2024.gada 26. februāris

Aurēlija, Evelīna, Mētra

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 6.decembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 6.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība atbalsta 200 miljonu eiro pārdali pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai; Jēkabpiliete iepērkoties laimē automašīnu; un Kā uzrakstīta populārā Ziemassvētku dziesma?

Ministru kabinets atbalstīja apropriācijas pārdali budžetā 200 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstību. Jau ziņots, ka no 2023. līdz 2027.gadam Latvija ik gadu ieguldīs papildu 200 miljonus eiro, piecos gados ieguldot pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā vienu miljardu eiro, tādējādi palielinot valsts aizsardzības spējas. 30.novembrī Aizsardzības ministrija parakstīja piegādes līgumu ar Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence" par IRIS-T vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi. Parakstot piegādes līgumu par aptuveni 600 miljoniem eiro, Latvija saņems visu nepieciešamo aprīkojumu IRIS-T sistēmu efektīvai darbībai, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā. Plānots, ka sistēmas piegādi sāks 2026.gadā.

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas lēmuma izpildi, pirmsskolas pedagogu zemākā darba algas likme no 2024.gada 1.janvāra būs 9,54 eiro, tā nolēma valdība. Ministru kabineta 18.aprīļa rīkojumā "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim" tika noteikts, ka no nākamā gada 1.janvāra pirmsskolas izglītībā zemākā vienas stundas likme būs 9,04 eiro. Vienlaikus Satversmes tiesa jūnija nogalē atzina Ministru kabineta noteikumu normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam un par spēkā neesošām no 2024.gada 1.janvāra. Līdz ar to no 2024.gada 1.janvāra zemākā vienas stundas likme visiem pedagogiem būtu nepieciešams noteikt 9,54 eiro. Lai nodrošinātu Satversmes tiesas lēmuma izpildi, tika atbalstīts ministrijas priekšlikums precizēt bāzes izdevumus 2024.-2026.gadam, paredzot tos palielināt 2024.gadam un turpmāk ik gadu par 6 miljoni 841 tūkstoti 753 eiro. 

Austrumlatgales prokuratūra nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēts uzņēmējs par 374 liellopu izkrāpšanu. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai vīrietis, būdams kāda uzņēmuma, kas nodarbojas ar dzīvu lopu vairumtirdzniecību, valdes loceklis un komercdirektors, mantkārīgu motīvu vadīts, nolēma krāpšanas ceļā iegūt svešu mantu, apzinoties, ka nolīgtā samaksa netiks veikta un paredzēja zaudējuma nodarīšanu cietušajiem. Noziedzīgie nodarījumi veikti no 2021.gada februāra līdz 2021.gada jūnijam. Vīrietis no uzņēmējdarbības veicējiem visā Latvijā, tajā skaitā arī Jēkabpils, Madonas, Preiļu un Līvānu novados izkrāpa kopumā 374 liellopus, no zemnieku saimniecības Kuldīgas novadā 28 siena ruļļus un no zemnieku saimniecības Jēkabpils novadā - 900 kilogramus kviešu graudu un sniegtos transporta pakalpojumus. Kopumā viņš nodarīja 55 cietušajiem materiālos zaudējumus 257 tūkstoši 492 eiro apmērā. Lieta izskatīšanai nodota Latgales rajona tiesai Rēzeknē

Gadu pēc cenu griestu noteikšanas Eiropas Savienība gatavo vēl stingrākus ierobežojumus Krievijas naftas eksportam. Ņemot vērā to, ka šis sankciju instruments izrādījies mazāk efektīgs, nekā cerēts, paredzēts pastiprināt uzraudzības pasākumus un dokumentācijas prasības. Tas varētu apgrūtināt kuģniecības uzņēmumiem sankciju apiešanu. Ideālā gadījumā cenu griestu instrumenta pastiprināšanu varētu apstiprināt vēl līdz gada beigām 12.tās sankciju paketes ietvaros. Jaunās sankcijas paredz ierobežot arī Krievijas dimantu tirdzniecību.

Izraēla apsver iespēju appludināt palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" tuneļus Gazas joslā, ziņo ASV laikraksts "Wall Street Journal". Laikraksts, atsaucoties uz ASV valdības amatpersonām, ziņo, ka Izraēla ir sagatavojusi sūkņu sistēmu, kuru varētu izmantot tuneļu appludināšanai ar jūras ūdeni, bet vēl nav skaidrs, vai tā izmantos šo taktiku. Izraēla ar šādu taktiku varētu iznīcināt tuneļus un izdzīt teroristus no pazemes slēptuvēm, taču tas apdraudētu Gazas joslas apgādi ar ūdeni, norāda "Wall Street Journal". Izraēlas armija ziņo, ka kopš kara sākuma ir atklājusi vairāk nekā 800 tuneļu šahtas. Svētdien armija paziņoja, ka aptuveni 500 šahtas jau ir sagrautas.

Turpinām ziņas

Vietējā veikalu tīkla top! ikgadējās rudens loterijas galveno balvu – automašīnu Škoda Kamiq – laimējusi friziere Iveta Zemīte no Jēkabpils. Veiksmīgais pirkums veikts 12.septembrī Jēkabpils veikalā top! Nameja ielā 12.  Iveta atceras dienu, kad veikusi laimīgo pirkumu. Viņa stāsta, ka parasti labprāt rosās virtuvē, bet todien nolēmusi, ka vārīt zupas katlu tikai sev nesagādās nekādu prieku, tāpēc piemājas topā iegādājos gatavu rosoļņiku un dažas ikdienas preces. Nevarējusi iedomāties, ka šāds, viņai netipisks pirkums, atnesīs tādu laimestu. Kad sākās loterija, smejoties teikusi – tā būs mana mašīna, bet apkārtējie bijuši skeptiski. Iveta atzīst, ka domām ir liels spēks, un, lai gan joprojām ir šokā par laimestu, vārdos izteiktā pārliecība izrādījusies patiesa. Plašāk lasiet un foto skatieties portālā Radio1.lv sadaļā Jēkabpils novads/Ekonomika.

Valdība apstiprināja 2024./2025. mācību gada plānojumu, kas nosaka mācību gada sākuma un beigu laikus, kā arī brīvlaiku datumus. 2024./2025. mācību gads sāksies 1. septembrī. 1.–8. klases un 10.–11. klases audzēkņiem mācību gads beigsies 2025. gada 30. maijā, 9. klases skolēniem mācību gads beigsies 2025. gada 13. jūnijā, bet 12. klases audzēkņiem – 2025. gada 20. jūnijā. Mācību pirmais semestris ilgs līdz 2024. gada 20. decembrim, bet otrais semestris sāksies 2025. gada 6. janvārī. Rudens brīvdienas būs no 2024. gada 21. līdz 27. oktobrim, ziemas brīvdienas būs no 2024. gada 23. decembra līdz 5. janvārim, bet pavasara brīvdienas – no 2025. gada 10. marta līdz 16. martam. Izglītības iestādes joprojām pastāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām papildu brīvdienām 1. klases izglītojamiem. Papildu brīvdienas organizē otrajā semestrī.

Un vēl

Guntars Račs intervijā latvijas televīzijai atklāja, ka leģendārā dziesma "Eglīte" tapusi 15 minūšu laikā kopā ar mūziķiem Aivaru Brīzi un Ainaru Virgu. Viņš stāsta, ka laikos, kad oficiāli tika svinēts tikai Jaunais gads, bet Ziemassvētki vēl bija tikai tādi puslegāli, mūziķi sapulcējušies pie Aivara Brīzes un sapratuši, ka nav nevienas dāvanas, kas Ziemassvētkos pieklātos. Burtiski uz 15 minūtēm ārā izgājis Virga, Račs un Brīze, lai vienas cigaretes garumā radītu dziesmu, kas nu jau ir pārdzīvojusi paaudzes un vēl arvien saviļņo klausītājus.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents aicina uzņēmējus pārvērtēt savu darbību graudu tranzītā no Krievijas; Svētdien mainīsies vilcienu kustības grafiks; un Kādas ir tendences Ziemassvētku dāvanu iegādē?

Ja Baltijas valstis aizliegtu graudu tranzītu, ar to vien nevarētu ierobežot Krievijas kara finansēšanu, tāpēc Latvija iestājas par kopīgu Eiropas Savienības nostāju, otrdien preses konferencē žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš atzīmēja, ka ir liela ticamība, ka no Krievijas puses tranzītā ved vai eksportē graudus, kas ir nolaupīti okupētajās Ukrainas teritorijās. Rinkēvičs arī akcentēja, ka graudu tranzītā, eksportā ir iesaistīti pašmāju uzņēmēji. Prezidents aicina uzņēmējus, kas ar šo nodarbojas, padomāt, ko viņi dara un vai nauda, kas tiek iegūta šādā ceļā, ir tā vērta?! Rinkeviča ieskatā, ne mazāk svarīgi ir panākt to, ja graudu plūsma caur Latviju samazinās vai pārtrūkst, lai šī plūsma neiet caur citām valstīm.

Valdība otrdien nolēma uz pieciem gadiem pagarināt amata termiņu Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšniekam Indulim Krēķim, kurš šajā amatā atrodas jau kopš 2003.gada. Krēķis dienesta vadītāja pienākumus varēs pildīt līdz 2029.gada 1.janvārim. Krēķim amata pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada 1.janvārī. Likums paredz, ka trīs mēnešus pirms amata pilnvaru termiņa beigām pēc attiecīgā ministra ieteikuma Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no valsts drošības iestādes vadītāja amata. Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krēķis dienesta vadībā apliecinājis sevi kā augsta līmeņa profesionāli.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi Valsts prezidenta piedāvātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga aicināja deputātus noteikt likumprojektam steidzamības statusu, jo Latvijas skolās vai ik pārdienu notiekot dažādas konfliktsituācijas, kuras neesot iespējams pilnvērtīgi risināt, jo trūkst likumdošanas, kas skolu vadībai ļautu rīkoties, skolā konstatējot aizliegtu vielu lietošanu, tirdzniecību, vardarbību vienaudžu vidū. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns aicināja deputātus uzticēties izglītības iestāžu vadītājiem un deleģēt viņiem tiesības pārbaudīt skolēnu mantas. 

Slovākijas kravas automašīnu šoferi pārtraukuši bloķēt vienīgo uz robežas ar Ukrainu esošo robežpunktu kravas auto satiksmei, vēsta ziņu aģentūra "Reuters". Šoferi pārtraukuši blokādi pēc tam, kad tālbraucēji šoferi, kas stāvējuši rindā pie robežpunkta, draudējuši paši nobloķēt ceļus vēl pirms robežpunkta. Tā rezultātā daži ciemati tiktu nobloķēti, un tiem nespētu piekļūt arī ārkārtas dienesti. Blokādes laikā pāri robežai tika laisti tikai četri kravas auto stundā. Izņēmums attiecās vienīgi uz kravas auto ar militārām kravām un humāno palīdzību, kā arī kravām, kas ātri bojājas. Slovākijas kravas auto šoferi, tāpat kā viņu kolēģi Polijā, uz robežas rīkoja protestus, pieprasot, lai tiktu atjaunota Eiropas Savienības atļauju sistēma, kas ierobežoja Ukrainas kravas auto šoferus.

Somija plāno palielināt artilērijas munīcijas ražošanu, lai nosūtītu to Ukrainai, atsaucoties uz Somijas aizsardzības ministra Anti Hekenena paziņojumu, vēsta laikraksts "Iltalehti". Hekenens izteica cerību, ka jautājums tiks atrisināts līdz Ziemassvētkiem. Aplēsts, ka munīcijas ražošana tiks palielināta par vairākiem desmitiem miljoniem eiro.

Turpinām ziņas

Kaņepju dižozols Valmieras novadā ir kļuvis par Eiropas gada koku Latvijā un ir izvirzīts fināla kārtai konkursā par titulu "Eiropas gada koks". Kaņepju dižozols pie "Kaņepju" mājām Jērcēnu pagastā ir otrais dižākais ozols Latvijā un Baltijā. Kopš 1977.gada tas iekļauts aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā, kopš 1994.gada - arī arheoloģijas pieminekļu sarakstā. Ozols ir pagasta lepnums un simbols. Februārī notiks starptautiskais balsojums "Eiropas gada koks", kurā Kaņepju dižozolam būs jāsacenšas ar citiem Eiropas kokiem, un tam būs nepieciešams atbalstītāju balsojums.

Svētdien, 10. decembrī, spēkā stāsies jauns vilcienu kustības grafiks ar izmaiņām visos maršrutos, informēja pasažieru pārvadātājs "Vivi". Grafiks ne vien pielāgots pasažieru pārvietošanās ieradumu maiņai, iestājoties aukstākam laikam, bet arī ietver pakāpenisku pāreju uz intervāla grafiku elektrificētajā zonā. Uzņēmumā norāda, ka regulārāku reisu izpildi pieprasītākajās rīta un pēcpusdienas stundās elektrificētajā zonā sekmēs plānotā jauno elektrovilcienu ekspluatācijas uzsākšana. Pasažieri tiek aicināti pirms došanās nepieciešamajā virzienā pārbaudīt vilcienu atiešanas un pienākšanas laikus.

Un vēl

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 65 % dāvanas Ziemassvētkiem šogad gādās laicīgi, savukārt 17 % par to iegādi domās pēdējā brīdī, secināts bankas “Citadele” veiktajā aptaujā. Lietuvā un Igaunijā savlaicīgi iegādāties dāvanas plāno attiecīgi 57 % un 43 % iedzīvotāju. Desmitā daļa Latvijas respondentu dāvanas plāno gatavot paši. Tāpat norādījuši arī 10 % Igaunijā un 8 % Lietuvā. Šādi galvenokārt atbildējuši pensionāri un tie, kas ikdienā naudu pelna kā pašnodarbinātie. Tikmēr 9 % Latvijas respondentu atklāj, ka vispār neplāno iegādāties Ziemassvētku dāvanas. Lietuvā dāvanu iegādi neplāno 13 %, savukārt Igaunijā – piektā daļa jeb 19 %.

Lai iegādātos dāvanas, iedzīvotāji visbiežāk izmantos iespēju apmeklēt tirdzniecības centrus. Tā norādījuši 64 % Latvijā, 65 % Lietuvā un 58 % Igaunijā. Vietējos tiešsaistes veikalos Latvijā dāvanas meklēs trešdaļa jeb 33 % respondentu, bet kaimiņvalstīs pašmāju internetveikalu piedāvājumu izmantos biežāk – 56 % Lietuvā un 43 % Igaunijā. Savukārt ārzemju e-platformas dāvanu sagādāšanai apmeklēs 23 % Latvijā, 24 % Lietuvā un 22 % Igaunijā. Aptaujas dati liecina, ka amatnieku tirdziņos iepirkties plāno 24 % Latvijā, 17 % Lietuvā un 13 % Igaunijā. Latvijā un Igaunijā 4 % plāno iegādāties sociālo uzņēmumu radītas dāvanas, savukārt Lietuvā to darīs divreiz biežāk – 8 %. 

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicina palielināt finansējumu ģimenes ārstu praksēm; Jēkabpils novadā noteiktas četras parakstu vākšanas vietas; un Kad gaidāms atkusnis?

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija aicina Veselības ministriju un valdību palielināt finansējumu ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai. Asociācijas ārkārtas valdes sēdē atkārtoti izskatīja jautājumu par finansējumu palielinājuma nepieciešamību primārajai veselības aprūpei 2024.gadā. Asociācijas valdes locekļi vienprātīgi uzskata, ka sāktais dialogs ar veselības ministriju ir jāturpina, jo finansējums veselības aprūpei kopumā ir nepietiekams, tajā skaitā, primārajai veselības aprūpei, kam pašlaik kā pamatspecialitātei šis finansējums ir tikai rezervēts, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja līdz 2024.gada 1.februārim ministrija sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām būs sagatavojušas informatīvo ziņojumu Ministru Kabinetam par ģimenes ārstu rezultatīvajiem rādītājiem pacientu aprūpē, tad šo papildu samaksu prakses varētu saņemt no marta. Ģimenes ārsti uzskata, ka pacientu primārajai veselības aprūpei ir jābūt valsts prioritātei un pacientiem tam ir jābūt kā valsts apmaksātam pakalpojumam atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Veselības ministrijas jaunajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību paustās idejas panāks vismaz 150 reģionālo aptieku bankrotu tuvākajā laikā, pēc iepazīšanās ar Veselības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību lēš Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija. Tā norāda, ka aptieku skaita samazināšanos visvairāk izjutīs iedzīvotāji reģionos. Pašlaik Latvija ir ekskluzīvā situācijā - farmaceitisko aprūpi mūsu valstī nodrošina gan lielie un mazie aptieku uzņēmumi, gan individuālās aptiekas, bet pieņemot šo nepārdomāto lēmumu, šāda situācija vairs nebūs iespējama, un var pazaudēt farmaceitisko aprūpi pavisam, iedzīvotājiem laikā nesaņemot zāles, jo aptiekas vairs neatradīsies viņiem tuvumā. 

Parakstīts finansēšanas līgums projektā "Igaunijas–Latvijas pārrobežu publiskā transporta savienojums", kura mērķis ir samazināt pierobežas teritoriju marģinalizāciju un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu un pieejamību. Vidzemes plānošanas reģions informē, ka divu gadu projekta izmaksas paredzētas līdz 375 tūkstošiem eiro, no kuriem 80% sastāda Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts. Igaunijas un Latvijas pierobežā agrāk bija ievērojama pārrobežu autobusu satiksme, kas tika pārtraukta 90. gadu sākumā, jo tika ieviesta robežkontrole, tomēr nepieciešamība pēc šādiem savienojumiem saglabājusies līdz pat šim laikam, jo pierobežas teritoriju iedzīvotājus saista ģimenes, sadzīves un ekonomiskās saites. Projektā plānots izstrādāt stratēģiju un rīcības plānu pārrobežu sabiedrisko autobusu līniju organizēšanai, kā arī ilgtspējīgus organizatoriskos modeļus valsts un pašvaldību līmenī.

Aukstā ziemas sākuma dēļ ledus klātā platība Baltijas jūrā ir astoņas reizes lielāka par normu – šajā gadījumā pēdējo 15 gadu vidējo rādītāju, liecina Somijas Meteoroloģijas institūta dati. Kopējais ledus klāto platību apjoms vakar, 5. decembrī, sasniedzis 33 tūkstošus kvadrātkilometru, pērn šajā datumā tie bija pieci tūkstoši kvadrātkilometru, bet pēdējo 15 gadu vidējais rādītājs ir četri tūkstoši kvadrātkilometru. Plašākie ledus lauki izveidojušies jūras ziemeļos, Botnijas līcī, kur ledus biezums sasniedz pat 35 centimetrus. Darbu šajā jūras daļā sākuši trīs ledlauži, vairākās ostās ieviesti ierobežojumi, atļauts ienākt kuģiem ar atbilstošu ledus klasi jeb spēju kuģot ledus apstākļos. Latvijas piekrastē ledus vēl neveidojas, taču Pērnavas līcī un šaurumos starp Igaunijas salām parādījies dreifējošs ledus.

Aizvadītajā nedēļas nogalē otrpus okeānam - Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā notika vairāki tur mītošo latviešu kopienu organizēti Ziemassvētku tirdziņi. Sanākušie varēja mieloties ar pīragiem, piparkūkām, saldskābmaizi un rudzu maizi, našķoties ar medus torti un ābolmaizi, grauzdiņiem un citiem kārumiem, baudīt svētku dzērienus un sagādāt dāvanas saviem mīļajiem. Bērni piedalījās radošajās darbnīcās - paši meistarojot kā svētku apsveikumus tā mazas, sirsnīgas veltes. Ārzemju latvieši atzīst, ka pēdējo gadu laikā šo tirdziņu popularitāte ir krietni augusi. Tas pulcē ne tikai latviešus no Filadelfijas apkārtnes, bet arī tālākām pilsētām.

Turpinām ziņas

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likuma “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu notiks no šī gada 7.decembra līdz 2024.gada 5.janvārim. Parakstīties par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai varēs klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Jēkabpils novadā noteiktas četras parakstu vākšanas vietas:  Jēkabpils novada pašvaldības ēkā, Brīvības iela 120, Jēkabpilī, Viesītes pārvaldes ēkā,  Aknīstes pārvaldes ēkā un Kūku bibliotēkā.  Iespēja parakstīties parakstu vākšanas vietās tiks nodrošināta ne mazāk kā četras stundas dienā, arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās. Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties parakstu vākšanas vietā, bet vēlēsies piedalīties parakstu vākšanā, tiks nodrošināta iespēja pieteikties parakstu vākšanai savā atrašanās vietā. Sīkāka informācija par parakstu vākšanu pieejama Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā.

Jau ziņots, ka Saeimas vairākums 9.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā no 2024.gada vidus paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem. Tomēr īsi pēc tam opozīcijas politiskie spēki paziņoja, ka ir savākuši 34 Saeimas deputātu parakstus, lai mēģinātu panākt referenduma ierosināšanu par minētajā likumu pakotnē esošā Notariāta likuma grozījumu ieviešanu. Tāpēc atbilstoši Satversmei pēc 34 Saeimas opozīcijas - "Apvienotā saraksta" (AS), "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un Nacionālās apvienības (NA) - deputātu prasījuma uz diviem mēnešiem apturēta Saeimā pieņemto grozījumu Notariāta likumā izsludināšana, lai vienu mēnesi organizētu parakstu vākšanu referenduma sarīkošanai.

Un vēl

Tuvākajās dienās Latvijā saglabāsies sals, liecina prognozes. Līdz pat nākamajai nedēļai Latvijā saglabāsies sals. Gaisa temperatūra naktīs lielākoties būs -9...-4 grādu robežās, vietām, pārsvarā Vidzemē un Latgalē, debesīm skaidrojoties, līdz -14...-10 grādiem. Dienā gaiss iesils līdz -8...-3 grādiem, vietām piekrastē līdz -1 grādam. Turpmākajās dienās atkal brīžiem nedaudz snigs, taču nokrišņu nebūs daudz. Saglabājoties salam un pastiprinoties vējam, svētdiena šķitīs sevišķi auksta.

Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte, tādēļ jau pirmdien lielākajā Latvijas daļā iestāsies neliels atkusnis. Pašreizējās prognozes rāda, ka nākamnedēļ temperatūra būs svārstīgāka – brīžiem pakāpsies virs nulles, brīžiem piesals, biežāk gaidāmi nokrišņi un brāzmains vējš. Kurzemē atkusnis būs noturīgāks, tādēļ tur sniega sega saruks būtiskāk, tomēr pilnīga sniega nokušana nākamnedēļ maz iespējama. Latvijas austrumos atkušņi būs pavisam īslaicīgi. Mainīgajos laikapstākļos nākamnedēļ bieži jārēķinās ar apledojumu.

Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei, tuvojoties Ziemassvētkiem, atgriezīsies noturīgs sals un visu valsti klās sniegs.

Atstājiet komentāru