Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 27.oktobrī
- 27 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novadu apmeklēs valsts prezidents; Jēkabpils novada domes deputāts Mārtiņš Svilis noliek deputāta mandātu; un Kad ir nākamās donoru dienas Jēkabpils slimnīcā?
Šī mēneša pēdējā dienā, 31. oktobrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēs Jēkabpils novadu. Vizītes laikā plānota tikšanās ar Jēkabpils novada domes vadību, vairāku valsts un pašvaldības iestāžu apmeklējums, kā arī viesošanās pie novada uzņēmējiem. Vizītes noslēgumā, pulksten 17.30 Jēkabpils novada un apkārtējo novadu iedzīvotājus aicina uz Viesītes Kultūras centru “Sēlija”, kur paredzēta Valsts prezidenta tikšanās ar iedzīvotājiem. Klātesošajiem būs iespēja Valsts prezidentam uzdot interesējošos jautājumus.
Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat apkopotās ziņas par energoresursu cenu izmaiņām – salīdzinot šī gada pirmo pusi ar pērngada attiecīgajiem sešiem mēnešiem – liecina, ka gāzes cenu kāpumā Latvija ir “rekordiste”- plus 139%. Turklāt runa ir tieši un tikai par patēriņu mājsaimniecībās! Nedaudz no mūsu valsts dārdzības kāpumā ir atpalikusi Rumānija – plus +134%, bet “bronza” tika Austrijai - plus 103%. Savukārt mūsu kaimiņvalstis atrodas statistikas datu pretējā flangā. Igaunijā – salīdzinot 2023. un 2022.gada pirmos sešus mēnešus – bijis pat 0,6% liels gāzes cenas kritums, bet Lietuvā tā palikusi “uz nulles”.
Savukārt mājsaimniecību lietotās elektrības cenas kāpumā – salīdzinot šī gada un pērnā gada pirmos pusgadus – Latviju - +74% ir apsteigusi Lietuva - +88%. Savukārt Igaunijā tā pieauga tikai par 5%! Zviedrijā cena pacēlās par 27%, Somijā par 23%, bet Dānijā tā kritās par 16%!
Ekonomikas ministrija sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt finansējumu 15 miljonu eiro apmērā atbalstam apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai, kurus ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem to krasā cenu pieauguma dēļ. Plānots, ka komersants varētu saņemt 176 tūkstoši eiro, un, balstoties uz iepriekšējo pieredzi 2022.gada atbalsta izsniegšanā, finansējumu varētu saņemt aptuveni 85 energoietilpīgie apstrādes rūpniecības uzņēmumi.
Ministrija norāda, ka apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 miljardu eiro apmērā jeb 13,5% no kopējās Latvijas ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkstoši darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 8,14 miljardu eiro apmērā jeb 38% no kopējā preču eksporta. Atbalsta programmas finansēšana tiek paredzēta no valsts budžeta finansējuma.
Eiropas Centrālās bankas padome vakar nolēma saglabāt nemainīgas rekordaugstās procentu likmes, tādējādi pieliekot punktu vairāk nekā gadu ilgušam likmju celšanas procesam. Galvenā bāzes procentlikme ir 4,50%, aizdevumu likme uz nakti ir 4,75%, bet noguldījumu procentlikme – 4%. Ekonomikas analītiķi prognozē, ka turpmāk būs jāsāk runāt par iespējām samazināt procentu likmes. Jau ziņots, ka Eiropas centrālā banka līdz šim jau 10 reižu pēc kārtas bija lēmusi par procentu likmju celšanu. Tas tika darīts, lai samazinātu inflāciju.
Eiropas Savienība ir veikusi tikai 30% no plānotajām munīcijas piegādēm Ukrainai, lai gan pagājusi jau vairāk nekā puse no tam paredzētā termiņa, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg". Aģentūra, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja, ka Eiropas Savienība atpaliek no saviem plāniem līdz martam piegādāt Ukrainai vienu miljonu artilērijas šāviņu. Eiropas Savienība ir solījusi sagādāt Ukrainai artilērijas munīciju 12 mēnešu laikā, vispirms izmantojot esošos krājumus, bet pēc tam slēdzot kopīgus iepirkuma līgumus un palielinot rūpniecības jaudu. Taču pagājusi jau vairāk nekā puse no šī termiņa, bet izpildīti tikai 30% no plāna, un, ņemot vērā līdz šim noslēgto līgumu apjomu, pastāv risks, ka mērķis netiks sasniegts.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, kura valdība trešdien nodeva amata zvērestu, vakar paziņojis, ka Bratislava vairs nesniegs militāru palīdzību Ukrainai. Fico norādījis, citēju: "Lai viņi labāk desmit gadus vienojas par mieru, nekā desmit gadus nogalina viens otru bez rezultātiem. Es neatbalstīšu nekādu militāro palīdzību Ukrainai. Tūlītēja militāro operāciju apturēšana ir labākais risinājums Ukrainai.”citāta beigas. Jaunievēlētais Slovākijas valdības vadītājs arī sacīja, ka negrasās atbalstīt sankcijas pret Krieviju, neizvērtējot to ietekmi uz valsti.
Turpinām ziņas
Vakar Jēkabpils novada pašvaldības domes sēdē pieņemts lēmums izbeigt deputāta Mārtiņa Sviļa, kas bija ievēlēts no “Latvijas Reģionu apvienības un partijas “Vienotība”” saraksta, pilnvaras Jēkabpils novada domē. Jēkabpils novada pašvaldībā 6.oktobrī tika saņemts deputāta Mārtiņa Sviļa iesniegums par deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa. Sarunā ar Radio1 Mārtiņš Svilis sacīja, ka lēmums nolikt deputāta mandātu briedis jau ilgāku laiku un tā neesot spontāna rīcība. Kā galveno iemeslu viņš minēja neapmierinātību piederībai esošajai politikas sistēmai valstī kopumā, birokrātiskajam aparātam. Tas neesot protests vai neapmierinātība ar kādu konkrētu cilvēku vai politisko spēku, bet gan neapmierinātība ar milzu birokrātiju, kas bremzē operatīvu rīcību, kur šī iemesla dēļ darītāji bieži nonākot viedokļu krustugunīs. Tāpēc viņš nolēmis aiziet no aktīvās politikas, jo arī kā uzņēmējs un Jēkabpils iedzīvotājs varot darboties sabiedrības labā, nesēdot pie deputātu galda. Mārtiņš Svilis sacīja, ka no partijas “Latvijas Reģionu apvienīb” pagaidām neplāno izstāties.
Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanu komisija saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas kārtību, kādā nosakāms deputāta kandidāts bijušā deputāta vietā, pēc deputāta Mārtiņa Sviļa pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa pieņems lēmumu par deputāta kandidātu, kurš uzaicināms stāties Sviļa vietā. Saskaņā ar 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, nākamais, kas var pretendēt uz Jēkabpils novada domes deputāta mandātu ir Mārtiņš Felss, taču viņš ir ievēlēts 14. Saeimā. Ja Mārtiņš Felss atsakās, tad nākamais šajā sarakstā ir Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts.
Un vēl
Tuvākās Donoru dienas Jēkabpilī būs 6. un 27. novembrī, kas notiks Jēkabpils stadiona telpās jeb tribīņu ēkā. Valsts asinsdonoru centrs lūdz atsaukties visu asinsgrupu donoriem! Centrs informē, ka asinis pārliešana pašlaik ir nepieciešama ļoti daudziem cilvēkiem, kuri šobrīd cīnās par dzīvību, un asins krājums ir kritiski zems. Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotāji aicināti būt aktīviem, piedalīties pašiem un uzrunāt ģimenes locekļus, draugus, kolēģus un darba kolektīvus kopā doties uz Donoru dienām, lai sniegtu tik nepieciešamo atbalstu līdzcilvēkiem. Lai dotos uz asins ziedošanas vietu, galvenais ir laba pašsajūta un vēlme palīdzēt. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā plāno veidot valsts kapitālsabiedrību militāro procesu pārraudzībai; Kādi ir latvijas augstskolu reitingi? Un Naktī uz svētdienu notiks pāreja uz ziemas laiku.
Krievijas izvērstais karš Ukrainā militāro ražošanu ir nolicis starp augstākajām prioritātēm. Arī Latvijā plāno veidot valsts kapitālsabiedrību šo procesu pārraudzībai un virzīšanai. Visu aizsardzības industrijas nosacījumus apkopos vienuviet – Aizsardzības industrijas likuma projektā. Būtiski ar to saistīti uzdevumi būs vietējās industrijas plašāka iesaiste valsts aizsardzībai nepieciešamā ekipējuma ražošanā, vienlaikus uzdevums neatkārtot sliktas prakses pieredzi aizsardzības jomas iepirkumos. Ar jauno likumu plānots noteikt jaunu aizsardzības nozares un aizsardzības industrijas sadarbības veidu – stratēģisko partnerību, kā arī drošas piegādes.
Līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz elektroenerģijas lietotājiem – mājsaimniecībām – būs noteikti sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griesti. To paredz Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītās izmaiņas trīs likumos – Elektroenerģijas tirgus likumā, Enerģētikas likumā un Likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Elektroenerģijas pārvades operatoram "Augstsprieguma tīkls" un sadales operatoram "Sadales tīkls" 10 gadu sistēmas attīstības plānos būs jāietver tarifu prognozes un jāiesniedz tās regulatoram apstiprināšanai.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz liegt Latvijā uzturēties Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Likumprojekts paredz, ka Krievijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašniekam triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās brīža būs jāreģistrē transportlīdzeklis vai jāizved tas no Latvijas teritorijas. Vienlaikus grozījumi tiesiskajā regulējumā paredz pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas e-pakalpojumus, pienākumu sniegt informāciju par transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītāju, kā arī par laiku, kurā transportlīdzeklis piedalīsies ceļu satiksmē Latvijā. Šis periods nedrīkstēs būt ilgāks par 24 stundām. Plānots, ka likums stājas spēkā šā gada 15.novembrī.
Finanšu ministrijas aktualizētajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu sarakstā, kas stāsies spēkā 1.novembrī, iekļautas Antigva un Barbuda, Beliza un Seišelu salas, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Savukārt no aktualizētā saraksta izslēgtas Kostarika, Māršala salas un Britu Virdžīnu salas.
Aktualizētajā sarakstā ir 16 valstis un teritorijas. Saraksts pārskatīts pēc 17.oktobrī aktualizētā Eiropas Savienības saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē sākusies Eiropas Savienības dalībvalstu līderu tikšanās, kuras laikā tiek spriests par situāciju Tuvajos Austrumos, karu Ukrainā, migrāciju un ES budžetu. Paredzams, ka Eiropas līderi mudinās ieviest humānās pauzes, lai būtu iespējams nogādāt humāno palīdzību Gazas joslā. Briselē ir bažas, ka Fico vadībā turpmāk Slovākija kopā ar Ungāriju mēģinās bloķēt finansiālo palīdzību Ukrainai un liks šķēršļus jaunām sankcijām pret Krieviju. Briseles sanāksmē ir redzamas dažas jaunas sejas, jo kopš iepriekšējās ES līderu sanāksmes notikusi valdības maiņa Latvijā un Slovākijā. Latvijas premjerei Evikai Siliņai šī ir pirmā šāda veida sanāksme Briselē.
Turpinām ziņas
Pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education by Subject" iekļuvušās Latvijas augstākās izglītības iestādes nevienā zinātņu nozarē nav novērtētas augstāk par 601.vietu, liecina reitinga dati. Latvijas augstākās izglītības iestādes saņēmušas vērtējumu kopumā septiņās no 11 reitinga kategorijām. Tās nav tikušas novērtētas ekonomikas, izglītības, tiesību un psiholoģijas zinātnēs. Labākos rezultātus uzrādījusi Latvijas Universitāte - visās zinātņu kategorijās, kurās novērtēta, tā ierindojusies 601.-800.vietā. Tāpat kā pērn, arī šogad universitāte vērtējumu ieguvusi humanitārajās un mākslas zinātnēs, klīniskajās un veselības zinātnēs, datorzinātnēs, dzīvības zinātnēs, fizikālajās un sociālajās zinātnēs.
Eiropas prokuratūras rosinātā lieta par iespējamo krāpšanu Daugavpils Universitātē no Eiropas Savienības Sociālā fonda līdzekļiem tiek izmeklēta jau desmit mēnešus. Lai arī lietas virzīšana uz tiesu neesot vairs tālu, tomēr lielākā problēma – nepietiek izmeklētāju. Eiropas Prokuratūra vērsusies Tieslietu ministrijā ar lūgumu rast iespēju prokuroram Gatim Donikam piesaistīt vairāk izmeklētāju Latvijā, lai lietas nebūtu jāizmeklē gadiem. Viens izmeklētājs strādā ar trīs ekonomiska rakstura lietām, prokurors uzskata – tas ir neadekvāti. Vissarežģītākā situācija ir Kriminālpolicijas un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Jau ziņots, ka Daugavpils Universitātes ES fondu krāpšanas lietu izskata kopš janvāra, lietu varētu nodot tiesā nākamā gada sākumā.
Eiropas Kino akadēmija un Nacionālais Kino centrs aicina bērnus un jauniešus vecumā no 12 līdz 19 gadiem pieteikties dalībai Eiropas kinoakadēmijas Jauno skatītāju balvas žūrijā un Eiropas Kino kluba atklāšanas pasākumā. Balvas piešķiršanā ir iesaistījušās 42 Eiropas valstis, un rīkotāji to dēvē par "pasaulē lielāko žūriju". Latvijas žūrijas dalībnieki tiks aicināti pulcēties svētdien, 5. novembrī, kinoteātrī Forum Cinemas uz jauniešu auditorijai domātas spēlfilmas “Viss mainīsies” seansu, kas vienlaikus notiks vairāk nekā 25 Eiropas valstīs.
Un vēl
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Tāpēc šīs nedēļas nogalē, 29. oktobrī pulksten 4 naktī no sestdienas uz svētdienu Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ. Savukārt pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Stradiņa slimnīcas pagaidu padome izteikusi neuzticību valdei; Jēkabpils novada pašvaldībai piešķirts aizņēmums gandrīz 4,7 miljoni eiro ielu remontiem; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku?
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padome izteikusi neuzticību līdzšinējai valdei un uz gadu iecēlusi jaunu pagaidu valdi trīs locekļu sastāvā ar kompetencēm vadībā, ārstniecībā un finansēs. Slimnīcas padome izteikusi neuzticību slimnīcas valdei, atceļot no amatiem Rinaldu Muciņu, Ilzi Kreicbergu, Jāni Nagli un Agru Melni. Vienlaikus padome iecēlusi slimnīcas pagaidu valdi ar pilnvaru termiņu uz vienu gadu. Pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Lauris Vidzis, bet valdes locekļu amatos – Džineta Heinrihsone un Ģirts Ansons. Jaunās pagaidu valdes locekļiem ir augsta kompetence vadības, ārstniecības un finanšu jomās. Jaunās pagaidu valdes pilnvaru termiņš sākas 28. oktobrī.
Konkursam uz Latvijas Universitātes rektora amatu pieteikušies 24 pretendenti. Turpmākā mēneša laikā kandidātu pieteikumus, kvalifikāciju, pieredzi un universitātes stratēģiskās attīstības vīziju vērtēs Atlases komisija, sadarbojoties ar personāla atlases uzņēmumu SIA "Human Source", kas izvēlēts iepirkumā. Atlases komisija informāciju par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem sniegs augstskolas Padomei, kas savukārt izvērtēs ieteiktos kandidātus un izlems, kurus virzīt tālāk balsošanai universitātes Satversmes sapulcē.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi šomēnes Rīgā, Pļavnieku mikrorajonā, pakaļdzīšanās laikā ir aizturējuši, pēc policijas aplēsēm, vienu no ietekmīgākajiem narkotiku izplatītājiem Latvijā. Veicot kratīšanas šim vīrietim piekritīgajās adresēs, policisti atsavinājuši plašu klāstu narkotisko vielu - apmēram 52 kilogrami marihuānas, puskilogramu kokaīna, 10 litru oksibuterāta, 2 tūkstoši MDMA tablešu un līdz 50 gramu amfetamīna. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un aizdomās turētajam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.
Lietuvā arvien vairāk cilvēku saņem naudas sodu par nelegālu filmu lejupielādi - Lietuvas radio un televīzijas komisija vienas dienas laikā sodījusi apmēram trīsdesmit cilvēkus, kuri skatījās filmas vietnē “Linkomanias”. Šādiem kinoskatītājiem par pirātismu būs jāmaksā 140 eiro liels sods. Savukārt, ja nelegāli lejupielādēsiet filmu, var tikt piemērots naudas sods līdz pat 850 eiro. Lietuvā kopš jūlija ir mainījies Administratīvo pārkāpumu kodekss - šobrīd ne tikai policija, bet arī Izmeklēšanas komisija var apsūdzēt par nelikumīgu kino skatīšanos vai lejupielādi. Pagaidām tas attiecas tikai uz filmām.
Krievijā šobrīd būvē militārās rūpnīcas visā valstī. Lai to paveiktu ātri, celtniecība nodrošināta trīs maiņās. Žurnālisti no projekta ar nosaukumu "Shēmas" analizējuši satelītattēlus, kas atspoguļo izmaiņas to uzņēmumu teritorijās, kur ražo un remontē lidmašīnas un helikopterus, kā arī dronus un raķetes un atklājuši ka staruji tiek paplašinātas rūpnīcas Kazaņā, Irkutskā, Urālos un citviet. Krievijā aizsardzības izdevumi 2024. gadā veidos gandrīz trešo daļu no visiem izdevumiem un pieaugs par 68 procentiem līdz 115 miljardiem ASV dolāru. Tie būs 6% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Ukrainas prezidents vakar uzrunājot Eiropadomes līderus, aicinot pret Krieviju izvērstās sankcijas pastiprināt, norādot, ka, izstrādājot nākamo sankciju paketi pret Krieviju, jāņem vērā iepriekšējo sankciju pieredze un tām jābūt stingrākām. Viņš uzvēra, ka ir jāpastiprina darbs pret visiem starpniekiem, kas palīdz Krievijai sankcijas apiet. Zelenskis arī atgādināja, ka vērts pievērst uzmanību Krievijas naftai piemērotajiem cenu griestiem, kas, viņaprāt, nedarbojas tik efektīvi, cik cerēts. Tāpat viņš atkārtoja, ka būtiski iesaldēt un pēc tam izmantot visus Krievijas ārvalstu aktīvus, izmantojot tos Krievijas radīto zaudējumu atlīdzināšanai.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldībai piešķirts aizņēmums gandrīz 4,7 miljoni eiro ielu remontiem. Finanšu ministrijas Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē 25.oktobrī izskatīts Jēkabpils novada pašvaldības iesniegto aizņēmuma pieteikumu ielu projektiem. Sēdē atbalstīti aizņēmuma pieteikumi Parka, Zemgales, Gulbju, Jaunās, Radžu ielas posma pārbūvei; Dunavas, Linarda Laicēna, Tilta ielas pārbūves projektiem Jēkabpilī, kā arī Rožu ielas seguma pārbūvei Rites pagastā, Stradiņa ielas atsevišķa posma seguma pārbūvei Viesītē, Ābeļu un Viestura ielas pārbūvei Salā, Skolas un Jaunās ielas atjaunošanai Slates ciemā.
Finanšu ministrija norāda, ka Jēkabpils pašvaldībai šobrīd ilgtermiņā ir uzņemtas augstas saistības: pašvaldības uzņemto saistību apmērs kopā ar augstāk minētajiem plānotajiem aizņēmumiem ceļu investīciju projektiem, 2023.gadā ir 15,7% no budžetā pieļaujamā aizņēmumu sliekšņa - 20 procentiem, 2024.gadā tie būs - 19,5% un turpmākajos piecos gados - vidēji 17,8%. Finanšu ministrija atzīmē, ka pašvaldībai ir jāņem vērā, ka aizdevumu likmes pieaug, kas ietekmēs gan pašvaldības saistību apmēru, gan pašvaldības izdevumus. Līdz ar to pašvaldības iespējas uzņemties jaunas saistības patlaban ir ierobežotas. Tāpat arī ministrijā norāda, ka ņemot vērā provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2024.gadam, Jēkabpils novada pašvaldībai 2024.gada plānotie izlīdzinātie ieņēmumi pieaugs par 1,8 miljoniem eiro.
Un vēl
Šodien visas dienas laikā vietām Latvijas austrumu daļā gaidāms stiprs sasalstošs lietus jeb atkala. Uz ceļiem un citām virsmām veidosies apledojums. Šādos laikapstākļos ceļa stāvoklis var strauji mainīties, tāpēc autovadītāji tiek aicināti būt īpaši uzmanīgi un piesardzīgi, izvēloties atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot distanci ar priekšā braucošajiem transporta līdzekļiem. Pēcpusdienā apgrūtināti braukšanas apstākļi ir Jēkabpils, Madonas, Alūksnes, Krāslavas, Gulbenes un Ludzas apkārtnē.
Sinoptiķu jaunākās prognozes liecina, ka no svētdienas laiks Latvijā kļūs siltāks. Sestdiena vēl lielākoties būs apmākusies, vietām nelieli nokrišņi – gan sniegs, gan lietus. Gaisa temperatūra sestdienas naktī -2...3 grādi, dienā līdz 0...6 grādiem. Svētdienas naktī debesis brīžiem skaidrosies, tādēļ temperatūra būs zemāka, tā noslīdēs līdz -3...2 grādiem, vietām valsts austrumos līdz -5 grādiem, savukārt dienā vējš iegriezīsies no dienvidaustrumiem, dienvidiem, pie mums sāks ieplūst siltāks gaiss, temperatūra sasniegs 2...7 grādus. Dienas gaitā brīžiem uzspīdēs saule, bet vakarā Latviju no rietumiem sāks šķērsot plaša lietus zona. Nākamā nedēļa būs jūtami siltāka, gaisa temperatūra dienās bieži būs ap 10 grādiem un sniegs nokusīs.