo līdzdarboties valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā arī mūsdienās. Konkursa mērķis ir veidot izpratni par to, kā sabiedrības, tai skaitā arī jauniešu iesaistīšanās var ietekmēt politiskos procesus valstī un reģionos, kā arī veicināt valsts drošību un aizsardzību. Dalībnieki var piedalīties individuāli vai komandās, sniedzot prezentācijas par izvēlēto vēsturisko personu vai personu grupu, kuras loma bijusi būtiska Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanā. Konkursa darbu iesniegšana notiks elektroniski, dalībniekiem sagatavojot prezentāciju video formātā. Darbu vērtēšana norisināsies divās kārtās, un otrās kārtas darbi tiks publicēti sociālajos tīklos, lai balsošanā noteiktu skatītāju simpātiju balvas ieguvēju. Konkurss norisināsies no 1. līdz 30. novembrim.
Kultūras ministrija izsludinājusi 120 tūkstoši eiro vērtu konkursu biedrībām vai nodibinājumiem, lai veicinātu sabiedrības izpratni par romu kultūru, mākslu un vēsturi, tajā skaitā arī par romu genocīdu. Konkursa uzvarētājam būs jāorganizē sabiedrības izpratni veicinošus informatīvus pasākumus par projekta jautājumiem un regulāri jāievieto informācija par īstenotajiem informatīvajiem pasākumiem organizācijas tīmekļvietnē. Tāpat būs jānodrošina pasākumu publicitāti, apverot dažādu sociālo grupu iedzīvotājus. Projekta uzdevumu veikšanas laiks ir trīs gadi. Pieteikumi jāiesniedz līdz 13.novembrim.
Un vēl
Lai gan nedēļas sākumā diennakts gaišajās stundās vietām termometra stabiņš vēl pakāpsies virs +10 grādu atzīmes, nedēļas vidū atkal kļūs vēsāk un dienas un nakts temperatūras kļūs līdzīgākas, prognozē sinoptiķi. Laikapstākļus Latvijā noteiks ciklonu darbība, tādēļ brīžiem gaidāms lietus, ko atsevišķos rajonos var nomainīt arī slapjš sniegs un sniegs. Nedēļas pirmajās dienās debesis lielākoties aizklās mākoņi, vien vietām starp tiem izsprauksies kāds saules stars.
Nedēļas vidū būs apmācies un rudenīgs laiks. Ciklona darbība joprojām ietekmēs laikapstākļus, tādēļ palaikam gaidāmi nokrišņi, trešdien tie būs intensīvāki un atsevišķos rajonos lietu brīžiem nomainīs slapjš sniegs un sniegs. Atmosfēras spiediena izmaiņu dēļ pastiprināsies austrumu, ziemeļaustrumu vējš, kas līča piekrastē kļūs brāzmains. Gaisa temperatūra pārsvarā būs +1, +6 grādu robežās, lai gan vietām valsts austrumos nakts stundās termometra stabiņš noslīdēs zem 0 grādu atzīmes.
Nedēļas izskaņa nesīs līdzīgu laiku kā iepriekšējās dienās - brīžiem uzlīs, sagaidāma arī kāda sniega pārsla, lai gan noturīgas sniega segas izveidošanās vēl netiek prognozēta. Dienas un nakts temperatūra saglabāsies līdzīga, vien diennakts tumšajās stundās vietām gaiss atdzisīs līdz -1 grādam.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novadā izsludināts konkurss saimnieciskās darbības sākšanai; Aptuveni 40% skolēnu piedzīvo vardarbību skolā; un Nedēļas nogalē notiks pāreja uz ziemas laiku.
Jēkabpils novada pašvaldība no šodienas līdz 30.novembrim izsludina projektu konkursu "Atbalsta sniegšana saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai Jēkabpils novadā". Projekta mērķis ir sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai novadā, sekmējot jaunu darba vietu izveidošanu, inovatīvu produktu un pakalpojumu attīstīšanu. Atbalsts tiks piešķirts pamatlīdzekļu, instrumentu, aprīkojuma, izejmateriālu iegādei vai uzstādīšanai, darbinieku apmācīšanai to lietošanā, licenču iegādei, datorprogrammu iegādei, jaunu produktu/pakalpojumu sākšanai, kā arī citiem pamatotiem izdevumiem, kas tieši saistīti ar saimnieciskās darbības inovācijām un attīstību. Konkursā pieejamais finansējums ir 30 tūkstoši eiro, viens pretendents var saņemt atbalstu līdz 6 tūkstoši eiro.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā šodien atklāta jaunuzbūvētā virszemes pāreja, kas savienos stacionārus "Latvijas Onkoloģijas centrs" un "Gaiļezers". Plānots, ka pāreja būtiski atvieglos pacientu pārvešanu starp stacionāriem un padarīs komfortablākus pārvietošanās apstākļus. Tā būs ērti izmantojama gan pacientiem, gan slimnīcas personālam, piemēram, vedot pacientus uz diagnostiskajiem izmeklējumiem vai ārstu konsultācijām. Šī gada nogalē vai nākamā gada sākumā plānots izbūvēt Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloku, kas būs savienots ar jau izbūvēto virszemes pāreju un būtiski uzlabos pacientu loģistikas ceļus.
Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanai reģistrējusi jau desmito reizi iesniegto likumprojektu, kura iniciatori aicina atcelt pirms vairāk nekā desmit gadiem apstiprināto kārtību, kas praksē padarīja grūtāku tautas nobalsošanas ierosināšanu. Parakstu vākšanai reģistrēts biedrības "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" iesniegtais likumprojekts, ar kuru biedrība rosina atcelt 2012.gada grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu". Parakstu vākšana ilgs vienu gadu. Lai vēlētāju rosinātu likumprojektu varētu iesniegt izskatīšanai parlamentā, iniciatīvas grupai tā atbalstam 12 mēnešu laikā jāsavāc ne mazāk kā vienas desmitās daļas jeb ap 155 tūkstoši vēlētāju paraksti. Tieši pret šo kārtību iebilst biedrība, jo līdz tam referenduma ierosināšanai pietika ar būtiski mazāku parakstu skaitu, bet kopš izmaiņu stāšanās spēkā ar parakstu savākšanu nevienu referendumu ierosināt vēl nav izdevies. Parakstīties par CVK iesniegtajām un reģistrētajām iniciatīvām vēlētāji var elektroniski, portālā "Latvija.lv" un pašvaldību parakstu vākšanas vietās.
Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pastrādājusi 2 tūkstoši 500 noziegumus pret vidi, tā konferencē "United for Justice. United for Nature" sacīja Ukrainas ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko. Līdz šim lielāko postu Ukrainas dabai nodarījusi Kahovkas hidroelektrostacijas uzspridzināšana. Sviridenko arī uzsvēra, ka katra kara diena Ukrainai nozīmē aptuveni 120 miljonu eiro zaudējumus.
Igaunijas jūrniecības eksperti uzskata, ka ideja par Baltijas jūras slēgšanu Krievijas kuģiem būtu grūti īstenojama no starptautisko jūras tiesību viedokļa. Līdzšinējā praksē liecina, ka pilnīga vai daļēja jūras ceļu slēgšana notikusi tikai kara laikā, bet NATO valstis pašlaik nav kara stāvoklī ar Krieviju. Jau ziņots, ka Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pagājušonedēļ intervijā LTV izteicās, citēju: ja izmeklēšanā par gāzesvada "Balticconnector" un Igauniju–Somiju savienojošā sakaru kabeļa bojājumiem tiktu pierādīta Krievijas atbildība, NATO būtu jālemj par Baltijas jūras slēgšanu kuģošanai.Citāta beigas. Igaunijas sabiedriskā medija ERR aptaujātie eksperti šādu ideju nosaukuši par grūti realizējamu.
Eiropas Zāļu aģentūra ir izplatījusi brīdinājumu, ka Eiropas Savienībā un Lielbritānijā ir konstatētas viltotas diabēta zāles, tādēļ Latvijas Zāļu verifikācijas organizācija aicina iedzīvotājus medikamentus iegādāties tikai oficiālās un uzticamās aptiekās un interneta aptiekās, nekādā ziņā neizvēloties pirkt zāles nezināmās interneta vietnēs vai pēc sludinājumiem sociālajiem tīklos. Eiropas zāļu aģentūra ir apstiprinājusi, ka zāļu drošuma pārbaudes sistēma Vācijā, Austrijā un Lielbritānijā ir konstatējusi viltotu medikamentu "Ozempic®". Zāles ir izņemtas no apgrozības un pacientus nav sasniegušas. Vairāku valstu atbildīgās institūcijas, kā arī oriģinālo zāļu ražotājs izmeklē šo gadījumu.
Turpinām ziņas
Šodien notiek Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Labklājības ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kopīgi organizētā konference "Investīcija bērnos šodien - labklājīga sabiedrība nākotnē". Konferences mērķis ir uzrunāt deputātus, institūciju pārstāvjus un sadarbības partnerus par Latvijā uzsākto bērnu aizsardzības sistēmas pilnveidi un iepazīstināt ar Islandes pieredzi, kurā veiksmīgi bērnu labbūtības reforma veikta pēdējo piecu gadu laikā.
Šobrīd Latvijā aktīvi norisinās darbs pie bērnu, ģimenes un speciālistu atbalsta sistēmas pilnveides, kuras ietvaros iecerēts mainīt akcentus no uzraugošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru. Plānots mainīt ne tikai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukumu uz Bērnu aizsardzības centru, pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības speciālistu profesionālo pilnveidi, bet aktualizēt arī tās vīziju, misiju, vērtības un kompetenci, tajā skaitā veicot grozījumus ārējos normatīvajos aktos.
Latvijas skolās vairāk nekā 40% skolēnu regulāri saskaras ar vardarbību, atklāts Valsts kancelejas pasūtītā pētījumā. Rīgas Stradiņa universitātei apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secināts, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Turklāt nepatīkamas piezīmes vai apsaukāšanos ķermeņa vai seksualitātes dēļ piedzīvojuši 36,4% skolēnu. Tāpat 34% respondentu atzinuši, ka pēdējo mēnešu laikā viņi paši vismaz vienreiz ir darījuši pāri citiem bērniem. Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē – kiberbulings. Pētījumā atklāts, ka 21,8% skolēnu ir kļuvuši par kiberbulinga upuriem. Visaugstākie bulinga gadījumu rādītāji – gan cietušo, gan kā pāridarītāju grupā – ir novērojami 2. klašu skolēnu vidū, kur no bulinga cietuši gandrīz trešdaļa skolēnu, savukārt bulingu pret citiem vērsuši aptuveni piektā daļa otrklasnieku. Viszemākie bulinga izplatības rādītāji ir novēroti 9. klašu skolēnu vidū. Veiktais pētījums liecina, ka bulings Latvijas skolās joprojām ir aktuāla problēma un tā risināšanai ir nepieciešama sistēmiska un ilgtspējīga pieeja. Šāds pētījums Latvijā veikts pirmo reizi.
Un vēl
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Tāpēc šīs nedēļas nogalē, 29. oktobrī pulksten 4 naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ. Savukārt pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā.