Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 25.oktobrī
- 25 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Budžeta komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai rosina ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ; Godināti konkursa "Sēlijas sudrabs 2023" balvas ieguvēji ; un Līgatnes dabas takās varēs kļūt par ķepu detektīvu un pavadīt lāčus ziemas miegā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas. Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku. Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.
Uz Latvijas ārējās sauszemes austrumu robežas ne tikai žogs, bet arī viedās uzraudzības tehnoloģijas – to ieviešanu paredz veicināt ar likuma izmaiņām. Plāns ir tās uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju uzstādīt līdz 2026. gada vidum. Vienlaikus konkretizēts arī plāns par žoga izbūvi ar Baltkrieviju un Krieviju līdz nākamā gada beigām. Valdības deklarācijā ierakstītais viens no retajiem konkrētajiem datumiem ir par žoga pabeigšanu uz Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz 2024. gada beigām. Bez žoga un patruļas takām nepieciešama arī papildu tehniskā infrastruktūra: optiskie kabeļi, datu pārraide, elektroapgāde, videonovērošana. Lai to varētu ieviest ātrāk, ar likuma izmaiņām plānots mainīt procedūras.
Vēstures un sociālās psiholoģijas eksperti saskata pamatu Lāčplēša dienā, 11. novembrī, Latvijas armijas karavīrus godināt arī Uzvaras parkā, taču viņi uzsver, ka nevajadzētu lauzt jau iesakņojušos tradīciju svecītes nolikt Daugavas krastmalā pie Rīgas pils mūriem. Rīgas domes vicemērs Edvards Ratnieks vēlas ieviest jaunu tradīciju Lāčplēša dienā, aicinot iedzīvotājus nolikt svecītes arī Uzvaras parkā. Tādējādi šī vieta, viņaprāt, atgūtu savu vēsturisko nozīmi – uzvaru pār bermontiešiem. Vērtējot ieceri, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers iezīmē, ka svecīšu likšanas tradīcija 11. novembrī Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai tieši krastmalā pie Rīgas pils mūra daudziem ir automātisks rituāls un to lauzt būtu diezgan sarežģīti. Lai arī Uzvaras parka izvēlē ir zināma loģika, tomēr domājot par tradīciju, kur aizdedzināt svecītes, godinot karavīrus, vēsturnieka vērtējumā krastmala ir monumentālāka vieta.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts vakar publiskojis Eiropas dzimumu līdztiesības indeksu 2023. Latvija ar 61,5 punktiem no 100, kas ir par 0,1 punktu labāks rādītājs nekā 2022. gadā, ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Dzimumu līdztiesības indekss ir rīks, kas mēra sasniegto progresu dzimumu līdztiesības jomā visā Eiropas savienībā. Tas tiek veidots no 31 rādītāja par sieviešu un vīriešu situāciju sešās jomās – darbs, nauda, zināšanas, laiks, vara, veselība. Indeksā izmanto skalu no 1 līdz 100 punktiem, kur "1" nozīmē pilnīgu līdztiesības trūkumu, bet "100" nozīmē pilnīgu līdztiesību.Šogad indeksā ir iekļautas vēl divas papildu jomas – savstarpēji saistītu nevienlīdzību joma un vardarbības pret sievietēm joma, taču tām nav ietekmes uz valstu galīgo vērtējumu.
Eiropas dzimumu līdztiesības indeksā kopš 2010. gada Latvijas vērtējums ir uzlabojies par 6,3 punktiem, tomēr kopš 2020. gada progress Latvijā ir bijis lēns, tādēļ kopvērtējumā Latvija indeksā ir noslīdējusi par trim vietām zemāk. Pirmo vietu dzimumu līdztiesības ziņā šogad ieņēmusi Zviedrija, 2. vietā ir Nīderlande, bet 3. vietā ir Dānija. Tikmēr pēdējā vietā ar indeksu 56,1 ir Rumānija. Igaunija indeksā ar 60,2 punktiem atrodas vēl zemāk par Latviju – 22. vietā, tikmēr Lietuva ir 17. vietā.
Līderi no vairāk nekā 100 pasaules valstīm 2021. gadā parakstīja "Meža deklarāciju", apņemoties līdz 2030. gadam apturēt mežu zudumu. Bet nevalstisko organizāciju un pētnieku grupa ikgadējā novērtējumā secinājusi, ka pagājušajā gadā globālā mežu izciršana faktiski palielinājās par četriem procentiem. Pasaule joprojām ir tālu no tā, lai izpildītu saistības, ko tā apņēmusies paveikt līdz 2030. gadam. Kopumā pērn zaudēti 6,6 miljoni hektāri mežu. Tomēr pagājušajā gadā mežu izciršana bija par vairāk nekā 20% lielāka, nekā vajadzētu, lai izpildītu līderu apņemšanos. Turklāt daļa zaudēto bija pirmatnējie meži tropu reģionos. 50 valstīm gan izdevies solījumu pildīt un mežu izciršana tur samazinājusies, taču visdramatiskāk cietuši Brazīijas, Indonēzijas un Malaizijas meži. Ziņojumā atzinīgi novērtēti Eiropas Savienības ieviestie jaunie noteikumi, kuru mērķis ir bloķēt tādu preču importu, kas veicina atmežošanu.
Turpinām ziņas
Trešajā Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā Medumos godināti konkursa "Sēlijas sudrabs 2023" balvas ieguvēji. Galveno "Sēlijas sudrabu" saņēma Inese Baravika no Kalkūnes pagasta Berķeneles. Jau vairāk nekā 20 gadus viņa vada Raiņa māju Berķenelē, kas kļuvusi par atpazīstamu kultūrvietu ne tikai novadā, bet arī visā Latvijā. "Sēlijas sudrabu" ieguva arī Lidija Ozoliņa no Pilskalnes pagasta pie Neretas. Biedrības "Upmales mantinieki" vadītāja, kādreizējā Pilskalnes pamatskolas skolotāja turpina aktīvi darboties pagasta un Sēlijas labā. Ozoliņa ir vairāk nekā desmit grāmatu par Sēlijas un Neretas puses vēsturi autore un līdzautore. Titulu "Sēlijas sudrabs" ieguva arī Inita Lāce no Leimaņu pagasta. Biedrības "Akācija Plus" vadītāja jau 24 gadus spēj ap sevi pulcēt pagasta aktīvākos ļaudis. Viņas vadībā izveidots Latvju zīmju parks, kas kļuvis par Leimaņu ciema vizītkarti. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Līvānos, Rīgas ielā, sākta apvienotā velo un gājēju celiņa izbūve. Celiņš tiek būvēts, lai nodrošinātu velobraucēju un gājēju drošu nokļūšanu līdz Grīvas aktīvās atpūtas parkam, kuru veido, attīsta un uztur biedrība "Veloklubs Līvāni" sadarbībā ar Līvānu novada pašvaldību. Daudzfunkcionālajā trasē var skriet, nūjot un braukt ar velosipēdu, ziemā arī slēpot. Desmit gadu gaitā, biedrībai sadarbībā ar pašvaldību īstenojot dažādus projektus un piesaistot finansējumu, tapusi aktīvās atpūtas trase ar apgaismojumu, autostāvlaukumu, tualetēm un citiem infrastruktūras elementiem. Jaunizbūvējamā celiņa garums 0,219 kilometri, bet platums - 2,5 metri. Celiņu saskaņā ar iepirkuma rezultātiem par 171 tūkstoti 850 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, izbūvēs SIA "Riviera L". Atbilstoši līgumam darbi jāpabeidz 10 nedēļu laikā, neskaitot tehniskos pārtraukumus.
Un vēl
Piektdien, 27.oktobrī, un svētdien, 29.oktobrī, Līgatnes dabas takās notiks pārgājieni visai ģimenei "Ķepu detektīvs Līgatnes dabas takās". Pārgājienus vadīs gids, kas mudinās piecu kilometru garumā dalībniekus šķetināt dzīvnieku atstāto ķepu noslēpumus. Dalība pārgājienos paredzēta ierobežotam cilvēku skaitam ar Līgatnes dabas taku apmeklētāju biļetēm. Savukārt sestdien, 28.oktobrī, pusdienlaikā notiks lāčiem veltīts pasākums, kurā tiks demonstrēta pašmāju animācijas studijā "AtomArt" filca tehnikā radītā multfilma "Čuči, čuči", darbosies filca lācīšu darbnīca un būs iespēja iesaistīties izzinošās spēlēs, lai netradicionālā veidā labāk izprastu lāčus dabā un folklorā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas piedalīsies starptautiskajā izstādē "Expo 2025 Osaka"; Valdība atbalsta vairāk kā 7 miljonu eiro papildu dotāciju 19 pašvaldībām; un Madonā norit 25.ģitāristu sesija.
Latvijai dalība starptautiskajā izstādē "Expo 2025", kas no 2025. gada 13. aprīļa līdz 13. oktobrim norisināsies Japānas pilsētā Osakā, izmaksās 5,65 miljonus eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Latvija izstādē piedalīsies kopīgā Baltijas paviljonā ar Lietuvu, bet Igaunija lēmusi izstādē nepiedalīties. Ekonomikas ministrija dalībai izstādē prognozē labvēlīgu ietekmi uz ekonomiku un sadarbības iespējām un aicina Latviju pievienoties Starptautiskajam Izstāžu birojam. Paredzams, ka izstādi Japānā apmeklēs apmēram 28 miljoni viesu. Izstādes tēma ir "Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei". Patlaban dalību izstādē apstiprinājušas 153 valstis.
Satiksmes ministrijai uzdots pārstrādāt ziņojumu par aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā. Vakar valdības sēdes slēgtajā daļā ministri vienojušies, ka ziņojums jāsagatavo daudz plašāks, paredzot, ka valsts vai Latvijas pilsoņu apdraudējuma gadījumos, lai veiktu evakuāciju vai repatriāciju, varētu izmantot netikai "airBaltic", bet arī citu aviokompāniju gaisa kuģus.
Baltijas jūras valstu sadarbības platformas jeb BALTFISH sanāksmē vienojoties par mērenāku vairāku zivju sugu – reņģu un brētliņu – nozvejas samazinājumu Baltijas jūrā 2024. gadā, šo priekšlikumu akceptēja arī Eiropas Komisija. Rezultātā Latvijas zvejniekiem būs būtiski labākas zvejas iespējas, nekā tās sākotnēji bija paredzētas regulas priekšlikumā. Zemkopības ministrija informē, ka kvotu samazinājums reņģu nozvejai Baltijas jūrā būs 43%, nevis 60%, kā to rosināja Eiropas komisija. Turklāt 2024.gadam netiks ieviests ierobežojums reņģes zvejot tikai kā piezveju citu sugu zvejā.
Tādējādi ir izdevies palielināt Latvijas kvotu reņģu nozvejai par 227 tonnām.
Zemkopības ministrs Armands Krauze Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē rosinājis sākt diskusiju par Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā šis priekšlikums neparedz ierobežot Krievijas graudu tranzīta iespējas uz trešajām valstīm, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu. Vienlaikus ministrijā norāda, ka situācija Latvijas lauksaimniecībā šogad bijusi sarežģīta un lauksaimniecības uzņēmumiem var rasties ilgstošas grūtības. Tāpat radušās bažas, ka konflikts Tuvajos Austrumos un iespējamais naftas cenu kāpums varētu vēl vairāk palielināt ekonomisko nenoteiktību.
Somijas policija paziņojusi, ka ir atradusi enkuru, kas varētu būt no Ķīnas kuģa, par kuru pastāv aizdomas Somijas-Igaunijas gāzesvada "Balticconnector" sabojāšanā. Policija otrdien publiskoja fotogrāfijas ar zemūdens pēdām, kuras radušās, sešas tonnas smagajam enkuram velkoties pa jūras gultni un pēc tam ietriecoties cauruļvadā, kā rezultātā radies "Balticconnector" bojājums un enkurs norāvies. Somijas policijai pagaidām nav izdevies sazināties ar kuģa kapteini.
Izraēlas ārlietu ministrs Eli Koens, vakar runājot ANO Drošības padomē, kategoriski noraidīja aicinājumus uz pamieru Gazas joslā. Viņš vaicāja Drošības padomei, kāda būtu "proporcionāla atbilde" uz mazuļu nogalināšanu, sieviešu izvarošanu un galvas nogriešanu upuriem, šādi izsakoties par zvērībām, kas notikušas palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" 7.oktobra bezprecedenta iebrukuma gaitā.
Jau ziņots, ka pēdējo dienu laikā izskanējuši daudzi aicinājumi Izraēlas un "Hamās" karā izsludināt humāno pamieru. Cita starpā tos pauduši Spānijas un Francijas līderi, kā arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
Turpinām ziņas
Valdība vakar atbalstīja vairāk kā 7 miljonu eiro papildu dotāciju 19 pašvaldībām, kurām ir zemākie izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju. To paredzēja valdības atbalstītais Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols. Vienreizējā papildu dotācija Jēkabpils novadam būs 259 tūlstoši 617 eiro, Līvānu novadam – 91 tūkstotis 747 eiro, Madonas novadam - 150 tūkstoši 145 eiro, Preiļu novadam - 255 tūkstoši 861 eiro, bet Varakļānu novadam - 56 tūkstoši 871 eiro.
Latgales rajona tiesa Rēzeknē lēmusi nemainīt drošības līdzekli un paturēt apcietinājumā Rogovkas meitenes nonāvēšanas lietā apcietinātos - tēvu un pamāti. Iepriekš Latvijas Televīzija vēstīja, ka Rogovkas meitenes nonāvēšanas lietā abi apcietinātie - tēvs un pamāte savu vainu atzinuši, bet daļēji. Viņi neatzīst, ka būtu Justīni tīši nonāvējuši.
Jau vēstīts, ka 5.maijā Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā pazuda septiņus gadus vecā Justīne Reinikova. Policija un brīvprātīgie veica plašus meklēšanas pasākumus, pārmeklējot desmitiem kvadrātkilometrus plašas teritorijas, taču meklēšana ilgstoši nedeva rezultātus. Meitenes ķermenis ar acīmredzamiem miesas bojājumiem pirms Jāņiem tika atrasts aprakts pamestas mājas pagrabā, meža vidū vairākus desmitus kilometrus no meitenes dzīvesvietas.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī un pasaulē, turpmāk Covid-19 un pērtiķu bakas netiks reģistrētas kā bīstamas infekcijas slimības, tā nolēmusi Latvijas valdība. Veselības ministrija norāda, ka Covid-19 izraisītājs, nepārtraukti mutējot, vairāk nav radījis tādu vīrusa paveidu, kas radītu lielu apdraudējumu sabiedrības veselībai un smagāku slimības gaitu. Līdz ar to vairāk nav racionāli paredzēt iespēju, ka, inficējoties ar Covid-19 izraisītāju, būtu veicama personu obligātā medicīniskā un laboratoriskā pārbaude, izolēšana un ārstēšana. Arī epidemioloģiskā situācija Latvijā un pasaulē ar pērtiķu baku uzliesmojumu nepasliktinās, tādēļ nav nepieciešams turpmāk saslimšanas gadījumus ar pērtiķu bakām uzskatīt par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību.
Un vēl
Vakar Madonā jau 25.reizi sākās ģitāristu sesija, kas ilgs līdz 27. oktobrim. Sākot ar 1998. gadu Ģitāristu sesijā ir piedalījušies tūkstoš 637 dalībnieki no visas Latvijas, no kuriem daudzi ir izveidojuši savas muzikālās karjeras, spēlē grupās, ir atdzīti profesionāļi, kuplina muzikālus pasākumus valstī vai vienkārši spēlē un dzied savam priekam. Ģitāristu sesijā muzicē, gūst pieredzi un zināšanas - vokālisti, ģitāristi, basģitāristi, bundzinieki un koklētāji. Jubilejas sesijas nodarbības un meistarklases vadīapieredzējuši pedagogi un Latvijas mūziķi. Noslēguma koncerts notiks Madonas kultūras namā 27. oktobrī pulksten 16. Viena koncerta daļa tiks veidota sesijas laikā ar meistaru un dalībnieku sniegumu, otrajā daļā uzstāsies Horens Stalbe un grupa The Hobos. Tiks organizēta retrospektīva jubilejas foto izstāde. Koncertu vadīs Māris Olte. Ģitāristu sesijas laikā katru dienu notiek grupu nodarbības, plašāka informācija pieejama Madonas novada pašvaldības mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija iegādāsies arī ATACMS raķetes; Jēkabpils Agrobiznesa koledžas statusu varētu mainīt uz tehnikumu; un Kad gaidāms pirmais sniegs?
ASV Valsts departaments atbalstījis sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu pārdošanu Latvijai, un tāpat Latvija iegādāsies arī augstas precizitātes un tālas darbības ATACMS raķetes, tviterī paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Kopējā sistēmu iegādes summa esot aptuveni 220 miljoni ASV dolāru jeb 193 miljoni eiro.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam būs pieejams Eiropas Savienības finansējums 10,461 miljona eiro apmērā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir uzaicinājusi ātrās palīdzības dienestu pieteikties ES fondu atbalstam, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. Plānots, ka līdz 2029.gada 31.decembrim dienests izveidos trīs papildu brigāžu atbalsta centrus reģionos. Projekta īstenošanai pieejams finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ir 10,461 miljoni eiro.
Šodien uz Rīgas Centrālās stacijas ēkas jumta tiek izvietots jauns uzraksts "Centrālā stacija Rīga", kas atveidots tā sākotnējā, vēsturiskajā vizuālajā manierē un burtveidolā. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija ir vieta, kur tiekas dzelzceļa pasažieri, pilsētas iedzīvotāji, tūristi un garāmgājēji, tā ir gala pietura visiem pasažieru vilcienu maršrutiem un nozīmīgs satiksmes mezgls, turklāt pašlaik te notiek arī jaunās Rail Baltica stacijas pakāpeniska būvniecība. Šodien uz stacijas ēkas jumta izvietotais uzraksts būs redzams gan līdz brīdim, kad projektā "Rail Baltica" ievērojamas pārmaiņas skars visu dzelzceļa staciju, gan arī pēc stacijas jaunā veidola iegūšanas.
Izraēlas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā aicinājis ANO ģenerālsekretāru atkāpties no amata viņa kritisko izteikumu dēļ par humāno situāciju Gazas joslā. Tikmēr "Hamās" paziņojuši, ka ķīlnieku atbrīvošana iespējama tikai tad, kad Izraēla beigs bombardēt Gazu. Jau ziņots, ka ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs izteicies, ka Gazas joslā tiek pārkāptas starptautiskās humānās tiesības. Viņš nosodījis gan cilvēku izmantošanu kā vairogu, gan Gazas bombardēšanu, norādot, ka nekas nevar attaisnot civiliedzīvotāju apzinātu nogalināšanu, ievainošanu un nolaupīšanu vai raķešu palaišanu pret civiliem mērķiem.
Vismaz septiņi cilvēki gājuši bojā pēc tam, kad blīva "supermigla", ar redzamību mazāk kā 3 metri, izraisīja 158 automašīnu sadursmi uz kāda tilta netālu no Ņūorleānas Amerikā, ziņo bbc.com. Bieza migla un vairāku purvu ugunsgrēku dūmi sajaucās, samazinot redzamību autovadītājiem pirmdienas rītā. Policija ziņo par vismaz 25 ievainotajiem un 7 bojāgājušajiem. Daži transportlīdzekļi aizdegās un tika pamesti, atstājot izdegušu vraku. Ugunsgrēks izcēlās, sadursmē iesaistoties arī autocisternai, kas veda viegli uzsliesmojošas vielas. Pēc nelaimes automaģistrāle tika slēgta līdz otrdienas pusdienlaikam.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Agrobiznesa koledža no nākamā gada tiks reorganizēta par Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumu, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai. Izskatot koledžas īstenotās izglītības programmas, ministrija konstatējusi, ka tā patlaban pamatā īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas atbilst tehnikumu darbības mērķiem. Ministrija vērš uzmanību uz iespējamu risku, ka koledža nevarēs izpildīt tai Profesionālās izglītības likumā noteikto kritēriju attiecībā uz īsā cikla profesionālās izglītības programmu īstenošanu. Šādus riskus esot saskatījusi arī koledžas padome, kura izteikusi atbalstu koledžas pārveidei par tehnikumu. Lai nodrošinātu koledžā studējošo tiesības iegūt augstāko izglītību, studiju tālākās iespējas atbilstošās studiju programmās nodrošinās Rēzeknes Tehnoloģu akadēmija.
Latvijā 17% iedzīvotāju ikdienā norēķinus veic skaidrā naudā, kamēr 82% pirkumiem galvenokārt izmanto maksājumu karti, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto iedzīvotāju aptauju. Maksājumu karti ikdienas norēķiniem Latvijā izmanto 84% sieviešu un 79% vīriešu, un tas ir vienlīdz populārs maksājumu līdzeklis visās vecuma grupās, turklāt to ikdienā labprāt lieto arī vecāka gadagājuma cilvēki - maksājumu karti kā galveno norēķinu veidu ir norādījuši 80% respondentu vecumā no 60 līdz 74 gadiem. Savukārt 17% iedzīvotāju ikdienā norēķinās skaidrā naudā. Šādu norēķinu veidu visbiežāk izvēlas jaunieši un gados vecākie iedzīvotāji.
Un vēl
Tuvākajās dienās Latvijā snigs, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Jau naktī uz ceturtdienu valsts dienvidu daļu sasniegs nokrišņu zona, nesot nelielus, bet ilgstošus nokrišņus, kas dienas gaitā aptvers visu Latviju. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos gaidāms pārsvarā slapjdraņķis un lietus, bet tālāk uz austrumiem – sniegs. Vidzemē un Latgalē ceturtdien sāks veidoties sniega kārta, kas līdz piektdienai, visticamāk, sasniegs 1–5 centimetrus. Uz ceļiem veidosies apledojums, tie daudzviet kļūs slideni.
Gaisa temperatūra nedēļas otrajā pusē naktīs būs lielākoties -3...3 grādu robežās, vienīgi naktī uz svētdienu Vidzemē un Latgalē var būt vēl par kādu grādu lielāks sals. Savukārt dienās gaisa temperatūra sasniegs 0...6 grādus. Valdošie būs austrumu, ziemeļaustrumu vēji, ko svētdien nomainīs dienvidaustrumu, dienvidu vējš. Svētdien iespējamas lielākas gaisa temperatūra svārstības - naktī vietām Austrumlatvijā termometra stabiņš var noslīdēt zem -5 grādiem, savukārt svētdienas vakarā Kurzemē tas var pakāpties virs +10 grādiem.
Nākamās nedēļas sākumā visā valstī prognozēta temperatūras paaugstināšanās līdz +9..+13 grādiem. Nākamnedēļ palaikam līs, gaidāms lielāks nokrišņu daudzums nekā šonedēļ.