Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 24.oktobrī
- 24 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvija otrajā ceturksnī starp piecām ES valstīm ar budžeta pārpalikumu; Apsekoti70 terorisma riska objekti; un Decembrī Brīvdabas muzejā būs gaismas instalāciju pastaigu taka "Ziemas gaismas dārzs".
Turpinoties projekta "Rail Baltica" stacijas un sliežu ceļa būvniecībai pie lidostas "Rīga", no šodienas mainīsies satiksmes organizācija uz lidostu un no tās. Satiksmes organizācijas izmaiņas paredz, ka ceļš no lidostas virzienā uz Rīgu vedīs taisni pa jaunizbūvēto L2 ceļu. Savukārt, braucot uz lidostu, aptuveni nedēļu regulējamā krustojumā autovadītājiem, sekojot ceļa zīmēm, jānogriežas pa labi, konkrēto ceļa posmu apbraucot pa Ziemeļu, Torņa un Muzeju ielām. Krustojumā kustība taisni būs liegta brauktuves virskārtas uzklāšanas dēļ. Kad L1 ceļa virskārta būs uzklāta, satiksme tiks organizēta lokveidā pa jaunajiem ceļiem. Autovadītāji uz lidostu pēc regulētā krustojuma varēs doties diagonāli pa jauno ceļu lidostas virzienā, bet no tās, virzienā uz Rīgu, izmantojot iepriekš minēto jauno ceļu L2. Autovadītāji aicināti pārejas periodā būt saprotošiem un īpaši vērīgi sekot ceļa zīmēm.
Latvijā otrajā ceturksnī vispārējās valdības budžetā fiksēts pārpalikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, tādējādi tai esot starp piecām Eiropas Savienības valstīm, kurās valsts ienākumi pārsnieguši izdevumus, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 24 ES dalībvalstīm. Saskaņā ar tiem mūsu valsts budžeta pārpalikums aprīlī-jūnijā bija 0,1% no Iekžemes kopprodukta. Gan Lietuvā, gan Igaunijā aprīlī-jūnijā valsts budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu bija 0,7%.
Nedēļas nogalē, no 26. līdz 29.oktobrim Sanfrancisko, Kalifornijā norisināsies jau 9. latviešu diasporas amatierteātru festivāls "Laipa", kurā piedalīsies 10 amatierteātri no 8 valstīm – Anglijas, ASV, Beļģijas, Islandes, Latvijas, Norvēģijas, Vācijas un Zviedrijas. Ceļu uz festivālu mēro arī postfolka grupa "Rudzurika" no Luksemburgas un teātra nozares profesionāļi no Latvijas, kuri vadīs meistarklases. Šogad festivālam "Laipa" ir jaunums, ka tā laikā tiek radītas mini izrādes – etīdes, ko festivāla dalībnieki iestudē kopā ar ekspertiem. Šīs etīdes tiks iestudētas 3 dažādos veidos, un tā būs iespēja parādīt skatītājiem, kā no viena un tā paša materiāla var izveidot 3 dažādas izrādes.
Gazas joslā vakar iebraucis jau trešais humānās palīdzības konvojs. Kopumā tās ir 40 kravas automašīnas ar pārtiku, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm. Ēģiptē, Sīnāja pussalas ziemeļos, netālu no Rafahas robežpunkta kopš 12. oktobra nolaidušās vismaz 27 lidmašīnas ar humāno palīdzību no visas pasaules, tajā skaitā no Jordānijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Krievijas, Turcijas, Brazīlijas, kā arī ANO. Jau ziņots, ka svētdien kara skartajā teritorijā iebrauca 14 kravas automašīnas, bet sestdien - 20. Saņemtā palīdzība ir svarīga, taču apmierina mazāk nekā 8% no palestīniešu ikdienas vajadzībām, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
Islandē vairāki desmiti tūkstoši sieviešu un viņu atbalstītāju, tajā skaitā arī valsts premjerministre Katrīna Jakobsdotira, otrdien piedalīsies streikā, uz dienu pārtraucot savu darbu – gan apmaksātu, gan neapmaksātu. Protesta akcijas sauklis ir "Jūs to saucat par vienlīdzību?", un tā organizatori cer, ka tā būtiski ietekmēs ikdienas procesus Islandes sabiedrībā un vērsīs uzmanību uz valstī pastāvošajām vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, kā arī valstī plaši izplatīto ar dzimumu saistīto seksuālo vardarbību. Tas būs pirmais sieviešu streiks valstī kopš 1975. gada, kad 90% Islandes sieviešu atteicās strādāt "kvennafrí" jeb sieviešu brīvdienas ietvaros. Sagaidāms, ka Reikjavīkas centrā piketā piedalīsies vismaz 25 tūkstoši cilvēku, kā arī plaši apmeklēti būs vēl 10 citi pasākumi visā valstī. Tādējādi šis, visticamāk, būs līdz šim lielākais sieviešu streiks Islandē.
Turpinām ziņas
Katrs sestais jeb 16% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka apdrošinātāji klientiem nesedz dabas katastrofu, piemēram, plūdu, krusas vai vētras radītos postījumus, aģentūrai LETA pavēstīja apdrošināšanas uzņēmuma "Balcia" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem. Savukārt 60% ir pārliecināti, ka zaudējumus kompensē tikai daļēji, savukārt ceturtā daļa jeb 25% aptaujāto domā, ka apdrošināšana kompensē dabas radīto postījumu sekas. Lai gan šogad Latviju skāra vairākas dabas katastrofas – gan plūdi, gan spēcīgas vētras un krusa, tās nav pamudinājis iedzīvotājus aktīvāk apdrošināt savus īpašumus, secināts aptaujā. Tikai 3% no aptaujātajiem atzīst, ka pēc dabas paveiktajiem postījumiem, ir iegādājušies apdrošināšanu, savukārt 16% par to ir aizdomājušies. Puse aptaujāto jeb 49% norāda, ka tas nav pamudinājis apdrošināt savus īpašumus. No tiem, kuri pēc dabas postījumiem ir iegādājušies apdrošināšanu, visbiežāk izvēlējušies apdrošināt mājokli un automašīnu.
Valsts drošības dienesta pretterorisma eksperti šogad apsekojuši kopumā 70 terorisma riska objektus, no kuriem 48 bija kritiskās infrastruktūras objekti, savukārt 22 - cilvēku masveida pulcēšanās objekti. Papildus informatīvajiem semināriem valsts drošības dienests turpina veikt arī terorisma riska objektu apsekošanu, vērtējot objektu drošības režīmu un nepieciešamības gadījumā sniedzot rekomendācijas drošības pasākumu pilnveidošanai. Valsts drošības dienests informē, ka patlaban terorisma draudu līmenis Latvijā ir zems un dienesta rīcībā esošā informācija neliecina par nepieciešamību to tuvākajā laikā paaugstināt.
Labdarības fonda "Sofi" īstenotajā mājdzīvnieku senioru programmā gada laikā adoptēti 132 dzīvnieki, tai skaitā 67 suņi un 65 kaķi. Fonda pārstāvji skaidro, ka, adoptējot suņus un kaķus vecumā virs astoņiem gadiem, programmas dalībniekiem "Sofi" katru gadu sedz veterināros izdevumus līdz 250 eiro apmērā. Atbalsts pieejams katru gadu visā dzīvnieka mūža garumā. Pēc fonda pārstāvju minētā, kopš programmas sākšanas 2022.gada oktobrī veterinārā palīdzība sniegta 49 seniora vecuma dzīvniekiem. Šobrīd programmā piedalās 12 dzīvnieku patversmes un dzīvnieku aizsardzības organizācijas gan Rīgā, gan reģionos, savukārt veterinārmedicīnas pakalpojumus nodrošina 11 klīnikas visā Latvijā, tajā skaitā arī Jēkabpils dzīvnieku patversme.
Jau ziņots, ka Jēkabpils dzīvnieku patversmes kolektīvs oktobrī uzņēma ciemos pārstāvjus no labdarības fonda Sofi, kurš patversmei pasniedza dāvanu - jaunu suņu voljēru, kas sniedz iespēju izmitināt papildus vēl divus suņus.
Un vēl
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā no 15.decembra līdz nākamā gada janvārim vārēs apmeklēt gaismas instalāciju pastaigu taku "Ziemas gaismas dārzs. Trejdeviņi". Par iedvesmu pastaigu takas radošajai komandai un Latvijas gaismu māksliniekiem kalpojušas latviešu dainas, teikas, ticējumi un pasakas. Takas idejas autors un organizators Mārcis Gulbis norāda, ka "Ziemas gaismas dārzs" notiek piekto gadu, otro gadu tās mājvieta ir Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Viņa ieskatā, tā ir unikāla vieta gaismu stāstu radīšanai, jo muzeja etnogrāfiskā un neurbanizētā vide ļauj māksliniekiem radoši izpausties. Šogad būs iespēja doties pazemē, cīnīties ar mošķiem, minēt mīklas, klausīsities kā Saulgriežos dzied bites, iestādīt brīnumpupu un baudītm maģisku pasauli krāsainā pastaigā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents aicina uzturēt dialogu starp valdību un pašvaldībām; Jēkabpilī remontē plūdos cietušās ielas; un Aicina atsaukties visu asinsgrupu donorus.
Pašvaldībām ir atšķirīgi izaicinājumi, tādējādi ir būtiski uzturēt dialogu starp valdību un visām pašvaldībām, lai rastu pielāgotus risinājumus un mazinātu reģionālo nevienlīdzību, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien Rīgas pilī tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu. Puses tikās, lai pārrunātu ministres darbības prioritātes, kā arī ar pašvaldību pārvaldību un valsts digitālo infrastruktūru saistītus jautājumus. Tikšanas laikā Rinkēvičs un Bērziņa apspriedās arī par citām aktualitātēm pašvaldībās, un Valsts prezidents pozitīvi novērtēja ministres ieceres saistībā ar mājokļu jautājuma risināšanu, kā arī pašvaldību infrastruktūras piemērošanu valdības izvirzītajām reformām izglītības jomā.
Latvijas Mūzikas padome publicējusi atklātu vēstuli valsts budžeta lēmējiem. Vēstulē padome uzsver, ka atbalsta un pievienojas masu medijos un valsts budžeta sagatavošanas procesā aktualizētajam jautājumam par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas finansējuma nodrošināšanu un Latvijas akadēmiskās mūzikas kolektīvu mūziķu atalgojuma celšanu 2024.gadā. Ieguldījums mūzikas nozarē atspoguļojas ne tikai kultūrā, bet arī Latvijas ekonomikā. Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas valsts pētījumu programmā ietvaros konstatēts, ka katrs ieguldītais 1 eiro kultūrā ne tikai atpelna sevi, bet arī papildus pievieno Latvijas ekonomikai 1,53 eiro. Palielinoties sabiedriskā un privātā sektora atalgojumam Latvijā, inflācija rada papildu ekonomisko spiedienu uz visiem iedzīvotājiem, tas jūtams arī mūziķu vidū, kuri joprojām saņem nepietiekamu atalgojumu, salīdzinot ar vispārējo atalgojuma līmeni valstī un nozares profesionāļu atalgojumu citās valstīs. Latvijas Mūzikas padomes ieskatā ļoti bīstama ir pieaugošā tendence, ka mūziķi, kuru sagatavošanā tiek ieguldīti lieli resursi, pieņem apzinātus lēmumus pārtraukt darbu profesijā vai turpināt savas mūziķu karjeras citās valstīs atalgojuma dēļ.
Latvijas un Krievijas sociālajos medijos cilvēki dalās ar safabricētu citātu, kas piedēvēts komponistam Raimondam Paulam. Maestro it kā gaužas par sarautajām attiecībām ar Krieviju, sauc Latviju par nevienam nevajadzīgu provinci un vaino ASV ekonomikas sagraušanā. Tā ir viltus ziņa, un Pauls neko tādu nav teicis. Ziņa ar Raimonda Paula it kā sacīto par Latviju sāka izplatīties oktobra vidū dažādās Krievijas propagandas interneta vietnēs un Telegram kanālos. Tai likts virsraksts “Es esmu jau vecs un varu runāt patiesību: Raimonds Pauls par krieviem un dzīvi Latvijā.” Tajā komponista vārdos ietērpti Krievijas propagandas pastāvīgie vēstījumi. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centram Re:Baltica neizdevās atrast šādu Paula interviju uzticamos medijos. To, ka komponists nav neko tādu teicis, apstiprina arī viņa darba vietā – Latvijas Radio.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē jeb 11. Stāvā, rīt, 25. oktobrī pulksten piecos pēcpusdienā notiks reprodukciju albuma Atmiņu topogrāfijas atvēršanas svētki. Jaunais nacionālās bibliotēkas izdevums vēsta par Mākslas krājuma atklātņu kolekcijā esošajām 20. gadsimta 20.–30. gadu fotopastkartēm un to aversos un reversos ietvertajām personiskajām un kolektīvajām atmiņām. Izdevums ir bilingvāls – latviešu un angļu valodā, un būs nopērkams bibliotēkas veikalā Draugu telpa un e-veikalā.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans iesniedzis Turcijas parlamentam ratificēšanai protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Erdogans kavēja Zviedrijas dalības ratifikāciju, apsūdzot Stokholmu par pārāk maigu attieksmi pret kurdu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, kurus viņš uzskata par draudiem drošībai. Zviedrijas dalība ir jāapstiprina visiem 31 NATO sabiedrotajiem. Turcija un Ungārija to vēl nav izdarījušas. Nav zināms, kad Turcijas parlaments lems par Zviedrijas dalību NATO.
Francijā kopš septembra plosās gultas blakšu sērga. Kaitēkļi, kuri ir tikpat mazi kā ābolu sēkla, milzīgā skaitā iemitinājušies kā viesnīcās, tā metro un pat ērtajos kinoteātru sēdekļos. Taču nu gultas blaktis neierasti lielā daudzumā parādījušās arī Lielbritānijā, Spānijā un Grieķijā. Septembrī par gultas blaktīm Francijā un arī pasaulē vēstīja lielākā daļa mediju – šī ziņa kļuva par "trendu" sociālajos tīklos, par tām nemitīgi rakstīja Francijas vadošie laikraksti un starptautiskie ziņu portāli, stāstīja televīzijā un arī radio. Oktobra sākumā pat Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centriskā partija "Renesanse" solīja sagatavot likumprojektu, lai cīnītos pret gultas blakšu izplatību, kas ne pa jokam satrauca valsts iedzīvotājus. Kaitēkļu radītā sērga arī pastiprinājusi bažas par vasaras olimpisko spēļu nākotni – tās jau pēc 10 mēnešiem notiks Parīzē un pilsētā ieradīsies miljoniem cilvēku.
Taču par gultas blakšu invāziju trauksmi ceļ ne tikai Francijā, bet arī citviet. Piemēram, Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Grieķijas pārtikas un tūrisma darbinieku arodbiedrība ziņo, ka kādai galvaspilsētas viesnīcai pat nācās slēgt vienu no ēkas spārniem, lai to dezinficētu pēc gultas blakšu invāzijas uzliesmojuma. Arī Spānijā ir palielinājies ziņojumu skaits par gultas blaktīm. Visvairāk to līdz šim reģistrēts Madridē un Barselonā. Gultas blaktis esot parādījušās arī Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas metro. Uzņēmums "Transport for London" jau veicot visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu kaitēkļu izplatīšanos visā pilsētā.
Turpinām ziņas
Septembrī Jēkabpilī tika sākti pārbūves darbi ielās, kuras ir bojātas janvāra plūdos. Pašlaik būvdarbi turpinās Strūves ielā, Leona Paegles ielā, Mežrūpnieku ielā, Bebru ielā, Rīgas ielā un Viktora Orehova ielā. Tuvākajā laikā plānots sākt darbus arī Vārpu ielā, Zaļajā ielā, kā arī Dārznieku ielā un Dambja ielā. Visus darbus iepriekš nosauktajās ielās plānots pabeigt šogad. Plūdos bojātos ceļu atjaunošanas darbus veic SIA "LV roads", SIA "Ošukalns" un SIA "VIA". Kopīgā summa, par kādu tiks veikta visu iepriekš minēto ielu sakārtošana ir 528 tūkstoši 868 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Lielākajā daļā no ielām remonta laikā tiek demontēts esošais asfalts un uzklāts jauns asfaltbetona segums.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests organizē konkursu autovadītājiem Latgalē! Ceturtdien, 26. oktobrī no pulksten diviem dienā līdz četriem pēcpusdienā autovadītāji tiek gaidīti VUGD Latgales reģiona pārvaldes visās daļās – Balvu, Preiļu, Līvānu, Rēzeknes, Ludzas, Krāslavas un Daugavpils daļās! Atbildot uz jautājumiem par pareizu rīcību, ja aizdegas automašīna vai noticis ceļu satiksmes negadījums, autovadītāji varēs iegūt vērtīgas balvas! Konkursa norises laikā pie VUGD depo būs izvietotas vieglās automašīnas, kur dalībniekus sagaidīs VUGD amatpersona. Autovadītāji aicināti būt atsaucīgi un piedalīties konkursā.
Un vēl
Pašlaik slimnīcās akūti trūkst vairāku asins grupu asinis, informē Valsts asinsdonoru centrs. Slimnīcu pieprasījums pēc asins komponentiem pacientu dzīvību glābšanai ir ļoti augsts. Šobrīd kritiski trūkst 0+, 0-, A+, A- un B- asins grupu asinis. Donorus gaida visās asins ziedošanas vietās. Asinis var ziedot, ja donors atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un ja pēdējo 14 dienu laikā nav bijis saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19. Donoram līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomikas ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas astoņas reizes samazinās izmaksas klientiem pāriešanai uz citu banku ; Vīpes pagastā pamestie kucēni veiksmīgi izglābti ; un Krustpils pils aicina uz leģendu nakti.
Ekonomikas ministrija sagatavojusi likumprojektu, kas iedzīvotājiem vismaz astoņas reizes samazinās izmaksas par pāriešanu uz citas bankas pakalpojumu izmantošanu, pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Tāpat Ministru prezidente Evika Siliņa, vaicāta par šodien paredzēto banku klientu atbalsta darba grupa sēdi, norādīja, ka Ekonomikas ministrija strādājusi pie attiecīgajiem grozījumiem, lai klientiem būtu mobilākas iespējas, pārejot no vienas bankas uz otru.
Valdība ir izpildījusi visus solījumus saistībā ar pedagogu algām, norāda Ministru prezidente Evika Siliņa. Dažas pašvaldības ir samazinājušas mērķdotāciju, līdz ar to skolotāji saņēmuši mazāku atalgojumu. Pēc premjerministres vārdiem, tas esot risināms jautājums starp pašvaldībām un Izglītības un zinātnes ministriju, bet valsts no savas puses esot izpildījusi visus solījumus. Siliņa arī atzīmē, ka vēl ir jāsagaida izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas un Valsts kontroles izvērtējums, kādēļ dažās pašvaldībās ir radusies tāda situācija.
Turpinot ilgtspējīgas pārtikas ražošanas iniciatīvu ieviešanu, viens no Latvijā vadošajiem pārtikas ražotājiem "Orkla Latvija" uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes "Laima" jumta, tādējādi nodrošinot ap 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa. Investējot 255 tūkstošus eiro atjaunojamās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 megavatstundas "zaļās" elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO2 izmešus 136 tonnu apmērā, kas ir ekvivalenti 190 koku iestādīšanai.
Izraēlas armija šodien bombardējusi 400 teroristu mērķu Gazas joslā, nogalinot vairākus palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" komandierus. Lidmašīnas arī trāpīja "Hamās" tunelim, kas nodrošināja kaujiniekiem ātru piekļuvi krasta līnijai un "Hamās" kaujinieku izmantotajiem vadības centriem un sagatavošanās vietām, kas atradās mošejās, kuras izmantoja "Hamās". Izraēlas armija informē, ka triecienu laikā nogalināti arī trīs bataljonu komandieru vietnieki.
Jau ziņots, ka "Hamās" 7.oktobrī veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iefiltrējoties vairākās vietās Izraēlas teritorijā. "Hamās" uzbrukumā Izraēlā noslepkavoti vairāk nekā tūkstoš 400 cilvēku. Izraēla atbildēja ar pretuguni un ir savilkusi karavīrus un kara tehniku pie Gazas joslas robežas.
Ginesa rekordu grāmatas autori vēsta, ka nedēļas nogalē Portugālē mūžībā devies Bobis, kurš bija ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā visu laiku vecākais suns. Bobis nodzīvoja 31 gadu un 165 dienas. Ginesa rekordu grāmata februārī vēstīja, ka Bobis ir ne tikai tobrīd vecākais zināmais suns pasaulē, bet arī vecākais suns, kopš tiek veikta šāda veida rekordu uzskaite. Iepriekšējais rekords bija reģistrēts Austrālijā, kur kāda kucīte nodzīvoja vairāk nekā 29 gadus. Bobja saimnieks Leonels Košta vēsta, ka viņa vecāki gribēja atbrīvoties no kucēniem, bet tolaik astoņus gadus vecais Leonels ar brāļiem izglābis Bobi no drošas nāves. Leonels spriež, ka Bobja ilgmūžības noslēpums bija klusā un mierīgā vide, saskarsme ar dabu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada Vīpes pagasta pārvaldes saimniecības vadītājs Juris Puriškevičs pirmdien sociālajā vienē facebook savā profilā publicēja video, kurā redzams, ka ap auto luncinās trīs mazi kucēni. Pie video pagasta saimniecības vadītājs bija uzrakstījis pārmetumu tiem, kas rīkojās tik necilvēcīgi, izmetot un atstājot mazās radībiņas klajā laukā. Video ātri sasniedza lielu skatījumu skaitu un komentāros cits par citu jautāja, kāds ir mazo suņuku liktenis, vai pagasta pārvaldnieks suņukus ir aizvedis uz patversmi, kas notika tālāk? Vai kucēni izglābti no pamešanas likteņa varā klajā laukā? Taču atbildes uz komentāriem netika sniegtas.
Pirmdienas vakarā ar Radio1 sazinājās jēkabpiliete, Marija Pentjukova, kas strādā ātrās palīdzības dienestā, kur steigšanās palīgā un dzīvību glābšana ir viņas ikdiena. Viņa sacīja, tā kā nebijis atbildes, kāds ir kucēnu tālākais liktenis, viņa kopā ar paziņu Gaļinu Minkeviču, braukušas uz Vīpi uz vietu, kas bija redzama video, lai pārliecinātos vai ar kucēniem ir viss kārtībā vai tieši pretēji - tie joprojām atrodas tur, kur tika nofilmēti. Tā kā video bija norādīts, ka mazās radībiņas izmestas pie skolas un ikdienas darbā izsaukumos nereti ir būts Vīpē, Marija aptuveni nojautusi, kur ir video redzētā vieta un viņai paveicies atrast kucēnus, kas bija atstāti liktens ziņā uz vientuļa lauku ceļa. Kucēni ir nogādāti Jēkabpils patversmē.
Radio1 sazinājās ar Juri Puriškeviču un jautāja, kāpēc viņš atrastos kucēnus atstāja uz lauka un neaizveda uz patversmi. Sarunā ar Radio1 Juris Puriškevičs sacīja, ka tajā brīdī viņam neesot bijis iespējams mazos kucēnus paņemt līdzi, jo braucis ar darba auto, kuram esot uzstādīts GPS. Līdz ar to neesot bijis iespējas novirzīties no darba maršruta un aizvest kucēnus uz patversmi. Video ar mazajiem suņukiem viņš nofilmējis un ielicis sociālajā vietnē Facebook, lai informētu cilvēkus par izmestajiem suņukiem un kāds no tiem varētu atbraukt un kucēnus aizvest uz patversmi. Vēlāk gan video tika izdzēsts. Plašāk lasiet un foto skatieties portālā radio1.lv.
Un vēl
Jau divpadsmito reizi 28. oktobrī notiks "Leģendu nakts 2023". Šāgada pasākuma tēma – atklājumi. Tēma palīdzējusi veidot plašu un daudzveidīgu notikumu programmu un sniegs iespēju pilīs un muižās atklāt vēl neredzētas vietas, nedzirdētus stāstus vai nepiedzīvotas sajūtas. Uz Leģendu nakts pasākumiem aicina arī Krustpils pils. Sestdien, pulksten 21 Krustpils pils viesiem būs unikāla iespēja iepazīties ar pils iemītniekiem un atklāt vietas, kuras ikdienā apmeklētāju skatieniem ir slēptas. "Leģendu nakts" ir pasākums, kas apmeklētājiem piedāvā unikālu iespēju klausīties dažādus valdzinošus stāstus un "Leģendu nakts" norisinās tumšajās vakara stundās, tās mērķis ir nodrošināt pils viesiem aizraujošu pieredzi. Neatkarīgi no tā, vai tie ir stāsti par piedzīvojumiem, noslēpumiem vai fantāziju, apmeklētāji var sagaidīt, ka viņi tiks nogādāti dažādos laikos, izmantojot stāstīšanas spēku. Ar daudzveidīgu stāstījumu klāstu un prasmīgiem stāstniekiem "Leģendu nakts" solās būt neaizmirstams izklaides un izdomas vakars. Mācoties no pagājušā gada kļūdām, kad apmeklētāju bija vairāk, kā iespējams uzņemt, šoreiz Leģendu nakts pasākuma biļetes Krustpils pilī pieejamas TIKAI iepriekšpārdošānā līdz piektdienai, 27. Oktobrim.