Jēkabpils Radio1 ziņas 2023.gada 28.decembrī
- 28 decembris 2023 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Imigrācijas likuma prasību neizpildes dēļ no Latvijas plāno izraidīt vismaz 1213 Krievijas pilsoņus; Augstā Tiesa nodod atpakaļ Zemgales tapgabaliesai Guntara Goguļa lietu atkārtotai izskatīšanai; un Kādas darba dienas tiks pārceltas nākamgad?
No Latvijas tiks izraidīti vismaz tūkstoš 213 Krievijas pilsoņi, kuri nav izpildījuši Imigrācijas likuma grozījumu prasības un iesnieguši dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai dzīvošanai valstī. Minētās personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam - 30.novembrim - nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti. Galīgais to personu skaits, kurām likuma prasību neizpildes dēļ nāksies pamest Latviju, vēl tiks apkopots, jo 2024.gada 3.janvārī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023.gada 31.decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija Latvijā iepazina Rīgas Tehniskajā universitātē izstrādāto metodoloģiju slieču tehniskās kontroles pilnveidei, ko pilnībā varētu ieviest līdz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm. Rīgā viesojās divkārtējais olimpiskais čempions vācietis Kristofs Langens, kurš vada Bobsleja un skeletona federācijas Materiālu, tehnoloģiju un inovāciju nodaļu. Langena vizītes mērķis bija izzināt RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Mehānikas un mašīnbūves institūta zinātnieku pētījumus precīzākā slieču parametru raksturlielumu noteikšanā un slīdēšanas īpašību uzlabošanā, RTU Mehānikas un mašīnbūves institūta zinātnieki ar ledusrenes sportu saistītus pētījumus sāka pirms vairāk nekā 10 gadiem, cenšoties izzināt, kā slieču virsmas apstrāde ietekmē slīdamību. Mērījumus RTU veic Baltijā modernākajā un vislabāk aprīkotajā ģeometriskās metroloģijas laboratorijā.
Elektroenerģijas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājās par 57% un bija 46,97 eiro par megavatstundu. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas samazinājās visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 46,97 eiro par megavatstundu, kas vienoti saruka par 57%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu. Elektroenerģijas cenu samazinājumu galvenokārt veicināja vēja izstrādes kāpums, kas Ziemeļvalstīs bija 44%, bet Baltijā - divas reizes lielāks pret iepriekšējās nedēļas datiem. Turklāt elektroenerģijas pieprasījums Ziemeļvalstīs bija par 3% zemāks nekā nedēļu iepriekš, savukārt Baltijas reģionā tas saruka par 8%, ko ietekmēja garākas svētku brīvdienas un gaisa temperatūra, kas bija siltāka par normu.
Vācijas ziemeļu un austrumu daļā lietusgāzes izraisījušas plašus plūdus. Čehijā papildu riskus iedzīvotājiem rada kalnos kūstošais sniegs. Dažos Lejassaksijas un Tīringenes reģionos Vācijā turpinās glābšanas operācijas, jo augsts ūdens līmenis saglabājas daudzās upēs un strautos.
Lielākās briesmas rada iespējamie dambju un aizsprostu pārrāvumi, tāpēc tiek nostiprinātas to vājākās vietas. Stihijas dēļ savas mājas bija spiesti pamest apmēram 400 Vindehauzenas iedzīvotāji, taču situācija pamazām sāk normalizēties. Meteorologi ziņo, ka lietusgāzes mitējušās, tāpēc atcelti izsludinātie brīdinājumi. Arī Čehijā sāk samazināties līmenis ūdensteču augšējos posmos, taču lejtecēs iespējams plūdu maksimums. Lielākais risks ir Centrālajā Bohēmijā un valsts ziemeļu daļā, bet piesardzības pasākumus īsteno arī galvaspilsētā.
Darbinieku streika dēļ vakar Parīzē nestrādāja Eifeļa tornis. Streiku franču būvinženiera Gustava Eifeļa simtajā nāves gadadienā darbinieki rīkoja, lai protestētu pret pašreizējo Eifeļa torņa pārvaldīšanas stilu. Arodbiedrība skaidro, ka Eifeļa torņa operatoru drīz varētu piemeklēt katastrofa. Kā zināms, Eifeļa torni ik gadu apmeklē gandrīz septiņi miljoni cilvēku.
Turpinām ziņas
Latvijas Republikas Augstākā tiesa jeb Senāts bijušā Jēkabpils novada domes izpilddirektora Guntara Goguļa pārsūdzēto Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā skatīto apelācijas tiesas spriedumu izskatīja un nodeva atpakaļ Zemgales apgabaltiesai izskatīšanai no jauna. Jau ziņots, ka Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā 8.martā Apelācijas instancē tika skatīta lieta, kurā Jēkabpils novada pašvaldības bijušais izpilddirektors Guntars Gogulis iesūdzējis pašvaldību par nepamatotu atlaišanu no darba un prasību, atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu. 6.aprīlī kļuva zināms apelācijas tiesas lēmums, kas noteica, ka pašvaldībai Guntars Gogulis jāatjauno darbā. Jēkabpils novada pašvaldību šis spriedums apmierināja. Savukārt Guntars Gogulis lietu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, norādot, ka apelācijas tiesas spriedums ir pretrunā ar Darba likumu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Jēkabpilī, Vecpilsētas laukumā 1.janvārī no pulksten 00.40 līdz 3.00 Jaungada sagaidīšanas pasākumā par drošību rūpēsies pašvaldības policija un četri apsargi. Sarunā ar Radio1.lv Jēkabpils novada kultūras pārvaldes direktores vietniece Laura Aišpure sacīja, ka apsargi būs atbildīgi par drošību uz skatuves. Tie nolīgti, ņemot vērā iepriekšējā gada Jaungada pasākuma rūgto pieredzi, kad kāds vīrietis neviena netraucēts pasākuma laikā uzkāpa uz skatuves un sāka demolēt tur esošo apskaņošanas aparatūru un, līdz brīdim, kad tika apturēts, paguva nodarīt zaudējumus vairāku tūkstošu eiro apmērā. Jaungada naktī pasākumā dežūrēs divas ekipāžas, lai gadījumā, ja tiek saņemts izsaukums uz citu vietu, pasākums nepaliek bez policijas klātbūtnes, kā tas apstākļu sakritības pēc bija, sagaidot 2023.gadu.
Jaungada sagaidīšanas pasākums sāksies pulksten 00.40 ar Jēkabpils novada mēra Raivja Ragaiņa uzrunu. Pēc tam sekos Uguns šovs, bet pulksten 1.00 naktī – salūts. Pasākuma organizatori aicina uguņošanu vērot no Vecpilsētas laukuma, Daugavas labā krasta aizsargdambja vai no Daugavas kreisā krasta aizsargdambja posmā pie tilta pāri Daugavai. Pēc salūta – Vecpilsētas laukumā balle kopā ar DJ Pēteri Muižnieku līdz pulksten 3 naktī. Sagaidot Jaunā 2024. gada atnākšanu, 31. decembrī un 1. janvārī Vecpilsētas laukumā būs satiksmes ierobežojumi! Laika posmā no 31.decembra pulksten 6 līdz 1.janvāra pulksten 6 Vecpilsētas laukums būs satiksmei slēgts.
Un vēl
2024. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu ir pārceltas vairākas darba dienas, brīvs būs 6. maijs, 23. un 30. decembris – bet darba dienas līdz ar to būs 14. un 28. decembris. Gada pirmā garākā brīvdienu sērija tradicionāli ir Lieldienas, kas 2024. gadā būs no 29. marta līdz 1. aprīlim. Tad sekos trīs pēc kārtas brīvas dienas maija sākumā: 4., 5. un pirmdiena, 6.maijs, jo valsts svētku diena iekrīt sestdienā. Jāņi nakamgad iekrīt daļēji brīvdienās, daļēji darba nedēļā, un arī sanāk trīs brīvas dienas: 22.,23. un 24.jūnijs. Tāpat trīs brīvas dienas pēc kārtas būs novembrī: 16.,17.un pirmdiena, 18. novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena.
Ziemassvētkos nākamgad varēsim posties uz kārtīgi ilgu atpūtu! Brīvdienas būs garas: Sestdiena, 21. Decembris, Svētdiena, 22. Decembris, Pirmdiena, 23. decembris (darba diena pārcelta uz 14. decembri), Otrdiena, 24. decembris – Ziemassvētku vakars, Trešdiena, 25. decembris – Pirmie Ziemassvētki un Ceturtdiena, 26. decembris – Otrie Ziemassvētki. Tad sekos divas darba dienas – 27. un 28. Decembris, pārceltā darba diena no 30. decembra, un atkal četras brīvdienas: Svētdiena, 29. Decembris, Pirmdiena, 30. Decembris, Otrdiena, 31. decembris – Vecgada vakars un Trešdiena, 1. janvāris – Jaunā gada diena.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ģimenes ārsti tomēr pagarinās līgumu ar NVD uz visu nākamo gadu; Novērotas neparastas dabas parādības; un Kā suns Somijā izglāba sniegā apraktu zēnu?
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedri tomēr parakstīs līgumus ar Nacionālo veselības dienestu, pagarinot sadarbības termiņu par vēl vienu gadu. Asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure informē, ka asociācijas valde trešdien pēc tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri organizējusi sapulci, kurā tika balsots par LĢĀA turpmāko rīcību. Balsojuma rezultātā lemts par to, ka aptuveni 200 tūkstoši cilvēku nepaliks bez ģimenes ārsta pakalpojumiem un organizācijas visi biedri pagarinās līgumu ar veselības dienestu, neskatoties uz to, ka tas jāpagarina uz gadu, nevis diviem mēnešiem, kā to iepriekš bija vēlējusies asociācija. Taujāta par lēmuma pieņemšanas procesu, Nicmane-Aišpure norādīja, ka tas nebija viegls un lielā mērā tika izdarīts spiediena ietekmē, kas nācis gan no Nacionālā veselības dienesta, gan veselības ministra izteikumiem publiskajā telpā.
Skolēnu skaits Latvijā līdz 2040.gadam samazināsies par 32%, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja "Eurostat" prognozēm, pausts Eiropas Komisijas "Izglītības un mācību pārskatā 2023". Pārskatā kā satraucoša izcelta arī skolotāju novecošanās Latvijā. Nākamajā desmitgadē varētu rasties grūtības nodrošināt pietiekamu skaitu skolotāju, ja darbam šajā profesijā netiks piesaistīti jauni skolotāji, jo pensijas vecumam tuvojas 37% Latvijas skolotāju. Tā ir aktuāla problēma arī citviet Eiropas Savienībā. Pēc pārskatā paustā, 38% Latvijas skolotāju apsverot ideju pamest skolotāja darbu nākamo piecu gadu laikā. No tiem 26% ir jaunāki par 50 gadiem, kas ir augstāks rādītājs par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vidējo rādītāju - 14%. Lai arī 23,3% Latvijas skolotāju uzskata, ka viņu profesija sabiedrībā ir novērtēta, tikai 65,4% skolotāju otrreiz izvēlētos šo profesiju.
Augstākā tiesa ierosinājusi kasācijas tiesvedību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Tās izskatīšanas datums pašlaik nav zināms. Līdz šim pirmās divas tiesu instances par vainīgu lietā ir atzinušas tikai vienu personu – veikala būvinženieri Ivaru Sergetu, vienlaikus norādot uz trūkumiem izmeklēšanā. Pirmās instances tiesa būvinženierim Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa 24. janvārī viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā. Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
Ņemot vērā problēmas ar Rietumu palīdzību Ukrainai, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija un Eiropas amatpersonas klusībā maina atbalsta stratēģiju Ukrainai, pārorientējoties no pilnīgas uzvaras pār Krieviju uz Kijivas pozīcijas uzlabošanu iespējamās sarunās ar Krieviju, lai izbeigtu karu. Kāda Baltā nama amatpersona un Vašingtonā strādājošs Eiropas diplomāts, saglabājot anonimitāti, portālam “Politico” norādījušas, ka šādas miera sarunas, visticamāk, nozīmētu, ka daļa Ukrainas tiek atdota Krievijai.
Reaģējot uz 12 turku karavīru nāvi Irākā, Turcija šonedēļ veikusi uzlidojumus vairāk nekā 70 objektiem, kas saistīti ar kurdu bruņotajiem grupējumiem Sīrijā un Irākas ziemeļos, paziņojis aizsardzības ministrs Jašars Gilers. Uzlidojumos un sauszemes kaujās iznīcināti vismaz 59 kurdu kaujinieki, sociālās saziņas vietnē "X" publicētajā video uzrunā pavēstījis Gilers, solot turpināt atriebt turku karavīru nāvi.
Kā vēstīts, piektdien ar aizliegto kurdu separātistu grupējumu "Kurdistānas strādnieku partija" saistīti kaujinieki mēģināja ielauzties Irākas ziemeļos izvietotajā Turcijas armijas bāzē un sekojošajā apšaudē tika nogalināti seši turku karavīri. Nākamajā dienā sadursmēs ar kurdu kaujiniekiem krita vēl seši karavīri. Uz to Turcija reaģēja, uzsākot uzlidojumus ar kurdu kaujiniekiem saistītiem objektiem Sīrijā un Irākā.
Ziemassvētku vakarā notikušajos uzbrukumos kristiešu ciematiem Nigērijas vidienē noslepkavoto skaits sasniedzis gandrīz 200 cilvēkus, pavēstījušas varasiestādes. Plato štata Bokosas pašpārvaldes priekšsēdētājs Mandijs Kasahs informē, ka pašvaldības apgabala teritorijā nogalināto skaits sasniedzis 148 cilvēkus, kamēr kaimiņos esošā Barkinas-Ladi pašvaldības apgabala amatpersona Diksons Čolims pavēstīja, ka apgabalā noslepkavoti vismaz 50 cilvēki. Kā ziņots, kopumā svētdienas vakarā notikuši koordinēti uzbrukumi vismaz 15 ciematiem Plato štatā. Vairums upuru ir sievietes un bērni, bet ievainoto skaits pārsniedz 300.
Turpinām ziņas
Nākamgad gaidāms Saules aktivitātes maksimums, tāpēc ir "pietiekami augsta iespējamība", ka uz Saules notiks spēcīgi uzliesmojumi un no ziemeļiem attālākos apgabalos, arī Latvijā, varēs biežāk novērot ziemeļblāzmas. Latvijas Astronomijas biedrība informē, ka 2024.gads būs labvēlīgs Jupitera un Marsa novērojumiem. 14.augustā būs novērojama planētu konfigurācija, kad planētas atradīsies viena otrai blakus. Tikmēr no Zemes redzamo visspožāko planētu Veneru varēs novērot tikai gada sākumā rīta stundās un gada izskaņā vakaros. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 25.martu, bet labākā rīta redzamība gaidāma ap 5.septembri. Saturnu no jūlija varēs redzēt nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī tas būs redzams visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām - vakaros. Aktīvāko meteoru plūsmu Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu meteoru plūsmu maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4.janvārī, 12.augustā un 14.decembrī. 2024.gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 18.septembrī Latvijā gaidāms daļējais Mēness aptumsums.
Pašlaik Baltijas jūras dienvidrietumu daļā ir vērojama liela sālsūdens pieplūde. Leibnica Baltijas jūras pētījumu institūta Varnemindē autonomā mērīšanas stacija kopš 20. decembra konstatē spēcīgu sāļā ūdens pieplūdumu visā ūdens slānī, ne tikai apakšā, kā tas ir parasti, un tas ir salīdzinoši rets gadījums. Sāļā ūdens pieplūdumu pavada ar skābekli bagāts ūdens, kas varētu bagātināt ar skābekli nabadzīgos dziļākos Baltijas jūras ūdens slāņus, un tas savukārt novērš toksiskā sērūdeņraža veidošanos. Saskaņā ar institūta datiem, sāls pieplūdums, iespējams, ir saistīts ar vējainajiem laikapstākļiem pēdējo nedēļu laikā. Dienvidaustrumu vēji, kas turpinājās decembra pirmajā pusē, izraisīja Baltijas jūras ūdens līmeņa pazemināšanos un ūdens masu aizplūšanu uz Ziemeļjūru. Turpretim tagad līdz ar spēcīgajiem rietumu vējiem Baltijas jūrā pretējā virzienā ieplūst liels daudzums sāļa ūdens.
Un vēl
Somijā Ziemassvētku priekšvakarā risinājās kāds neparasts atgadījums, bez vēsts pazuda bērns, kurš spēlējās uz ielas. Tomēr pēc ilgas meklēšanas notika brīnums - policijas suns viņu atrada zem pusotru metru biezas sniega kārtas, ziņo postimees.ee. Somijas Policijas suņu asociācijas pārstāvji, kuri par notikušo ziņoja sociālajos tīklos, pastāstīja, ka bērns 23. decembra vakarā ap pulksten 19 spēlējies netālu no savām mājām Korpilahti pilsētā Somijā netālu no Jiveskiles. Pēc kāda laika bērns pazudis, un viņa pēdas klājis sniegs, kas būtiski sarežģīja meklēšanu. Drīz vien noskaidrojās, ka ap pulksten 20 apkārtnē ceļus tīrīja sniega tīrītājs. Ielas galā, kurā dzīvoja bērns, bija redzama liela sniega kaudze. Pēc vairākkārtējām pārbaudēm suns sniega kaudzē sajuta bērnu. Neilgi pēc pusnakts, kad bērns tika izņemts no sniega kaudzes, viņš jau bija bezsamaņā. Bērns pamodās ātrās palīdzības mašīnā un pastāstīja par notikušo operatīvajiem darbiniekiem. Pēc viņa teiktā, viņš ielas galā izracis sniega alu un tajā sēdējis, kad netālu strādājošais sniega tīrītājs viņam uzgāzis lielu daudzumu sniega. Bērns bija iesprostots sniegā apmēram pusotra metra dziļumā, taču ap viņu izveidojās neliela gaisa kabata, kas galu galā izglāba bērna dzīvību.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents noteicis nākamā gada svarīgākos uzdevumus; Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai no ES fonda pašvaldībām pieejami 46 miljoni eiro; un Latvijas Tirgotāju asociācija saņēmusi Starptautiskās tirdzniecības padomes balvu.
Valdības svarīgākie uzdevumi nākamgad varētu būt valsts drošības stiprināšana, birokrātijas mazināšana un tautsaimniecības attīstīšana, šodien intervijā TV3 pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš nosauca trīs sfēras, kurās nākamgad sagaida aktīvāku Evikas Siliņas vadītās valdības rīcību. Kā pirmos viņš minēja drošības jautājumus, skaidrojot, ka nepieciešama civilās aizsardzības sistēmas attīstīšana, robežas stiprināšana, algu palielināšana iekšlietu sistēmā un citu jautājumu risināšana. Pēc prezidenta vērojumiem, pēdējos gados Latvijā esot būtiski augusi birokrātija, tāpēc valdībai esot jāpieliek pūles tās mazināšanā. Savukārt kā trešo svarīgo darba virzienu Rinkēvičs nosauca ekonomiskās darbības un tautsaimniecības attīstības veicināšanu, piemēram, valdībai jādomā, kā sekmēt kreditēšanu un investīciju piesaisti. Tāpat daudz smaga darba būšot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" virzīšanā.
Jaunais gads tiek gaidīts ar bažām, tā norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, jo šajos svētkos vairāk tiek lietots alkohols un pieaug arī dažādu traumu risks. Vienlaikus aizvadītos Ziemassvētkus Cipule raksturoja kā mierīgus. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Jaungada svinībās visbiežāk gūtās traumas ir plēstas brūces un plaši ķermeņa apdegumi, sejas savainojumi ar kaulu lūzumiem, acu bojājumiem un redzes traucējumi, arī plaukstu bojājumi ar sadragātiem pirkstiem un amputācijām, lūzumi un citas traumas. Turklāt traumas gūst ne tikai pieaugušie, bet arī bērni un jaunieši, kuri atstāti bez pieaugušo uzraudzības. Ātrās palīdzības dienests novēl sargāt sevi un savus mīļos, lai kāda traģiska nelaime neaizēno ne tikai Jaunā gada svinības, bet arī visu atlikušo mūžu.
Latvijā vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā varētu pieaugt par 7-9%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi. "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka nākamgad zaudētās pirktspējas atgūšanās turpināsies, kaut algu pieaugums noslīdēs līdz 7-8%. Līdzīgas prognozes izsaka arī citi eksperti – bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija un "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņi norāda, ka būtiska ietekme uz pieaugumu būs minimālās algas palielināšanai, kā arī piebilst, ka ņemot vērā 2024.gada perspektīvu, ir grūti atrast iemeslus, lai kādā no nozarēm algu kāpums neturpinātos.
Eiropas Savienība strādā pie plāna, lai piešķirtu Ukrainai 20 miljardus eiro, apejot Ungāriju, gadījumā ja ar Budapeštu neizdosies vienoties, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem. Kā sacījuši laikraksta sarunbiedri, ES dalībvalstis ar augstiem kredītreitingiem uzņemsies finanšu garantijas attiecībā uz kopējo budžetu. Tas ļaus Eiropas Komisijai kapitāla tirgos aizņemties nepieciešamo summu un sniegt palīdzību Ukrainai. Atšķirībā no ieceres piešķirt naudu no ES budžeta, kam pretojas Ungārija, šim plānam nebūs nepieciešama visu ES valstu piekrišana. Dažām valstīm garantiju piešķiršanai būs nepieciešama parlamentu piekrišana. ES vēlas procedūru pabeigt līdz martam.
Krievijas diktators Vladimirs Putins martā Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam vizītes laikā Maskavā sacījis, ka Krievija grasās Ukrainā karot vismaz piecus gadus, vēsta Japānas izdevums "Nikkei", atsaucoties uz saviem avotiem. Šāda piezīme izteikta kā brīdinājums Sji, lai viņš nemaina savu prokrievisko nostāju, uzskata izdevums. Putins šādi centies pārliecināt Pekinu, ka Krievijai kara ieilgšana ir izdevīga, un ka Maskava galu galā būs uzvarētāja, neraugoties uz to, ka tajā brīdī situācija nebija tai par labu, norāda "Nikkei". Ņemot vērā šos vārdus, izdevums secina, ka nevajadzētu ticēt Putina signāliem par gatavību uguns pārtraukšanai, kas pausti pa diplomātiskajiem kanāliem.
Jau vēstīts, ka laikraksts "New York Times" 23.decembrī, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka Putins kopš septembra ar starpnieku palīdzību pauž Kijivai un tās Rietumu sabiedrotajiem, ka ir gatavs pārtraukt uguni un iesaldēt konfliktu pašreizējās robežas, tas ir, paturēt okupētās teritorijas. Iespējams, Putins, tuvojoties prezidenta vēlēšanām, grib radīt ilūziju, ka virzās uz mieru, cerot, ka tas var sekmēt labāku rezultātu balsojumā, norāda "Nikkei".
Vienlaikus izdevums uzskata, ka Ķīnas vadība diez vai tic Putina paziņojumiem par apņēmību karot piecus gadus.
Turpinām ziņas
Uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībām ir pieejami Eiropas Savienības fonda līdzekļi 46 miljonu eiro apmērā. Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi, aicinot pieteikties ES fondu finansējumam pašvaldības, lai attīstītu infrastruktūru un piekļūstamību uzņēmējdarbības teritorijās. ES fondu programmā tiks atbalstīti pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti degradētajās vēsturiskajās kūdras ieguves teritorijās, rūpnieciskajās teritorijās, kā arī esošajās un jaunajās uzņēmējdarbības attīstības teritorijās. Projektu iesniegumus aģentūra pieņems līdz 2024.gada 17.aprīlim.
"Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem. Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai. Tajā skaitā "Latvijas pasts" atsavinās nekustamo īpašumu Saules ielā 3, Riebiņos, Preiļu novadā un nekustamo īpašumu "Pasta telegrāfa kantoris" Jēkabpils novadā.
Un vēl
Latvijas Tirgotāju asociācija saņēmusi Starptautiskās tirdzniecības padomes balvu "Go Global Awards 2023" un atzīta par pasaulē labāko mazo un vidējo biznesu asociāciju. Vienlaikus asociācija norāda, ka tās prezidents Henriks Danusēvičs kļuvis par Starptautiskās tirdzniecības padomes biedru un saņēmis apbalvojumu par ilggadēju ieguldījumu tirdzniecības nozares attīstībā. Starptautiskās tirdzniecības padomes tīklā ir organizācijas un uzņēmumi no 179 valstīm.