Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 22.novembrī
- 22 novembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Piešķirs 4 miljonus eiro universitāšu slimnīcu elektroapgādes nepārtrauktības nodrošināšanai; Izveido jaunus dabas liegumus; un Jēkabpilī norisināsies AIDS dienai veltīts pasākums.
Valdība piešķirs 4 miljonus eiro, lai universitāšu slimnīcās nodrošinātu elektroapgādes nepārtrauktību. Ministru kabineta noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteic, ka daudzprofilu slimnīcai ir jābūt nodrošinātai ar alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu - ģeneratoru, kura jauda nodrošina iestādes uzņemšanas nodaļas, intensīvās terapijas un operāciju nodaļas darbību ārējās elektroapgādes traucējumu gadījumā, nepārtrauktību jānodrošina ne mazāk kā 24 stundas.
Valdība atbalstīja valsts uzņēmuma SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu. Paredzēts, ka uzņēmums strādās kā holdinga kompānija un būs daļa no Latvijas militārās industrijas ekosistēmas. Visas uzņēmuma kapitāldaļas pārvaldīs Aizsardzības ministrija. Valsts kapitālsabiedrības uzdevums būs veikt visaptverošu ieguldījumu pārvaldīšanu valsts aizsardzības industrijā un koordinēt ar ražošanu saistītos procesus. Tā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi. Vienlaikus tā pastarpināti nodrošinās aizsardzības resoram kritiski nepieciešamo militāro preču vai to sastāvdaļu un tehnoloģiju ražošanu un integrāciju. SIA "Valsts aizsardzības korporācija" pamatkapitāls sākotnēji būs 500 tūkstoši eiro.
Rīgas apgabaltiesa pasludinājusi nolēmumu 14.Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas krimināllietā par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai atstājot negrozītu pirmās instances spriedumu, ar kuru Grevcova atzīta par vainīgu un sodīta ar sabiedrisko darbu 160 stundu apmērā. Pilns nolēmums lietas dalībniekiem būs pieejams 5.decembrī. Pēc tam to desmit dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Jau ziņots, ka partijas bijusī "Stabilitātei!" deputāte melojusi par savu darbavietu, pirmsvēlēšanu laikā CVK apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju par to. Turklāt Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju arī par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā.
Situācija Ukrainā pasliktinās, kas maina arī Lietuvas drošības situāciju, brīdina Lietuvas ārlietu ministrs, konservatīvo līderis Gabrieļus Landsberģis. Līdz ar to, pēc ministra domām, Lietuvai reāli jāsāk apsvērt ideja par vispārējo mobilizāciju un papildu finansējumu valsts aizsardzībai, vēsta lrytas.lt.. Ministrs norāda, ka Lietuva ģeogrāfiski ir vistuvāk karam, jo vēsturiski ir piedzīvota to pašu spēku okupācija. Landsberģis norādījis, ja vēsture kaut ko māca, tad Krievija, kas šobrīd nav apturēta, turpinās savu cīņu. Ministrs sacīja, ka skaidri redz, ka Krieviju Ukrainā apturēt nav iespējams, un līdz ar to mainās drošības situācija reģionā. Lietuvas valdība jau vairākkārt ir runājusi par reāliem kara draudiem valsts teritorijā un ir sākusi gatavoties iebrukumam, paredzot arī iedzīvotāju iesaisti un atbalsta civiliedzīvotāju pašaizsardzības stiprināšanu.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs apsūdzējis Franciju jauna kara izraisīšanā Kaukāzā. Amatpersona vainoja Parīzi tās senā ienaidnieka – Armēnijas apbruņošanā. Alijevs arī apgalvo, ka Parīze grauj stabilitāti ne tikai savās bijušajās un pašreizējās kolonijās, bet arī Dienvidkaukāzā, kur tā atbalsta separātisma tendences un separātistus. Baku regulāri kritizējusi Franciju, kurā mīt liela armēņu diaspora. Jau ziņots, ka Azerbaidžāna un Armēnija ir ieslīgušas gadu desmitiem ilgā teritoriālā konfliktā par Kalnu Karabahas reģionu, ko Azerbaidžāna atguva septembrī pēc tur izvērstas plaša mēroga militāras operācijas.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 sazinājās jēkabpilieši, kas bija novērojuši, ka Jēkabpilī, Pils dīķī uz ledus ilgstoši guļ gulbis un nevar piecelties, pieļaujot, ka putns varētu būt iesalis ledū. Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada domes Attīstības pārvaldes Infrastruktūras nodaļas vadītāju Aināru Skromānu, informējot par iedzīvotāju teikto. Uz notikuma vietu devās viena no Attīstības pārvaldes darbiniecēm un pārliecinājās, ka putns nav iesalis, bet ilgstoši atpūšas uz ledus. Jūtot cilvēku klātbūtni dīķa krastmalā, gulbis piecēlās un izstaipīja kājas. Kā liecību, ka ar gulbi viss kārtībā, Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts atsūtīja video, kuru var apskatīt portālā Radio1.lv. Ilmārs Luksts skaidroja, ka nav pamata par gulbi satraukties, jo putns pārvietojas pa ledu.
AUDIO
Iedzīvotāji tiek aicināti nesatraukties, redzot uz ledus gulbi vai vairākus ūdensputnus, jo tas nenozīmē, ka tie ir iesaluši ledū! Pavērojot putnu ilgāku laiku, ir iespējams pārliecināties, ka putni saviem spēkiem ir spējīgi kustēties un aizlidot projām. Ornitologi arī aicina iedzīvotājus atturēties no ūdensputnu barošanas, lai šie putni nepierastu pie kādas konkrētas vietas, paļaujoties uz barības pieejamību un kavējoties doties barības meklējumos uz citām neaizsalušām ūdenstilpēm.
Latvijā tiks izveidoti 74 jauni dabas liegumi un paplašināti seši esošie, paredz valdības pieņemtie noteikumi par dabas liegumiem. Tas tiek darīts, lai novērstu pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem. Aizkraukles novadā tiks izveidots dabas liegumi Lobes ezera meži, Iecavas paliene, Jūgupes meži, Krācējgrāvja staignāju meži un Ellītes purvs, Jēkabpils novadā tiks veidoti dabas liegumi Krustceļu meži, Mežmalu meži, Viesītes meži, bet Madonas novadā - liegumus Ilzina un Zosina ezeru meži un Davelnīša ezera meži. Varakļānu novadā veidos dabas liegumu Murmastienes staignāju meži. Jaunie dabas liegumi iespēju robežās veidoti valsts meža zemēs, lai samazinātu privāto zemes īpašnieku zaudējumus.
Un vēl
Ik gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni, celt informētības līmeni, un mazināt aizspriedumus pret HIV/AIDS. Saistībā ar šo dienu Jēkabpils novada Sociālajā dienesta Atkarību profilakses kabinetā no 27. novembra līdz 1. decembrim notiks Eiropas testēšanas nedēļa, katru dienu no pulksten 8.30 līdz 11.30 un no 13.30 līdz 16. pieņems klientus bezmaksas testēšanai. Savukārt 1. decembrī pulksten divos dienā norisināsies AIDS dienai veltīts pasākums, kurš notiks Jēkabpils novada Sociālā dienesta pagalmā. Aicināti visi interesenti.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas budžeta plāns budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām; Skolēnu skaits būs noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā pašvaldībās; un Nākamnedēļ tiks pārbaudīta trauksmes sirēnu darbība.
Eiropas Komisija ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka sagatavotais valsts budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs rekomendācijām, kas sniegtas par izdevumu pieaugumu - tas ir straujāks nekā rekomendēts, norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Latvijai, tāpat kā virknei citu valstu, jāpievērš lielāka uzmanība fiskālās disciplīnas jautājumiem. Dombrovskis akcentē, ka līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā, proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas.
No VAS "Latvijas dzelzceļš" padomes priekšsēdētāja amata atkāpies Jānis Lange. Latvijas dzelzceļa pārstāvji vēsta, ka Lange atkāpies no amata, lai veltītu laiku darbam Rīgas domes izpilddirektora amatā. Lange skaidro, ka jau ilgāku laiku Latvijas dzelzceļš atrodas pārmaiņu procesā, vienlaikus paaugstinot uzņēmuma efektivitāti un īstenojot dažādus vērienīgus projektus, norādot, ka pārmaiņu periodos ir nepieciešama būtiski intensīvāka uzņēmuma padomes tieša iesaiste uzņēmuma procesos, ko viņš, būdams aizņemts darbā Rīgas domē, nevar pilnvērtīgi veikt.
Zviedrijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Olimpiskā komiteja piedalījās Starptautiskās Olimpiskās komitejas organizētajā attālinātajā sēdē, kurā tika pieteikta un prezentēta organizāciju kandidatūra ziemas olimpiskajām spēlēm 2030.gadā. Zviedrija kā partneri spēļu uzņemšanai uzrunājusi Latviju ar nolūku izmantot Siguldas ledus trasi kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona sacensībām. Latvijas pusei kopā ar Siguldas kamaniņu un bobsleja trases uzturētājiem jāstrādā pie finanšu aprēķiniem, lai iespējami precīzi noteiktu, kāds ir nepieciešams ieguldījums, lai trase atbilstu tehniskajām prasībām olimpisko spēļu norisei. Latvijas olimpiskā komiteja ir saņēmusi Rīgas un Siguldas pašvaldību apstiprinājumus iesaistīties ziemas olimpisko spēļu organizēšanā, kā arī sportistu un līdzjutēju uzņemšanā.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paudis nožēlu par Krievijas un Baltkrievijas lēmumu noteikt veto Igaunijas prezidentūrai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā jeb saīsinājumā EDSO 2024. gadā. Saskaņā ar EDSO noteikumiem lēmumam par prezidējošo valsti jābūt vienbalsīgam, tātad nepieciešams visu 57 organizācijas dalībvalstu atbalsts. Cahkna uzsvēra, ka Krievijas rīcība kavē visas organizācijas darbu, jo Maskava jau vairākus gadus neļauj apstiprināt organizācijas budžetu, organizēt oficiālus EDSO pasākumus, pagarināt misijas, kā arī Krievijas dēļ ir izbeigtas visas EDSO misijas Ukrainā, kas ir kļuvusi par Krievijas agresijas upuri. EDSO prezidējošās valsts pienākumus pašlaik pilda Ziemeļmaķedonija. Ja netiks panākta vienošanās par Igaunijas prezidentūru, viens no risinājumiem būtu pagarināt Ziemeļmaķedonijas prezidentūru.
Krievija uz robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, atkārtojot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tika pielietots uz Baltkrievijas–Polijas robežas, un cenšoties destabilizēt NATO, vērtēja ASV bāzētās domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi. Viņu ziņojumā pieļauts, ka Krievija izmanto pazīstamo hibrīdkara taktiku, lai mākslīgi radītu migrācijas krīzi uz Somijas robežas. Domnīca jau iepriekš secinājusi, ka Kremlis pieļāva vai, iespējams, tieši kontrolēja Baltkrievijas mākslīgi radīto migrācijas krīzi uz Polijas robežas 2021. gadā. Jau ziņots, ka nelegālo imigrantu skaita pieauguma dēļ no 18. novembra Somija slēgusi četrus no astoņiem robežšķērsošanas punktiem ar Krieviju. Ierobežojumi būs spēkā līdz 2024. gada 18. februārim.
Turpinām ziņas
Noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", kuru vakar valdība pieņēma zināšanai. Atbilstoši ministrijas redzējumam, 1.-6.klašu grupā būtu jāpiemēro princips "izglītība tuvāk dzīvesvietai" jeb ceļā uz skolu bērnam būs jāpavada līdz 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu, kamēr 7.-9.klašu grupā un 10.-12.klašu grupā attālums starp izglītības iestādēm nevarēs būt vairāk par 50 kilometriem, un ceļā pavadītais laiks vienā virzienā - ne ilgāks par 55 - 60 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu.
Izstrādājot izglītības iestāžu tīkla metodoloģiju, ministrija mainījusi pieeju administratīvo teritoriju iedalījumam, un informatīvajā ziņojumā izmantojusi urbanizācijas pakāpi jeb DEGURBA - tā ir Eiropas Statistikas biroja veidota apdzīvoto vietu klasifikācija, kas ļaujot visobjektīvāk grupēt visu valsts teritoriju, respektējot pilsētu un lauku teritoriju specifiku, kā arī iedzīvotāju migrāciju neatkarīgi no pašvaldību robežām. Vienlaikus pašvaldību grupēšanā veiktas korekcijas, uzklausot Reģionālās attīstības centru apvienības un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus piedāvātajā pašvaldību grupēšanā un izvērtējot iedzīvotāju 6-17 gadus vecumā skaita dinamiku pašvaldībās. Piemēram, Jēkabpils atbilst blīvi apdzīvotai teritorijai.
Atbilstoši ministrijas redzējumam blīvi apdzīvotās teritorijās, valstspilsētās, tajā skaitā Jēkabpilī, un vairākās Pierīgas pašvaldību teritorijās minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Savukārt Līvānos, Madonā, un Preiļos 1.-9.klašu grupā skolēnu skaitam būs jābūt 60, bet 10.-12.klašu grupā - 120 skolēni. Lauku teritorijās un mazapdzīvotās teritorijās skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā - 60. Nevienā klašu grupā nebūs atļauts organizēt apvienotās klases, izņemot skolās, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes.
Ja izglītības iestāde neatbildīs uzskaitītajiem kritērijiem pamatizglītības posmā, valsts finansējums tiks samazināts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju konkrētā klašu grupā, un starpību būs nepieciešams līdzfinansēt no dibinātāja jeb pašvaldības līdzekļiem. Tikmēr vidējās izglītības posmā valsts budžeta finansējums netiks piešķirts, attiecīgi programmu īstenošanai nepieciešamais finansējums pilnā apmērā būs jāsedz pašvaldībai.
Un vēl
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nākamnedēļ, 28.novembrī no pulksten 10 līdz pulksten 10.20 visā valstī uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas darbību. Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Glābšanas dienests atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti vai citas ierīces, piemēram mobilo telefonu radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par to ieslēgšanas iemeslu un nepieciešamo rīcību.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro; Meklē jaunu Kokneses sporta centra direktoru; un Kāds bijis novembra vidus sinoptiķu vērtējumā?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis izskatīšanai Saeimai grozījumus valsts noslēpuma likumā un pašvaldību likumā, kas paredz prasību turpmāk pašvaldību vadošajām amatpersonām iegūt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Prezidenta iniciatīva paredz, ka pieeja valsts noslēpumam jāsaņem pašvaldības domes priekšsēdētājam un vietniekiem, izpilddirektoriem un viņu vietniekiem.
Latvija ir sākusi neoficiālas starpvalstu konsultācijas par iespējamu kandidāta virzīšanu NATO ģenerālsekretāra amatam, šorīt intervijā TV3 atzina premjere Evika Siliņa, komentējot Latvijas ārlietu ministra, ekspremjera Krišjāņa Kariņa pausto gatavību pretendēt uz atbildīgo amatu. Siliņa skaidroja, ka NATO vadītāja atlases procedūras nav stingri reglamentētas. Šobrīd sāktas neoficiālas sarunas, kas nav ļoti reglamentēts process un notiek NATO valstu vēstnieku līmenī. Latvija kolēģiem darījusi zināmu, ka mums ir kandidāts organizācijas vadībai, kas ir pamats neoficiāli sākt sarunas.
Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai. Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.
Artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas izbūve Latvijā varētu izmaksāt līdz aptuveni 30 miljoniem eiro. Jau ziņots, ka Latvijas valdība atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu. Kā viens no pirmajiem projektiem, ko īstenos "Valsts aizsardzības korporācija" iecerēts 155 milimetru munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas izveide kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "Nexter". Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 100 miljoniem eiro. Rūpnīcas izbūve Latvijā varētu izmaksāt līdz aptuveni 30 miljoniem eiro.
Slovākijas parlaments nobalsoja par uzticības piešķiršanu premjerministra Roberta Fico valdībai. Deputāti atbalstīja programmu, kas paredz pārtraukt jebkādu valsts militāro palīdzību Ukrainai, lēnām samazinot budžeta deficītu un ieviešot jaunu banku nodokli, ziņo Reuters. Koalīcija savu politisko programmu pieņēma pagājušajā nedēļā, un parlaments to atbalstīja vakardienas balsojumā.
Tuvojoties ANO Klimata pārmaiņu samitam COP28, kas 30. novembrī sāksies Dubaijā, amatpersonas un zinātnieki norādīja uz pieaugošu dezinformāciju un sazvērestības teorijām, kas sociālajos tīklos tiek izplatītas par klimata pārmaiņām. Savukārt valstu amatpersonas, kas izstrādā klimata politiku, kā arī zinātnieki un meteorologi sociālajos tīklos saņem draudus no klimata pārmaiņu noliedzējiem. Dezinformatori izplatījuši gan tādus apgalvojumus, ka Pasaules Ekonomikas forums vēlas likt cilvēkiem ēst kukaiņus, gan arī, ka vairākas ASV pilsētas plāno aizliegt gaļas un piena produktus klimata politikas ietvaros. Valdībām īstenojot reformas, lai samazinātu oglekļa emisijas, pērn uzbrukumus tiešsaistē piedzīvojuši arī sabiedrībā pazīstami cilvēki - žurnālisti, amatpersonas un meteorologi.
Turpinām ziņas
Aizkraukles novada dome izsludinājusi konkursu Kokneses Sporta centra direktora amatam. Galvenie direktora amata pienākumi būs izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģijas un budžeta projektu, sniegt pašvaldībai un izpilddirektoram nepieciešamo informāciju, atbildēt par sporta nodarbību darba organizāciju, pieņemt darbā sporta centra darbiniekus un noteikt to pienākumus, kā arī veikt citas funkcijas, kas nepieciešamas sporta centra darbības nodrošināšanai. Pretendentiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības, ekonomikas, tiesību zinātnes vai finanšu jomā, vismaz trīs gadu pieredze vadītāja amatā, nevainojama reputācija un vēlama pieredze sporta jomā. Pieteikties vakancei var līdz 1.decembrim. Kandidātiem tiek piedāvāts terminēts darba līgums uz pieciem gadiem un mēnešalga pirms nodokļu nomaksas tūkstoš 639 eiro.
Aizkraukles novada pašvaldības domes sēdē iecelti jauni Daudzeses un Bebru pamatskolu direktori. Daudzeses pamatskolas direktores amatā iecelta Simona Pužule. Viņa bija direktores pienākumu izpildītāja kopš 2022.gada 1.augusta. Pužule absolvējusi Daudzeses pamatskolu un pēc augstākās pedagoģiskās un mežsaimniecības izglītības un darba pieredzes iegūšanas atgriezusies dzimtajā Daudzesē. Bebru pamatskolas direktores amatā iecelta Zita Šteinberga. Pašvaldība uz direktora vietu bija izsludinājusi konkursu, kurā pieteicās divi pretendenti. Komisija kā pārliecinošāko izvēlējās Šteinbergu.
Un vēl
Novembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 grādi jeb 1,1 grāds zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Augstākā gaisa temperatūra bija +8,9 grādi 12.novembrī Pāvilostā, bet lielākais sals, kas reģistrēts novērojumu stacijās, bija -9,2 grādi 20.novembrī Alūksnē. 17.novembrī sākās meteoroloģiskā ziema, valsts ziemeļaustrumu daļā tā iestājās dienu agrāk, savukārt Alūksnē - jau 25.oktobrī. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā mēneša vidū bija 13,7 milimetri jeb 66% no normas.
Pēc šīs nedēļas mainīgajiem laikapstākļiem nākamnedēļ visā Latvijā savas pozīcijas nostiprinās ziema, gaidāms sniegs un noturīgs sals, liecina jaunākās prognozes. Stiprākie nokrišņi šonedēļ būs ceturtdien, sākot ar nakti. Lielā valsts daļā spēcīgi puteņos, naktī Kurzemē stipri līs, dienā lietusgāzes gaidāmas arī citviet valstī. Ceturtdien un naktī uz piektdienu vietām pat gaidāms pērkona negaiss. Sniega segas biezums dažviet valstī pārsniegs desmit centimetru, savukārt lietavu dēļ Kurzemes rietumu daļā strauji celsies ūdens līmenis upēs. Sākot ar šīs nedēļas nogali, lietus vairs nav gaidāms - tikai snigs. Iespējams, nākamnedēļ lielu valsts daļu klās 10-25 centimetrus bieza sniega sega. Gan naktīs, gan dienās gaidāms sals. Dažās naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -15 grādiem.