Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 8.decembrī
- 08 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pašvaldībām nākošais būs izdzīvošanas gads; Sievietes Latvijā algā par darbu joprojām saņem mazāk nekā vīrieši; un VUGD īstenos informatīvo kampaņu par dūmu detektoru nepieciešamību.
Lai arī nākamā gada valsts budžets kopumā vērtējams kā "gana labs", pašvaldībām nākamajā gadā nebūšot "viegli laiki", atzīst Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Normunds Audzišs. Viņš norādīja, ka valsts budžets esot tapis gana sarežģītos apstākļos, izvirzītās prioritātes valsts budžetā ir ļoti svarīgas, tajā skaitā drošības jautājumi. Vienlaikus, lai arī valsts budžets esot vērtējams kā gana labs, pašvaldībām nākamajā gadā nebūšot viegli laiki. Pašvaldībām nākamais būs izdzīvošanas gads. Audzišs paskaidroja, ka pašvaldības savus pienākumus veiks, taču runāt par attīstību īsti nevar, jo būs jāmeklē veidi, kā nosegt pieaugošās izmaksas.
Ierobežojums Saeimas deputātam bez Covid-19 sertifikāta pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā neatbilst Satversmei, pasludinot spriedumu, atzina Satversmes tiesa. Jau ziņots, ka lietu ierosināja pēc 13. Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko konstitucionālās sūdzības. Satversmes tiesa uzsvēra – ikvienam Saeimas deputātam ir būtiska nozīme Latvijā kā parlamentārā demokrātijā. Tāpēc Saeimas deputātam vajadzētu būt nodrošinātai iespējai izmantot tiesības piedalīties Saeimas darbā. Lai arī liegums bija vērsts uz vakcinācijas aptveres palielināšanu, tiesa to nevarēja atzīt par leģitīmu mērķi Saeimas deputātu tiesību ierobežošanai. Satversmes tiesa nolēma, ka normas, kuras kā priekšnoteikumu deputāta dalībai Saeimas darbā noteica vakcinēšanos pret kovidu, neatbilst Satversmei.
Ukrainas sabiedrotie ir ievērojami samazinājuši solījumus piegādāt jaunu palīdzību Ukrainai, paziņojis Ķīles Pasaules Ekonomikas institūts. No 2023.gada augusta līdz oktobrim Ukrainai apsolītā jaunā militārā, finansiālā un humānā palīdzība ir samazinājusies par gandrīz 90% salīdzinājumā ar 2022.gada to pašu periodu, sasniedzot zemāko līmeni kopš kara sākuma 2022.gada februārī, secinājis Vācijā bāzētais institūts. Ilgi gaidītā Kijivas pretuzbrukuma rezultātā līdz šim nav izdevies panākt lielu izrāvienu un pasaules uzmanība tagad pievērsta Izraēlas un palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" karam, kas atsaucies arī uz Rietumu atbalstu Ukrainai. No 42 valstīm, kuras tika aplūkotas pētījumā, tikai 20 valstis pēdējo trīs mēnešu laikā piešķīra Ukrainai jaunu palīdzību, kas ir mazākais palīdzības apjoms kopš kara sākuma.
Neraugoties uz karu un Krievijas gaisa triecienu draudiem, Ziemassvētku egle iedegta arī Ukraina galvaspilsētā Kijivā. Vienlaikus pilsētā sākuši darboties eglīšu tirdziņi. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informē, ka 12 metrus augstā egle, tāpat kā pagājušajā gadā, ir mākslīga un uzstādīta un izrotāta par mecenātu līdzekļiem. Taču, pretēji citiem gadiem, tā ir krietni mazāka, ne tik krāšņi izgaismota, kā arī pati iedegšanas ceremonija nebija plaši izziņota, lai nepulcinātu lielu ļaužu pūli – tādi ir svētki kara laikā. Ziemassvētku egle ir veltījums valsts aizstāvjiem un aizstāvēm, bet svētku moto šogad ir "Drosmīgās sirdis". Tāpēc kokā ir rotājumi zilu un dzeltenu sirsniņu formā, bet galotnē uzstādīts Ukrainas ģerbonis – valstiskuma, cieņas un spēka simbols.
Turpinām ziņas
Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā ikmēneša darba devēja kompensācija par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu no 2024. gada 1. janvāra būs 40 eiro pašreizējo 30 eiro vietā. Patlaban likums paredz, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, un darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālināta darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi.
2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas samaksa bija par 17,1% zemāka nekā vīriešu. Par katru eiro, ko nopelnīja vīrietis, sieviete saņēma 83 centus, secināts Centrālās statistikas pārvaldes izdotajā informatīvajā apskatā „Dzimumu līdztiesība”. 2022. gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem (11,1%) un senioriem no 65 gadu vecuma (11,0%). Latvijā nepilnu darbalaiku strādājošu sieviešu atalgojums ir par 12,4% mazāks nekā vīriešiem, savukārt starp pilnu darbalaiku strādājošajiem atšķirība sasniedz 20,0%. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem 2021. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 25,2% sieviešu un 19,4% vīriešu.
Un vēl
No 10.decembra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests īstenos informatīvo kampaņu "Izglāb dzīvību - uzstādi un regulāri pārbaudi dūmu detektoru!", kurā izglītos iedzīvotājus par dūmu detektoru darbības principiem un nepieciešamību regulāri veikt tā pārbaudi. Izsaukumos uz dzīvojamo sektoru visā Latvijā ugunsdzēsēji glābēji atgādinās iedzīvotājiem par ugunsdrošības prasībām mājoklī, bet īpaši dūmu detektora nozīmību. Ja mājoklī ir uzstādīts dūmu detektors, tad kopīgi ar mājokļa iemītniekiem tiks pārbaudīta dūmu detektoru darbspēja. Savukārt, mājokļos, kur būs izcēlies neliels ugunsgrēks un dūmu detektors nebūs uzstādīts, VUGD amatpersonas dūmu detektoru uzdāvinās un, ja būs iespējams, uzreiz to arī uzstādīs. Kampaņa noslēgsies, kad visā Latvijā būs uzstādīti vai izdalīti 560 dūmu detektori.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielo pilsētu vadītāji sliecas atbalstīt ierosmi arī pašvaldību vadītājiem saņemt pielaidi valsts noslēpumam; Jelgavā notiek policijas dienai veltīts pasākums Zemgales policistiem; un No svētdienas vilcieni kursē pēc jauna grafika.
Saeima vakar sāka skatīt ar 2024. gada budžetu saistītos likumprojektus, bet darbu vēl nepabeidza, tāpēc tas tiks turpināts šodien. Saeima jau iepriekš vienojās, ka 2024. gada budžets netiks skatīts pa nakti, kā tas notika, strādājot ar 2023. gada budžetu. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa iepriekš atzina, ka parlaments ar budžetu strādās noteiktas stundas un tā izskatīšana plānota ceturtdien, piektdien un, iespējams, arī sestdien.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem pārrunājis nepieciešamību pašvaldību vadītājiem saņemt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Saeima jau nodevusi izskatīšanai komisijām Valsts prezidenta rosinātos grozījumus, kas pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām paredzētu pienākumu pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem pieteikties pielaides valsts noslēpumam saņemšanai. Tikšanās laikā ar prezidentu pārrunāti pielaides piešķiršanas nosacījumi, pieejamās informācijas apjoms un samērīgums attiecībā pret amatpersonu pienākumiem un pilnvarām.
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz ar nākamo gadu atsevišķās jomās Latvijā būtiski palielināt dabas resursu nodokļa likmi. Nodoklis būs jāmaksā par plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm. Noteikts nodoklis 12,2 eiro par vienu kilogramu mitro salvešu. Likums paredz pakāpeniski no 95 uz 130 eiro par tonnu paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi sadzīves un ražošanas atkritumiem. Tāpat plānots divas reizes palielināt dabas resursu nodokli par Latvijā ievestajiem transportlīdzekļiem. Paredzētas arī virkne citas izmaiņas.
Pašvaldībām ir neizpratne par iespējamo komunikāciju projekta, kas pretendē uz Eiropas Savienības fondu finansējumu, plānošanas stadijā, pēc tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem norādīja Eiropas prokurors Gatis Doniks. Uz vairākām Latvijas pašvaldībām joprojām krīt aizdomu ēna par iespējamu ES fondu līdzekļu izkrāpšanu. Pēdējo divu gadu laikā Eiropas Prokuratūra kopā ar KNAB sākusi izmeklēšanas par iespējamu ES fondu izkrāpšanu vismaz četrās Latvijas pašvaldībās – Līvānos, Ogrē, Valkā un Valmierā. Tādēļ Latvijas Pašvaldību savienība ceturtdien rīkoja pilsētu un novadu mēru tikšanos ar Eiropas prokuroru Doniku un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadību.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņojis par lēmumu atkārtoti kandidēt uz valsts galvas amatu nākamgad gaidāmajās vēlēšanās. Viņš norādījis, ka ir apņēmības pilns un gatavs turpināt iesākto darbu. Nausēda tika ievēlēts par prezidentu 2019.gadā, otrajā kārtā uzvarot pašreizējo premjerministri Ingrīdu Šimonīti. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 59 gadus vecais Nausēda ir nepārprotams favorīts uz uzvaru nākamā gada prezidenta vēlēšanās.
Minimālā alga Igaunijā nākamgad pieaugs par 95 eiro līdz 820 eiro mēnesī. Par minimālās algas celšanu līdz 820 eiro mēnesī oktobrī vienojās Igaunijas Arodbiedrību konfederācijas un Igaunijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji. Minimālās stundas darba samaksa Igaunijā tiks noteikta 4,86 eiro apmērā. Tas ir lielākais minimālās algas pieaugums gadā pēdējo desmitgažu laikā.
Turpinām ziņas
Šodien Jelgavas novadā, Zaļenieku pagastā, Zaļā muižā notiek Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes rīkotais svinīgais pasākums par godu Valsts policijas 105.gadadienai. Kā ierasts, pasākuma laikā tiks godinātas Valsts policijas amatpersonas, piešķirot apbalvojumus. Saistībā ar policijas dienu Jēkabpils Radio1 uz sarunu aicināja Austrumzemgales iecirkņa - Jēkabpils-Aizkraukles – priekšnieci, majori Evitu Galviņu, kas šajā amatā iecelta kopš septembra. Interviju lasiet portālā Radio1.lv.
Valsts no nākamā gada līdzfinansēs bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem aprūpi mājās, paredz atbalstītie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Grozījumi paredz, ka valsts turpina līdzfinansēt aprūpi bērnam arī pēc pilngadības sasniegšanas, līdz persona sasniedz 24 gadu vecumu. Tiek lēsts, ka līdzfinansējuma nodrošināšana ik gadu valstij izmaksās 5,5 miljonus eiro. Grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Un vēl
Svētdien, 10.decembrī, spēkā stāsies jauns vilcienu kustības grafiks ar izmaiņām visos maršrutos. Saraksts ir ne vien pielāgots pasažieru pārvietošanās ieradumu maiņai, iestājoties aukstākam laikam, bet arī ietver pakāpenisku pāreju uz intervāla grafiku elektrificētajā zonā. Regulārāku reisu izpildi pieprasītākajās rīta un pēcpusdienas stundās elektrificētajā zonā sekmēs plānotā jauno elektrovilcienu ekspluatācijas sākšana. Sākotnējā periodā elektrovilcienu zonā pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti joprojām ar 23 elektrovilcieniem, taču nedaudz lielākā intensitātē. Par izmaiņām vilcienu kursēšanas grafikos plašāk var uzzināt tīmekļa vietnē vivi.lv.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Izraudzīsies 2023.gada "Eiropas cilvēku Latvijā", Apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
"Eiropas kustība Latvijā" ir sākusi balsojumu, lai izraudzītos 2023.gada "Eiropas cilvēku Latvijā". "Gada Eiropas cilvēka Latvijā" titulu piešķir cilvēkam, kurš ar saviem darbiem ir devis būtisku ieguldījumu Eiropas kopējo vērtību stiprināšanā Latvijā un Latvijas vārda spodrināšanā Eiropā. Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, kas tradicionāli notiek gada izskaņā. Balsojums par "Top 10" kandidātiem noritēs līdz 12.decembrim, kad tiks paziņots "Top 5". Savukārt "Eiropas cilvēks Latvijā" titula ieguvējs tiks paziņots 28.decembrī.Šogad balsojumam izvirzīti desmit kandidāti. To vidū uz šo titulu pretendē arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Salīdzinājumā ar šā gada sākumu ir augusi Latvijas iedzīvotāju interese par investīcijām, tajā skaitā 9% iedzīvotāju plāno turpmāko sešu mēnešu laikā ieguldīt vairāk, bet 28% turpinās investēt līdzšinējā apjomā, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti. Tie arī atklāj, ka gandrīz divas trešdaļas no tiem, kuri plāno vai apsver iespēju ieguldīt, tam izvēlētos pensiju 3. līmeni, bet vēl 23% iegādātos akcijas. Bankā norāda, ka arī šobrīd pensiju 3. līmenis ir populārākais ieguldījumu veids – to izvēlas 56% iedzīvotāju, kuri iegulda savus finanšu līdzekļus. Vienlaikus aptaujā noskaidrots, ka kopš šī gada sākuma par 8 procentpunktiem sarucis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri naudu neiegulda, un šobrīd tā norādījuši 59% respondentu. Kā biežākais šķērslis ieguldījumu veikšanai tiek minēts brīvu līdzekļu trūkums.
Izraēlas valdības dusmas ir izsaucis ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša aicinājums izsludināt pamieru Gazas joslā. Guterrešs vēstulē ANO Drošības padomes dalībvalstīm brīdināja, ka Izraēlas karš ar teroristu grupējumu "Hamās" draud izraisīt katastrofu palestīniešu apdzīvotajā teritorijā. Tāpēc, viņaprāt, Drošības padomei būtu jāiesaistās, lai to novērstu. Izraēlas ārlietu ministrs Eli Koens apsūdzēja ANO vadītāju "Hamās" atbalstīšanā un pieprasīja Guterreša atkāpšanos, norādot, ka viņa pilnvaru termiņa laikā ANO ir kļuvusi par "draudu mieram pasaulē". Koens piebilda, ka ikvienam, kurš iestājas par mieru pasaulē, ir jāatbalsta Gazas joslas atbrīvošana no "Hamās".
Pēdējo trīs gadu laikā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa 28 reizes izmantojusi privāto lidmašīnu pakalpojumus, kuru kopējās izmaksas sasniedza 889 tūkstoši 895 eiro, no kuriem apmēram pusi sedza Eiropas savienība, liecina Igaunijas valdības mediju padomnieces Helēnas Uldrihas sniegtā informācija. Viņa Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka Igaunijas valsts trīs gadu laikā par premjerministres čārterlidojumiem samaksājusi 467 tūkstoši 706 eiro, kamēr Eiropas Savienība maksājusi 422 tūkstoši 189 eiro. 15 gadījumos Kallasa privātos reisus izmantojusi, lai nokļūtu uz Eiropadomes sēdēm, bet 13 gadījumos tāds reiss bija nepieciešams citām vizītēm.
Turpinām ziņas
Klajā nācis “Dienas Biznesa” speciālizlaidums “TOP 500+”, kurā apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi. Izdevuma atvēršanas ceremonijā tika pasniegtas īpašas “TOP 500+” godalgas piecās nominācijās, un nominācijā “Nozīmīgākais eksportētājs” godalgu ieguva Līvānu uzņēmums SIA “Light Guide Optics International”. Savukārt “Lursoft” speciālbalvu saņēma Jēkabpils uzņēmums SIA “Ošukalns”, kas darbojas 30 gadus un ir viens no lielākajiem darba devējiem savā reģionā.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz pensiju piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Līdz šim piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, ir piešķirtas pie tām pensijām, kas piešķirtas līdz 2011.gada 31.decembrim. Savukārt, ja pensija piešķirta no 2012.gada, piemaksa pie pensijas netiek piešķirta, kas rada nevienlīdzīgu situāciju salīdzinājumā ar pensiju saņēmējiem, kuriem pensija piešķirta līdz 2011.gada beigām. Rezultātā piemaksas šobrīd nesaņem 35,2% no visiem vecuma pensiju saņēmējiem un 45,9% invaliditātes pensiju saņēmēju, kuriem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995.gada beigām. Līdz ar to piemaksas atjaunošanu veiks pakāpeniski - atbilstoši pensijas piešķiršanas gadiem.