2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 31.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 31.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novadu šodien apmeklēs valsts prezidents; Latvijā strauji pieaug viltoto cigarešu ražošanas apjomi; un Latvijas pasts atjaunojis sūtījumu plūsmu ar Izraēlu.

Šodien Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēs Jēkabpils novadu. Vizītes laikā plānota tikšanās ar Jēkabpils novada domes vadību, vairāku valsts un pašvaldības iestāžu apmeklējums, kā arī viesošanās pie novada uzņēmējiem. Vizītes noslēgumā, pulksten 17.30 Jēkabpils novada un apkārtējo novadu iedzīvotājus aicina uz Viesītes Kultūras centru “Sēlija”, kur paredzēta Valsts prezidenta tikšanās ar iedzīvotājiem. Klātesošajiem būs iespēja Valsts prezidentam uzdot interesējošos jautājumus.

2023. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts jeb IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,3 % un pakalpojumu nozarēs – par 0,1 %. Par 1,9 % vairāk iekasēti produktu nodokļi. Savukārt salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 0,6%. Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām šī gada 3. ceturksnī tiks publicēts 30. novembrī.

Iekšlietu ministrija piedāvā atlikt pašvaldību referendumu ieviešanu par diviem gadiem – līdz 2026. gadam, jo tam nepieciešamo sistēmu sagatavot līdz 1. janvārim nav iespējams. Vienīgais veids, kā no 2024. gada nodrošināt likumā paredzēto iespēju rīkot pašvaldību referendumus, būtu uz laiku no likuma izņemt normu par šo referendumu rīkošanu arī elektroniski. Jau ziņots, ka pērn pieņemtais likums paredz ieviest pašvaldību referendumus no 2024. gada. Centrālā vēlēšanu komisija un Pilsonības lietu un migrācijas pārvalde  jau iepriekš brīdināja, ka tam trūkst resursu un laika.  Tāpēc Iekšlietu ministrija rosina atlikt pašvaldību referendumu ieviešanu uz 2026. gadu. Tikmēr Nevalstiskās organizācijas mudina meklēt risinājumu, rīkot referendumus "uz papīra", nevis atlikt. NVO pārstāvji uzskata, ka vietējo referendumu atlikšana par tik ilgu laiku būtu nepamatota un radītu riskus, ka vietējo referendumu ieviešanu varētu atlikt atkal un atkal.

Rietumi pārmērīgi optimistiski uzskatīja, ka Ukrainas spēku pretuzbrukums rezultēsies ar tūlītēju Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu. Taču, ņemot vērā, ka Krievijas karaspēks guvis zināmus panākumus kaujas laukā un apturējis ukraiņu pretuzbrukumu, Ukraina, visticamāk, būs spiesta atteikties no sava mērķa atbrīvot Donbasu un Krimu, sarunā ar Lietuvas sabiedrisko mediju sacīja Portsmutas Universitātes Lielbritānijā militārās vēstures pasniedzējs Frenks Ledvidžs. Pēc viņa domām, Ukrainai šobrīd jāliek uzsvars uz centieniem pievienoties NATO, kas būtu liela stratēģiska uzvara. Eksperts piebilda, ka Rietumi nepalīdzēs atgūt Krimu. Viņš uzsver, ka tas jāizdara ukraiņiem vai arī jāatdod šīs teritorijas apmaiņā pret dalību NATO, kas būtu stratēģiska uzvara Ukrainai. Atsaucoties uz Rietumu augstāko amatpersonu teikto, Ledvidžs arī prognozēja, ka, visticamāk, šoziem nav gaidāms būtisks Ukrainas spēku izrāviens un kara turpmāko gaitu būtiski ietekmēs gan politiskā situācija Krievijā, gan arī ASV. Levidžs ir pārliecināts, ka Krievijai ir maz izredžu paplašināt agresiju ārpus Ukrainas, jo NATO rīcībā ir pietiekami spēki, lai atturētu Krieviju.

Dagestānas Republikas galvaspilsētas Mahačkalas lidosta, kurā 29. oktobra vakarā iebruka vairāki simti cilvēku, meklējot ebrejus un Izraēlas pilsoņus, kas tur bija ieradušies ar reisu no Telavivas, šobrīd ir pilnīgā kārtībsargu kontrolē. Nemieri esot apspiesti. Lidosta pasažieriem tiks atvērta, iespējams, jau šodien. Vietējās varasiestādes notikušajā vaino Krievijas "ārējos ienaidniekus", bet Eiropas ebreju kopiena raizējas par savu tautiešu drošību Krievijā. Savukārt Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs un Izraēlas Ārlietu ministrija aicināja Krievijas tiesībsargājošās iestādes darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu Izraēlas pilsoņus un ebrejus, kā arī stingri vērstos pret tiem kuri kurina naidu pret ebrejiem un izraēliešiem.

Turpinām ziņas

Latvijā strauji pieaug viltoto cigarešu ražošanas apjomi sasniedzot 4,4 % no kopējā cigarešu tirgus, tas izriet no pētījumu aģentūras Nielsen Faktiskā cigarešu patēriņa ziņojuma par šī gada 2. ceturksni. Straujo pieaugumu pamatā nodrošina vairākas nelegālās rūpnīcas Latvijas teritorijā, no kurām dažas darbojas jau gadiem. Lai arī Latvijā nepastāv legāli darbojošās tabakas produktu rūpnīcas, taču nelegāli strādājošās rūpnīcas nodrošina ar viltotas izcelsmes produkciju arī citas Eiropas savienības valstis, it īpaši Lietuvu un Igauniju, kur šāda apjoma ražošana nepastāv. Šo nelikumīgo fabriku darbības dēļ Latvijas valsts ik gadu zaudē vismaz 12 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos, turklāt šīs fabrikas apdraud sabiedrības veselību un drošību, izvairoties no kvalitātes kontroles un drošības standartiem. Pētījumā tika analizētas 25 Latvijas pilsētas un secināts, ka lielākais nelegālo cigarešu īpatsvars konstatēts Daugavpilī (41,9%), Krāslavā (31%), Talsos (23,5%), Salaspilī (22%) un Ogrē (20%). 

Un vēl

"Latvijas Pasts" no šīs nedēļas ir atjaunojis pasta sūtījumu plūsmu ar Izraēlu. Lai gan karadarbība Izraēlā turpinās un avio satiksme ar šo valsti ir ierobežota, "Latvijas Pasts" sadarbībā ar starptautiskiem loģistikas uzņēmumiem ir radis risinājumus sūtījumu piegādei. Pēc sūtījumu piegādes Izraēlā tālāko to nogādāšanu klientiem nodrošina Izraēlas valsts pasts, kas rīkojas saskaņā ar savas valsts drošības rekomendācijām. "Latvijas Pasts" uz Izraēlu sūta vidēji līdz 2 tūkstoši reģistrētu sūtījumu mēnesī, neskaitot vēstules un sīkpakas.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien valdībā tiek virzīts jautājums par Stambulas konvencijas apstiprināšanu; Vecu mežu iznīcināšana būtu neprāts; un 

Šodien izskatīšanai valdībā tiks virzīts jautājums par Stambulas konvencijas jeb Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratifikāciju. Dokuments tiek virzīts kopā ar atrunām jeb atsauci uz Latvijas Satversmi. Tāpat Saeimā šonedēļ sāks skatīt Tieslietu ministrijas virzītos likumprojektus partnerattiecību regulējuma ieviešanai. Valdība norāda, ka tādējādi tiek pildīta iepriekš pie koalīcijas izveidošanas panāktā vienošanās par vairāku iniciatīvu virzīšanu līdz gada beigām.

Veselības ministrija rosina nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā vērtēt iespēju pārskatīt pievienotās vērtības nodokļa likmi zālēm, nosakot PVN likmi recepšu zālēm 5% apmērā. Ministrija cer, ka, samazinot PVN, tiks samazinātas zāļu cenas un pacientu maksājumi par zāļu iegādi. Šobrīd Latvijā tiek piemērota samazinātā PVN likme 12% visiem medikamentiem, kamēr Igaunijā tā ir 9% visiem medikamentiem un Lietuvā – 5% kompensējamiem medikamentiem, pārējiem medikamentiem tiek piemērota standarta likme – 21%. Vienlaikus ministrija atzīst risku, ka uz samazinātā PVN rēķina ražotāji var celt zāļu cenas un pacients finansiāli pozitīvu ietekmi no samazinātās PVN likmes var neizjust.

Svaigiem augļiem un dārzeņiem nākamajā gadā Latvijā piemēros pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 12%, par koalīcijā panākto vienošanos vakar medijiem pavēstīja valdības vadītāja Evika Siliņa. Ņemot vērā, ka šādam solim vēl nepieciešams salāgot finanšu avotus, tad valdība attiecīgo priekšlikumu sagatavos uz otro lasījumu valsts budžeta 2024.gadam likumprojektam. 

Jau ziņots, kavairākus pēdējos gadus svaigiem augļiem un dārzeņiem Latvijā tiek piemērota PVN samazinātā likme 5% apmērā. Iepriekš tika pieļauts, ka nākamā gada budžetā augļiem un dārzeņiem PVN likme būtu atgriezusies pilnā apmērā – 21%, bet tagad rasts kompromiss – nākamgad noteikt 12% pazemināto PVN likmi.

Krievijas vēstniecība Helsinkos uz nezināmu laiku ir pārtraukusi pieņemt iesniegumus par atteikšanos no Krievijas pilsonības. Tas esot saistīts ar Krievijā nesen spēkā stājušos likumu, kas izmainīja kārtību, kādā var iegūt un atteikties no Krievijas pilsonības. Tikmēr somu politiķu vidū izvēršas diskusija par to, vai būtu jāatļauj Somijas pilsoņiem saglabāt arī Krievijas pilsonību. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pērn Somijas politiskajā vidē ir aktualizējusies ideja par iespēju aizliegt Somijas un Krievijas dubultpilsonību.

Lielbritānija vakar piešķīrusi 27 jaunas licences naftas un gāzes izpētei Ziemeļjūrā. Konservatīvā valdība uzstāj, ka jauna naftas un gāzes ieguve ir nepieciešama, lai stiprinātu Lielbritānijas energoapgādes drošību pēc tam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, izraisot enerģijas cenu kāpumu sakarā ar piegāžu ierobežošanu. Policija vakar Londonā arestēja vairāk nekā 60 klimata aktīvistus pēc tam, kad viņi ar lēnu gājienu traucēja satiksmi, protestējot pret Lielbritānijas naftas un gāzes politiku.

Turpinām ziņas

Latgalē robežsargi aizdomās par cigarešu kontrabandu aizturējuši kravas vilciena apkalpi no Krievijas. Pārbaudot informāciju par tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu, robežsardzes amatpersonas sadarbībā ar Valsts policiju Verēmu pagastā apmēram 150 metru attālumā no dzelzceļa sliedēm aizturēja Latvijas pilsoni, kurš pārvietoja saini ar kontrabandas cigaretēm. Kopumā robežsargi izņēma 20 tūkstoši ar Baltkrievijas akcīzes markām un 10 tūkstoši ar Krievijas akcīzes markām. Kriminālprocesa ietvaros aizturēti arī divi Latvijā iebraucošā Krievijas kravas vilciena lokomotīves apkalpes locekļi - Krievijas pilsoņi. Pret aizturētajiem sākti kriminālprocesi. Personas aizturētas un ievietotas Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietā.

Vecu mežu iznīcināšana būtu neprāts, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, komentējot Klimata un enerģētikas ministrijas ieceri klimata mērķu vārdā veicināt vecu mežu izciršanu. Ķerus atgādināja, ka šī gada martā Eiropas Komisija publicēja vadlīnijas vecu mežu aizsardzībai, kas tapušas ilgās diskusijās starp ES dalībvalstīm, dabas aizsardzības organizācijām un meža nozares pārstāvjiem. Šajā dokumentā atgādināts, ka vecie meži ir starp Eiropas vērtīgākajām ekosistēmām, jo tie ir ārkārtīgi svarīgi dabas daudzveidības saglabāšanai un daudzu ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā tajos uzkrāts liels daudzums oglekļa.  Viņš uzskata, ka esot jau pierādīts, ka doma, ka vecu mežu izciršana, aizstājot tos ar jaunaudzēm, veicina oglekļa piesaisti, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas, esot maldinoša. 

Un vēl

Līdz 5.novembrim tēlnieki var pieteikties dalībai 25. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā, kas notiks Jelgavā no 2024.gada 28.janvāra līdz 4.februārim. Šoreiz festivāla tēma ir "Pasaules dārgumi", aicinot tēlniekus iedzīvināt ledus mākslā tos dārgumus, kas novēroti un saredzēti sev apkārt. Dalībai festivālā žūrijas komisija izvēlēsies 30 tēlniekus, kuriem būs iespēja savas skices realizēt ledū, strādājot gan individuāli, gan arī komandās pa divi. Iesniegt skiču projektus līdz 5.novembrim tēlnieki aicināti vietnē "kultura.jelgava.lv". Turpat pieejams arī festivāla nolikums.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Lauksaimnieki gatavojas protesta akcijai; Krustpils pilī notiks Zemgales tūrisma konference; un Sestdien Jēkabpils kapos būs svecīšu vakars.

Biedrība "Zemnieku saeima" 2.novembrī Slampes kultūras pilī rīko ārkārtas lauksaimnieku sapulci, lai vienotos par izmaiņām, kas nekavējoties jāveic Zemkopības ministrijai. Daļa lauksaimnieku ieradīsies ar traktoriem, jo uzskata, ka ministrija jau ilgstoši nesaklausa lauksaimnieku vajadzības. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka  šī nebūs saruna par finansiālu palīdzību, bet gan par birokrātiskā sloga mazināšanu. Lauksaimniecība šobrīd ir krīzes situācijā, taču tā vietā, lai palīdzētu lauksaimniekiem krīzi pārvarēt, Zemkopības ministrija neuzņemas līderību un vilcinās ar būtisku lēmumu pieņemšanu. Pēdējo 5 gadu laikā ministrijā nostiprinājusies situācija, kur ierēdņi ar Eiropas birokrātiskajām prasībām cīnās nevis paši, bet to uzliek uz zemnieku pleciem.

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus" dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs no decembra pieaugs par 37,3%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Iesniedzot regulatoram tarifa plānu, "Conexus" sākotnēji plānoja, ka dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifs pieaugs par 38,5%, kas uz dabasgāzes lietotāju kopējo rēķinu atstās ietekmi 0,5-1,1% robežās, tajā skaitā, piemēram, mājsaimniecībai, kas mēnesī patērē četrus kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša dabasgāzes rēķins augs par 0,04 eiro, bet mājsaimniecībām, kas mēnesī patērē 250 kubikmetrus dabasgāzes, ikmēneša dabasgāzes rēķins pieaugs par 1% jeb 2,43 eiro. Tikmēr juridiskām personām tarifa palielinājums veidos ap 1,1% pieaugumu dabasgāzes ikmēneša rēķinā.

Administratīvā apgabaltiesa pirmdien noraidījusi koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību pret valsti par 100 tūkstoši eiro piedziņu no valsts par kaitējumu veselībai, kāds nodarīts, pēc viņa domām, cietumā pavadītajā laikā, norādīja tiesā. Apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Iepriekš Lembergs pārsūdzēja Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru Lemberga prasība arī tika noraidīta.

Slovākija pirmdien sāka izvietot lielu skaitu papildu policistu un karavīru gar robežu ar Ungāriju, lai samazinātu nelegālo robežšķērsotāju plūsmu. Savukārt Kipras valdība ir paziņojusi, ka tā dubultos vietu skaitu valsts lielākajā migrantu izmitināšanas centrā, jo sala gatavojas potenciāli lielam cilvēku pieplūdumam, ja pastiprināsies karadarbība Tuvajos Austrumos.  Vairums no migrantiem izmanto Slovākiju kā tranzītvalsti, lai nokļūtu Rietumeiropas valstīs. Oktobra sākumā Austrija, Čehija un Polija ieviesa pārbaudes uz robežas ar Slovākiju, lai samazinātu nelegālo migrāciju. Slovākijas iepriekšējā valdība atbildēja ar pārbaudēm uz robežas ar Ungāriju, bet toreizējais premjers Ludovits Odors uzsvēra, ka Eiropai kopā ir jāmeklē risinājums migrācijas problēmai. Tikmēr Kiprā tiks dubultots vietu skaits valsts lielākajā migrantu izmitināšanas centrā netālu no valsts  galvaspilsētas Nikosijas.

Izraēlas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā Gilads Erdans Drošības padomes sēdē demonstratīvi piestiprinājis pie krūtīm dzeltenu Dāvida zvaigzni. Šādā veidā viņš centās aktualizēt nepieciešamību nosodīt palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" uzbrukumus Izraēlai. Dzeltenā sešstaru Dāvida zvaigzne ieguva bēdīgu slavu pagājušā gadsimta vidū, kad nacistiskās Vācijas varas iestādes ar tās palīdzību centās pazemot un kontrolēt ebrejus, un tā kļuvusi arī par geto simbolu. Erdans netieši uz to norādīja, uzsverot, ka daži neko nav mācījušies pēdējos 80 gados. Viņš to valkāšot kā lepnuma simbolu, līdz ANO pamodīsies un nosodīs "Hamās" zvērības.

Turpinām ziņas

Rīt, 1. novembrī Jēkabpilī, Krustpils pilī  norisināsies ikgadējā Zemgales tūrisma konference “Zemgales tūrisma attīstības iespējas un veiksmīgākie tūrisma produkti”. Konferences pirmajā daļā būs iespēja uzzināt informāciju par Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta mārketinga aktivitātēm un jauno klāsteru programmu, Zemgales tūrisma asociācijas veiktās aptaujas “Zemgales tūrisma tendences 2023 gadā” rezultātiem, sociālo mediju stratēģes Annija Graustiņas prezentāciju “Digitālais ceļš uz panākumiem tūrisma mārketingā” un tūrisma eksperta Ērika Lingebērziņa prezentāciju par “Eksportspējīgie Zemgales tūrisma maršruti”. Konferences otrajā daļā,  pirmo reizi reģiona vēsturē,  biedrība “Zemgales tūrisma asociācija”  sešās nominācijās pasniegs “Zemgales Tūrisma gada balvu.

Pateicoties sabiedrības lielajai atsaucībai, kampaņas „Apturēsim mobingu skolās!” ziedojums sasniegs vairāk kā 60 tūkstoši skolēnu visā Latvijā. Par kampaņā iegūtajiem līdzekļiem vairāk kā 15 tūkstoši eiro apmērā sociālais uzņēmums „Esi/emocionālā, sociālā intelekta centrs” 125 skolām nogādā speciāli veidotus izglītojošo materiālu komplektus, kas attīsta un pilnveido skolēnu sociāli emocionālās prasmes un tādējādi palīdz novērst mobingu. Ceturtdien, 2. novembrī, kampaņā saziedoto grāmatu komplekti tiks nogādāti arī Jēkabpils 2. vidusskolai un 10. klases skolēniem “Esi/centrs” trenere – pedagoģe Laura Mičule-Šuste vadīs nodarbību par emocionālo inteliģenci.Izglītojošo materiālu komplekts, kas tiek nogādāts skolām, sastāv no sešām grāmatām, kur apkopotas pedagogu un psihologu metodes kā spēles emocionālās inteliģences attīstībai.

Un vēl

Svecīšu vakars Jēkabpils pilsētas kapos notiks sestdien, 4.novembrī pulksten četros pēcpusdienā. Svecīšu vakara tradīcijas iesakņojās tālā pagātnē. Romas katoļu baznīcā Dvēseļu diena bija atzīmēta jau kopš 10. gadsimta beigām, taču tās saknes veidojās daudz agrāk - 609. gadā, kad pāvests Bonifācijs IV aizsāka Jaunavas Marijas un visu mocekļu atceri. Savukārt luterāņu baznīca šo dienu ieviesa 19. gadsimta pirmajā pusē, sekojot Prūsijas piemēram, kur to atzīmēja kopš 1816. gada. Tradicionālā Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars luterāņiem ir pēdējā svētdiena pirms Adventes, katoļiem - 2. novembrī, bet atšķirībā no citiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, latvieši kapu kultūru piekopj jo īpaši. Parasti pirms tam tiek novāktas nobirušās lapas un vecie ziedi, nereti kapi tiek izdekorēti ar sausajiem ziedu kārtojumiem, kas būs skaisti arī tad, kad iestāsies aukstums. 

Atstājiet komentāru