Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 26.oktobrī
- 26 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties:Aicina celt arī neapliekamo minimum; Kūku pagastā sumina simtgadnieci; un Jēkabpilī piedāvā izvest rudens lapas bez maksas.
Nākamgad minimālo mēnešalgu paredzēts celt līdz 700 eiro līdzšinējo 620 eiro vietā. Līdzās tam uzņēmēji mudina tādā pašā apjomā celt neapliekamo minimumu, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ideālā veidā algai būtu jānodrošina cilvēkam cieņpilna dzīve. Taču, ja uzņēmējiem liek maksāt vairāk mākslīgā veidā bez ekonomiska pamatojuma, daļai tas sagādā problēmas. Turklāt tādējādi spiediens būtu arī uz pārējām algām. Tāpēc uzņēmēji aicina celt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, lai no bruto algas lielāka daļa nonāktu cilvēku maciņos.
Neraugoties uz uzņēmēju un arodbiedrības mudinājumu līdz ar minimālās algas pieaugumu, kas nākamgad plānots no 620 uz 700 eiro, celt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, konkrēti lēmumi par pārskatīšanu paredzēti vien līdz nākamā gada aprīlim un šogad šis jautājums netiks skatīts. Latvijā neapliekamais minimums ir diferencēts – līdz 500 eiro mēnesī. Tikmēr Lietuvā un Igaunijā tas ir jau pieaudzis un pieaugs arī nākošajā gadā.
Lai gan 2025.gadā tiks aktualizētas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs paliks nemainīgs, kamēr nebūs izstrādāta jauna politika šī nodokļa aprēķināšanai. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024.gada 1.maijam sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par kadastrālo vērtību aktualizāciju 2025.gadā. Panāktā vienošanās starp ministrijām paredz, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, tās bāze tiks tuvināta ekonomiskajai aktīva vērtībai. Taču aktualizētās kadastrālās vērtības šobrīd vēl netiks piemērotas nekustamā īpašuma nodoklim un nodevu aprēķinos.
Izraēlas pretuzbrukumos, kas izvērsti pēc palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" 7. oktobra bezprecedenta iebrukuma Izraēlas dienvidos, Gazas joslā nogalināti 2 tūkstoši 360 bērni, ziņo ANO Bērnu fonds jeb UNICEF. Savukārt 5 tūkstoši 364 bērni ievainoti, atsaucoties uz ziņojumiem, norāda UNICEF, tiesa, avotus neminot. Tomēr, visticamāk, šie apgalvojumi balstīti uz teroristu kontrolētajām Gazas joslas varasiestādēm, kas, kā jau konstatēts, ievērojami pārspīlē upuru skaitu, kā arī sniedz tiešu dezinformāciju par notiekošo.
ASV fonds 1841 apkopojis savu jaunāko pārskatu par nodokļu sistēmām visā pasaulē. Kopumā 13 pasaules valstīm piešķirts “nodokļu elles” statuss. 1841 sastādījis reitingu “2023. gada nodokļu elles indekss”. Tajā augstākās vietas ieguvušās valstis saskaras ar lieliem sarežģījumiem ekonomikā. Pirmajā vietā šajā reitingā ir Baltkrievija, kam seko Venecuēla un Argentīna. Ukraina ieņem ceturto vietu, piekto – Brazīlija un sesto Meksika. Tām seko Bolīvija, Nikaragva, Krievija, Surinama, Hondurasa, Salvadora un Haiti. Savukārt Latvija šajā reitingā iekļauta kā valsts ar normālu nodokļu politiku un ieņem 58. vietu ar 5,2 punktiem, bet Lietuva un Igaunija 70. un 71. vietu ar 4,4 punktiem. Noslēdzošās vietas ieņem Luksemburga, Šveice abām 2,8 punkti un Īrija - 2,4 punkti.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība vakar sveica novadnieci Valentīnu Klūgu 100 gadu jubilejā un vēlēja stipru veselību, iesoļojot otrā gadu simtenī! Valentīna Klūga jubilejā saņēmusi arī sviecienu no Latvijas valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, kurš sveiciena tekstā atzīmē, ka Valentīnas mūžs ir ieausts Latvijas gadsimtā un sasaucas ar tiem vēstures notikumiem, kuriem cauri gājusi mūsu valsts un tauta. Prezidents jubilārei vēsturiskajā dzimšanas dienā vēlēja, lai ir patiess gandarījums par mūžā paveikto, gaišs skats uz dzīvi, stipra veselība un līdzcilvēku atbalsts!” Valentīnai Klūgai jaunības gadi aizvadīti Baltkrievijā, pārdzīvotas arī padomju varas represijas, bet turpmākie ceļi veduši uz dzīvi šeit, pie Daugavas, kur arī pavadīta lielākā mūža daļa. Valentīnas ģimeni kuplina 2 bērni, 4 mazbērni un 6 mazmazbērni.
Jāatrod, kur palicis valdības piešķirtais finansējums pedagogu atalgojuma palielināšanai, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vakar Rīgas pilī tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Prezidents pauda cerību, ka risinājums tiks atrasts, lai gan informācija par to, kāpēc diviem procentiem pedagogu atalgojums ir samazinājies, ir dažāda. Rinkēvičs aicināja Izglītības un zinātnes ministriju savest visas puses pie viena galda un izdarīt visu, lai saprastu, kā šāda situācija ir radusies.
Saeimas deputāti vienojošies strādāt pie bērna piedzimšanas un bērna kopšanas pabalsta celšanas. Pašreizējie pabalstu apmēri nav pārskatīti 10 un pat vairāk gadu, un tie neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai. Atbalsta pārskatīšanu rosināja iedzīvotāju iniciatīva portālā manabalss.lv, kur tā savāca vairāk nekā 14 tūkstošus parakstu. Bērna piedzimšanas pabalsts šobrīd ir 421 eiro, bet bērna kopšanas pabalsts – 171 eiro. Šie apmēri ir noteikti ļoti sen – bērna piedzimšanas pabalsts pēdējo reizi pārskatīts 2003. gadā, bet kopšanas pabalsts – 2014. gadā. Iniciatīvas autore aicinājusi palielināt piedzimšanas pabalstu līdz 600 eiro, bet bērnu kopšanas pabalstu – atbilstoši reālajai situācijai valstī.
Un vēl
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” piedāvā bez maksas izvest rudens lapas no īpašumiem Jēkabpilī. Akcijas norises ilgums – līdz 23.novembrim. Iepriekšējos gados SIA “Jēkabpils pakalpojumi” iedzīvotājiem izsniedza speciālos “Big Bag” maisus, bet šogad tie vairs netiek izsniegti. Iedzīvotāji, kuri bezmaksas maisus no uzņēmuma bija saņēmuši iepriekšējos gados, drīkst izmantot tos, savukārt pārējie interesenti aicināti tā saucamos “Big Bag” maisus iegādāties veikalā. Izvešana jāpiesaka, zvanot uz tālruņa numuru: 29 145 520 vai 652 37 660.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties; Gatavo laukumu Zolitūdes traģēdijas piemiņas dārza izveidei; Ugunsdzēsējiem turpmākos divus mēnešus nevajadzēs ierobežot posteņu darbību; un Latvijā šogad reģistrēti jau 88 vilku uzbrukumi.
Desmit gadus pēc Zolitūdes traģēdijas sākti priekšdarbi, lai vietā, kur sabruka lielveikals "Maxima" un kura drupās aprāvās 54 cilvēku dzīves, taptu atceres dārzs. Tas plānots kā mierīgas atpūtas vieta apkaimes iedzīvotājiem un atceres vieta traģēdijā cietušajiem un upuru tuviniekiem. Laukuma malā plānota piemiņas siena ar bojā gājušo cilvēku vārdiem, bet betona pamatnē paredzēta vieta ziedu un sveču novietošanai. Piemiņas dārzā plānoti stādījumi ar baltām ziedkopām vai zaļi baltām lapām, tādējādi paspilgtinot gaišas piemiņas noskaņu. Plānots, ka dārzs būs gatavs 2025. gadā, un tā izmaksas varētu būt ap trim miljoniem eiro.
Rīgas Stradiņa universitātē izcēlies konflikts starp ārvalstu studentiem, kuri nāk no Izraēlas, un tiem studentiem, kuri pārstāv tās arābu valstis, kas atbalsta Palestīnu. Izteikti arī draudi. Stradiņa universitates prorektors Guntis Bahs Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka saņemtas vairākas ziņas par nekorektiem izteikumiem sociālo tīklu kontos, negatīviem komentāriem. Fiziska izrēķināšanās nav notikusi. Patlaban konflikts nonācis arī valsts drošības iestāžu redzeslokā. Ja Drošības dienests konstatēs reālus draudus, universitāte vainīgos studentus izslēgs no mācībām.
Populārais tūrisma ceļvežu izdevējs "Lonely Planet" iekļāvis Latviju savā jaunākajā ceļvedī "Best In Travel 2024". Zināms, ka Baltijas valstu pārgājienu taku tīkls "Baltic Trails" ir iekļauts kategorijā "Ilgtspēja". Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra skaidro, ka nākamais būs izdevuma "Best In Travel" 50. jubilejas gads un pirmo reizi starp ceļveža apkopotajiem galamērķiem būs arī Latvija.Mūsu valsts ir pamanīta tieši ilgtspējas kontekstā, līdzās Igaunijai un Lietuvai. Apkopojot Latvijas dabas taku apmeklētāju atsauksmes, visvairāk tiek novērtēta iespēja piedzīvot visus četrus gadalaikus.
Krievijas parlamenta augšpalāta vakar apstiprinājusi Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikācijas atsaukumu. Federācijas Padome apstiprināja likumprojektu, ar ko atceļ Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma ratifikāciju. Likumprojekts tālāk tiks nosūtīts parakstīšanai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Krievijas parlamenta apakšpalāta likumprojektu apstiprināja jau pagājušajā nedēļā. Pasaulē nerimst bažas, ka Krievija varētu atsākt kodolizmēģinājumus, šādi cenšoties mazināt Rietumu militāro atbalstu Ukrainai.
Austrālijas Kvīnslendas štatā savvaļas ugunsgrēkos, kas kļuvuši nekontrolējami, sadegušas piecas mājas, izpostītas 8 tūkstoši hektāru lielas platības, bet štata dienvidaustrumos atrastas vienas cilvēka mirstīgās atliekas, vēsta varasiestādes. Vairāk nekā 200 cilvēku pametuši savas mājas un devušies uz evakuācijas centriem, daudzi zaudējuši visas savas privātās lietas.Tiek ziņots, ka daudzu ugunsdzēsēju spēki jau sāk izsīkt. Cīņa ar ugunsgrēku ir ārkārtīgi sarežģīta, jo vējš pastāvīgi mainās, bet liesmas dažkārt ir 15 metrus augstas. Šobrīd Kvīnslendā turpinās 53 savvaļas ugunsgrēki.
Amazones ūdens līmeņa krišanās ir atklājusi klinšu grebumus, kas bijuši paslēpti zem ūdens vairāk nekā tūkstots gadu, raksta bbc.com. Spēcīgā sausuma dēļ, kas pārņēmis Amazoni, cilvēku skatam atklājušies upes krasta klintīs izcirstie veidojumi Manausas pilsētā Brazīlijas ziemeļos. Daži no tiem bija manīti jau iepriekšējā sausuma laikā, taču arheologi saka, ka šoreiz viņiem izdevies atrast lielāku grebumu daudzveidību. Arheologs Džeimss Oliveira vietējiem medijiem pastāstīja, ka tos izgrebuši cilvēki, kas dzīvoja šajā apgabalā pirmskolumbiešu laikos.
Turpinām ziņas
Oktobrī publicētā ceļu satiksmes dalībnieku attieksmes tiešsaistes aptaujas ESRA3 rezultāti liecina, ka Latvijas autovadītāji, salīdzot ar Eiropas valstīm, vieglprātīgāk uztver atļautā ātruma pārsniegšanu. Turklāt lielākā daļa pašmāju autovadītāju jeb 78% atzīst, ka ir traukušies ātrāk, nekā atļauts ārpus apdzīvotām vietām. Diemžēl vairāk nekā pusei autovadītāju arī apdzīvotas vietas nav pietiekams iemesls, lai iekļautos atļautajā braukšanas ātrumā. Tāpat jaunākā pētījuma rezultāti apstiprina, ka Latvijas autovadītāji neuzskata atļautā ātruma pārsniegšanu par tikpat riskantu un dzīvību apdraudošu rīcību kā, piemēram, automašīnas vadīšanu pēc alkohola lietošanas. Aptuveni piektdaļa Latvijas autovadītāji uzskata, ka ātruma pārsniegšana ir pieļaujama, sevišķi ārpus apdzīvotām vietām.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam novembrī un decembrī nebūs nepieciešams īslaicīgi apturēt atsevišķu posteņu darbību, jo ir paredzēts papildu finansējums. Izvērtēta iespēja novirzīt izdevumu pārstrukturizēšanas rezultātā radušos līdzekļus to virsstundu apmaksai, kas veidosies šajos divos mēnešos. Lielākoties tas iespējams, jo vakanto amatu skaits dienestā nesamazinās. Savukārt 2024.gada budžeta projekts VUGD nodarbināto atlīdzībai paredz papildu astoņus miljonus eiro, kas ļaus samazināt nepieciešamību nākamgad īslaicīgi apturēt struktūrvienību darbu, kā arī veicinās jaunu nodarbināto piesaisti.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī kritiskā personāla nodrošinājuma dēļ dienesta vadība pieņēma lēmumu atsevišķās dienās apturēt mazāk noslogoto posteņu darbību.
Katrs ceturtais Latgales iedzīvotājs mājās un ikdienā runā latgaliski. Pērn 37,1% jeb 61 tūkstotis 300 Latgales iedzīvotāju 18-69 gadu vecumā mājās un ikdienā lietoja latgaliešu valodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Latgaliešu valodā mājās sazinās 1,2% Latvijas iedzīvotāju un 8,8% Latgales iedzīvotāju. Latgaliešu valodā mājās visvairāk sazinājušies Latgales iedzīvotāji vecuma grupās 55-64 gadi un 65-69 gadi - attiecīgi 45,6% un 43,5%. Turpretim vismazāk latgaliešu valodā runā iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem - 24,4%. Salīdzinot ar 2011.gadu, latgaliešu valodas lietojums ikdienā nav būtiski mainījies.
Un vēl
Valsts meža dienests apkopojis ieteikumus preventīvajiem pasākumiem, kas var novērst vilku un citu lielo plēsēju uzbrukumus mājlopiem. Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti uzsver, ka neviens no preventīvajiem pasākumiem nesniedz pilnīgu drošības garantiju, tādēļ vērtīgi ir apvienot vairākus līdzekļus. Par efektīvāko aizsardzības pasākumu kopumu tiek uzskatīts pareizi uzstādīts un uzturēts elektriskais žogs kombinācijā ar sargsuņiem, kas pastāvīgi dzīvo kopā ar ganāmpulku. Augsta efektivitāte ir arī metāla tīkla žogam, kas papildināts ar divām elektriskā gana stieplēm.
Šogad līdz 23.oktobrim Valsts meža dienests ir reģistrējis 88 vilku uzbrukumus, kuros cietuši 479 mājdzīvnieki – aitas, kazas, suņi un liellopi. Apsekojot notikumu vietas, dienesta speciālisti virknē gadījumu konstatējuši, ka preventīvie pasākumi veikti nepilnīgi, piemēram, ganības norobežotas tikai ar vienu vai divām elektriskā gana stieplēm, tāds nožogojums pret plēsējiem nepasargā, ganības nožogotas tikai daļēji, gar upi vai grāvi žogu neierīkojot, vai arī žogā konstatēti bojājumi, pa kuriem var iekļūt plēsēji.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Sezona sākta ar lielāko krātuvē noglabāto dabasgāzes daudzumu pēdējo piecu gadu laikā; Jēkabpils novadā meklē jaunu pagasta pārvaldnieku; un Nedēļas nogalē varēs vērot Mēness aptumsumu.
Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, sākoties oficiālajai dabasgāzes izņemšanas sezonai, noglabātas kopumā 21,7 teravatstundas dabasgāzes. Kompānijā "Conexus norāda, ka šogad dabasgāzes izņemšanas sezona sākta ar lielāko krātuvē noglabāto dabasgāzes daudzumu pēdējo piecu gadu laikā. "Conexus" operatīvā informācija liecina, ka no šā gada 1.maija līdz oficiālajai dabasgāzes iesūknēšanas sezonas beigām krātuvē novietotas 12,7 teravatstundas dabasgāzes. Dabasgāzes iesūknēšanas sezonā uz vienoto Latvijas un Igaunijas zonu aptuveni 70% no kopējā gāzes apjoma tika piegādāti no Lietuvas, savukārt 30% no Somijas.
Saeima šodien noraidīja iepriekšējā deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikumu saistībā ar atbilstošāku pensijas apmēra nodrošināšanu jaunajām māmiņām, kurām bērns ir piedzimis laikā, kad viņas nav darba attiecībās. Visbiežāk šajā grupā ir studentes vai sievietes uzreiz pēc studijām. Tā kā sievietēm bez darba attiecībām nav sociālās apdrošināšanas iemaksu, viņām pienākas tikai bērna kopšanas pabalsts. Diskutējot par šo jautājumu, deputāts Raivis Dzintars uzsvēra, ka pašlaik tiek pieļauta ļoti būtiska netaisnība pret šīm sievietēm, jo viņu pensija, audzinot bērnus, būs mazāka nekā cilvēkiem, kuri strādā, aicinot mainīt šo situāciju.
2024. gada 1. janvārī spēku zaudēs Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, ko pieņēma pandēmijas laikā 2020. gada jūnijā. Par likuma atzīšanu par spēku zaudējušu galīgajā lasījumā lēmusi Saeima. Jau sākotnēji bija noteikts, ka likums ir spēkā tik ilgi, kamēr pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19. Atceļot likumu Covid-19 iegrožošanai, atsevišķas tā normas saglabās un integrēs Epidemioloģiskās drošības likumā.
Jau ziņots, ka arī Pasaules Veselības organizācija šogad maijā ieteica, ka ir pienācis laiks pāriet uz Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa pārvaldību, jo ir vērojama šī vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaita samazinājuma tendence, ar Covid-19 saistīto hospitalizāciju un stacionēšanas intensīvās terapijas nodaļās skaita samazināšanās, kā arī iedzīvotājiem ir augsts imunitātes līmenis pret šo vīrusu.
Igaunijas Dienvidu apgabala prokuratūra izskatīšanai tiesai nosūtījusi krimināllietu pret vīrieti, kurš izgatavoja un izīrēja "ierīci", ar kuras palīdzību cilvēks varēja veikt eitanāziju, ieelpojot nāvējošu gāzi. Saskaņā ar apsūdzību viņš ierīci pēc saviem ieskatiem vismaz trīs reizes iznomāja cilvēkiem, no kuriem divi ierīces lietošanas rezultātā nomira, bet trešajā gadījumā process palika nepabeigts, jo ierīcei beidzās gāze. Apsūdzētais piedāvāja cilvēkiem novērtēt viņu veselības stāvokli un pēc tam ļāva viņiem lietot gāzi, kas izraisa nāvi jeb sniedza veselības aprūpes pakalpojumus, kuru veikšanai viņam nebija attiecīgās licences.
Briselē trešdien aizturēts patvēruma meklētājs palestīnietis, kurš iepriekšējā dienā, apmeklējot kādu palīdzības organizāciju migrantiem, runājis par uzbrukuma plānošanu, ziņu aģentūrai AFP pastāstīja kāds šajā lietā informēts avots. Vīrietis, kurš ir 20 līdz 30 gadus vecs, bijis acīmredzami izmisis par savas ģimenes stāvokli Gazas joslā un paziņojis par nodomu "mirt kā moceklis, uzspridzinoties", atklāja avots.Saskaņā ar preses aģentūras "Belga" sniegto informāciju vīrietis tika aizturēts kādā no Briseles viesnīcām pēc plašas meklēšanas operācijas. Terorisma draudu līmenis Beļģijā paaugstināts no otrā līdz trešajam, kas ir otrs augstākais līmenis un tiek uzskatīts par nopietnu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība izsludinājusi konkursu uz Kūku, Variešu un Krustpils pagastu pārvaldes vadītāja amatu. Pārvaldnieka pienākumi būs vadīt, plānot, organizēt Kūku, Variešu un Krustpils pagastu pārvaldes darbu, nodrošināt pašvaldības pakalpojumu un informācijas pieejamību, kā arī organizēt iedzīvotāju pieņemšanu un atbilstoši savai kompetencei izskatīt iesniegumus un sūdzības, nodrošināt informācijas apriti starp pārvaldi un citām pašvaldības institūcijām, kā arī citi. Pretendentiem jābūt otrā līmeņa augstākajai izglītībai, izpratnei un zināšanām par pašvaldības darbu kopumā, labām saskarsmes spējām un spējai risināt problēmsituācijas, kā arī citām prasmēm un zināšanām. Pašvaldība piedāvātā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas ir no tūkstoš 400 līdz tūkstoš 500 eiro. Pieteikumi jāiesniedz pašvaldībā līdz 14.novembrim.
Jau ziņots, ka līdzšinējais pārvaldes vadītājs Andris Naidovskis bija par Kūku pagasta, Variešu pagasta, Krustpils pagasta pārvaldes vadītājs kopš 2022.gada 1.janvāra. Darba attiecības ar Naidovski izbeigtas, pēc satiksmes negadījuma, kuru viņš izraisīja, braucot ar darba mašīnu alkohola reibumā.
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības īstenošanas memorandam pievienojas 14 jaunas biedrības un nodibinājumi. To vidū arī biedrība “Lauku partnerība Sēlija”. Kopš šīs sēdes Memorandam, to parakstot, pievienojušās jau 540 organizācijas. Memoranda praktisku īstenošanu nodrošina padome, kurā darbojas astoņi valsts pārvaldes un astoņi vēlēti nevalstisko organizāciju pārstāvji. Memoranda parakstīšana nevalstiskajām organizācijām dod iespēju piedalīties Memoranda padomes darbā - paust viedokli, iesaistoties dažādu nevalstiskajām organizācijām aktuālu jautājumu risināšanā, sekmēt sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, kā arī izvirzīt kandidatūru darbam Memoranda padomē.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē, 28. oktobra vakarā un 29. oktobra pirmajās stundās, pie skaidrām debesīm, Latvijā būs novērojams daļējs Mēness aptumsums. Lai arī Mēness aptumsumi nav pārāk reta astronomiska parādība, ne visus ir iespējams novērot nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ. Jāatzīmē, ka šajā reizē nav gaidāms pilns aptumsums, bet aptumšota būs tikai neliela Mēness diska mala. Prognozes gan liecina, ka sestdienas vakarā, svētdienas naktī debesis lielākoties būs apmākušās, taču cerība, ka tās kaut uz brīdi daļēji skaidrosies, ir Latvijas rietumu un centrālajā daļā.
Aptumsuma sākumā Mēness vispirms, sākot no pulksten 21.01 ieies Zemes pusēnā, pēc tam pulksten 22.35 sāksies aptumsuma daļējā fāze, kas ilgs nedaudz ilgāk par – stundu līdz pulksten 23.52. Mēness aptumsuma maksimālās fāzes brīdis visur Latvijā būs pulksten 23.14, bet Mēness aptumsums beigsies 29. oktobrī plkst.1.26, kad Mēness izies no Zemes pusēnas. Aptumsuma maksimālās fāzes brīdī satumsusi būs vien aptuveni 1/8 no Mēness diska diametra.