2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 16.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Apstiprina Latvijas teju 2 miljardus eiro vērto Eiropas līdzekļu apguves plānu; Apbalvos Jēkabpils ugunsdzēsējus glābējus; un Pasniegs veidenbauma literāro prēmiju.

Eiropas Komisija šogad Latvijas ekonomikai prognozē 0,2% kritumu. Tā ir sliktāka prognoze par Eiropas komijas maijā paredzēto, kad tika sagaidīts Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums 2023.gadā par 1,4%. Vienlaikus vakar publiskotajās prognozēs Eiropas komisija sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 2,4%. Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 9,6% apmērā. Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 3,2% apmērā no IKP. Tāpat lejupslīdi Eiropas komisija šogad sagaida pārējās abās Baltijas valstīs.

Eiropas Komisija vakar sniedza pozitīvu novērtējumu pārskatītajam Latvijas atveseļošanas un noturības plānam, kam pievienota "REPowerEU" nodaļa - tagad šī plāna apjoms dotāciju veidā ir 1,97 miljardi eiro, un tas aptver 25 reformas un 63 investīcijas. Latvijas "REPowerEU" nodaļā iekļauta jauna reforma un trīs jaunas investīcijas, lai sasniegtu plāna mērķus, kas paredz padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem līdz 2030.gadam. 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti atbalstīja Veselības ministrijas budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam. Nākamajā gadā veselības aprūpes pakalpojumiem plānots novirzīt 275 miljonus eiro, kā rezultāta kopumā paredzētais budžets būs 1,896 miljardu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām, kā arī citiem pasākumiem.

Trīs Latvijas pašvaldībās – Saldū, Jūrmalā un Madonā – notekūdeņu monitorings uzrādījis jauno Covid-19 omikrona paveida variantu "Pirola". Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro, ka pierādījumi liecina, ka "Pirola" neizraisa smagāku Covid-19 klīnisko gaitu. "Pirola" gan esot lipīgāka un noturīgāka pret vakcīnu radīto imunitāti, liecina Pasaules Ekonomikas foruma publicētā informācija. Kopumā šim vīrusa paveidam ir jau vairāk nekā 30 dažādu mutāciju.

Krievijā aktīvi būvē rūpnīcu, lai tajā masveidā ražotu irāņu trieciendronus "Shahed-136", kurus Krievija regulāri izmanto uzbrukumiem Ukrainai. Par rūpnīcas būvi liecina satelītattēli, ziņo ASV Zinātnes un starptautiskās drošības institūts. Rūpnīca tiekot būvēta Tatarstānas reģionā īpašajā ekonomiskajā zonā "Alabuga". Rūpnīcas īpašnieks gan neesot atrodams ASV vai sabiedroto publiskajos sankciju sarakstos.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienu un godinot ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, šonedēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvaldes nodarbinātajiem tiks pasniegti Iekšlietu ministrijas un VUGD apbalvojumi. Tie piešķirti arī Jēkabpils novada ugunsdzēsējiem glābējiem. Ar VUGD Goda rakstu apbalvots kaprālis Staņislavs Sergejevs - Jēkabpils daļas ugunsdzēsējs glābējs - autovadītājs. VUGD “Pateicība” izteikta virsleitnantam Artūram Dārziņam - Jēkabpils daļas vada komandierim. Savukārt VUGD Zemgales reģiona pārvaldes “Pateicība” izteikta virsseržantam Mairim Cepurītim - Viesītes posteņa vada komandiera vietniekam un seržantam Arturam Salmiņam - Aknīstes posteņa ugunsdzēsējam glābējam.

Tieslietu ministrija, visticamāk, rosinās valdību slēgt dažus Latvijas cietumus un būvēt jaunu ieslodzījuma vietu Latgalē. Pēc Liepājas cietuma uzbūvēšanas paredzēts pārskatīt esošo sistēmu un, visticamāk, daži visneatbilstošākajā situācijā esošie cietumi tiks slēgti. Patlaban tiek vērtēts, kurus cietumus varētu slēgt. Tieslietu ministrijā norāda, ka pēc Liepājas cietuma uzbūvēšanas Kurzemes reģions būs nosegts, bet Latgales reģionā patlaban ir divi cietumi - Jēkabpils un Daugavgrīvas, kuros infrastruktūra nav pietiekami atbilstoša prasībām. Tieslietu ministrija sola izvērtēt visas iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un nav izslēgts, ka jauno cietumu varētu būvēt kāda jau esošā cietuma vietā. Latvijā patlaban ir deviņas ieslodzījuma vietas.

Un vēl

Liepas kultūras namā 25. novembrī notiks Eduarda Veidenbauma literārās prēmijas pasniegšanas pasākums, kura laikā tiks godināts 2023. gada prēmijas laureāts  Arno Jundze par romānu “Es nemiršu nekad”. Veidenbauma literārā prēmija tiek piešķirta reizi divos gados, un tās mērķis – stimulēt Latvijas lauku dzīvei veltītu laikmetīgu daiļliteratūras darbu rašanos un Veidenbaumu dzimtas vēstures un dzejas popularizēšanu Latvijā un ārpus tās robežām.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Rinkēvičs vizītē Briselē aicina Eiropu neļauties nogurumam, turpināt atbalstu Ukrainai; Plāno atvērt autobusu reisu Liepāja-Daugavpils; un Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauj sēņošanu.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar un šodien darba vizītē apmeklē Briseli, kur daudzkārt bijis kā Latvijas ārlietu ministrs, bet tagad pirmoreiz devies uz Beļģijas galvaspilsētu jau Valsts prezidenta statusā. Briselē viņam paredzētas tikšanās ar Eiropas Savienības un NATO vadītājiem. Viens no galvenajiem jautājumiem šajā vizītē ir ilgtermiņa atbalsts Ukrainai, jo Rinkēvičs uzsver, ka Eiropa nedrīkst ļauties nogurumam un nepieciešams turpināt atbalstu Ukrainai. Rinkēvičs spriež, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins paļaujas uz Eiropas nogurumu, bet nepieciešams pierādīt, ka viņam nav taisnība.

18. novembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltīta militārā parāde, kurā varēs redzēt dažādu militāro tehniku, tajā skaitā lidojumam labvēlīgos laika apstākļos - jaunos helikopterus "Black Hawk". Parādi, kurā piedalīsies aptuveni tūkstoš 500 karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu, komandēs Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns, bet to pieņems NBS augstākais vadonis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja sarežģīto situāciju pašvaldību budžetos nākamgad un vidējā termiņā, īpaši uzsverot arī kritisko situāciju Latgales pašvaldībās. Virknē pašvaldību budžeta ieņēmumi vairs nesegs strauji pieaugušos izdevumus pamatfunkciju veikšanai, kas radušies arī valsts pieņemto lēmumu un pašvaldībām papildus noteikto uzdevumu rezultātā. Kaminskis skaidroja, ka pašvaldībām nepieciešams stabils bāzes finansējums un nopietna diskusija par risinājumiem pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveidei. Par to jau panākta vienošanās ar Ministru kabinetu. Tāpat pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā rasti papildus 7 miljoni eiro 19 viskritiskākajā situācijā esošām pašvaldībā, kā arī 5,5 miljoni eiro valsts budžeta mērķdotācija, lai no valsts budžeta līdzfinansētu aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos.

Pieaug ar Covid-19 smagā stāvoklī esošu pacientu skaits stacionāros. Pagājušajā nedēļā Latvijā turpinājās Covid-19 gadījumu skaita pieaugums, laboratoriski apstiprināti 209 Covid-19 gadījumi, savukārt nedēļu iepriekš - 183 gadījumi. No 505 pacientiem, kuri slimnīcās testēti, 95 tika apstiprināta Covid-19 infekcija, savukārt nedēļu iepriekš Covid-19 infekcija tika apstiprināta 76 cilvēkiem. Pagājušajā nedēļā stacionēti 217 Covid-19 pacienti, līdz ar ko iepriekšējo nedēļu pieauguma tendence saglabājusies. Iepriekšējā nedēļā smagā stāvoklī stacionēto Covid-19 pacientu skaits pieauga no vidēji diviem gadījumiem nedēļā līdz deviņiem gadījumiem. Reģistrēti 11 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā 60 gadi un vecāki, no kuriem vismaz sešiem pacientiem Covid-19 bija pamata diagnoze.

Austrālijas pilsētas Melburnas parkos tiek ieviestas apdraudētas augu un dzīvnieku sugas. Speciālisti šo projektu dēvē par "dzīvo kolekciju" veidošanu. Projekta īstenotāji norāda, ka pilsētas vidē iespējams saglabāt augu sugas, kuras lauku apvidos iznīcina aizvien biežākie savvaļas ugunsgrēki. Kā piemērs tiek minēta zaļā grevīlija, kas šī iemesla dēļ patlaban aug vienīgi Viktorijas štata ziemeļaustrumos. Vienlaikus identificētas vēl 40 augu sugas, kas kļūs par daļu no dzīvās kolekcijas. Vēl svarīgāka ir dzīvo būtņu saglabāšana, jo tās nevar saglabāt sēklu bankās. Piemēram, eksperti un viņu palīgi izmanto elastīgu caurspīdīgu cauruli, lai notvertu un palaistu parkā retas sugas sienāzi, kas ir sastopams vienīgi Austrālijā. To jau izdevies veiksmīgi nomitināt septiņās Karaliskā parka vietās.  

Turpinām ziņas

Nākamā gada pavasarī starp lielākajām pilsētām – Liepāju, Rīgu un Daugavpili – plāno atklāt Latvijā garāko autobusu maršrutu. Jāatgādina, ka starp galvaspilsētu un Daugavpili ikdienas autobusu reisu nav jau kopš pavasara. Maršruts Liepāja-Daugavpils būtu komercreiss, cenu noteiks pārvadātājs, kas segs arī visas izmaksas. Tā plāno uzņēmums "Lux Express", kas Baltijā ir viens no lielākajiem autobusu pārvadātājiem. Uzņēmums gatavs veikt arī regulāros reisus starp Rīgu un Liepāju. Starp galvaspilsētu un Liepāju katru darbdienu gaidāmi seši reisi, bet brīvdienās septiņi. Biļetes, pērkot savlaicīgi, izmaksās ap 9–10 eiro, kas ir līdz eiro dārgāk, nekā tās ir šobrīd uz valsts dotētiem reisiem. Taču, ja pasažieri biļetes pirks īsi pirms izbraukšanas, cena būs līdz 15 eiro. Savukārt reiss Liepāja-Daugavpils kursēs reizi dienā. Turklāt autobuss iebrauks arī Rīgā. Tātad starp galvaspilsētu un Latvijas otru lielāko pilsētu ik dienu atsāks kursēt autobusi. No Liepājas uz Daugavpili biļete varētu izmaksāt divreiz vairāk, nekā līdz Rīgai – ap 20 eiro. Ja atsaucība būs liela, reisu skaitu uzņēmums būs gatavs palielināt.

Desmit gadu laikā nelaimes gadījumu statistika darba vidē ir saglabājusies nemainīgi augsta, liecina Valsts darba inspekcijas dati. 2022.gadā notika 243 smagi nelaimes gadījumi darbā un 29 letāli nelaimes gadījumi darbā. Savukārt šī gada pirmajos deviņos mēnešos nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 14 nodarbinātie, bet 148 cilvēki šajā pašā laika periodā ir guvuši smagus miesas bojājumus. Būtiski uzlabojumi nav vērojami arī ilgākā laika posmā - pat desmit gadu periodā nelaimes gadījumu statistika darba vidē ir palikusi nemainīgi augsta. Lai pievēstu darba devēju un darbinieku uzmanību darba aizsardzībai - īpaši nozarēs, kurās ir paaugstināts risks nelaimes gadījumiem darbā, nākamnedēļ sāksies darba inspekcijas sabiedrības informēšanas kampaņa "Esi drošs, ka darbs ir drošs!"

Un vēl

Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē pieņemts lēmums par četru jaunu vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Divas no tām ir kultūrtelpas. Pirmā ir Piebalgas kultūrtelpa, ko pieteikusi Cēsu novada pašvaldība. Otra ir Bārtas kultūrtelpa, kuru pieteikusi Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde. Trešā iekļaušanai sarakstā apstiprināta celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē, ko pieteica biedrība "Upītes jauniešu folkloras kopa". Ceturtā - sēņu vākšana un izmantošana, ko pieteica Latvijas Mikologu biedrība, - nacionāla mēroga tradīcija, kas tiek kopta visā Latvijas teritorijā un kas ir saistīta gan ar zināšanām par dabu, gan kulinārajām un citām prasmēm.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Satversmes aizsardzības birojs pirmo reizi publiski aicina pieteikties darbā; Jēkabpilī reģistrēti šīs sezonas pirmie saslimšanas gadījumi ar gripu; un Asinsdonoru centrs rīko kampaņu

Satversmes aizsardzības birojs pirmo reizi publiski aicinājis pieteikties darbā potenciālos izlūkošanas un pretizlūkošanas speciālistus. Ņemot vērā dienesta specifiku, līdz šim SAB jaunu darbinieku piesaistīšanā pats uzrunāja potenciālos kandidātus, tomēr pērn maijā SAB pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē izsludināja publisku vakanci, savā komandā aicinot analītiķus. Pērn oktobrī birojs izsludināja arī atklātu konkursu uz jurista vakanci. Šovasar SAB bija izsludinājis atklātu konkursu uz tīkla iekārtu administratora un elektromagnētiskās saderības mērījumu inženiera vakancēm. Savukārt šodien izplatītajā preses paziņojumā teikts, ka turpmāk biroja tīmekļvietnē "sab.gov.lv" līdztekus pamatinformācijai par biroju būs pieejama jauna sadaļa – "Darba iespējas", kurā tiks publicēta informācija par SAB vakancēm. Patlaban pieejami vakanču piedāvājumi ir izlūkošanas/pretizlūkošanas speciālists, analītiķis, tīkla iekārtu administrators un elektromagnētisko mērījumu speciālists.

Būvkompānija SIA "Velve" ir pabeigusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes ziemā. Patlaban Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam ir noslēgts ēkas perimetrs un tiek pabeigti fasādes stiklošanas darbi, kuru kopējais apmērs ir 3 tūkstoši 200 kvadrātmetru. Tādējādi ēka ir noslēgta un tai var nodrošināt nepieciešamo klimatu, lai turpinātu darbus. 
Valsts svētkos salūtus rīkos vien Ogrē un Ventspilī, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija. Savukārt citviet Latvijā būs dažādas izgaismotas vides instalācijas, multimediāli lāzeru uzvedumi un gaismas akcijas. Jēkabpilī Kena parka estrādē no pulksten pieciem pēcpusdienā būs skatāma vides instalācija "Par saules pielieto pilsētu pie upes…".

Krievijas iebrukumam Ukrainā jābeidzas ar tās sakāvi, un cits kompromiss nav iespējams, paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja pārstāvis Mihailo Podoļaks. Līdzīgās domās ir arī Zelenskis, kurš norādīja, ka Ukraina karā nevar atļauties pata situāciju. Augstā amatpersona arī piebilda, ka kara beigām jābūt tādām, lai ciestu ļaunums, nevis tikai Ukraina, kam tas ir uzbrucis. 

Mākslīgais intelekts apdraud miljoniem darbavietu Dienvidkorejā, liecina Dienvidkorejas Centrālās bankas ceturtdien publicētais pētījums. Nākamajās divās desmitgadēs bez darba varētu palikt četri miljoni cilvēku, turklāt īpaši apdraudēti ir darbinieki ar augstu akadēmisko izglītību. Mākslīgais intelekts visvairāk apdraud tādu profesiju pārstāvjus kā juristus, grāmatvežus un ķīmiķus. Tikmēr vismazāk iespēju zaudēt darbu tehnoloģiju attīstības dēļ ir reliģisko profesiju pārstāvjiem, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un pasniedzējiem.

Turpinām ziņas

Latvijā iepriekšējā nedēļā  vidējā gripas izplatības intensitāte nedaudz palielinājusies. Ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 17 klīniskie gripas gadījumi, jeb vidēji 24,1 gadījums uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Gadījumi reģistrēti Jēkabpilī, Jūrmalā, Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Augstākā saslimstība reģistrēta bērniem līdz četru gadu vecumam. Mediķi atgādina, lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām norit smagā formā un kuriem ir augsts  komplikāciju risks.

Latvijā vakar no ūdenstilpēm izcelti divi noslīkuši cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka mirušie atrasti Jēkabpils novada Salas pagasta Susējā un Dobeles novada Auru pagastā, Sesavas upē. Mirušie nodoti Valsts policijas darbiniekiem, kuri izmeklēs nāves cēloņus.

Un vēl

Valsts asinsdonoru centrs nākamnedēļ sāks informatīvi izglītojošu kampaņu "Supervaronis? Jā! Ikviens no mums!" ar mērķi asinsdonoru kustībai piesaistīt gados jaunus cilvēkus un vienlaikus palielināt kopējo asinsdonoru skaitu visās vecuma grupās. Patlaban, Latvijas sabiedrībai novecojot, samazinās arī potenciālo asins donoru loks. 

Atstājiet komentāru