2024.gada 24. novembris

Velda, Velta

Jēkabpils radio1 ziņas 2023.gada 27.decembrī

Jēkabpils radio1 ziņas 2023.gada 27.decembrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Kādi ir jaunākie partiju reitingi? Kādas bijušas Ziemassvētku brīvdienas operatīvo dienestu statistikā? Un Kāda bijusi decembra pirmā puse sinoptiķu vērtējumā?

Decembris premjeres Evikas Siliņas partijai "Jaunā Vienotība" nav bijis veiksmīgs, pētījuma centra SKDS aptauja liecina, ka partijas reitings ievērojami krities. Tiesa, tā saglabā līderpozīcijas, un tai seko Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība. Decembrī "Jaunā Vienotība" ir piedzīvojusi ievērojamu kritumu. Salīdzinot ar novembri, reitingi samazinājušies par 2,8 procentpunktiem. Savukārt Nacionālā apvienība pieaudzējusi popularitāti decembrī par 1,5 procentpunktiem.   Ja balsstiesīgie balsotu tā, kā viņi atbildēja aptaujā, decembrī Saeimā iekļūtu tās pašas septiņas partijas, kuras pašlaik pārstāvētas 14. Saeimā.

Politisko partiju reitingi decembrī, aptauja notika no 2. līdz 11. Decembrim, liecina, ka uz jautājumu "Ja rīt notiktu Saeimas vēlēšanas, par kuru politisko partiju vai apvienību Jūs balsotu", 8,3% atbildējuši, ka par "Jauno Vienotību", par Zaļo un Zemnieku savienību balsotu 7,8%. Nacionālā apvienība ir trešajā vietā, tā tikai nedaudz atpaliek no ZZS, ar 7,7%, tai seko partija "Latvija pirmajā vietā" – 7,2%, tālāk "Progresīvie" – 6,7%, "Stabilitātei!" – 5,8% un "Apvienotais saraksts" – 5,6%.

Līdz decembra beigām atlicis vien nedaudz, bet līdz tam brīdim valstij jātiek skaidrībā, kā pārfinansēt ar Eiropas Savienības fondu finansējumu īstenotos projektus. Pašlaik 200 miljoni eiro draud palikt neieguldīti. Valdībā panākta vienošanās, ka daļu projektu pabeigs ar nākamā ES fondu perioda finansējumu, taču tas nozīmē, ka atliks mazāk naudas citām vajadzībām. 2014.-2020. gada periodā pieejami 4,6 miljardi eiro; risks par 200 miljonu eiro neapguvi. Skaļākie nepabeigtie projekti – Stradiņa slimnīcas korpusa būve un "Rail Baltica" izbūve. Šos projektus plāno pabeigt ar nākamā ES fondu perioda – 2021.-2027.gada finansējumu. Arī nākamā perioda plānošana nenorit raiti; vissliktāk ar plānu izpildi sokas Satiksmes un Izglītības ministrijām. Tikmēr Eiropas Komisija mierina, ka situācija arī citās dalībvalstīs ir līdzīga. Lai situāciju uzlabotu, Eiropas Savienības naudas atbildīgākai apguvei plāno organizēt komiteju finanšu ministra vadībā. Pirmā sēde, kad komiteja sanāktu kopā, varētu notikt janvārī.

Latvijā līdz šim derīguma termiņa dēļ norakstīti 2,1 miljons vakcīnu pret Covid-19. Kopumā no 2020.gada līdz 2023.gada decembrim Latvija saņēmusi 9,4 miljonus vakcīnu devu. Veselības ministrijā norāda, pa šo laiku citām valstīm ziedoti ir 2,5 miljoni vakcīnu pret Covid-19 devu. Šobrīd pieaugušo un bērnu vakcinācijai pret Covid-19 pieejamas vakcīnas "Nuvaxovid" un "Comirnaty". Kopumā noliktavās ir 750 tūkstoši 400 Covid-19 vakcīnu devu, kuru derīguma termiņš ir 2024. un 2025.gads. Eiropas Savienības dalībvalstis ir izveidojušas kopējā vakcīnu iepirkuma komiteju, kas visu dalībvalstu vārdā veic pārrunas ar vakcīnu ražotājiem, lai iegūtu iespējami labākos nosacījumus līgumu laušanai vai izmaiņām, nekā katrai valstij sarunas veicot atsevišķi. Pēdējā vienošanās par grozījumiem ir panākta 2023.gada maijā. Tā paredz, ka Latvijai līgumā paredzētais piegādes apjoms tiek samazināts par aptuveni 22%.

Ukrainas armija naktī uz otrdienu okupētajā Krimā veikusi triecienu Feodosijas ostai un iznīcinājusi lielo desantkuģi "Novočerkassk". Tīmeklī naktī uz otrdienu ievietoti ugunsgrēka un spēcīgā sprādziena kadri, ko uzfilmējuši vietējie iedzīvotāji. Vēlāk trieciena faktu sociālajos medijos apstiprināja arī okupantu administrācijas pārstāvis. Vēl nedaudz vēlāk Ukrainas Gaisa spēku komandieris pavēstīja, ka Feodosijas ostā trāpīts lielajam desantkuģim "Novočerkassk". Ukrainas Gaisa spēku komandieris Mikola Oleščuks sociālajos tīklos par operāciju izteicis pateicību Gaisa spēku pilotiem un "visiem iesaistītajiem".

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kura atrašanās vieta nebija zināma divas nedēļas, pārvests uz koloniju Arktikā, pirmdien paziņojusi opozicionāra preses sekretāre Kira Jarmiša. Navaļnija advokātiem bija liegts tikties ar viņu kopš 6.decembra. Navaļnija komanda noskaidroja, ka viņš 11.decembrī tika pārvests no cietuma netālu no Maskavas uz citu ieslodzījuma vietu, bet, kur tieši, līdz šim nebija zināms. Jau ziņots, ka Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.
Ķīnas ziemeļrietumos pagājušajā nedēļā notikušajā zemestrīcē bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 149 un vēl divi cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem, ziņo Ķīnas mediji. 6,2 magnitūdas stiprā zemestrīce notika 18.decembrī Gaņsu provincē netālu no Cinhajas provinces robežas. Zemestrīcē, kas kļuva par postošāko Ķīnā pēdējos deviņos gados, sagruva vairāk nekā 14 tūkstoši ēku.

Turpinām ziņas

Ziemassvētku priekšvakarā Jēkabpils novada Aknīstē ūdenstilpē iebraukusi un nogrimusi automašīna. 
Valsts policijā informē, glābēji auto ir izcēluši no ūdens, tajā cilvēku nebija. Kā pauda policijā, nav informācijas par to, cik cilvēku automašīnā bijis. Policija turpina izmeklēšanu.

Ziemassvētku priekšvakarā Jēkabpils novada Elkšņu pagastā trīsstāvu dzīvojamās mājas pirmā stāva dzīvoklī dega dīvāns un sadzīves mantas piecu kvadrātmetru platībā. Iekļūstot dzīvoklī, glābēji konstatēja, ka izveidojies spēcīgs sadūmojums. Pirms glābēju ierašanās no sadūmotā dzīvokļa evakuējās viens cilvēks, kurš negadījumā cieta.

Savukārt ugunsgrēkā Līvānu novadā atrasts miris cilvēks. Sestdien pēcpusdienā VUGD saņēma informāciju, ka Līvānu novadā deg dzīvojamā māja. Ugunsdzēsēji, ierodoties notikuma vietā, konstatēja, ka vienstāva koka dzīvojamā māja dega ar atklātu liesmu pilnā 90 kvadrātmetru platībā, un tai iebrucis jumts. Dzēšanas darbu laikā ēkā atrasts bojāgājušais. Dzēšanas un konstrukciju jaukšanas darbi noslēdzās vēlu vakarā. 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija sestdien meklēja mežā apmaldījušos cilvēku, kurš bija devies pēc Ziemassvētku eglītes. Dienests sestdienas vakarā saņēma izsaukumu uz Aizkraukles novada Neretas pagastu, kur cilvēks pa dienu bija devies mežā pēc eglītes un vēl nebija atgriezies. Glābēji kopā ar policijas darbiniekiem, sekojot pēdām sniegā un izmantojot dronu, veica meklēšanu un cilvēku atrada. Cilvēks nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Un vēl

Līdz šim decembrī gaisa temperatūra svārstījusies te ievērojami zem, te nedaudz virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sinoptiķu apkopotā informācija. Pēc aukstā decembra sākuma, kad vidējā gaisa temperatūra dažviet bija vairāk nekā 7 grādus zemāka par normu, decembra vidū gaisa temperatūra ievērojami paaugstinājās un decembra 2. dekādes vidējā temperatūra bija 2 grādus virs dekādes normas. Tās laikā arī tika reģistrēti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Decembra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,0 grāds, kas ir 2,0 grādus virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -13,0 grādi tika novērota 14.decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 grādi tika novērota 19.decembrī Dobelē, Jelgavā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 24,3 milimetri, kas ir 44% virs dekādes normas (16,9 milimetri). 

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Par skolu tīkla sakārtošanu pašvaldības varētu saņemt finansējumu 7,3 miljonu eiro apmērā; Jēkabpils aizsargdambja atjaunošanā sācies ziemas tehnoloģiskais pārtraukums; un Kāda situācija ir Latvijas upēs? 

Valsts kancelejai, Labklājības ministrijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam līdz nākamā gada 1.martam jāsagatavo informatīvais ziņojums, kurā būs izvērtējums par tā saucamo "atdzišanas periodu" valsts pārvaldē, tā īstenošanu un kompensējošajiem mehānismiem. Šajā ziņojumā, izpētot starptautisko pieredzi, būs jāsniedz priekšlikumi par risinājumiem kontroles mehānismu attīstīšanai. Savukārt līdz 2025.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā tiesiskais regulējums valsts pārvaldē nodarbināto "atdzišanas perioda" ieviešanai un uzraudzībai, vienlaikus definējot, kādās situācijās ir jāpiemēro "atdzišana".

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons iesniedzis aizsardzības ministram Andrim Sprūdam atlūgumu. Pusēm esot veidojušās "viedokļu atšķirības" par darbu. Saskaņā ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, Garisonam tuvākos divus gadus būs liegts būt uzņēmuma dalībniekam, akcionāram, biedram vai tādam individuālajam komersantam, kas saņem publisko vai partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. 

Izglītības un zinātnes ministrija nodevusi saskaņošanai Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas ļautu piešķirt Atveseļošanas fonda finansējumu 7 miljoni 338 tūkstoši 739 eiro pašvaldībām, kas līdz 2024.gada 29.februārim būs pieņēmušas lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu. Atveseļošanas fonda finansējums vienai izglītības iestādei nevarēs pārsniegt 1,8 miljonus eiro.

"Latvijas valsts ceļi" šogad veikuši darbus gandrīz 600 kilometros valsts ceļu, tajā skaitā uz 18 tiltiem, kā arī vairākos satiksmes mezglos veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, uzlabojot satiksmes drošību. Latvijas valsts ceļi  valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis norāda, ka 2023.gada būvniecības sezonu var raksturot ar lielāku stabilitāti, nekā iepriekšējos divos gados. Vienlaikus viņš atzīmē, ka šajā būvniecības sezonā nebija novērojamas būvizmaksu izmaiņas, tās saglabājās 2022.gada līmenī, kad būvizmaksas palielinājās par apmēram 30% salīdzinājumā ar 2021.gadu, papildinot, ka šogad būvdarbu iepirkumos arī bija ievērojama konkurence.

Turcijas parlamenta Ārlietu komiteja vakar pēc vairāku mēnešu kavēšanās apstiprināja Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO, tādējādi likvidējot vēl vienu šķērsli ziemeļvalsts ceļā uz pievienošanos aliansei.  Līdz ar balsojumu komitejā ir sagatavots ceļš tam, lai notiktu balsojums likumdevēju sapulcē, kur vairums vietu ir prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdošajai koalīcijai. Šobrīd nav skaidrs, kad varētu notikt šis balsojums.

Ziemassvētkos Ukraina no Pasaules Bankas saņēmusi 1,34 miljardus ASV dolāru jeb aptuveni 1,22 miljardus eiro. Šī nauda galvenokārt tiks izlietota pensiju izmaksām un civilās aizsardzības darbinieku algām. Nedaudz vairāk nekā viens miljards ASV dolāru ir Japānas valdības garantēts aizdevums, bet pārējā summa nāk no Norvēģijas, ASV un Šveices. 

Turpinām ziņas

SIA "Jēkabpils PMK", kas veic Daugavas aizsargdambja pārbūvi, lūdzis Jēkabpils novada pašvaldību izsludināt būvdarbu ziemas tehnoloģisko pārtraukumu. Būvdarbi pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma tiks atsākti ne vēlāk kā 2024.gada 15.maijā vai ātrāk, ja ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils būs zemāks nekā divi metri virs stacijas nulles atzīmes. Kā ziņots, šoruden Jēkabpils novada pašvaldība un SIA "Jēkabpils PMK" parakstīja līgumu par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro. Tāpat arī vēstīts, ka šī gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Tajos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.

Pļaviņās par nepilnu miljonu eiro tiks pārbūvēts Daugavas ielas posms no Raiņa līdz Odzienas ielai. Līgums par būvdarbiem noslēgts ar iepirkuma uzvarētāju SIA "Ošukalns". Līguma summa ir 989 tūkstoši 969 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.  Būvdarbi tiks sākti 2.janvārī, un Daugavas ielas posms tiks pilnīgi slēgts transporta kustībai, organizējot apbraucamos ceļus. Piekļuve īpašumiem slēgtajā posmā tiks nodrošināta pa būvdarbu zonu. Vietējā maršruta Gostiņi-Stukmaņi autobusa pietura "Sociālais dienests" uz remontdarbu laiku tiks pārcelta uz Raiņa un Pļavu ielas krustojumu. Plānots, ka 2024.gada marta beigās tiks sākta arī Daugavas ielas posma no Odzienas līdz Upes ielai rekonstrukcija. Visus būvdarbus Daugavas ielā plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Teju puse Latvijas iedzīvotāju decembrī piparkūkas iegādājas nevis paši cep, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas dati. Piektā daļa jeb 21% respondentu aptaujā atbildējuši, ka decembrī cep piparkūkas, turklāt tā sacīja 25% sieviešu un 16% vīriešu. Šī Ziemassvētku laikā raksturīgā nodarbe aktuālākā ir 30 līdz 39 gadu vecumā, bet vismazāk piparkūkas cep vecākie ļaudis vecumā no 60 līdz 74 gadiem - tikai 12%. Piparkūku cepšana populārākā ir Vidzemē, kur decembrī 33% iedzīvotāju tās paši cep, Kurzemē 26%, Pierīgā 22%, Zemgalē 21%, Rīgā 16% un Latgalē 15%.

Un vēl

Nokrišņu ietekmē Kurzemes upēs ir atsācies ūdenslīmeņa kāpums, brīdina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ventas augštecē, Ciecerē, Bārtā un Cīravā ūdenslīmenis ir paaugstinājies par 16 līdz 50 centimetriem, bet Bārtas augštecē - pat par 62 centimetriem. Hidrologi atzīmē, ka daudzviet Latvijā plaši applūdušas upju palienes un zemākās vietas, un joprojām ir spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni. Uz ledus, kur tas vēl ir palicis, doties ir bīstami.

Arī Daugavā no Polockas līdz Zeļķiem ūdenslīmenis paaugstinājās par vienu līdz astoņiem centimetriem, bet pie Pļaviņām - par 20 centimetriem. Daugavas baseina upēs ūdenslīmenis lielākoties svārstījās par pieciem centimetriem uz vienu vai otru pusi. Daugavā no augšteces līdz Suražai ir ledus sega vai nepilna ledus sega, pie Vitebskas upe ir brīva no ledus, bet pie Ullas ledus sega ir ar lāsmeņiem. No Polockas līdz Jēkabpilij upē gar krastiem novērotas piesalas vai palieku piesalas, pie Zeļķiem vērojama reta ledus iešana un ledus krautņi gar krastiem. Pie Pļaviņām ledus sablīvējums turpina izskaloties.

Lai arī atsevišķos upju posmos notece jau stabilizējusies vai pazeminās, kopumā ūdenslīmeņa maksimums vairākās upēs iestāsies tikai gada nogalē, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Paredzams, ka Gaujā un Daugavā noteces palielināšanās būs ilgstošāka. Tāpat tuvākajās dienās gaidāmi nokrišņi, neliels sals mīsies ar atkusni, un turpināsies ledus iešana dažās austrumdaļas upēs.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts kontrole iesaka domāt par sporta iespējām visām vecuma grupām; Aicina atbalstīt Kaldabruņas baznīcas atjaunošanu; un Kāds laiks gaidāms šī gada pēdējās dienās?

Valsts kontrole bažījas par pašvaldību lielo fokusu uz jaunatnes sportošanu, kamēr pārējā sabiedrība tautas sporta pieejamībā paliek otrajā plānā. Vietvarām veltītā kritika nav vērsta pret bērnu fizisko aktivitāšu atbalstīšanu, bet gan drīzāk aicinājums veicināt arī citu vecuma grupu iesaistīšanu tautas sportā, lai tuvotos citu Eiropas valstu labākajiem paraugiem. Valsts kontrole fizisko aktivitāšu finansēšanas modelī kritizē pašvaldību atturību pieaugušo iesaistīšanā. Savukārt pašvaldībās iegūtos datus apšauba, jo Valsts kontroles pētījums veikts pandēmijas ierobežojumu laikā. Tikmēr valsts kontroles revīzijā secināts, ka iedzīvotāju kūtrā iesaistīšana fiziskajās aktivitātēs, finansējums par labu zēniem sportā, kā arī tālejošu plānu trūkums rada robus ne tikai veselības jomā, bet arī ekonomikā. Latvijā vismaz reizi nedēļā sporto 39% iedzīvotāju, bet citas fiziskas aktivitātes veic vairāk nekā puse iedzīvotāju, liecina "Eirobarometra" dati. Mazkustīgums rezultējas vismazāk veselīgi nodzīvotos dzīves gados Eiropas Savienībā, kur vidēji tie 64 gadi, bet Latvijā – 54 gadi, kas nesasniedz pensionēšanās vecumu. Revīzijas galvenais secinājums – lauvas tiesa vietvaru sporta budžeta nonāk jaunatnes sportā.

Iepriekš Ģimenes ārstu asociācija bija brīdinājusi, ka ar pašreizējo finansējumu varēs par valsts naudu ārstēt pacientus tikai četras darbdienas nedēļā, bet piektajā nāksies sniegt maksas pakalpojumus. Dodot laiku atrast risinājumus, asociācija bija gatava uz laiku pagarināt līgumus ar pašreizējiem nosacījumiem, taču pašlaik lielākā daļa ģimenes ārstu līgumus bez izmaiņām jau noslēguši, turklāt uz visu nākamo gadu. Tas noticis spiediena un draudu rezultātā, sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadība šodien tiekas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai runātu par to, kādas nākamgad būtu iespējas palielināt finansējumu prakšu uzturēšanai.

Atlīdzības jautājums būs viena no prioritātēm nākamajā gadā, norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Tāpat viņš norāda, ka savas puses darīs visu, kas iespējams, lai piesaistītu darbiniekus un noturētu esošos. Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" vāc parakstus par vienlīdzīgām piemaksām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem.

Braucieni ar vilcienu ir "eiropeisks paradums", atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, šorīt Viļņā teica Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte. Savukārt Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis norādīja, ka vilciena pieturas izveide, piemēram, Jonišķos, ir daļa no reģionālās politikas. Viņš pauda cerību, ka nākotnē maršrutu papildinās savienojums ar Tallinu un būs vairāk maršrutu uz Latviju. Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Egidijus Lazausks paskaidroja, ka vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu subsidēs no Lietuvas valsts budžeta, bet Latvijas pusē tas darbosies komerciāli. Pirmajā vilcienā, uz kuru biļetes tika izpārdotas, no Viļņas Rīgā ieradās arī Šimonīte un Skuodis.Ukraina nekļūs par NATO dalībvalsti, kamēr būs karš ar Krieviju, vēsta UNIAN. Taču Ukrainai ir īpaši līgumi ar aliansi, un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ieņem skaidru nostāju: Ukraina kļūs par bloka dalībvalsti, bet tikai tad, kad tā beigs šo karu ar “taisnīgām beigām”.

Turpinām ziņas

Biedrība "Ūdenszīmes" aicina ar ziedojumiem atbalstīt Kaldabruņas baznīcas atjaunošanu. Pastāv versija, ka tieši šajā baznīcā 1865. gadā kristīts Tadenavas pusmuižas nomnieka dēls Jānis Krišjānis Pliekšāns, nākamais dzejnieks un politiķis Rainis. Kaldabruņas baznīca saukta arī par Červonkas baznīcu pēc ciema, kurā atrodas, celta 1576. gadā kā Subates baznīcas filiāle. 1648. gadā te atradās koka baznīca, bet no 1848. līdz 1852. gadam par grāfa Plātera-Zīberga līdzekļiem uzcelta tagadējā mūra baznīca. Tās interjeru greznoja Rīgas meistara Augusta Martīni 1862. gadā būvētās ērģeles.  Vēstures daļēji sagrautajā baznīcā draudze ar biedrību “Ūdenszīmes” rīko kamermūzikas un kora mūzikas koncertus, kas pulcē desmitiem klausītāju no visas Latvijas. Baznīca ir atvērta 24 stundas 7 dienas nedēļā un tajā skatāmi arī informatīvi vēstures stendi. Apmeklētāji var iezvanīt daudzos stikla vēja zvanus, kas rada īpašu skaņas pārdzīvojumu tukšajā dievnamā. Par ziedošanas iespējām plašāka informācija biedrībā “Ūdenszīmes”.

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" e-pakalpojumu platformā "e-CSDD" no nākamā gada 1.janvāra būs pieejama elektroniskās caurlaides reģistrēšana transportlīdzekļiem, kuri veic pasta piegādes vai inkasācijas pakalpojumus. CSDD informē, ka turpmāk caurlaižu noformēšana notiks tikai elektroniski "e-CSDD", savukārt Satiksmes ministrija un Iekšlietu ministrija caurlaides papīra formātā vairs neizsniegs. Attiecīgi caurlaides, kas izsniegtas papīra formātā līdz 2024.gada 1.janvārim, būs derīgas līdz caurlaidē norādītā termiņa beigām un to noformēšana elektroniski nebūs nepieciešama.

Un vēl

Šī gada pēdējās dienās Latvijā valdīs atkusnis un būs daudz nokrišņu, liecina prognozes. Vēl naktī uz ceturtdienu visā valstī, izņemot vietām piekrastē, valdīs neliels sals, bet dienas gaitā no rietumiem Latviju šķērsos plaša nokrišņu zona, kas sākumā nesīs sniegu, bet dažās stundās tas pāries lietū, bet Vidzemē un Latgalē gaidāma arī atkala jeb sasalstošs lietus. Ceturtdienas vakarā braukšanas apstākļi valsts austrumos būs īpaši sarežģīti, jo strauji veidosies apledojums. Piektdiena būs lietaina un vējaina, gaisa temperatūra sasniegs 2...7 grādus, sniegs strauji kusīs un daudzviet vienlaidu sniega sega nokusīs pilnīgi.

Gadu mijā temperatūra nedaudz pazemināsies, tādēļ lietu atkal daudzviet, īpaši Vidzemē un Latgalē, nomainīs sniegs. Tieši Jaungada naktī temperatūra Vidzemē un Latgalē, visticamāk, būs kādu grādu zem nulles, bet pārējā valstī saglabāsies nedaudz virs nulles. Kopējais nokrišņu daudzums līdz 1. janvārim Kurzemē un Vidzemē sasniegs 20–30 milimetrus, kas ir puse no mēneša normas, citviet nokrišņu būs mazliet mazāk. Atkušņa un lielā nokrišņu daudzuma dēļ ūdens līmenis upēs saglabāsies augsts un vēl turpinās kāpt, līdz ar to applūdīs jaunas teritorijas upju krastos.

Foto: Spodra Purviņa

Atstājiet komentāru