Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 11.decembrī
- 11 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pieņem nākamā gada valsts budžetu ar 2,8% deficītu; Par Latvijas Sarkanā Krusta prezidenti ievēlēta bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Saeima sestdien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta. Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm.
2024.gada valsts budžetā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti nepilnu 14,5 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti nedaudz virs 16,2 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Saeimai apstiprinot 2024.gada valsts budžetu, politisko amatu ieņēmēji nākamgad saņems līdz 6% lielākas algas. Algas apjoma izmaiņas paredzētas Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Saeimas deputātiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ministriem, kā arī parlamentāriem sekretāriem, kāpumam sasniedzot 6%. Šāds pieaugums, kā skaidro Valsts kontrole, ir mazāks, nekā varētu būt - atalgojuma pieaugums ierobežots atbilstoši likumā par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam noteiktajam. Ja nebūtu šī ierobežojošā norma, politiķu un atsevišķu citu amatu ieņēmēju algas pieaugtu pat par 12,4%.
Gan Valsts prezidents, gan Saeimas priekšsēdētāja, gan Ministru prezidenta atalgojums mēnesī palielināsies par 478 eiro. Ja šogad Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents saņēma 7 tūkstoši 962 eiro mēnesī, tad nākamgad šo amatu pildītāji saņems 8 tūkstoši 440 eiro mēnesī. Atalgojums par 239 eiro mēnesī palielināsies arī Saeimas deputātiem - ja līdz šim Saeimas deputātu atalgojums bija 3 tūkstoši 981 eiro mēnesī, tad nākamgad tas sasniegs 4 tūkstoši 220 eiro. Ministru atalgojums palielināsies par 423 eiro. Ja šogad ministri saņēma 7 tūkstoši 52 eiro mēnesī, tad nākamgad viņi varēs rēķināties ar 7 tūkstoši 475 eiro mēnesī. Par 6% palielinās atalgojumu arī parlamentārajiem sekretāriem. Ja šogad paramentārie sekretāri saņēma 6 tūkstoši 256 eiro, tad nākamgad mēnesī viņi saņems 6 tūkstoši 631 eiro mēnesī.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja piektdien atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Šobrīd šādā statusā olimpiskajām spēlēm kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas. Olimpiskās komitejas priekšnosacījumi šādiem sportistiem ir tādi paši kā martā publicētajām rekomendācijām starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem. Tajās teikts, ka sportisti sacensībās var piedalīties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki.
Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere paziņojusi, ka līdz 15.decembrim ieviestā robežkontrole uz robežām ar Poliju, Čehiju un Šveici tiks pagarināta vismaz vēl uz diviem mēnešiem. Oktobrī ieviestajiem stacionārajiem kontrolposteņiem un mobilajām patruļām bijusi vērā ņemama ietekme uz nelegālo imigrantu skaita samazināšanos, kas atvieglojusi spiedienu uz Vācijas vietējām varasiestādēm. Kopš robežkontroles ieviešanas 16.oktobrī konstatēti aptuveni 3 tūkstoši 300 nelegālas robežšķērsošanas gadījumi, bet tūkstoš 100 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Vācijas robežu tikuši novērsti.
Turpinām ziņas
Latvijas Sarkanā Krusta kongresā par prezidenti ievēlēta bijusī veselības ministre Līga Meņģelsone. Viņa ilgus gadus bijusi Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, bet pērnā gada izskaņā viņu darbam veselības ministra amatā deleģēja "Apvienotais saraksts". Ministres pienākumus gan Meņģelsone pildīja vien deviņus mēnešus. Meņģelsone Sarkanā krusta vadībā nomaina Viktoru Jaksonu, kurš arī pērnā gadsimta izskaņā bijis veselības ministrs.
Jau ziņots, ka Sarkanais krusts Latvijā darbojas vairāk nekā 105 gadus. Tās sastāvā ir sešas reģionālajās komitejas. Latvijas sarkanais krusts ir viena no 190 Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas biedrēm.
Līdz ar slideno laiku Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā esošo pacientu skaits pieaudzis par aptuveni 25%. Slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš informē, ka raksturīgākās traumas ir dažāda veida potīšu kaulu lūzumi, plecu kaula lūzumi un citas traumas. Lielākā daļa no tiem ir jāārstē ķirurģiski. Pamatā pēc palīdzības vērsušies cilvēki ir vecumā no 40 gadiem. Piemēram, potīšu lūzumi raksturīgāki sievietēm, jo viņas nēsā ziemas apavus ar paaugstinātu papēdi, kas zināmā mērā ir riska faktors. Tomēr bieži vien cietušie ir vecāka gadagājuma cilvēki, jo senioriem izmainītās stabilitātes dēļ nokrist ir vieglāk nekā jaunam cilvēkam. Zariņš gan uzsver, ka krīt visi neatkarīgi no vecuma, taču jauni cilvēki negūst tik smagas traumas kā seniori.
Un vēl
Šonedēļ gaidāms siltāks laiks, liecina meteoroloģiskā informācija. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem jaunnedēļ, Latvijā pastiprinoties ciklonu darbībai un ieplūstot siltākai gaisa masai no rietumiem, gaisa temperatūra paaugstināsies, un jau atkal gaidāms nokrišņiem bagāts laiks. Dienas laikā termometra stabiņš vietām pakāpsies arī virs 0 grādu atzīmes, bet nakts stundās atkal plašā teritorijā gaidāmi mīnusi un satiksmes dalībniekiem jābūt uzmanīgiem, jo šādos apstākļos uz ceļiem veidosies apledojums. Sinoptiķi aicina uzmanīties arī no lāstekām. Tāpat šonedēļ daudzviet palaikam gaidāmi nokrišņi - sniegs un slapjš sniegs.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā novembra beigās pieaudzis līdz 5,4%; Darbu sācis Valsts vides dienesta izveidotais zvanu centrs; un Vai iedzīvotājiem pietiek laika aktivitātēm ārpus darba?
Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad novembra beigās bija 5,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,8%, kas ir kāpums par 0,3 procentpunktiem. Savukārt Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,3 procentpunktiem un mēneša beigās bija 5,1%.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar pērno gadu - palielinājās par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%. Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.
Patlaban Valsts drošības dienests nav konstatējis starptautisko sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu saistībā ar AS "Latvijas gāze" valdes plāniem izpirkt uzņēmuma akcijas. Ņemot vērā, ka starp Latvijas gāze akcionāriem ir Krievijas uzņēmums "Gazprom", drošības dienests atbilstoši savai kompetencei pievērsīs uzmanību, lai uzņēmuma akciju iegāde norisinās, ievērojot Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus un starptautiskās pret Krieviju noteiktās sankcijas. Jau ziņots, ka trīs Latvijas gāzes valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas.
Latvijai paredzētās pretkuģu raķešu sistēmas "Naval Strike Missile" līguma summa ir 105 miljoni ASV dolāru jeb 97,4 miljoni eiro, turklāt lielāko daļu izmaksu segs ASV puse. Iegādātā ir pretkuģu raķešu sistēma, kas spēj ietekmēt kā jūras, tā arī sauszemes mērķus līdz pat 185 kilometru attālumā. Šo raķešu sistēmu lieto tādas NATO dalībvalstis kā ASV, Polija, Vācija, Norvēģija, Rumānija, Lielbritānija, Kanāda un Nīderlande. Plānots, ka raķešu sistēmas piegāde tiks sākta 2027.gadā.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām šogad plāno atvēlēt līdz 100 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā dāvanu izdevumi būs lielāki - kaimiņvalstīs ir divas reizes vairāk iedzīvotāju, kuri svētku dāvanām gatavi tērēt no 300 līdz 400 eiro, liecina bankas “Citadele” veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Trešā daļa jeb 28% Latvijas iedzīvotāju dāvanām gatavi atvēlēt no 51 līdz 100 eiro. Lietuvā ar līdzīgiem tēriņiem rēķinās 24%, savukārt Igaunijā - 22% iedzīvotāju. Kaimiņvalstīs visbiežāk tēriņus plāno robežās no 101 līdz 200 eiro, Lietuvā šāds budžets būs 31%, bet Igaunijā - 28% respondentu. Latvijā ar līdzīgu budžetu rēķinās 27% iedzīvotāju. Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir lielākais iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kas gada nogales svētku dāvanām gatavi atvēlēt līdz 50 eiro - tie ir 15% respondentu. Lietuvā šādu summu atvēlēs 9%, bet Igaunijā - 10% respondentu.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, kaimiņvalsts Lietuvas galvaspilsētā Viļņā tās septiņsimtgades svinību laikā notika pirmais Baltijas valstu Ziemassvētku vecīšu salidojums. Ziemassvētku vecīšus no Latvijas salidojumā pārstāvēja viens no zināmākajiem dziedošajiem Ziemassvētku vecīšiem ar vairāk nekā 40 gadu stāžu Ainārs Ašaks, kuram ir arī Lapzemes sertifikāts, Ziemassvētku vecītis Sandijs Krastiņš un dziedošais Ziemassvētku vecītis Kārlis Ārgalis Straumēns. Viļņā, Katedrāles laukumā, Ziemassvētku vecīši atklāja īpašu svētku rezidenci, kur katras valsts Ziemassvētku sūtņi apmeklētājus priecēja ar īpašu muzikālu programmu - gan dziedot, gan dejojot, gan iesaistot bērnus rotaļās.
Turpinām ziņas
Valsts meža dienests saņēmis informāciju par 292 vilku nomedīšanu, līdz ar to vilku medības šajā medību sezonā turpmāk atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās virsmežniecības inženieri medību jautājumos. 2023./2024. gada medību sezonā Valsts meža dienests noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 300 indivīdu apmērā. Saskaņā ar dienesta rīkojumu, no brīža, kad līdz pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izpildei atlikuši 10 dzīvnieki, vilku medības atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās Valsts meža dienesta virsmežniecības inženieri medību jautājumos. Tas nepieciešams, lai pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms netiktu pārsniegts.
Darbu sācis Valsts vides dienesta izveidotais zvanu centrs, kur iedzīvotāji un klienti, zvanot uz tālruni 67 084 200, var ātri un ērti noskaidrot atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem par vides dienesta pakalpojumiem. Par vides pārkāpumiem, tāpat kā iepriekš, iedzīvotāji var ziņot arī uz Vides SOS tālruni 26 338 800. Zvanu centra tālrunis darbojas darba dienās darba laikā. Vides dienests informē, ka konsultāciju populārākās jomas ir - būvniecības ieceres, atkritumu apsaimniekošana, piesārņojošās darbības, licences darbam ar jonizējošo starojumu, dabas resursi, pārbaudes rezultāti, zemes dzīles un citas.
Un vēl
Lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju pietiek laika aktivitātēm ārpus darba, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati. Aptaujā 31% respondentu norādījis, ka viņam pietiek laika aktivitātēm ārpus darba. Vecumā no 18 līdz 49 gadiem tādu vidēji ir 33 līdz 36%, bet vecākās grupās nedaudz mazāk. Visvairāk pozitīvu atbilžu uz šo jautājumu snieguši Rīgas - 35%, Pierīgas - 32% un Latgales - 32% iedzīvotāji. Savukārt 14% respondentu atzīst, ka viņiem nepietiek laika aktivitātēm ārpus darba. To cilvēku skaits, kuri atzinuši, ka laika aktivitātēm ārpus darba nepietiekami, visvairāk jeb 32% ir Kurzemē un 31% Zemgalē, bet Latgalē un Vidzemē šādi atbildējuši tikai 23%.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Speciālos avioreisus izmantojuši arī citi valdības vadītāji; Latvijas uzņēmējus tur aizdomās par militāri izmantojamas elektronikas piegādi Krievijai; un Amatu pametīs arhībiskaps Jānis Vanags.
Arī Krišjāņa Kariņa priekšgājēji Ministru prezidenta amatā Valdis Dombrovskis un Ivars Godmanis savulaik ir izmantojuši speciālos avioreisus, taču ne par Valsts kancelejas līdzekļiem. Kā liecina Valsts kancelejas pārstāves Santas Jirgensones aģentūrai LETA sniegtā informācija, Dombrovskis savos premjerēšanas posmos speciālos avioreisus izmantojis piecas reizes, bet Godmanis savas pēdējās premjerēšanas laikā šādi lidojis trīs reizes. Dombrovska lidojumi tika apmaksāti no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem. Arī Godmaņa lidojumi tika segti no Eiropas Savienības budžeta. Savukārt pašreizējā Ministru prezidente Evika Siliņa speciālo reisu izmantojusi, atgriežoties no komandējuma Briselē šā gada 27.oktobrī, kur viņa piedalījās Eiropadomē. Šī reisa izmaksas bija 26 tūkstoši 756 eiro, un aī tas tika apmaksāts no ES budžeta līdzekļiem.
Izglītības un zinātnes ministrija un ministre Anda Čakša nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties neitrālu sportistu statusā. Izglītības un Zinātnes ministrija norāda, ka šāds lēmums ir nepieņemams, kamēr Eiropā turpinās nežēlīgs karš. Latvija intensīvi konsultējas ar Ukrainu un sabiedrotajiem un rīcība sekos, sola par sporta nozari atbildīgā ministrija. Arī Latvijas Basketbola savienība paziņojumā pauž nosodījumu starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumam, dēvējot to par ''nelietīgu''.
Jau ziņots, ka starptautiskā olimpiskā komiteja atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.
Ceremonijās Oslo un Stokholmā svētdien pasniegtas Nobela prēmijas, tai skaitā prestižā Nobela Miera prēmija, kura šogad tika piešķirta Irānas sieviešu tiesību aktīvistei Nargesai Mohammadi. Viņas vārdā balvu saņēma viņas bērni - 17 gadus vecie dvīņi, kas nolasīja mātes sacerēto runu. 51 gadu vecā Mohammadi atrodas cietumā Irānā, kur viņa pieteikusi trīs dienu badastreiku. Viņas bērni kopā ar vīru dzīvo Parīzē. Savā runā viņa pauda cerību, ka gods, kas viņai parādīts ar Nobela Miera prēmiju, palīdzēs Irānā stiprināt aktīvistu kustību, kas cīnās par tiesībām un taisnīgu attieksmi no valdības puses.
Ukraina drīz saņems ASV iznīcinātājus F-16, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Pēc viņa teiktā, Ukraina pašlaik aktīvi gatavojas saņemt lidmašīnas F-16. Tiek strādāts gan pie infrastruktūras, gan tehniskā aprīkojuma sagatavošanas. Vienlaikus tiek gatavoti piloti un tehniskais personāls. Ukrainas partnervalstis ir izveidojušas "aviācijas koalīciju", kuras ietvaros tās apmācīs ukraiņu pilotus apgūt modernos iznīcinātājus F-16 un nodos šīs lidmašīnas Ukrainas armijai.
Dienvidkorejā šodien mācību lidojumā avarējis ASV reaktīvais iznīcinātājs F-16, pavēstīja Savienoto Valstu armija, norādot, ka avarējušās lidmašīnas pilots izglābts. Negadījums noticis virs Dzeltenās jūras. Pilots katapultējās no lidmašīnas. Pilotu izglābuši Dienvidkorejas Jūras spēku pārstāvji. Viņa stāvoklis ir stabils. Lidojuma laikā radušās avārijas situācijas iemesli tiek izmeklēti.
Turpinām ziņas
Valsts drošības dienests ir sācis kriminālprocesu pret kāda Latvijā reģistrēta uzņēmuma pārstāvjiem aizdomās par militārām vajadzībām izmantojamu elektronikas komponenšu piegādāšanu Krievijai. Kriminālprocess sākts 28.novembrī saskaņā ar Krimināllikuma pantu par Eiropas Savienības pret Krieviju noteikto sankciju pārkāpšanu. Drošības dienesta izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka Latvijā reģistrētais uzņēmums ir piegādājis militāru preču ražošanā izmantojamas elektronikas komponentes uzņēmumam Krievijā vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā. Aizturētas trīs ar uzņēmumu saistītas personas. Patlaban divām aizdomās turētajām personām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, savukārt vienam no aizturētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Plašāka informācija netiek sniegta.
Decembra sākumā SIA “Jēkabpils pakalpojumi” pārbaudīja, kā funkcionē Krustpils pils dīķa slūžas, kurām remonts tika veikts jau rudenī. Iepriekšējos gados tās nefunkcionēja, jo līdz šim nebija iespējams tās regulēt. SIA “Jēkabpils pakalpojumi” darbinieki šogad nomainīja esošo konstrukciju segumu daļu, kā arī nomainīja slūžu daļu stiprinājumu, atjaunojot slūžām trošu sistēmu un tagad tās veiksmīgi pilda savu funkciju. Šobrīd ūdens līmenis dīķī tiek pazemināts par aptuveni pusmetru, lai gadījumā, ja sākas atkusnis, ūdenim no Donaviņas upes sateces baseina būtu vieta, kur uzkrāties.
Un vēl
Drīzumā emeritūrā jeb pensijā dosies Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ilggadējais vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags, līdz ar to luterāņiem būs jāvēlē jauns baznīcas vadītājs, vēsta "Latvijas Avīze". Vanags latvijas luterisko baznīcu vada jau 30 gadus. Baznīcas Satversmē teikts, ka bīskaps var doties emeritūrā, kad ir sasniedzis 65 gadu vecumu, bet 70 gadu vecumā šis amats jāatstāj. Vanags ir dzimis 1958. gada 25. maijā, tātad šogad sasniedzis 65 gadu vecumu. Vanags nodomājis doties emeritūrā līdz ar nākamo baznīcas Sinodi.