Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 30.oktobrī
- 30 oktobris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ir viszemākais neapliekamais minimums; Pieaugs maksa dīzeļvilcienos Aizkraukles virzienā; un Jēkabpilī noteikti satiksmes ierobežojumi saistībā ar aizsargdambja būvdarbiem.
Šobrīd starp Baltijas valstīm Latvijā ir viszemākais neapliekamais minimums - 500 eiro, kamēr kaimiņvalstīs būtiski augstāks - Lietuvā 625 eiro un Igaunijā - 654 eiro. Finanšu konsultāciju uzņēmuma SIA "Grant Thornton Baltic" pārstāvji aicina valdību līdz ar minimālās algas palielināšanu atgriezt dienaskārtībā jautājumu par neapliekamā minimuma sliekšņa celšanu, jo tas sniegtu lielāku ieguvumu mazo algu saņēmējiem un arī darba devējam, nekā tikai minimālās algas celšana. Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka minimālās algas celšana par 80 eiro pēc būtības neuzlabos dzīves situāciju mazā atalgojuma saņēmējiem, bet nozīmēs lielāku nodokļu slogu darbu devējiem. Par 700 eiro minimālo algu darba ņēmējs saņems 601 eiro neto. Uz rokas saņemtā atalgojuma starpība ar patreiz noteikto minimālo algu būs 58 eiro. Ja paaugstinātu minimālo ienākumu līdz Lietuvas līmenim - 625 eiro, tad izmaksa darba ņēmējam būtu 626 eiro mēnesī, kas būtu par 82 eiro vairāk nekā šobrīd. Šis ieguvums būtu jūtamāks pie pēdējā gada inflācijas un dzīves dārdzības.
Veicot optimizāciju Saeimas Administrācijā, amatu saraksts tiks samazināts par 26,5 jeb 10% no Administrācijas amata vietām. Atbildot uz jautājumiem par šīm izmaiņām, Saeimas Preses dienestā informē, ka Saeimas Administrācijā kopumā šobrīd ir 265 amata vietas, 79 no tām - Saeimas autobāzē. Savukārt kopā Saeimā patlaban ir 536 amata vietas, nodrošinot komisiju un frakciju darbu, Saeimas sēžu norisi, sniedzot augsti kvalificētu, specifisku juridisko atbalstu likumprojektu sagatavošanā un veicot citus darbus.
Saeimas opozīcijas deputāte Glorija Grevcova aicina ceļu satiksmē palielināt sodus gan par pārkāpumiem apdzīšanā, gan par apdzīšanas traucēšanu. Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu, Grevcova aicina piemērot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 55 līdz 85 eiro. Deputāte arī rosina par traucējumu radīšanu apdzenošā transportlīdzekļa vadītājam, palielinot braukšanas ātrumu vai mainot braukšanas trajektoriju, piemērot naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 55 eiro apmērā. Līdz šim likumā sods par abiem pārkāpumiem paredzēts 40 eiro. Grevcova uzskata, ka viens no izplatītākajiem veidiem, kā uz ceļiem rodas avārijas situācijas, ir autovadītāju pārgalvīgie centieni apdzīt ne tikai pirms līkumiem, bet arī pirms krustojumiem.
Izraēla ir sākusi jaunu posmu karā pret Gazas joslā valdošo islāmistu teroristisko grupējumu "Hamās", pastiprinot gaisa triecienus un nosūtot uz Gazas joslas tankus un kājniekus. Gazas joslā pamazām atgriežas internets un mobilie sakari. Izraēla apņēmusies ne tikai iznīcināt "Hamās" teroristus, bet arī atgriezt sagrābtos ķīlniekus.
Apvienoto Nāciju Organizācija svētdien, 29. oktobrī, brīdinājusi, ka Gazas joslā sāk sabrukt civilā kārtība pēc tam, kad tūkstošiem cilvēku izlaupījuši tās pārtikas noliktavas. Saskaņā ar ANO palestīniešu bēgļu aģentūru, kopš kara sākuma Gazas joslā ir iebraukušas 84 palīdzības kravas automašīnas, bet palīdzības aģentūras norādījušas, ka šis skaits ir pārāk mazs. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs sacīja, ka situācija ar katru stundu kļūst arvien izmisīgāka, jo palielinās upuru skaits un samazinās pārtikas, ūdens un medikamentu krājumi.
Pēc ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji tikšanās Baltajā namā, ASV un Ķīna vienojās strādāt pie tā, lai nākamajā mēnesī notiktu abu valstu līderu sarunas. Baidens ir ielūdzis Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu uz novembrī Sanfrancisko plānoto Āzijas un Klusā okeāna sadarbības samitu. Sji pagaidām nav apstiprinājis, vai ieradīsies. Pēc Vana sarunām ar Baidenu un citām ASV augsta ranga amatpersonām Vašingtonā Baltais nams paziņoja, ka abas valstis, kuru attiecības ir kļuvušas ļoti saspīlētas, ir vienojušās turpināt "diplomātiju augstā līmenī", lai uzlabotu attiecības.
Turpinām ziņas
Vairākos Aizkraukles vilciena reisos no 1.novembra elektrozonā biļetes kļūs dārgākas. No 1.novembra būs jāveic piemaksa viens eiro biļetēm dīzeļvilcieniem, braucot līdz Lielvārdei. Šī piemaksa paredzēta dīzeļvilcienos, kuru galamērķis ir Krustpils, Daugavpils vai Zilupe. Piemaksa eiro jāmaksā, pērkot biļeti līdz Lielvārdei. Tālākiem braucieniem biļetes cena paliks nemainīga. Pasažieru vilciens skaidro, ka cenu piemaksa noteikta, lai uzlabotu pasažieru komfortu nokļūšanai tālākos galamērķos un veicinātu Pierīgas pasažierus vairāk izmantot elektrovilcienus.
Zemgales plānošanas reģions izsludina pieteikšanos Zemgales uzņēmējiem pilnībā apmaksātai dalībai tūrisma aprīkojuma un produktu izstādē "Camp Villmark 2024" Norvēģijā, kas norisināsies no 2024.gada 15. līdz 17.martam. Dalība konkursa kārtībā pieejamā finansējuma ietvaros tiks dota vienam līdz diviem uzņēmumiem no ikvienas Zemgales reģiona pašvaldības, tajā skaitā arī no Jēkabpils un Aizkraukles novada. "Camp Villmark" ir vadošais Skandināvijas tūrisma produktu gadatirgus aktīvās atpūtas entuziastiem. Izstāde ir trīs dienu interaktīvs pasākums, kas iedvesmo aktīvās atpūtas piekritējus un ģimenes, piesaistot vairāk nekā 22 tūkstoši apmeklētājus.
Un vēl
Jēkabpilī sākušies aizsargdambja pārbūves darbi. Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns informē, ka pašlaik darbi notiek posmā no Viestura ielas līdz klosterim. Šajā darbu zonā ir ierobežota satiksme. Darbi tiek veikti pa posmiem. Saistībā ar būvobjekta “Jēkabpils valstpilsētas aizsargdambja pārbūve” realizāciju, būvdarbu laikā Pļaviņu ielā posmā no Zvanītāju ielas līdz Mežrūpnieku ielai var tikt apgrūtināta pieeja iebrauktuvēm uz īpašumiem. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā, būvnieks lūdz iedzīvotājus zvanīt pa tālruni 27810112.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts turpinās mājsaimniecībām subsidēt elektrības tarifus; Mūžībā devusies ilggadējā Jēkabpils kultūras darbiniece Aina Laiviniece; un Kādas ir sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?
Valsts turpinās mājsaimniecībām subsidēt elektrības tarifus vismaz līdz 2025. gada beigām. Šādu izeju no straujā tarifu kāpuma pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputāti. Tomēr diskusijas turpināsies par to, kam kompensācija pienākas, jo pēc esošā piedāvājuma gandrīz 50 tūkstoši mājsaimniecību ar pieslēguma jaudu virs 25 ampēriem tarifs būs pilnība jāsedz pašiem, vēsta Latvijas Televīzija. Piemēram, ja mājai ir trīs fāžu 32 ampēru pieslēgums, par jaudas uzturēšanu maksājums kāptu no nepilniem 12 eiro mēnesī tagad līdz gandrīz 30 eiro bez PVN. Tiek norādīts, ka tas būtu stimuls pieslēguma jaudu samazināt, kā arī veids, kā atbalstu neizmaksāt tiem, kam tas neesot vajadzīgs. Opozīcija arī kritizē, ka izpalikuši risinājumi, kā samazināt pašus tarifus.
Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs nupat stājies tiesas priekšā jau trešajā procesā – šoreiz viņš tiek apsūdzēts par Covid-19 vakcinācijas sertifikāta pirkšanu un viltotā dokumenta izmantošanu trīs ceļojumu laikā. Rimšēvičs savu vainu neatzīst un apgalvo, ka ir vakcinējies. Rimšēviču apsūdz par 400 eiro maksāšanu, lai bez potēšanās tiktu pie Covid-19 sertifikāta.
Latvijas darba tirgus šogad papildinājies ar aptuveni 14 tūkstošiem darbinieku no trešajām valstīm. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apņēmies sakārtot viesstrādnieku reģistrēšanās sistēmu, jo bieži viņi reģistrējas kaimiņavsltīs un tur arī maksā nodokļus. Plāno panākt, lai valstī strādājošie viesstrādnieki, reģistrājas Latvijā. Par plašāku darba tirgus atvēršanu pagaidām politiski netiek diskutēts, lai gan valdībā un Saeimā jau iesniegts 600 iedzīvotāju parakstīts memorands ar vēstījumu – nē migrācijai. Savukārt uzņēmēji pauž atbalstu viesstrādniekiem, norādot, ka ekonomikas attīstībai papildu darba rokas ir nepieciešamas. Tikmēr iedzīvotāju aptaujas liecina, ka lielākās bažas un prasība, ja ieved viestrādniekus, lai migranti respektē Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu un kultūru.
Krievijas Dagestānas Republikas galvaspilsētā Mahačkalā lidostā svētdienas vakarā sapulcējās simtiem cilvēku, protestējot pret lidmašīnas ierašanos no Izraēlas, ziņoja lietotnes "Telegram" vietējie kanāli. Protestētāji nobloķēja ceļus un pārbaudīja automašīnas, kas izbrauc no lidostas teritorijas, meklējot Izraēlas pilsoņus, lai neielaistu tos Dagestānā.
Krievijas armija izmanto jaunu pašmājās ražotā bezpilota lidaparāta "Lancet" versiju, kas var patstāvīgi identificēt mērķus. Par to vēsta ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi. Uzlabotie, 53. versijas droni, vēl netiek plaši izmantoti, taču Krievijas militārpersonas jau pārbauda bezpilota lidaparātus masveida sinhronizētiem triecieniem. Analītiķi norāda, ka šādi droni spēj vest trīs līdz piecus kilogramus smagu kravu, kas neesot pietiekami, lai būtiski bojātu svarīgus militāros mērķus.
75 gadus veca itāliete no Pāvijas pilsētas Itālijas ziemeļos uzvarējusi tiesā pret saviem diviem 40 un 42 gadus vecajiem dēliem, pēc tam, kad vairākkārt lūgusi viņus izvākties un dzīvot patstāvīgi, no kā viņi atteikušies. Par to vēsta portāls "Euronews". Abiem sievietes dēliem ir darbs, taču, dzīvojot kopā ar māti, tie atteikušies palīdzēt ar mājsaimniecības darbiem vai segt dzīvošanas izdevumus. Tiesa, kas lēmusi par labu sievietei, norāda, ka vecākiem ir pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus saviem bērniem, tomēr šajā lietā šis arguments nav ņemams vērā, jo abiem sievietes bērniem jau ir vairāk nekā 40 gadi un patstāvīgs darbs.
Turpinām ziņas
Šajās dienās jēkabpiliešus sasniegusi sēru vēsts, 25.oktobrī 79 gadu vecumā mūžībā devusies ilggadējā kultūras darbiniece Jēkabpilī – Aina Laiviniece. Kultūrai kā pamatdarbam viņa veltīja 30 savus mūža gadus. Aina bija Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās atmodas, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas, aktīva dalībniece. Darbojusies Latvijas Tautas frontes Krustpils nodaļā, kuru dibināja un vadīja viņas tēvs Roberts Laivinieks. Bijusi 1991. gada barikāžu dalībniece, par ko apbalvota ar piemiņas zīmi. Darbojoties atjaunotās valsts izaugsmē, pildījusi valsts valodas komisijas inspektores pienākumus. Atvadīšanās no Ainas Laivinieces ir šodien pulksten vienos dienā no Jēkabpils kapličas.
Rudens senlatviešiem izsenis ir bijis veļu laiks, kad godināti viņsaulē aizgājušie tuvinieki. Arī mūslaikos šajā laikā notiek Mirušo piemiņas dienas un daudzās Latvijas kapsētās tiek rīkoti svecīšu vakari. Senču tradīcijās ielūkoties šobrīd var Augšdaugavas novada Silenes katoļu dievnamā, kurā atklāta unikāla apbedīšanas rituālu ekspozīcija. Silenes katoļu baznīca, kas šoruden nosvinēja savu 110. jubileju, atrodas pašā pierobežā ar Baltkrieviju un brīnumainā kārtā saglabājusies pat divu karu laikā. Tas ir lielākais koka dievnams Jelgavas diacēzē un Sēlijā. Ekspozīcija paver ieskatu apbedīšanas tradīcijās Latgalē un Sēlijā, aicinot ikvienu sava apmeklējuma laikā Augšdaugavas novadā iegriezties šajā dievnamā un ielūkoties garīgās un sadzīves kultūras tradīcijās.
Un vēl
Jaunajā darba nedēļā Latvijā gaidāmi rudenīgi draņķīgi laika apstākļi - debesis bieži būs apmākušās, regulāri līs, turklāt nedēļas otrajā pusē spēkā pieņemsies brāzmains vējš, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozes. Oktobrī gandrīz visās novērojumu stacijās tika pārsniegta mēneša nokrišņu daudzuma norma, un arī oktobra pēdējās dienas būs nokrišņiem bagātas, lai arī siltas. Arī pirmajās novembra dienās sagaidāmi rudenīgi laika apstākļi - vietām līs un nedēļas otrajā pusē vējš kļūs brāzmaināks.
Otrdien un trešdien būs lielākoties mākoņains un lietains laiks. Lai gan diennakts gaišajās stundās līs tikai vietām, naktī uz trešdienu neliela ciklona centrs, kas šķērsos valsts teritoriju no dienvidrietumiem, atnesīs lietu visā Latvijā - dažviet gaidāmas pat ļoti stipras lietusgāzes. Ciklona darbības dēļ otrdien pakāpeniski pastiprināsies ziemeļaustrumu, austrumu vējš, kas trešdien iegriezīsies no rietumiem, dienvidrietumiem. Termometra stabiņš kā naktīs, tā arī dienās pieturēsies +5, +10 grādu robežās.
Nedēļas otrajā pusē, paaugstinoties atmosfēras spiedienam, nokrišņi būs novērojami tik vietām un paliks nedaudz vēsāks, naktīs gaisam atdziestot līdz -1, +6 grādiem. Brīvdienās, pietuvojoties plašam ciklonam no rietumiem, atkal līs, pastiprināsies brāzmains vējš.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Trešais iesaukums militārajā dienestā varētu noslēgties ar obligāto iesaukumu; Nacionālo bruņoto spēku karavīri iesaistīsies žoga būvniecībā uz latvijas robežas; un Akcijā aicina "Stūra mājai" ziedot lukturus, kurus liks ēkas logos
Brīvprātīgo trūkuma dēļ trešais iesaukums militārajā dienestā varētu noslēgties ar obligāto iesaukumu. Latvijas Radio 4 pieļāvis Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš informē, ka ir pietiekušies vairāk nekā simts brīvprātīgo, bet skaits, kurš jāsasniedz ir 480. Tas nozīmē, ka vajadzēs iedarbināt atlases sistēmu jeb obligāto iesaukumu. Šādā gadījumā jauniesauktajiem būs mazāk privilēģiju nekā brīvprātīgajiem, kas saņem divas reizes lielāku kompensāciju un paši izvēlas vietu dienestam.
Kopš septembra Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūts kopā ar sadarbības partneriem ir sācis pārmantota krūts un olnīcu vēža riska ģenētiskā skrīninga pilotprojektu. Tā mērķis ir noskaidrot sievietes, kurām ir augsts risks saslimt ar pārmantotu krūts un olnīcu vēzi – veicot ģenētisko testēšanu starp veselām Latvijas sievietēm vecumā no 25 līdz 59 gadiem, un tad palīdzēt viņām atklāt vēzi pirmajā stadijā vai arī novērst tā tālāku attīstību. Latvijā ir apmēram 10 tūlstoši sieviešu ar augstu pārmantotā krūts un olnīcu vēža risku, un 50% gadījumu sievietes pat nenojauš šo risku, jo dažādu iemeslu dēļ nav informētas par vēža gadījumiem ģimenē. Tā rezultātā 80% gadījumu vēzi atklāj novēloti. Ppilotprojekts lielāko tiesu notiek digitāli, proti, ir izstrādāta un notestēta digitālā platforma, kurā pacientes reģistrējas pētījumam un saņem ģenētisko izmeklējumu rezultātus. Sievietes piedalīties tiek aicinātas, izsūtot e-pasta vēstules.
Pamatu pamats lauksaimnieku drošībai pret dabas stihiju postījumiem ir apdrošināšana, intervijā aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsvēra, ka būtiski valsts līdzekļi tiek ieguldīti programmās, kuras lauksaimnieki var izmantot, lai segtu daļu no apdrošināšanas polises izmaksām, tādēļ lauksaimniekiem ir jārēķinās ar apdrošināšanu. Protams, ir īpašas dabas stihijas. Kā piemēru viņš minēja šī gada krusu. Tā kā tādi gadījumi ir reizi 50 vai 100 gados, tad ārkārtas situācijas laikā valstij ir jānāk palīgā, bet pamatu pamats lauksaimniekiem drošībai ir apdrošināšana.
Gan politiski, gan militāri – frontes pirmajās līnijās plecu pie pleca cīnās gan Ukrainas vīrieši, gan arī sievietes. Līdzīga situācija patlaban ir arī Izraēlā, kur valsts aizsardzības spēki cīnās pret teroristu grupējumu "Hamās". Pārstāves no Ukrainas un Izraēlas norādīja, ka cīņās iesaistās arvien vairāk sieviešu, tā laužot priekšstatu par to, ka frontes līnijā vieta ir tikai vīriešiem. Šobrīd Ukrainas bruņotajos spēkos darbojas aptuveni 50 – 60 tūkstoši sieviešu. Aptuveni 43 tūkstoši ir aktīvā militārā dienestā. Un aptuveni pieci tūkstoši no viņām ir frontes līnijā. 2023. gadā militāro pienākumu veikšanā Ukrainā iesaistītas par divdesmit tūkstošiem vairāk sieviešu nekā tas bija 2020. gadā.
Eiropas Savienība (ES) un Japāna sestdien, 28. oktobrī, vienojās par pārrobežu datu plūsmām, kas veicinās uzņēmumu darījumus tiešsaistē un būs spēcīgs vēstījums pret "digitālo protekcionismu", paziņoja ES. Vienošanās parakstīta G7 valstu tirdzniecības ministru sanāksmē Osakā. Līgums nozīmē, ka uzņēmumiem ES un Japānā vairs nebūs jāizpilda administratīvās vai datu lokalizācijas prasības. Līdzīgas vienošanās par datu plūsmu ES jau parakstījusi arī ar Jaunzēlandi un Lielbritāniju.
Turpinām ziņas
Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri ir gatavi iesaistīties žoga būvniecībā uz Latvijas robežas. Profesionālā dienesta karavīru klātbūtne gan pie robežas, gan pierobežā jau ir palielināta. Aizsardzības ministra vērtējumā pienācis brīdis palīdzēt arī žoga būvniecībā. Pavēli bruņoto spēku inženiertehniskajām brigādēm iesaistīties būvniecības darbos ministrs jau devis, tagad tiek gaidīti saskaņojumi. Cik karavīru varētu palīdzēt robežas sargāšanā – to ministrs neatklāj.
Latvijas vispārējās izglītības iestādēs mācās gandrīz 3 tūkstoši 800 skolēnu no Ukrainas, par aptuveni 250 mazāk nekā pērn. Daļa no šiem bērniem ar ģimenēm devušies uz citām valstīm, bet citi – atpakaļ uz Ukrainu. Ukraiņu skolēnu atbalstam valdība piešķīrusi 11 ar pusi tūkstošus eiro privātajām izglītības iestādēm. Ar integrēšanos Latvijas skolās ukraiņiem veicas dažādi – reizēm sadraudzēties ar citiem bērniem traucē valodas barjera.
Kaut arī katra otrā ģimene apspriež personīgo finanšu pārvaldīšanas pamatus, teju puse - 47% - Latvijas iedzīvotāju, kam ir bērni piecu līdz 23 gadu vecumā, norāda, ka, pēc viņu domām, bērniem sagādā grūtības izprast naudas vērtību, liecina "Swedbank" Finanšu institūta aptauja. Aptaujā noskaidrots, ka 38% bērnu vismaz reizi nedēļā saņem kabatas naudu, taču daudziem sagādā grūtības pārdomāta tās tērēšana. Tāpat 43% vecāku uzskata, ka bērniem ir grūtības ar apdomīgu naudas tērēšanu un pārdomātu iepirkšanos. Kā rāda aptaujas rezultāti, bērni līdz 15 gadu vecumam visbiežāk kabatas naudu tērē konfektēm un citām uzkodām. Šī tendence nav mainījusies kopš iepriekšējā pētījuma 2017.gadā. Līdz 10 gadu vecumam kabatas nauda bieži tiek atvēlēta arī rotaļlietām, bet jaunieši no 15 līdz19 gadu vecumam, pēdējo gadu laikā sākuši biežāk atvēlēt kabatas naudu, sakrājot apģērba un apavu iegādei.
Un vēl
Latvijas Okupācijas muzejs uz valsts svētkiem aicina "Stūra mājai" akcijā ziedot lukturus, kurus liks ēkas logos. Bijušajā Valsts drošības komitejas ēkā Brīvības ielā 61, Rīgā, jeb tā sauktajā "Stūra mājā" patlaban atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde "Čekas vēsture Latvijā", kas stāsta par represijām, ko padomju okupācijas vara īstenoja pret Latvijas iedzīvotājiem 47 gadu garumā. Laikā, kad muzeja darbības liktenis "Stūra mājā" ir neskaidrs, jo nav vēl nav pieņemts valdības lēmums par neatliekamo drošības pasākumu un remontu finansējumu, muzejs ar gaismas akciju cer vērst uzmanību uz ēkas vēsturisko nozīmi un atgādina par demokrātijas un brīvības trauslumu - tumsas kliedēšanai ir vajadzīgi simtiem gaismas lukturīšu. Muzejā darba laikā tiek pieņemti jebkādi darba kārtībā esoši lukturīši ar derīgu bateriju.