Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 3.novembrī
- 03 novembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Plāno palielināt finansējumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai; Pieprasa izņemt no tirdzniecības dažādi vērtēto grāmatu “Tur lejā” un Pilotprojektā centīsies novērst bērnu seksuālo izmantošanu.
Līdz 2026.gadam iekšlietu jomā jāvirzās uz sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš vakar Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Puses tikās, lai pārrunātu plānoto valsts budžetu 2024.gadam, jo īpaši galvenos valsts budžeta rādītājus un plānotās nodokļu izmaiņas, finansējuma apmēru iekšējai drošībai un zinātnei. Prezidenta ieskatā, līdzīgi arī zinātnei ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējuma pieaugumu.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi risinājumus austrumu robežas ātrākai aprīkošanai ar tehnoloģijām. Paredzēts, ka austrumu robežu visā garumā ar tām aprīkos līdz 2026. gada vidum. Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra – optiskie kabeļi, elektroapgāde, videonovērošana. Lai to varētu ieviest ātrāk, ar likuma izmaiņām plānots mainīt procedūras. Pašlaik visas darbības jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirza nesamērīgus nosacījumus vai arī nesaskaņo plānoto būvniecību vispār. Tāpēc ar izmaiņām Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā paredzēts, ka turpmāk ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus nesaskaņos, bet informēs par plānotajiem darbiem un izmaksās atlīdzību. Savukārt vēl neesošo žogu atsevišķos posmos ierīkos arī Nacionālie bruņotie spēki.
Jau ziņots, ka pašlaik uz robežas ar Krieviju ir izbūvēti 99 kilometri žoga, bet vēl jāizbūvē apmēram 180 kilometri žoga. Ap 20 kilometru trūkstošā žoga posma izbūvē iesaistīs Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām jāizbūvē 112 kilometri un šobrīd pabeigti ir aptuveni 90 kilometri, tātad līdz gada beigām vēl jāizbūvē 22 kilometrus garš žoga posms. Nākamgad uz robežas ar Baltkrieviju izbūvēs žogu vēl 30 kilometru garumā.
Ir pazudusi komunikācija starp Zemkopības ministriju un pašiem lauksaimniekiem, ceturtdien lauksaimnieku ārkārtas sapulcē sacīja Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš skaidroja, ka ministrijas ieskatā lauksaimniecības problēmas interesē tikai dažiem cilvēkiem. Vienlaikus viņš stāstīja, ka uz pasākumu reģistrējušies gandrīz 700 dalībnieki, kas nozīmē, ka nozare ir kritiskā situācija un lauksaimnieku pacietības mērs ir pilns. Lazdiņš norādīja, ka tikai tad, kad ministrija sajuta lauksaimnieku neapmierinātību, ļoti ātrā tempā tika pieņemti lēmumi atsevišķos normatīvos aktos. Taču šis ministrijas sagatavotais materiāls tika gaidīts septembra beigas, oktobra sākumā, nevis novembrī.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien pieprasījis gandrīz 106 miljardus dolāru drošības pasākumu īstenošanai, tajā skaitā 61 miljardu novirzīt militārajai palīdzībai Ukrainai un 14 miljardus Izraēlas militārajam atbalstam. Bez papildu palīdzības no Amerikas Savienotajām Valstīm Krievija varētu gūt panākumus karā pret Ukrainu un pēc tam vērsties pret NATO dalībvalstīm, brīdina ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, ziņo defenseone.com. Viņš uzsver, ja Putinam veiksies, viņš neapstāsies pie Ukrainas. Baltijas valstis domā, ka viņas ir nākamās un tas parādot, ka nav nekādu šaubu, ka agri vai vēlu Putins metīs izaicinājumu NATO un sāksies karš Eiropā.
Jau ziņots, ka arī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atkārtoti brīdinājis, ka Eiropai draud karš. Krievijas uzbrukums Ukrainai radījis jaunu realitāti, no kuras Vācija pēdējo 30 gadu laikā bija atradusi, intervijā radiostacijai "Deutschlandfunk" sacījis Pistoriuss. Viņš piebildis, ka vācieši nav bijuši morāli tam gatavi, taču tagad tiem jāmaina sava nostāja.
Bijušais Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņojis, ka varētu kandidēt Ukrainas prezidenta vēlēšanās, ja tādas nākamgad izdosies sarīkot kara apstākļos. Ukrainas prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek 2024. gada pavasarī, jo beidzas tagadējā prezidenta Volodimira Zelenska piecu gadu pilnvaru termiņš. Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju Zelenskis drīkst kandidēt arī uz otro termiņu. Taču pagaidām nav skaidrs, vai 2024. gadā būs iespējams sarīkot prezidenta vēlēšanas, jo Ukraina turpina cīnīties pret Krievijas agresiju, ievērojamu daļu valsts teritorijas ir okupējusi Krievija, miljoniem cilvēku ir devušies bēgļu gaitās Ukrainas iekšienē vai uz ārzemēm.
Turpinām ziņas
Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikalos no šodienas būs pieejami ne tikai iepirkumu ratiņi, bet arī ratiņgrozi. To izmantošanai drošības monēta nebūs nepieciešama, un tie būs redzami novietoti pie ieejas veikala tirdzniecības zālē.
Ratiņgrozi "Lidl" veikalos ieviesti pēc klientu lūguma.
Biedrības "Vecāku alianse" iesniegumam Valsts policijai un prokuratūrai pievienojušās 146 organizācijas, kuras aicina izvērtēt tirdzniecībā grāmatnīcās nonākušās izdevniecības "Pētergailis" grāmatas "Tur lejā" atbilstību Latvijas likumiem. Iesnieguma autori vērš uzmanību uz to, ka šajā grāmatā publicētais tekstuālais un vizuālais materiāls satur vairāku likumu pārkāpuma pazīmes. Tiek norādīts, ka grāmatas mērķauditorija ir arī nepilngadīgi bērni un ir "absolūti nepieļaujami", ka grāmata, kuru nav rakstījuši ne pedagogi, ne psihologi, ne kādi citi izglītības jomas speciālisti tiek izplatīta grāmatnīcās un bibliotēkās. Biedrības "Vecāku alianse" pārstāve apgalvo, ka grāmatas mērķis ir "skaidri nojaušams" un šis mērķis esot bērnu agrīna seksualizācija. Visu organizāciju parakstītā vēstule ir nosūtīta arī augstākajām valsts amatpersonām un atbildīgajām institūcijām ar lūgumu darīt visu iespējamo savas kompetences ietvaros, lai apturētu jebkādu šīs grāmatas izplatību.
Un vēl
Mēneša garumā, līdz 30. novembrim, Latvijā darbosies jauns pilotprojekts – anonīma tālruņa līnija, kas paredzēta, lai sniegtu konfidenciālu palīdzību personām, kuras nomāc seksuālas domas un tieksme pēc nepilngadīgām personām. Projekta galvenais mērķis ir preventīvi novērst nelaimi, pasargājot bērnus no seksuālas vardarbības. Ja atpazīsti šādas tieksmes sevī vai esi novērojis tās savā tuviniekā – zvani uz anonīmo palīdzības tālruni 28030030. Pilotprojekta galvenais mērķis ir nodrošināt instrumentu, kas varētu savlaicīgi novērst bērnu seksuālu izmantošanu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad pieaugs algas iekšlietu dienestu darbiniekiem, Iedzīvotāji gausi vakcinējas pret gripu; un Valsts drošības dienests izplata brīdinājumu iedzīvotājiem.
Lai iekšlietu dienestu darbinieku algas izlīdzinātu ar Aizsardzības ministrijas resorā strādājošo atlīdzību, nākamajos trīs gados nepieciešami vairāk nekā 200 miljoni eiro. Nākamgad algām paredzēti papildu 27 miljoni eiro, iekšlietu resorā strādājošās amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm var rēķināties ar algas kāpumu līdz 10%, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Ar algu pieaugumu var rēķināties visas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm – gan policisti, gan robežsargi, gan ugunsdzēsēji glābēji, gan ieslodzījuma vietu darbinieki.
Saeima nolēmusi izskatīt pilsonisko iniciatīvu, kura paredz palielināt vecāku pabalstu un ik gadu to indeksēt, ņemot vērā inflāciju. Par šo iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" nobalsoja aptuveni 10 tūkstoši 250 iedzīvotāji. Iniciatīvas autori norāda, ka esošais pabalsta apmērs, izvēloties 13 mēnešu periodu, ir 60% no bruto algas, bet, izvēloties 19 mēnešu periodu, 43,75% no bruto algas. Iniciatīvas autori uzskata, ka tas nav samērīgi pret vecāka iepriekšējo finansiālo stāvokli. Tas nozīmē, ka vecāki 1,5 gadu saņem tādu summu, kas vairs nav aktuāla, un nevar nosegt pieaugušās izmaksas, valsts ar šādu pabalstu arī neveicina dzimstības radītājus un padara jaunās ģimenes par trūcīgām, uzskata iniciatīvas autori. Iniciatīva piedāvā palielināt vecāku pabalstu 13 mēnešu periodam uz 75% no bruto algas, bet 19 mēnešu periodam – uz 60% no bruto algas, kā arī indeksēt pabalstu reiz gadā, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem.
Savu atstādināšanu no amata Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kas pārstāv politisko spēku "Kopā Latvijai", vērtē kā lielas politiskas kampaņas daļu, kas vērsts pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi. Bartaševičam vēl neesot bijis iespējas pilnībā iepazīties ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas parakstīto rīkojumu par atstādināšanu, jo tas esot ļoti apjomīgs un sastāv no vairākām tēmām. Taču pirmais iespaids viņam radies, ka tas nav "viens vesels un juridiski korekts" dokuments. Tajā cita starpā esot minēti arī dažādi sīki administratīvi pārkāpumi - kā piemēru Bartaševičs min to, ka savā sociālo mediju privātajā profilā nav lietojis valsts valodu. Bartaševičs uzskata, ka šis rīkojums izskatās pēc politiski motivēta procesa un plāno tiesāties ar pašvaldību lietu ministriju.
Igaunijas valdība vakar principiāli atbalstīja Eiropas Komisijas ierosinājumu sākt gatavošanos digitālā eiro laišanai apgrozībā. Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs sacīja, ka digitālā eiro emisija nozīmētu, ka līdzās pašreizējai naudai iedzīvotāji un uzņēmumi jebkurā laikā un jebkurā vietā eirozonā varēs norēķināties ar jaunu likumīgu digitālo maksāšanas līdzekli. Paredzēts, ka Igaunijā iespēja maksāt ar digitālo eiro būs pieejama tiešsaistē, veikalos, tirdzniecības vietās un citviet. Pakalpojumu varēs izmantot, piemēram, ar viedtālruņa lietotni pat bez interneta savienojuma. Tāpat tiek norādīts, ka digitālais eiro būs esošo naudas veidu – skaidrās un bezskaidrās – papildinājums, ne aizstājējs.
Somijas tiesu izpildītāji veikuši kratīšanu Krievijas miljardierim Igoram Kesajevam piederošā Kotisāri salā. Somijas Tiesu izpildītāju dienests pavēstīja, ka kratīšana tika veikta ar mērķi noteikt īpašumus, kuriem paredzēta aresta uzlikšana, kā arī ar mērķi uziet izmeklēšanai nepieciešamos lietiskos pierādījumus. Somijas mediji vēsta, ka Kesajevs salu, kas atrodas Kemijoki upē, iegādājās 2020. gadā, par to samaksājot 700 tūkstošus eiro. Pirkuma noformēšanai Krievijas miljardieris esot izmantojis apmaiņā pret investīcijām saņemto tā dēvēto Kipras "zelta pasi". Uz salas atrodas vairākas savrupmājas un helikopteru nolaišanās laukums. Kesajevs tika pakļauts Eiropas Savienības sankcijām neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Turpinām ziņas
Gripas sezonai tuvojoties, ģimenes ārstu praksēs sākusies aktīva riska grupu pacientu vakcinēšana. Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju no vakcinēšanās atsakās – daļai nav informācijas par vakcīnu pieejamību, citiem nav pārliecības par tās lietderību. Valsts apmaksātas vakcīnas pret sezonālo gripu ir pieejamas medicīnas iestādēm un ģimenes ārstiem, taču, kā norādīja Lauku ģimenes ārstu asociācijā, aktivitāte ir dažāda. Valsts apmaksā gripas vakcīnu visiem bērniem līdz divu gadu vecumam, bet ar hroniskām slimībām slimojošajiem līdz pat 18 gadiem. Vēl bez maksas šīs vakcīnas pienākas grūtniecēm, personām vecumā no 65 gadiem, kā arī pieaugušajiem, kuri pieder veselības riska grupām.
Saeimā vakar atklāta ceļojoša fotogrāfiju izstāde "Ar skatu nākotnē", kas veltīta bērniem un jauniešiem ar cistiskās fibrozes diagnozi. Izstādes atklāšanā piedalījās cistiskās fibrozes biedrības vadītāja no Viesītes Alla Beļinska. Fotoattēlos iespējams iepazīt bērnus un jauniešus ar cistiskās fibrozes diagnozi, kā arī uzzināt, cik būtiski var uzlaboties un mainīties cilvēku ar šo diagnozi dzīves, lietojot inovatīvus medikamentus. Fotogrāfijās redzami bērni un jaunieši, kuri jau ir uzsākuši inovatīvā medikamenta lietošanu, un arī tie, kuri tos vēl tikai gaida. Cistiskā fibroze ir pārmantota slimība, viena no biežāk sastopamajām dzīvildzi ierobežojām slimībām, kas skar galvenokārt elpošanas un gremošanas sistēmu. Bērni jau piedzimst ar cistisko fibrozi, nevis saslimst dzīves laikā. Slimība katram var noritēt atšķirīgi un izpausties dažādās smaguma pakāpēs. Cistiskā fibroze vidēji skar vienu no 2 tūkstoši 500 bērniem.
Un vēl
Valsts drošības dienests izplatījis brīdinājumu iedzīvotājiem, informējot, ka Valsts drošības dienesta vārdā no viltus e-pasta "info@mx1.vdd.gov.lv" tiek izsūtītas elektroniskā pasta vēstules, kurās tās saņēmēji tiek aicināti iepazīties ar kāda dokumenta saturu. Dienests un tā amatpersonas šāda satura elektroniskā pasta vēstules nav izsūtījis," brīdina Valsts drošības dienests. Valsts drošības dienests aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un neatvērt aizdomīgu elektroniskā pasta vēstuļu saturu. Drošības dienests atgādina, ka drošībnieki ar sabiedrību komunicē, izmantojot oficiālās elektroniskā pasta adreses, kas norādītas dienesta mājaslapā: "info@vdd.gov.lv", "prese@vdd.gov.lv un "pasts@vdd.gov.lv
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Arodbiedrība lūgs nākamā gada budžetā rast finansējumu pedagogu slodžu balansēšanai; Izvirzīti pretendenti izcilības balvai kultūrā; un Sinoptiķi sestdien prognozē vētru.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūgs nākamā gada budžetā rast finansējumu pedagogu slodžu sabalansēšanas nākamajam posmam. Pedagogu slodžu balansēšana bija viena no pedagogu streika vienošanās prasībām. Pedagogu arodbiedrība cer, ka finansējums tiks rasts, pretējā gadījumā tā lemšot par turpmāko rīcību. Tāpat arodbiedrība aicinās pārskatīt izmaksu grozu profesionālajā izglītībā, kur izmaksas neesot pārskatītas kopš 2007.gada, kā arī zinātnes bāzes finansējumu.
Konvencionāla kara gadījumā Latvijas lidostas būtu viens no galvenajiem uzbrukuma mērķiem, un pietiktu ar vienu raķeti, lai skrejceļa izmantošana iedzīvotāju evakuācijai vairs nebūtu iespējama, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Gaisa spēku komandieris Juris Maklakovs. Atgādinot par Latvijas nelielajiem mērogiem un spriežot hipotētiski, Maklakovs norādīja, ka potenciālais agresors pirmos triecienus vērstu pret kritisko infrastruktūru - lidostām, ostām, dzelzceļa sistēmu un citiem objektiem. Šie objekti būtu primārais uzbrukuma mērķis, lai nepieļautu papildu NATO spēku nosūtīšanu uz Latviju. Tāpat pastāvot iespēja, ka kara gadījumā civilajai aviācijai Latvijas gaisa telpa tiktu slēgta vai arī būtu noteikti lidojumu ierobežojumi.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Latvijā ir vairākas lidostas, kuras var izmantot lielas pasažieru lidmašīnas. Pasažierus iespējams pārvadāt izmantojot starptautiskās lidostas Rīgā un Liepājā. Lielas militārās transportlidmašīnas personāla pārvadīšanai izmanto arī Lielvārdes Gaisa spēku bāzi. Ventspils lidosta ir valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks un lidlauka tehniskie parametri ļauj apkalpot gaisa kuģus, kuru maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 30 tonnas. Tas nozīmē, ka lidosta spēj uzņemt vidējas klases lidmašīnas.
Tikmēr lidosta "Rīga" izsludinājusi būvniecības iepirkuma pirmo kārtu – pretendentu pirmskvalifikāciju – jauna pasažieru termināļa būvniecībai, kuras izmaksas lēstas 167 miljonu eiro apmērā. Iepirkuma mērķis ir izvēlēties būvnieku, kurš uzbūvēs lidostas "Rīga" pasažieru termināļa jauno ēku, bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, jaunus piebraucamos ceļus, daudzstāvu autostāvvietu un lidostas savienojumu ar "Rail Baltica" staciju. Jaunā termināļa projektētais būvapjoms ir 45 tūkstoši kvadrātmetru. Uzsākt jaunā termināļa būvdarbus paredzēts 2024. gada 3. ceturksnī un pabeigt 2028. gada beigās. Paredzēts, ka būvniecība notiks vairākos etapos un tā, lai lidosta "Rīga" visu būvniecības laiku varētu strādāt pilnā apjomā.
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā vakar iekļautas 130 personas, kuras saistītas ar Krievijas militārā spēka nodrošināšanu, tajā skaitā arī Latvijas valstspiederīgais Donāts Skutelis, liecina "Lursoft" informācija. Jaunākās sankcijas vērstas pret personām un organizācijām, kas veicina Krievijas karu pret Ukrainu, nodrošinot agresorvalsti ar tai tik ļoti nepieciešajām tehnoloģijām. Tāpat arī sankciju sarakstā ietveras personas, kas saistītas ar Krievijas enerģētikas, metālu un kalnrūpniecības nozari, kā arī aizsardzības iepirkumiem.
Igaunijas valdība bremzē sarunas par skolotāju atalgojumu un atšķirībā no pedagogiem nepiedāvā konkrētu plānu vienošanās izpildei, tādēļ 10.novembrī visā Igaunijā notiks skolotāju brīdinājuma streiks, tā šodien paziņoja Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrība. Skolotāji ir gatavi atcelt streiku, ja minimālā pedagogu alga nākamgad tiks palielināta par 8% vai mazāk, ja tiks galīgi panākta vienošanās par konkrētu algu palielinājumu turpmākajiem gadiem.
Turpinām ziņas
Kultūras ministrijas aicinājumam izvirzīt pretendentus Izcilības balvai kultūrā šogad atsaukušies 7 pieteicēji. Pretendenti pārstāv šādas kultūras nozares – arhitektūra, literatūra un grāmatniecība, muzeji, mūzika, teātris un vizuālā māksla, informēja Kultūras ministrijas pārstāvji. Kandidātu pieteikumus iesūtījušas ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas un juridiskās personas. Sabiedrībai apbalvojuma ieguvēju vārdi tiks atklāti Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijā, kas decembra sākumā notiks klātienes svinīgajā ceremonijā.
Latvijas džeza mūzikas izdevniecības Jersika Records paspārnē izdota Džeisona Hantera Baltijas kvarteta (Jason Hunter Baltic Quartet) vinila skaņu plate ImagiNation. Džeisona Hantera Baltijas kvartetā apvienojušies četri Baltijas valstīs zināmi džeza mūziķi – Igaunijā rezidējošais amerikāņu trompetists, komponists un aranžētājs Džeisons Hanters (Jason Hunter), sitaminstrumentālists Augustas Baronas no Lietuvas, Hammond elektrisko ērģeļu virtuozs Atis Andersons no Latvijas un alta saksofonists Allans Kaljiste no Igaunijas. Mūziķi norāda, ka ImagiNation ir ne tikai šī albuma nosaukums, bet arī apliecinājums mūzikas universālajai valodai un tās spējai apvienot dažādas kultūras un veidot jaunas sadarbības, tādējādi liekot cilvēkiem labāk izprast vienam otru visā plašajā pasaulē.
Un vēl
Sestdien Latvijā brīžiem līs, vējš vietām pāraugs vētrā un lauzīs kokus, bet svētdien laikapstākļi uzlabosies, liecina jaunākās laika prognozes. Naktī uz sestdienu, sākot no valsts dienvidrietumiem, gaidāms lietus, arī dienā teritorijas lielākajā daļā līs tikai brīžiem, sausāks laiks būs Latgalē, savukārt vairāk līs Kurzemē. Minimālā gaisa temperatūra naktī būs +7..+10 grādi, valsts austrumos +3..+6 grādi; dienā temperatūra sasniegs +8..+11 grādus.
Naktī saglabāsies dienvidaustrumu vēja brāzmas līdz 13-18 metriem sekundē, sestdien no rīta un dienā Latvijas rietumu un centrālajā daļā gaidāma dienvidu vēja pastiprināšanās brāzmās līdz 17-22 metriem sekundē, vietām piekrastē līdz 26 metriem sekundē, vēl nedaudz stiprākas vēja brāzmas iespējamas dienas pirmajā pusē Dienvidkurzemes novadā. Šāds vējš var lauzt kokus un to zarus, kā arī radīt citus nelielus postījumus. Sestdienas vakarā vējš pierims, un svētdien pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš.
Svētdien Latvijā vairs nav gaidāmi lieli nokrišņi, mākoņi daļēji klās debesis un daudzviet spīdēs saule. Gaisa temperatūra no rīta pazemināsies līdz +1..+6 grādiem, pēcpusdienā tā pakāpsies līdz +7..+11 grādiem. Nākamās nedēļas sākumā laiks būs pārsvarā mākoņains un lietains, arī turpmāk brīžiem gaidāms lietus. Sagaidāms, ka nedēļas lielāko daļu gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā būs +2..+10 grādu robežās.