Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 7.decembrī
- 07 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kā iedzīvotāji vērtē dalību Eiropas parlamenta vēlēšanās? Dzelzceļa pārvadājumu regulējumā ievieš jaunās ES prasības; un No Jēkabpils ielām izved sniegu.
Tikai 24% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas Savienībā viņu viedoklis tiek ņemts vērā, tomēr savu dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās kā iespējamu vērtēja 59%, liecina jaunākais "Eirobarometra" pētījums. Aptauja liecina, ka 37% Latvijas iedzīvotāju ir ļoti svarīga balsošana Eiropas vēlēšanās, bet 24% tā ir mazsvarīga. Salīdzinājumam, balsošana nacionālajās vēlēšanas ir ļoti svarīga 61% Latvijas iedzīvotāju (ES vidēji – 68%), vidēji svarīga tā ir 24% (ES – 24%), mazsvarīga – 15% (ES – 7%). Nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieinteresēti 38% Latvijas iedzīvotāju (ES – 57%), bet tās neinteresē 61% (ES – 43%).
Veselības ministrija līdz 2024.gada 1.jūlijam plāno izstrādāt normatīvo aktu projektus, nosakot, ka visām recepšu zālēm ir vienots uzcenojumu veidošanas mehānisms, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, liecina saskaņošanai nodotais informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību. Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, samazinot zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām. Plānots, ka Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegs šo zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
19% jeb katra piektā sieviete Latvijā pēc laulībām nemaina savu uzvārdu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par Latvijā slēgtajām laulībām 18 gadu periodā no 2004. līdz 2022. gadam. Pēc šo datu analīzes secināti arī biežākie faktori – laulāto vecums un vecuma starpība, tautība, kā arī sievietes ienākumu līmenis. Katru gadu Latvijā noslēdz vairāk nekā 10 tūkstošus laulību. 2022. gadā Latvijā reģistrētas 11 tūkstoši 848 laulības. 2023. gada sākumā 49,1% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti. Noslēdzot laulību, visbiežāk sieviete pāriet vīra uzvārdā, tomēr ir arī izņēmumi. Jo vairāk sievietei gadu laulības slēgšanas brīdī, jo lielāka iespēja, ka pēc laulībām tā uzvārdu nemainīs. Visbiežāk sieviete maina uzvārdu, ja vīrs ir vienaudzis vai vecāks. Visretāk savu uzvārdu pēc laulībām saglabā latvietes (15%) un rumānietes (13%), visbiežāk – uzbekietes (76%).
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks brīdinājis, ka bez jaunām ASV militārās palīdzības piegādēm viņa valsts ļoti riskē zaudēt karu pret Krieviju. Jermaks paziņoja, ka pastāv "milzīgs risks", ka Ukraina var zaudēt karu, ja ASV atbalsts netiks turpināts. Jermaka paziņojums izskanēja laikā, kad Baltais nams pirmdien atsāka centienus nodrošināt Ukrainai papildu palīdzību. Tajā pašā laikā Kongress joprojām nav pietuvojies kompromisa vienošanās panākšanai, kas ļautu turpināt finansēt Kijivas militāros centienus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar ieradās Apvienotajos Arābu Emirātos, kur tika sagaidīts ar Austrumiem raksturīgu šiku. Neskatoties uz to, ka par Putina arestu ir izdots Starptautiskās Krimināltiesas orderis, Apvienoto Arābu Emirātos neviens viņu arestēt negrasās. Dubajā šobrīd notiek ANO rīkotās COP28 klimata sarunas, kas sarunu laikā tiek uzskatīta par starptautisko teritoriju. Taču ne Emirāti, ne Saūda Arābija, kuru arī Putins garsās apmeklēt, nav parakstījušas šīs tiesas dibināšanas līgumu. Līdz ar to valstīm nav pienākuma aizturēt Putinu.
Turpinām ziņas
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzelzceļa pārvadājumu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības regulu prasībām. Paredzēts, ka grozījumi stiprinās dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzību un veicinās dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu pievilcību. Jaunais regulējums nosaka stigrākas prasības attiecībā uz pasažieru informēšanu, tajā skaitā samazinātu iepriekšējas paziņošanas periodu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri lūdz palīdzību. Tāpat pasažieru ērtībām noteiktas paaugstinātas prasības velosipēdu novietnēm vilcienu vagonos. Vienlaikus jaunais regulējums precizē bagāžas pārvadājumu un pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību.
Rīgas Centrālās stacijas laukumu ir pārņēmušas žurkas. Sabiedrībā lielu rezonansi un arī šoku radījis sociālajos tīklos publicētais video, kurā pie vienas no atkritumu tvertnēm redzami vismaz desmit ložņājoši un izsalkuši kustoņi. Video redzams, ka Rīgā Stacijas laukumā, tuvu pie likvidētās azartspēļu vietas, apkārt atvērtajai atkritumu tvertnei skraida apkārt pelēki, aktīvi grauzēji ar garu, kailu asti. Video redzamas vismaz desmit žurkas, kas ne īpaši baidās no filmētāja, turpinot savā nodabā meklēt ēdienu. Par to cilvēki internetā raksta sašutuma pilnus komentārus, sakot, ka tik lielas nekārtības nebija pat pagājušā gadsimta 90. gados. 12 stundu laikā šo video ir noskatījušies jau vairāk nekā 50 tūkstošu reižu. Tirdzniecības centrs "Origo" publiski atbildi vēl nav sniedzis, bet Rīgas domē skaidro, ka par žurkām atbildīgs ir konkrētās teritorijas apsaimniekotājs.
Un vēl
Šonedēļ naktīs SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pakāpeniski izved sniegu no Jēkabpils no vietām, pie kurām lielā sniega dēļ ir apgrūtināta piekļuve - pirmkārt, pie izglītības iestādēm, kā arī autobusu pieturvietām un gājēju pārejām. Sniegs izvests arī no Draudzības alejas, kā arī Palejas ielas, lai nodrošinātu piekļuvi pie izglītības iestādēm. Tāpat arī sniegs izvests Bebru ielas mikrorajonā no teritorijas pie bērnudārza ”Auseklītis”. Pagājušajā naktī sniega izvešana notika Ražas ielas posmā no Nākotnes ielas līdz bērnudārza "Zvaigznīte" teritorijai. Sniega izvešana turpināsies arī no citām vietām pilsētā. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” norāda, ka tas ir dārgs process, jo viena kubikmetra sniega izvešana izmaksā aptuveni piecus eiro. Precīzas sniega izvešanas izmaksas būs zināmas, kad darbi būs pabeigti un apkopoti dati par izvestā sniega daudzumu, iesaistīto darbinieku skaitu un darbā pavadītajām stundām.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima šodien pieņem nākamā gada budžetu; Pieaug saslimstība ar Covid-19; un Šodien Jēkabpilī sākas labdarības akcija “Dzīvo vesels”.
Vairāki koalīcijas deputāti parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam, lūdzot samazināt laiku debašu runām šodien gaidāmajā parlamenta sēdē, kurā galīgajā lasījumā tiks lemts par nākamā gada valsts budžetu. Deputāti rosina, debatējot par šodienas Saeimas ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem, noteikt, ka, runājot pirmo reizi, laiks ir trīs minūtes, bet, runājot otro reizi - divas minutes. Budžeta pieņemšanu Saeimā tradicionāli pavada salīdzinoši ilgas debates, un kaismīgākie debatētāji parasti ir opozīcijas deputāti. Arī citus gadus, pieņemot budžetu, tikuši ieviesti striktāki debatēšanas ilguma ierobežojumi, ko nereti kritizējusi opozīcija. Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžetu.
Par valsts kontrolieri iecelts līdzšinējais Valsts kontroles padomes loceklis un Revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. Par Korčaginu nobalsoja 90 deputāti, bet pret bija viens. Korčaginu amatam izvirzīja valdību veidojošās koalīcijas partijas. Korčagins Valsts kontroles padomē un Revīzijas departamenta direktora amatā strādā kopš 2015.gada. Pirms tam no 2007.gada viņš bijis Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta vadītājs.Kā ziņots, valsts kontroliera amats decembra sākumā kļuva vakants, jo līdzšinējais valsts kontrolieris Rolands Irklis izraudzīts Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētāja amatam.
Atbalstīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz būtiski mainīt principus, pēc kādiem kopējā tīklā varēs nodot mājsaimniecību pašu saražoto elektroenerģiju. Izmaiņas paredz, ka turpmāk uzkrājums tiks veidots nevis kilovatstundās, bet eiro izteiksmē atbilstoši elektroenerģijas cenai konkrētajā brīdī tirgū. Grozījumi paredz elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības perioda noteikšanu līdz 2029.gada 28.februārim. Grozījumi arī paredz noteikt universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu, kas ir aktīvā lietotāja, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 50 kW, garantētas tiesības uz neto norēķinu sistēmas ietvaros saražotā elektroenerģijas pārpalikuma nodošanu elektroenerģijas tirgotājam "par viegli un skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu".
Irāna pavēstījusi, ka tā kosmosā nogādājusi kapsulu ar dzīvniekiem, gatavojoties tuvāko gadu laikā izplatījumā nosūtīt arī cilvēkus. Kapsula nogādāta 130 kilometru augstumā, ziņu aģentūra IRNA citē telekomunikāciju ministru Isu Zarepuru. Ministrs neminēja, kādi dzīvnieki bija kapsulā. Tā sver 500 kilogramus. Jau vēstīts, ka Irāna laiku pa laikam ziņo par veiksmīgu satelītu un citu kosmosa aparātu palaišanu. Septembrī Irāna pavēstīja par datu ieguves satelīta palaišanu kosmosā. Savukārt 2013.gadā Irāna ziņoja, ka tā kosmosā nosūtījusi mērkaķi, kas pēc tam veiksmīgi nogādāts atpakaļ.
Kopš decembra sākumā pa Lietuvu kursē Ziemassvētku vilcieni. Šāds - svētku rotā tērpts - vilciens dosies arī uz Rīgu 27. decembrī, kad tiks atklāts jaunais maršruts. Ziemassvētku vilcieni kursēs līdz 7. janvārim trīs maršrutos: Viļņu - Kauņu, Viļņu - Klaipēda, Viļņa - Mockova un no 27. decembra - Viļņa -Rīga. Pagaidām vēl nav zināms vilciena uz Rīgu kursēšanas grafiks un biļetes cena.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā Latvijas slimnīcās stacionēti 307 Covid-19 pacienti, kas ir par 35 pacientiem vairāk nekā nedēļu iepriekš. Stacionāros ar smagu slimības gaitu bija 12 pacienti, bet nedēļu iepriekš - deviņi. Turpina pieaugt arī nāves gadījumu skaits, sasniedzot 23 mirušos nedēļā, kamēr nedēļu iepriekš nomira 18 ar Covid-19 inficēti cilvēki. Mirušie bijuši vecumā jau no 30 gadiem. Vismaz sešos gadījumos pamata diagnozes bija Covid-19, bet saslimšana ar Covid-19 bieži būtiski saasinājusi arī jau esošas hroniskās slimības, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un var iestāties nāve.
Savukārt gripas izplatības intensitāte Latvijā joprojām saglabājas zema, tomēr vērojams neliels pieaugums. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs reģistrēti 13 saslimšanas gadījumi, kad gripas diagnoze bija noteikta, balstoties uz tipisku klīnisko ainu. Nedēļu iepriekš tie bija 17 gadījumi, bet divas nedēļas iepriekš - 19 klīniskie gripas gadījumi. Gadījumi reģistrēti Ventspilī, Daugavpilī, Jēkabpilī un Rīgā. Pagājušajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti visās vecuma grupās, tomēr augstākā saslimstība joprojām tiek reģistrēta bērniem līdz 4 gadu vecumam.
Mediķi uzsver - lai mazinātu smagas saslimšanas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta cilvēkiem, kuriem saslimšana ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks. Šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies vairāk nekā 95 tūkstoši iedzīvotāju, bet pret Covid-19 vakcinējušies vien ap 25 tūkstoši iedzīvotāju.
Un vēl
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā šodien un rīt notiks jau astotā labdarības akcija "Dzīvo vesels". Akcijā sniegs bezmaksas konsultācijas un veiks nepieciešamās mazinvazīvas ķirurģiskās manipulācijas sociāli mazaizsargātiem iedzīvotājiem - pensionāriem, invalīdiem, politiski represētām personām - Jēkabpils novadā un apkārtējos novados. Šogad akcijā plānots veikt līdz sešām operācijām un konsultēt līdz 150 pacientus. Dalību labdarības akcijā ir apstiprinājuši ārvalstu traumatologi-ortopēdi un, kā ierasts, akcijai atsaukušies vairāki kolēģi no Latvijas - traumatologs-ortopēds Dmitrijs Kirejevs, anesteziologs Āris Graudiņš, traumatologs-ortopēds Rafaels Visams, kā arī ārsti no Jēkabpils reģionālās slimnīcas - traumatologi ortopēdi Kaspars Ūdris, Aldis Šperliņš, ķirurgs Juris Larnovskis, slimnīcas anesteziologs - Mareks Andruškevičs un Oleksandrs Bilousovs, ārsta palīgi Arnis Greizis, Aleksands Sapavalovs, fizioterapeite Ieva Vosele. Konsultāciju un operāciju nodrošināšanai akcijā iesaistīsies Jēkabpils reģionālās slimnīcas Dienas stacionāra, Ķirurģijas nodaļas un Operāciju bloka personāls. Labdarības akcijas iniciators ir traumatologs-ortopēds Kaspars Ūdris, akcijas norisi finansiāli atbalsta Jēkabpils novada pašvaldība.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Hipotekāro kredītu ņēmējiem gadu izmaksās atbalstu 30% apmērā no procentu maksājumiem; Jēkabpils novada bērudārzu audzēkņi saņems saldumu pakas; un Upēs sāk veidoties ledus.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā nosakot atbalstu 30% apmērā no procentu maksājumiem. Budžeta un finanšu komisijas izstrādātie likuma grozījumi paredz, ka šis atbalsts nevarēs būt lielāks par diviem procentpunktiem no periodam noteiktās procentu likmes. Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu. Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes. Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.
Tikmēr Latvijas banka kritizē Saeimas pieņemto lēmumu par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem. Situācijā, kad bankas strādā ar augstiem peļņas rādītājiem, kas sasniegti, pateicoties procentu likmju kāpumam, nevis banku aktīvai rīcībai, iesaistoties ekonomikā, valsts var un tai vajag iejaukties, taču Saeimas pieņemtie grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ļoti plašais atbalsts gandrīz visiem hipotekārajiem kredītņēmējiem nav optimālākais risinājums, tā uzskata Latvijas Bankas pārstāvji. Jau kopš vasaras Latvijas Banka aicināja sniegt mērķētu atbalstu nevis tā dēvēto “helikoptera naudu” visiem kredītņēmējiem. Latvijas Bankas piedāvātais risinājums balstījās aprēķinos, esošo kredītņēmēju īstermiņa un valsts ilgtermiņa vajadzībās, taču Saeimā palika nesadzirdēts.
Pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas no nākamā gada paredz noteikt mikrouzņēmumu nodokļa vienu likmi 25% apmērā. Līdz šim saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu likme apgrozījumam līdz 25 tūkstoši eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 tūkstoši eiro gadā - 40%. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā tikai 368 jeb 3,7% no visiem 9 tūkstoši 843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstoši eiro, attiecīgi piemērojot nodokļu likmi 40% apmērā.
Satversmes tiesa šodien par atbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas uzliek par pienākumu demontēt padomju režīmu slavinošus objektus Daugavpilī. Jau ziņots, ka prasību tiesā iesniedza Daugavpils dome. Tā pauda viedokli, ka Daugavpils pašvaldība 1992.gadā demontējusi tos padomju laikā uzstādītos pieminekļus, kam nav mākslinieciskas vērtības un kas atspoguļo padomju laiku ideoloģiju. Citi objekti esot labā tehniskā stāvoklī un kopš neatkarības atjaunošanas ir kopti un viens pat atjaunots, un tie neslavinot padomju režīmu, bet esot veltīti karā kritušo piemiņai.
ASV republikāņu senatori trešdien bloķējuši Baltā nama pieprasījumu pēc ārkārtas palīdzības paketes 106 miljardu ASV dolāru apmērā, kas galvenokārt ietver jaunu militāro palīdzību Ukrainai un Izraēlai, jo konservatīvie senatori bija neapmierināti ar viņu pieprasīto imigrācijas reformu neiekļaušanu šajā paketē. Senāta balsojums bija sakāve ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš trešdien bija brīdinājis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neapstāsies pie Ukrainas, ja viņam izdosies to ieņemt. Pakete ietver apmēram 60 miljardus dolāru Ukrainai, lai palīdzētu tai uzturēt spiedienu uz Krieviju ziemas mēnešos, un aptuveni 10 miljardus dolāru Izraēlai tās militārajā konfliktā ar kaujinieku grupējumu "Hamās", kā arī palīdzību Taivānai.
Aizvien intensīvākie Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas objektiem pasliktina humāno situāciju Ukrainā, kur jau uzsnidzis pamatīgs sniegs un iestājies sals, brīdina ANO ģenerālsekretāra palīgs Miroslavs Jenča. Viņš norāda ANO Drošības padomei, ka Krievija nesen pastiprinājusi apdzīvoto vietu, tai skaitā galvaspilsētas Kijivas, apšaudi, uzsverot, ka visi uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai ir nekavējoties jāpārtrauc. Tie ir aizliegti saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un ir vienkārši nepieņemami. Viņš arī norādīja uz riskiem, kas apdraud visas četras Ukrainas atomelektrostacijas.
Turpinām ziņas
No nākamā gada 1. marta tiks paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, alum, cigaretēm, cigāriem, cigarillām, smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai, e-šķidrumiem, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. To paredz Saeimas šodien pieņemtie grozījumi likumā par akcīzes nodokli. Piemēram, cigaretēm akcīzes nodoklis nākamgad pieaugs par 15% jeb par desmit procentpunktiem vairāk, nekā iepriekš plānots, sadārdzinot vienu cigarešu paciņu par 0,49 eiro. Nākamajos divos gados akcīzes pieaugums plānots vidēji par 5,6%. Savukārt stiprajam alkoholam akcīze 2024. gadā pieaugs par 8% – par trim procentpunktiem vairāk, nekā iepriekš plānots. Tas sadārdzinās vienu stiprā alkohola litru par 0,67 eiro.
Ziemassvētku laikā visu Jēkabpils novada pirmsskolas iestāžu izglītojamie vecumā no pusotra līdz sešiem gadiem saņems Ziemassvētku dāvanu - saldumu paku. Vienas dāvanas izmaksa noteikta 10 eiro. Izglītojamo skaits Jēkabpils novada pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmu, ir 2012 audzēkņi. Līdz ar to šim mērķim atvēlēti 20 tūkstoši 120 eiro. Savukārt Jēkabpils novada domes saistošie noteikumi noteic, ka iedzīvotājiem pieejams pabalsts Ziemassvētku paciņas iegādei. Tiesības saņemt pabalstu par katru bērnu vecumā no 6 mēnešiem līdz 12 gadu vecuma sasniegšanai jeb līdz 11 gadu vecumam ieskaitot, ir trūcīgai mājsaimniecībai un personai, kuru Jēkabpils novada pašvaldības bāriņtiesa ir iecēlusi par bērna aizbildni. Pabalsta apmērs ir 10 eiro.
Un vēl
Turpinoties salam, Latvijas upēs pastiprinās ledus veidošanās un vižņu iešana, vairākos upju posmos palielinās sablīvējumi un ūdens līmeņa svārstības, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Upju notece samazinās, bet dažos upju posmos ledus veidošanās izraisījusi krasas ūdenslīmeņa svārstības. Daugavā ledus sablīvējumi ir lejpus Piedrujas, Krāslavas, Daugavpils un Jersikas, kā arī lejpus Jēkabpils novērojumu stacijas. Posmā no Jēkabpils līdz Baltkrievijas robežai ūdens līmenis Daugavā pēdējās dienās cēlies par 0,5-2 metriem. Daugavā veidojas piesalas gar krastiem un vērojama reta līdz vidēja vižņu iešana, kas rada sablīvējumus. Daugavā pie Krāslavas un Vaikuļāniem izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, savukārt Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām un pie Zeļķiem ir ledstāve ar torosu grēdām.
Arī Daugavas baseina upēs gar krastiem veidojas piesalas, iet reti vižņi, atsevišķos upju posmos izveidojusies nepilna ledstāve vai ledus sega, kā arī sablīvējumi. Tuvākajās dienās, turpinoties vižņu iešanai, upju līkumos un šaurākās vietās palielināsies sablīvējumi, prognozē hidrologi. Lielupes augštecē, Daugavā, Ogres upē, Gaujā un citu upju atsevišķos posmos iespējama straujāka ūdenslīmeņa paaugstināšanās, ko izraisīs ledus veidošanās. Daugavā un Gaujā garākos posmos turpinās veidoties un nostiprināties ledus sega.