Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 6.novembrī
- 06 novembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā septembrī bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES un eirozonā vidēji; No žoga uz robežas cieš meža dzīvnieki, taču prioritāte ir valsts drošība; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Latvijā septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Pēc šiem datiem, augstākais bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū septembrī bijis Spānijā, Grieķijā, Zviedrijā, kā arī Igaunijā 7,4%. Savukārt zemākais bezdarba līmenis septembrī reģistrēts Čehijā, Maltā un Polijā, kā arī Vācijā. Lietuvā bezdarba līmenis bija 6,2%.
Latvijā 52% iedzīvotāju paredz, ka nāksies strādāt algotu darbu arī vecumdienās un 49% pārāk neuzticas valsts nodrošinātajai vecuma pensijai, liecina "SKDS" veiktā aptauja. Tajā pašā laikā 34% aptaujāto zina, ka pensiju otrā līmeņa uzkrājumu ieguldījumu plāns jāmaina atbilstoši savam vecumam. Aptaujā secināts, ka 45% aptaujāto nekad nav mainījuši savu otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju. Aptaujas dati rāda, ka īpaši zemu aktivitāti šajā ziņā izrādījuši jaunieši vecumā no 18 - 24 gadiem. Kā galveno iemeslu otrā pensiju līmeņa pārvaldnieku maiņai respondenti visbiežāk min savas pamata bankas nomaiņu.
Lielākās ikgadējās zemessardzes mācības "Namejs", kas ierasti notiek septembrī un oktobrī, ir beigušās, bet arī šajā nedēļas nogalē daudzviet Latvijā iedzīvotāji varēja redzēt darbībā zemessargus. Kā skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns, tik intensīvs zemessargu apmācību cikls saistīts ar lielo jaunuzņemto cilvēku skaitu. Kopumā zemessargu skaits Latvijā jau pārsniedzis 10 tūkstoši. Vairāk nekā 20% zemessargu ir sievietes, īpaši pagājušogad dāmu iniciatīva pievienoties zemessardzei bijusi īpaši augsta. Šogad interese par iestāšanos zemessardzē kopumā esot mazinājusies, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr tās rindas turpina papildināties.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sestdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, lai runātu par Ukrainas ceļu uz dalību Eiropas Savienībā. Tā ir jau sestā Eiropas komisijas prezidentes vizīte Ukrainā pēc tam, kad pērn februārī Krievija sāka atkārtoto iebrukumu valstī. Vizīte notika pirms trešdien gaidāmā Leienas ziņojuma par Ukrainas progresu reformu īstenošanā, kas nepieciešamas dalībai blokā. Lai turpinātu ceļu uz ES, Ukrainai ir jāveic vairākas reformas, piemēram, jāpastiprina cīņa pret korupciju, jāmaina Konstitucionālās tiesas tiesnešu izvēles kārtība. Brisele arī prasa, lai Ukraina izpilda ES standartus naudas atmazgāšanas novēršanai un ar likumiem ierobežo oligarhu pārmērīgu ietekmi.
Nepālas ziemeļrietumos notikusi spēcīga zemestrīce, kurā gājuši bojā vairāk nekā 150 cilvēki, bet 140 guvuši ievainojumus, sestdien paziņoja amatpersonas. Glābēji meklē iespējamos upurus kalnu ciemos. Amatpersonas atzina, ka upuru skaits var pieaugt, jo ir pārtrūkuši sakari ar daudziem ciemiem.Nepālas Nacionālais zemestrīču monitoringa un pētniecības centrs novērtēja zemestrīces stiprumu ar 6,4 magnitūdām. Zemestrīce notika, kad daudzi cilvēki jau bija aizmiguši savās mājās. Pazemes grūdieni bija sajūtami arī Indijas galvaspilsētā Deli.
Turpinām ziņas
Izbūvētā infrastruktūra, tajā skaitā žogs uz mūsu valsts robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmē gan lielo, gan arī mazo dzīvnieku migrāciju starp valstīm. Izbūvējot uz robežas žogu, tiek ieplānoti arī speciāli vārti dzīvnieku migrācijas nodrošināšanai. Tomēr atvērs šos vārtus vien tad, kad uzlabosies politiskā situācija ar kaimiņvalstīm. Lai arī pašlaik turpinās pētījums un dzīvnieku monitorings saistībā ar izbūvētā žoga uz Baltkrievijas un Krievijas ietekmi uz dzīvnieku migrācijas ierobežojuma sekām, jau tagad vietējie mednieki ceļ trauksmi, norādot, ka cenšoties tik cauri žogam regulāri daudzi dzīvnieki savainojas un iet bojā. Tomēr šobrīd augstākā prioritāte ir Latvijas valsts, ne meža dzīvnieku drošība, tādēļ dzīvniekiem paredzētie vārti vismaz dažus gadus būs slēgti.
Jau ziņots, ka Latvijas–Krievijas robeža ir 283 km gara. Te žogs ir izbūvēts 99 km garumā un "Valsts nekustamajiem īpašumiem" vēl ir jāizbūvē aptuveni 180 km žoga.
Lai arī šķiet, ka peldsezona jau ir beigusies, roņiem jeb ziemas peldētājiem šī sezona tikai atsākas. Ir pierādīts, ka rūdīšanās stiprina imūnsistēmu, uzlabo asinsriti un palielina izturību pret aukstumu, taču vienlaikus jābūt ļoti uzmanīgiem un jāizvērtē savs veselības stāvoklis. Roņošana jeb peldēšana visas sezonas garumā, arī vēlā rudenī un ziemā, nu jau ir kļuvusi par modes lietu, un šobrīd daudzi auksto pelžu entuziasti ar šīs nodarbes atspoguļojumu dalās savos sociālajos tīklos. Entuziastu foto ir arī no peldēm Jēkabpils novada ūdens tilpēs. Mediķi atgādina, lai arī ziemas peldes izskatās vilinoši un roņošanai ir daudz plusu, tomēr pirms veselības stāvokļa novērtēšanas nevajadzētu mesties šobrīd tik populārajā nodarbē.
Un vēl
Šonedēļ ciklona ietekmē bieži līs, taču būs rudenīgi silti, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes. Latvijas teritorijai no rietumiem pietuvojās ciklons "Ciaran", kas līdz šim Rietumeiropai atnesis ārkārtīgi stipras vēja brāzmas un stiprus nokrišņus, un vējuzplūdu ietekmē applūdušas piekrastē esošās teritorijas. Francijā, Bretaņas rietumos, vēja ātrums brāzmās sasniedzis 57,5 m/s un pārspēti līdzšinējie vētru rekordi. Latvijā šis ciklons neatnesīs postošus un bīstamus laika apstākļus, tomēr tā ietekmi varēs izjust.
Šī brīža prognozes liecina, ka nākamās nedēļas sākumā laikapstākļus atkal noteiks ciklonu darbība, līdz ar to laiks būs pelēcīgs, lietains un atsevišķās dienās - arī vējains. Tomēr vēl aizvien siltums Latvijas teritoriju nepametīs - kā naktīs, tā arī dienās termometra stabiņš galvenokārt pieturēsies +5...+10 grādu robežās. Nedēļas izskaņā gan pakāpeniski atgriezīsies vēsums - dažviet naktīs gaiss varētu atdzist līdz 0 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ģenerālprokuratūra un KNAB sākuši pārbaudi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, Zasas parkā ierīkos apgaismojumu, un Jēkabpilī Lāčplēša dienā norisināsies vairāki pasākumi.
Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas amatpersonu rīcību saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma apguvi. Pārbaude sākta Personu un valsts tiesību aizsardzības nodaļā. Tāpat arī pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veic izmeklēšanu saistībā ar kādiem Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas būvdarbiem. Slimnīcas amatpersonas lietā iesaistītas nav, taču, kā noskaidroja Latvijas Televīzija, šie būvdarbi ir daļa no liela Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansēta projekta, tāpēc kuluāros parādījās arī runas par iespējamu Eiropas fondu finansējuma apturēšanu. Slimnīcā gan cer, ka KNAB veiktā izmeklēšana pret būvnieku neapturēs gada beigās iecerēto objekta pabeigšanu. Objektā būvdarbus veic SIA "LVS Building"; līgumcena – 10,3 miljoni eiro un darbi jābeidz līdz Ziemassvētkiem.
Algas neizmaksāšanas gadījumā darbiniekiem Darba likumā ir jāparedz iespēja vai nu nestrādāt ar saglabātu algu, vai arī uzteikt darbu ar nekavējošu un svarīgu iemeslu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs norāds, ka darba devēji reizēm mēdz padotajiem neizmaksāt algas, bet likums liek nolīgtajam arī tādā gadījumā turpināt strādāt. Tāpēc organizācijas ieskatā jāparedz izmaiņas likumā. Proti, ja gadījumā darba devēji nemaksā darba samaksu, paredzēt darbiniekam tiesības atteikties veikt darbu vai izvēlēties uzteikt darba līgumu, un darbiniekam pienāktos atlaišanas pabalsts.
Latvijā 12,9% transportlīdzekļu ir sagrozīti nobraukuma dati, liecina auto nozares datu pētniecības uzņēmuma "carVertical" veiktais pētījums "Tirgus caurspīdīguma indekss". Tajā skaitā dati par negadījumiem un avārijām liecina, ka 58,4% automašīnu Latvijā ir neliela vai nopietna mēroga bojājumi. Tāpat pētījuma dati liecina, ka Latvijā vidēji automobilim, kuram ir mainīti nobraukuma dati, rādījums no reālā atšķiras par vairāk kā 100 tūkstoši kilometriem. Apkopotie dati arī liecina, ka Latvijas lietoto auto tirgus ir viens no necaurspīdīgākajiem Eiropā. No visām 25 valstīm, kas iekļautas "Tirgus caurspīdīguma indeksā", Latvija ierindojas 24.vietā.
Gazas joslā jau 30 dienas norisinās Izraēlas armijas un teroristiskā grupējuma "Hamās" cīņas. Amerikas Savienotās valstis mudina Izraēlu samazināt civiliedzīvotāju upuru skaitu Gazas joslā. Sestdien vairāk nekā 40 cilvēki mira Izraēlas triecienos bēgļu nometnei un skolai, ko pārvalda ANO Palestīniešu bēgļu aģentūra. Izraēlas armija notikušo nav komentējusi. Iepriekš armija ir uzsvērusi, ka uzbrūk tikai teroristu objektiem. Tie bieži ir izvietoti apdzīvotos rajonos, lai izmantotu civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu. Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmūds Abāss svētdien tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Abāss pieprasīja nekavējoties pārtraukt karadarbību Gazas joslā un atļaut tur ievest humāno palīdzību.
Hamburgas lidostā ir atsākta lidmašīnu satiksme, kas bija pārtraukta kopš sestdienas vakara. Tomēr vairāki reisi joprojām ir atcelti un daudzi kavējas. Vakar vakarā lidlauka teritorijā ar automašīnu iebrauca vīrietis, kurš par ķīlnieci bija sagrābis savu četrus gadus veco meitu. Viņš to bija izdarījis, jo viņam ar sievu ir strīds par aizbildniecību. Vīrietis ir Turcijas pilsonis un pieprasīja, lai viņam ļauj iekāpt lidmašīnā un kopā ar meitu doties uz Turciju. Vīrietis bērnu ar varu bija aizvedis prom no viņa sievas mājām. Jau iepriekš sieviete bija brīdinājusi policiju, ka viņas vīrs varētu bērnu nolaupīt. Svētdien vīrietis padevās policijai un viņu arestēja.
Turpinām ziņas
Zasas parkā tiks izbūvēts apgaismojuma tīkls, uzstādītas 55 laternas, 31 prožektora tipa gaismeklis un sešas video novērošanas kameras. Kopējās darbu izmaksas - vairāk nekā 167 tūkstošiem eiro. Jēkabpils novada pašvaldības šā gada budžetā šim mērķim paredzēti 94 tūkstoši eiro, bet nākamā gada budžetā tiks iekļauti vēl 73 tūkstoši 251 eiro. Būvdarbu iepirkumā zemāko cenu piedāvāja SIA “Ošukalns celtniecība”. Paredzēts, ka projekta īstenošana tiks pabeigta nākamajā gadā.
Āfrikas cūku mēris pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēts 28 mežacūkām, kamēr nedēļu iepriekš saslimšana tika konstatēta desmit mežacūkām. Vīruss pagājušajā nedēļā konstatēts arī piecām mežacūkām Jēkabpils novadā, tajā skaitā četrām mežacūkām Variešu pagastā un vienai mežacūkai Mežāres pagastā. Saslimšana pagājušajā nedēļā konstatēta arī sešām mežacūkām Madonas novadā, tajā skaitā trim mežacūkām Liezēres pagastā, vienai Cesvaines pagastā, vienai Ļaudonas pagastā un vienai mežacūkai Mārcienas pagastā. Tādējādi mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēris šogad Latvijā konstatēts kopumā 851 mežacūkai 24 novadu 144 pagastos.
Un vēl
Jēkabpilī, Lāčplēša dienā, 11.novembrī norisināsies vairāki pasākumi. No pulksten pieciem pēcpusdienā Kena parkā noridināsies akcija “Gaismas ceļš brīvībai”. Iedzīvotāji aicināti Kena parka teritorijā nolikt svecītes Brīvības cīņās kritušo karavīru godināšanai. Pulksten sešos vakarā no Kena parka sāksies “Lāčplēša dienas lāpu gājiens”. Pulcēšanās gājienam pulksten 17.30 Kļavu ielā pie Kena parka. Pulksten 18.30 notiks piemiņas brīdis pie pieminekļa “Kritušiem par Tēviju”.
Lāčplēša dienā, 11. novembrī pulksten sešos vakarā notiks NBS militārās tehnikas brauciens. Tajā piedalās: Sauzemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā un Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Maršruts: Zīlānu iela – Kurzemes iela – Rīgas iela.
Lāčplēša dienā pulksten 19.30 Krustpils kultūras centrā notiks Baldones kultūras centra un Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas jauniešu simfoniskā orķestra “Draugi” koncerts. Orķestrī muzicē jaunieši no 12 gadu vecuma. Orķestra repertuārā ir latviešu tautasdziesmu apdares, latviešu komponistu skaņdarbi, klasiskās mūzikas pērles, pasaulē populāru komponistu mūzika un slavenu kinofilmu mūzika.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pie Latvijas kara muzeja iedegts Neatkarības ugunskurs; Svētdien Preiļu novada Rušonas pagastā no ezera izcelti divi noslīkuši cilvēki; un Šodien sākas solārā ziema.
Gaidot Lāčplēša dienu, šodien laukumā pie Latvijas Kara muzeja tika iedegts Neatkarības kara piemiņas ugunskurs, kas turpinās degt līdz 11.novembrim. Tāpat šodien visas dienas garumā ir apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Tā būs aplūkojama arī 11.novembrī.
Jau ziņots, ka patriotu mēnesī aizsardzības nozare aicina pie apģērba spraust sarkanbaltsarkanu lentīti. Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.
Lētās naudas laiks ir beidzies, un turpmākajos gados gan valsts parāda apkalpošanas izmaksas, gan valsts aizņemšanās cena pieaugs, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ministrs uzsvēra, ka Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eirozonas dalībvalstu vidū. Sagaidāms, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās būs 40% no iekšzemes kopprodukta jeb IKP, bet nākamajos gados parāda līmenis stabilizēsies ap 41% no IKP. Ašeradens uzsvēra, ja līdz šim Latvija vairākus gadus starptautiskajos finanšu tirgos varēja aizņemties ar "nulle komats" procentu likmēm, tad patlaban par šādām likmēm var aizmirst un turpmāk aizņemšanās likmes būs 3-4-5% līmenī, norādot, ka naudai turpmāk būs cita cena, un tā tikai augs, lētās naudas laiks ir beidzies.
Lietuviešu un igauņu dzelzceļa kompānijas pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nākamgad plāno uzsākt pasažieru pārvadājumus maršrutos Viļņa–Rīga un Tartu–Rīga. Vēl gan pārvadātājiem jāsertificē ritošais sastāvs, kas brauks uz Latviju, jāuzstāda piemērotas saziņas sistēmas, kā arī jāsertificē personāls. Latvijas Satiksmes ministrijā norādīja, ka iniciatīvas par pasažieru vilcienu satiksmi no Viļņas un Tartu uz Rīgu ir atbalstāmas, jautājums vien ir par izmaksām. Ministrijā uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji noteikti būs ieguvēji, ja uz Latviju sāks kursēt kaimiņvalstu pārvadātāju vilcieni, un prognozē, ka gan Igaunijas, gan Lietuvas virzieni, būs pieprasīti.
Ukrainas raķešu triecienā kuģu būvētavai Kerčā, okupētajā Krimā, trāpīts Krievijas raķešu kuģim, svētdien apstiprināja Ukrainas Gaisa spēku komandieris ģenerālleitnants Mikola Oleščuks. Jau ziņots, ka sestdienas vakarā notika Ukrainas spārnoto raķešu trieciens Kerčas kuģu būvētavai "Zaļiv", kur tajā laikā atradās Krievijas karakuģis, kas var tikt izmantots spārnoto raķešu "Kalibr" palaišanai.
Izraēlas gaisa spēki pēdējās 24 stundās bombardējuši aptuveni 450 mērķus Gazas joslā un nogalinājuši vairākus palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" komandierus, pirmdien paziņojusi armija. Mērķu vidū ir "Hamās" izraktie tuneļi, militārā infrastruktūra un prettanku raķešu palaišanas platformas. Armija paziņoja, ka arī karaflote ir uzbrukusi komandcentriem, prettanku raķešu palaišanas platformām un "Hamās" novērošanas posteņiem. Operāciju laikā nogalināts "Hamās" loceklis Džamals Mussa, kurš bijis atbildīgs par "īpašām drošības operācijām" un veicis uzbrukumus Izraēlas karavīriem 1993.gadā. Vai operācijās ktitis kāds Izraēlas karavīrs, armija neatklāja.
Itālija aizliegs sintētisko pārtiku, kļūstot par pirmo valsti pasaulē, kas spērusi šādu soli, nedēļas nogalē paziņojis Itālijas lauksaimniecības ministrs Frančesko Lolobridžida. Ministrs ar šādu paziņojumu nāca klajā Eiropas konservatīvo un reformistu frakcijas organizētajā pasākumā Īrijā, kurā piedalījās arī Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis. Pasākums "Tradīcijas un inovācijas: Konservatīva nākotne Eiropas lauksaimniekiem" sapulcēja vienkopus vadošos konservatīvos politiķus, lai apspriestu problēmas un iespējas, ko rada Eiropas regulējums un sadarbība lopkopības, lauksaimniecības un zaļās ekonomikas jomās. Lolobridžidas nostāju lielā mērā atbalstīja arī Vojcehovskis, kurš pārstāv Polijas nacionālkonservatīvo partiju "Likums un Taisnīgums".
Turpinām ziņas
Sabiedrības attieksme, īpaši mazajās pilsētās un pagastos, ir viens no iemesliem skolotāju "bēgšanai" no skolas, tāpēc tiem būtu jāapgūst arī darbs ar pieaugušajiem, lai pirmā vecāku sapulce nebūtu arī pēdējā, uzsvēra pašvaldību pārstāvji, tiekoties Jēkabpilī ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes pārstāvjiem. Pagājušajā nedēļā notikušajā diskusijā ar Jēkabpils, Līvānu, Aizkraukles, Madonas, Varakļānu, Preiļu, Daugavpils, Augšdaugavas, Krāslavas, Rēzeknes pašvaldību pārstāvjiem atbalsta personāla iesaiste mācību procesā bija viens no aktuālajiem tematiem. Pašvaldību pārstāvji uzsvēruši "absolūtu nepieciešamību" pēc sociālo pedagogu, speciālo pedagogu, mentoru, psihologu iesaistes skolas ikdienā. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša diskusijā piekrita, ka atbalsta nodrošināšana ir "viens no nozīmīgiem "saskaitāmajiem" sarežģītajā izglītības procesā".
Jau ziņots, ka līdz šim ar citu novadu pārstāvjiem aizvadītajās diskusijās kā viens no būtiskākajiem izaicinājumiem izskanējis jaunu pedagogu piesaistīšana un noturēšana skolās. Tas nereti esot atkarīgs nevis no tā, cik augstu atalgojumu un kādus papildu ieguvumus piedāvā pašvaldība, bet gan sabiedrības attieksmes, pilnveides iespējām, drošas un atbalstošas darba vides esamības un citiem aspektiem. Sarunu dalībnieki pieskārušies arī tādiem tematiem kā pedagogu profesionālās pilnveides kursi un sertifikācijas, pedagoģijas studiju principu maiņa, citu nozaru profesionāļu piesaistīšana skolām atsevišķu stundu vadīšanai. Novembra izskaņā plānots rīkot noslēdzošo diskusiju cikla tikšanos Kurzemē. Ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, iecerēts sagatavot rīcības plānu tālākām darbībām.
Svētdien, 5.novembrī, Preiļu novada Rušonas pagastā no ezera izcelti divi noslīkuši cilvēki un nodoti Valsts policijas darbiniekiem. Tiek noskaidroti noslīkšanas apstākļi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā informē, ka svētdien ap pusdienlaiku ugunsdzēsēji glābēji devās arī uz Krāslavas novada Dagdu, kur ezerā bija apgāzusies laiva un no tās izkrita cilvēks. Cilvēks turējās pie laivas un sauca pēc palīdzības. Nelaimē nonākušo izglāba vietējais iedzīvotājs pirms VUGD ierašanās.
Un vēl
Šodien, 6.novembrī sākas solārā ziema - gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu. Atbilstoši portālā "timeanddate.com" publicētajiem datiem solārā ziema turpināsies līdz 4.februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs mazāks par deviņām stundām dienā. Īsākā diena būs 22.decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu pulksten 9 un rietu pulksten 15.43 būs vien sešas stundas un 43 ar pusi minūtes. 45 dienas pēc ziemas saulgriežiem - 5.februārī - sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6.maijam. Šajā periodā dienas garums palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.
Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskais rudens šogad sākās 23.septembrī un noslēgsies 22.decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20.martā. Savukārt meteoroloģiskā ziema sākas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par nulli. Alūksnē jau 25.-29.oktobrī vidējā gaisa temperatūra bija negatīva un iestājās meteoroloģiskā ziema - trīs nedēļas agrāk par normu. Sinoptiķi prognozē, ka citviet valstī vismaz līdz novembra vidum turpināsies meteoroloģiskais rudens. Atbilstoši Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem šogad gan novembris, gan decembris gaidāms siltāks un mitrāks par normu.