Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 8.janvārī
- 08 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu; Pārtrauc sadarbību ar būvniecības uzņēmumu "Zeng" par četru ugunsdzēsības depo būvniecību; un Kāda ir situācija latvijas upēs?
Latvijā netiks rīkots referendums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu, jo mēneša laikā netika savākts nepieciešamais vēlētāju atbalsts. Lai ierosinātu referendumu par likuma grozījumu atcelšanu, mēneša laikā bija jāsavāc vienas desmitās daļas jeb 154 tūkstoši 241 vēlētāja paraksts, taču savākti tikai 35 tūkstoši 89 paraksti jeb nepilni 23% no nepieciešamā skaita. Līdz ar to Notariāta likuma grozījumi varēs tikt izsludināti un stāties spēkā.
Oficiālos parakstu vākšanas rezultātus CVK izsludinās līdz 12.janvārim.
Latvijas sabiedrība ir zaudējusi cerību ietekmēt valstiski svarīgus lēmumus un bieži vien rīkojas inerti, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāte Ramona Petraviča no partijas latvija pirmajā vietā, komentējot nespēju savākt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma rīkošanai par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanai. Deputāte skaidro, ka sabiedrībai ir zudusi ticība par viņu spējām piedalīties demokrātiskos procesos. Viņa norāda, ka jautājums par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu ir tik pat svarīgi kā, piemēram, valodas jautājumi un šāds cilvēku noskaņojums kopumā ir bīstams, jo turpmāk var būt arī citi valstiski svarīgi lēmumi, kurus varbūt vajadzēs apstrīdēt. Tāpat deputāte uzskata, ka nepieciešamais slieksnis referenduma rīkošanai ir neatbilstoši augsts un to būtu grūti jebkad sasniegt, jo cilvēku skaits Latvijā turpina sarukt.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir uzdevis a/s “Latvenergo” padomei nekavējoties sniegt detalizētus paskaidrojumus par augstajām Nord Pool biržas elektroenerģijas cenām Latvijā 5. janvārī un “Latvenergo” rīcību, lai nepieļautu strauju elektroenerģijas cenas paaugstināšanos Latvijā. Ministrs no “Latvenergo” padomes vēlas arī skaidrojumu par turpmāk plānotajām “Latvenergo” darbībām šādas situācijas novēršanai.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome lūgs Latvijas Radio valdei paskaidrojumu par ētera pārrāvumu ugunsgrēka dēļ. No radio vadības tikšot prasīta informācija gan par ugunsnelaimes izcelšanās iemesliem, gan par to, kā tiek nodrošināta raidījumu pārraidīšana ēterā ārkārtas situācijās. Padomes loceklis Jānis Eglītis tviterī norādījis, ka radio vadībai noteikti būtu jāskaidro, kāpēc pārrāvums ēterā bija tik ilgi. Pēc viņa domām šādos ārkārtas gadījumos būtu jānodrošina ziņu pārraidīšana iespējami īsā laikā, lai klausītāji saprot, kas notiek. Savukārt Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, atsākoties radio pārraidei, sacīja, ka gan kapitāldaļu turētāji, gan pats radio, izvērtēs, vai reakcija negadījuma laikā bija vai nebija pietiekama. Jau ziņots, ka Latvijas Radio ēkā sadūmojuma dēļ piektdien notika darbinieku evakuācija un pāris stundas tika pārtraukti ētera raidījumi.
Japānā piecas dienas pēc zemestrīces izglābta seniore, kura visu šo laiku bija iesprostota sagruvušas ēkas drupās. Cerības atrast izdzīvojušos parasti sarūk trīs dienas pēc zemestrīces, taču Sudzu pilsētā sievietei, kura jau pārsniegusi 90 gadu slieksni, izdevās izdzīvot drupās piecas dienas. Pēc izglābšanas viņa tika nogādāta slimnīcā. Raidorganizācija NHK vēstīja, ka viņa bija pie samaņas un spēja parunāt. Japānā pagājušajā pirmdienā notikušajā spēcīgajā 7,6 magnitūdu zemestrīcē gāja bojā vismaz 128 cilvēki un vēl aptuveni 200 ir pazuduši bez vēsts.
Eiropas Savienības Padomes prezidents Šarls Mišels varētu priekšlaicīgi pamest ietekmīgo amatu, jo viņš ir nolēmis kandidēt šovasar gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstīm nāksies agrāk vienoties par Mišela pēcteci. Šarls Mišels sestdien publicētā intervijā Beļģijas medijiem paziņoja par savu lēmumu balotēties Eiroparlamenta vēlēšanās, kas no 6. līdz 9. jūnijam notiks 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mišels informēja, ka viņš būs pirmais numurs liberālās partijas "Reformistu kustība" vēlēšanu sarakstā.
Turpinām ziņas
Nodrošinājuma valsts aģentūra pārtraukusi sadarbību ar būvniecības uzņēmumu "Zeng", pamatojoties uz to, ka būvkomersants jau ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības četros no astoņiem topošajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai aģentūra sākusi darbu pie jaunas iepirkuma procedūras ierosināšanas būvniecības darbu pabeigšanai ugunsdzēsības depo projektu īstenošanai Kandavā, Saulkrastos, Aizputē un Rūjienā. Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu”Zeng” informēja 2023.gada 22.decembrī, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu.
Atgādinām, ka arī Jēkabpils Valsts ģimnāzijas būvdarbu gaitā Jēkabpils novada pašvaldība vienpusēji pārtrauca iepirkuma līgumu ar būvdarbu veicēju SIA «Zeng», jo «Zeng» nepamatoti apturēja būvdarbus, neievērojot darbu grafiku un finanšu plūsmas kalendāro grafiku. Tobrīd darbu izpilde bija tikai nedaudz vairāk kā 50% apmērā. Izsludinot jaunu iepirkumu, darbi tika uzticēti SIA «Jēkabpils PMK», kas tos sekmīgi pabeidza. Patlaban Jēkabpils novada dome ir noslēgusi izlīgumu ar SIA «Zeng». Pašvaldības vadība informē, ka līgums noslēgts pašvaldības interesēs, un pērnā gada nogalē tas stājies spēkā.
Un vēl
Latvijā iestājies bargs sals, gan iekšzemes, gan piekrastes ūdeņos turpinās intensīva ledus veidošanās, līdz ar ko vairākās upēs ledus veidošanās izraisīja krasas ūdenslīmeņa svārstības. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā izplatīta informācija par ledus un vižņu sablīvējumi izveidojušies vairākās upēs. Svētdien Daugavā pie Polockas ūdenslīmenis paaugstinājās par 18 centimetriem, bet pie Jēkabpils paaugstinājās par 170 cm diennaktī, pie Zeļķiem un Pļaviņām pazeminājās attiecīgi par 69 un 54 cm diennaktī. Turpinoties sala periodam, upēs intensīvi veidojas ledus.
Daugavā pie Jēkabpils izveidojusies ledstāve, ledus sablīvējums lejpus novērojumu stacijai - pie Zeļķiem un Pļaviņām ledus sablīvējums augšpus un lejpus novērojumu stacijām. Ledus un vižņu sablīvējumi izveidojušies vairākās centrālās, austrumu un rietumu daļas upēs. Daugavā pie Pļaviņām un Zeļķiem sablīvējumā vietām ir lāsmeņi. Pie Jēkabpils ledus kustība šobrīd ir apstājusies, bet svētdien Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā pie Jēkabpils gaidāma ledus un vižņu masu kustība. Tagad ledus un vižņu masas krājas augšpus Jēkabpils ledus sablīvējuma augšgalam, arī tajā upes posmā ūdenslīmenis paaugstināsies. Ledus masām sākot intensīvāk virzīties, Pļaviņu - Jēkabpils posmā būs krasas ūdenslīmeņa svārstības, arī pie Jersikas var sākties ūdenslīmeņa kāpums.
Šonedēļ Latvijā kļūs siltāks - iestāsies atkusnis. Kusīs sniegs un ledus, paaugstināsies ūdenslīmenis, rietumdaļas upēs ūdenslīmeņa paaugstināšanās var veicināt piesalu atraušanu no krastiem un ledus iešanu, centrālās un austrumu daļas upēs apstāsies ledus veidošanās. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā norāda, ka spēkā ir dzeltenās un oranžās pakāpes brīdinājumi par ūdenslīmeni. Jaunais ledus vēl ir plāns un uz tā atrasties ir bīstami.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: No februāra Veselības ministrija iecerējusi paaugstināt ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārsta praksei; Latvijā ražo kara tehniku; un Kādi laika apstākļi gaidāmi šonedēļ?
No 1. februāra Veselības ministrija iecerējusi paaugstināt ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārsta praksei, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu un maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā, kā arī nodrošināt ģimenes ārsta praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu attaisnotas prombūtnes gadījumos. Paredzēts ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārsta praksei palielināt no 730 eiro līdz 1 000 eiro apmērā mēnesī, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu no 216 eiro līdz 400 eiro mēnesī, kā arī palielināt maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā no 216 eiro līdz 400 eiro mēnesī.
Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas, liecina Zemkopības ministrijas sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais informatīvais ziņojums par Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importu Latvijā. 2023.gada pirmajos desmit mēnešos ES valstis kopumā no Krievijas importēja produkciju 2,2 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo laika periodu, ir par 10% vairāk, bet salīdzinot ar 2022.gada periodu - par 15% mazāk. Latvija 2023.gadā no janvāra līdz oktobrim importēja 12% no kopējās ES importa no Krievijas vērtības, ieņemot otro vietu starp ES dalībvalstīm. Latvija attiecīgajā periodā importēja Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktus 280 miljonu eiro vērtībā, bet Spānija - 281 miljona eiro vērtībā. Zemkopības ministrijas ieskatā visas ES, tajā skaitā Latvijas, atkarība no Krievijas minerālmēslu, lopbarības, pārtikas un enerģijas tirdzniecības ir jāpārtrauc.
Valsts kultūrkapitāla fonds izsludinājis konkursus četrās mērķprogrammās, kurās plānots sadalīt 435 tūkstoši eiro. Pieteikumus var iesniegt muzeju nozares attīstības programmā, kurā pieejams finansējums 200 tūkstoši eiro apmērā, kā arī programmā, ar kuru plānots atbalstīt mūzikas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu. Šajā mērķprogrammā pieejams finansējums 120 tūkstoši eiro apmērā. Tāpat kultūrkapitāla fonds pieņem pieteikumus programmā, ar kuru iecerēts atbalstīt dizaina un arhitektūras izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu. Šajā programmā pieejams finansējums 35 tūkstoši eiro apmērā. Pieteikumi tiek gaidīti arī programmā, ar kuru atbalstīs vizuālās mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu 80 tūkstoši eiro vērtībā. Pieteikumus pieņem līdz 19.janvārim.
Austrijas darba tirgus dienests sācis izmantot mākslīgo intelektu cilvēku konsultēšanai. Galvenā mērķauditorija ir jaunieši, kas informāciju var saņemt modernā un atraktīvā veidā. Sistēma, kurai dots nosaukums "Karjeras informācija", izmaksāja apmēram 300 tūkstošus eiro. Uz jautājumiem, piemēram, kura profesija ir piemērota cilvēkiem, kuriem patīk spēlēt datorspēles, vai cik pelna piloti, tagad var atbildēt mākslīgais intelekts. Tas uzdod jautājumus, sniedz ieteikumus un informāciju par apmācību iespējām vairāk nekā 90 valodās. Paredzēta arī atgriezeniskā saite, ja saņemta muļķīga atbilde, jo rīku regulāri pilnveidos. Mākslīgais intelekts nav paredzēts, lai aizstātu personīgās konsultācijas, taču to izmantos arī dienesta darbinieki.
Vairākos Spānijas apgabalos konstatēts straujš gripas un citu elpceļu infekciju izplatības pieaugums. Horvātijā papildu problēmas rada arī Covid-19 infekcija. Dažos Spānijas reģionos gripas un citu elpceļu infekciju gadījumu skaits pieaudzis par 140 procentiem, un tā iemesls ir sociālie kontakti Ziemassvētku periodā un sezonālais aukstums. Arī Horvātijā gripas gadījumu skaits pieaudzis līdz 858, bet citas elpceļu infekcijas diagnosticētas vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tomēr vislielākās bažas rada Covid-19 infekcija, kas pēdējā mēneša laikā prasījusi gandrīz 200 cilvēku dzīvību.
Luksemburgā reģistrētais uzņēmums "ABH Holdings SA", kura galvenie akcionāri ir Krievijas miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens, iesniedzis prasību pret Ukrainu, pieprasot kompensēt zaudējumus, kas radušies "Alfa Bank" Ukrainas struktūru nacionalizācijas rezultātā, vēsta "Radio Brīvība". Zaudējumu apjomu uzņēmums novērtējis viena miljarda dolāru apjomā. Prasība iesniegta Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā, kas ietilpst Pasaules Bankas organizāciju grupā. Uzņēmuma paziņojumā teikts, ka Ukrainas varasiestādes banku īpašniekiem atņēmušas nelikumīgi un nacionalizējušas piespiedu kārtā, lietā liekot "korporatīvā reiderisma metodes un gūstot labumu no kara". "ABH Holdings SA" arī apgalvo, ka Ukraina izvērsusi aizkulišu kampaņu, lai diskreditētu galvenos akcionārus, un izmanto "melnā PR" metodes. Kā ziņots, Avenam un Fridmanam noteiktas ASV, Lielbritānijas, Eiropas Savienības un citu valstu sankcijas.
Turpinām ziņas
Latvijas uzņēmums "EMJ Metāls" uzsācis sadarbību ar Somijas militāro transportlīdzekļu ražotāju "Patria", kas ražo bruņutransportierus. Latvijas uzņēmums, kas līdz šim ražoja metāla lokšņu detaļu sagataves, šobrīd ražo arī bruņutransportieru korpusus un saņēmis sadarbības sertifikātu par darba kvalitāti. Uzņēmums "EMJ Metāls" ir viens no daudziem mūsu valsts uzņēmumiem, kas paralēli civilajai ražošanai uzsākuši arī militāro ražošanu. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijā informē, ka Latvijas uzņēmumi militārajā ražošanā jau sadarbojas ar 10 lieliem pasaules uzņēmumiem citās valstīs. Uzņēmums "EMJ Metāls" pirmās detaļas militārajai industrijai sācis ražot pirms diviem gadiem. Sadarbības uzsākšana ar citu valstu ražotājiem prasījusi gan laiku, gan investīcijas trīs miljonus eiro, jo bija nepieciešamas gan specifiskas iekārtas, gan ēkas renovācija.
Medikamenti, kas atradušies zemākā temperatūrā, nekā to rekomendē ražotājs, var nebūt efektīvi, jo ir ietekmētas to farmakoloģiskās īpašības, vērš uzmanību Mēness aptiekas farmaceiti. Turklāt, tos lietojot, var rasties dažādas alerģiskas reakcijas, kuņģa darbības traucējumi, infekcijas pastiprināšanās, redzes traucējumi un citas blaknes. Vērojumi liecina, ka tipiskākās pieļautās kļūdas, kāpēc medikamenti nonāk aukstumā, ir neapdomīga to pārnēsāšana somā un atstāšana automašīnā vai neapkurinātās telpās. Farmaceiti norāda, ka aukstajā laikā vajadzētu izvērtēt, vai un kā pārnēsāt, pārvadāt medikamentus, kas nav paredzēti uzglabāšanai vēsā vai aukstā vietā. Uz zāļu iepakojuma un zāļu instrukcijā ir norādīts, kādā temperatūrā tās vēlams glabāt. Ja to neievēro, var mainīties ne tikai zāļu konsistence, garša vai smarža, bet arī iedarbības efektivitāte.
Un vēl
No šodienas Latvijā ieplūdīs siltā gaisa masa. Pirmā janvāra nedēļa aizvadīta ar aukstu un sniegotu laiku, gaisa temperatūra nedēļas izskaņā daudzviet noslīdēja līdz pat -20 līdz -25 grādiem. Otrā jaunā gada nedēļa nesīs pārmaiņas - no pirmdienas intensīvi nokrišņi nav gaidāmi, kā arī siltā gaisa masa, kas pakāpeniski no rietumiem nesīs īslaicīgu atkusni. No pirmdienas sals pakāpeniski mazināsies. Pirmdien uzspīdēs saule, taču debesis no ziemeļiem pakāpeniski sāks aizklāt mākoņi, kas vakarā dažviet ziemeļaustrumos atnesīs nelielu sniegu. Nedēļas izskaņā laikapstākļi būs mainīgi. Naktī uz piektdienu atkal paliks aukstāks, vietām gaisam atdziestot līdz -12 grādiem, savukārt brīvdienās valsts rietumu daļā termometra stabiņš pieturēsies tuvāk pie 0 līdz +2 grādu atzīmes, austrumos 0 līdz -5 grādiem. Gaisa temperatūrai svārstoties no pozitīvas uz negatīvu, laiks būs slapjš - palaikam gaidāms slapjš sniegs, sniegs, veidosies apledojums.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Pārtikas cenas šogad varētu palielināties par 4%; Latgalē sala dēļ nenotiek mācības skolās; un Kas šogad ir gada sūnas un gada auga godā?
Pērn pieredzējām ne tikai energoresursu, bet arī pārtikas cenu kāpumu. Tas visnelabvēlīgāk ietekmē cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Šobrīd pārtikas cenas ir samazinājušās, bet ekonomisti prognozē, ka šogad cenas varētu palielināties par 4%. Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane vērtē, ka arī šogad pārtikas cenas augs gan pasaulē, gan pie mums, bet cenu kāpums nebūs tik liels kā iepriekš. Viņa norāda, ka šis pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no tā, kādi būs gan iedzīvotāju ienākumi, gan kāda būs iespēja tirgoties ar pārtiku, bet lielā mērā tomēr tas ir atkarīgs no tā, kā mainīsies enerģijas cenas. Protams, jautājums arī par to, kādas būs ražas un kas notiks ar piegādes ķēdēm. Pašlaik pārtikas cenām šim gadam tiek prognozēts pieaugums nepilni 4%, kas ir vairāk nekā vidēji inflācija, bet krietni mazāk, nekā bija pārtikas cenu pieaugums pēdējos divos gados.
Elektroenerģijas vidējā cena decembrī Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 89 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā novembrī un teju trīs reizes mazāk nekā 2022.gada decembrī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS Augstsprieguma tīkls sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats. Būtisks elektroenerģijas cenu samazinājums - vidēji divas līdz trīs reizes - gan Latvijā, gan arī Eiropā bija vērojams no decembra vidus, kas samazināja arī kopējo elektroenerģijas cenu mēneša laikā. Cenu samazinājumu decembra otrajā pusē veicināja augstāka gaisa temperatūra, lielāka vēja enerģijas izstrāde, zemākas gāzes cenas un garākas svētku brīvdienas, kas sekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, līdz ar to cenu noteica lētāki ģenerācijas avoti.
Lielās aptieku ķēdes publiski biedē sabiedrību, ka mazās aptiekas neizdzīvos, kamēr Veselības ministrija ar mazo aptieku pārstāvjiem jau konstruktīvi strādā, lai pārmaiņu rezultātā aptiekas, īpaši mazās, ne tikai pastiprinātu savu neatkarību, bet arī veicinātu farmaceita lomas vietu un nozīmi visā veselības aprūpes sistēmā, norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri. Viņš atzīmē, ka par augstajām zāļu cenām, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, sabiedrībā neapmierinātība ir jau sen. Abu Meri vērsa uzmanību, ka lielākajā daļā Eiropas valstu visi recepšu medikamenti arī tiek kompensēti, un Veselības ministrijas priekšlikums bija 2024.otrajā pusē noteikt arī Latvijā recepšu medikamentiem 5% kompensāciju un pakāpeniski ik gadu paaugstināt recepšu zāļu kompensācijas apmēru. Tomēr pēc atkārtotas diskusijas ar nozares organizācijām minētais priekšlikums šobrīd netiek virzīts, jo nozare tam neesot gatava. Viņš norādīja, ka iesniegšanai Ministru kabinetā sagatavotajā ziņojumā ietvertais rīcības plāns nesatur detalizētus un precīzus risinājumus, jo tam ir nepieciešamas papildu diskusijas ar nozari. Izņēmums ir viens punkts - noteikt kompensējamajiem medikamentiem vismaz 75% kompensāciju no 2024.gada 1.jūlija.
Kā prezidējošā valsts Eiropas Savienībā darbu sākusi Beļģija. Pusgadu ilgajam termiņam, kurā paredzētas arī jaunā Eiroparlamenta sasaukuma vēlēšanas, izvirzītas sešas galvenās darbības prioritātes. Prezidentūras tīmekļa vietnē minēts, ka lielāko vērību plānots pievērst tiesiskuma un demokrātijas veicināšanai, konkurētspējas stiprināšanai, "zaļajai" pārejai, sociālajām problēmām, migrācijas un robežjautājumiem, kā arī globalizācijas izaicinājumiem. Šī būs jau 13. Beļģijas prezidentūra, pēdējo reizi tā ES kursu noteica pirms 13 gadiem.
Slovēnijas dienvidrietumos alā iesprostoti pieci cilvēki, kuriem tur var nākties pavadīt vairākas dienas, līdz nokritīsies ūdens līmenis, svētdien paziņojušas varasiestādes. Divi gidi un trīs tūristi, kas ir vienas ģimenes locekļi, iestrēga alā sestdien, kad spēcīgā lietus dēļ cēlās ūdens līmenis, nobloķējot izeju. Viņi iestrēguši Krišna Jama alā, kas ir astoņus kilometrus gara alu sistēma ar vairākiem pazemes ezeriem. Apmeklētāji alā tiek ielaisti tikai gidu pavadībā. Slovēnijas glābšanas dienesti ziņoja, ka nirēji ir piekļuvuši iesprostotajiem cilvēkiem un pārvietojuši viņus uz drošu vietu, kas paredzēta avārijas situācijām. Glābēji tur uzstādījuši apsildāmu telti, kur viņiem nāksies gaidīt ūdens līmeņa nokrišanos.
"Zelta globusa" 81.pasniegšanas ceremonijā laurus plūca Kristofera Nolana filma "Oppenheimer" ("Openheimers"), kas tika atzīta par labāko dramatisko filma. "Openheimers" bija viena no pagājušajā gada visapspriestākajām kinolentēm līdzās Grētas Gervigas filmai "Bārbija". Abas filmas, kas vasarā uz kinoekrāniem nonāca vienā laikā un, neskatoties uz dažādo filmu noskaņu, kinoskatītāju vidū pat tika sauktas vienā vārdā "Barbenheimer", kopumā bija nominētas 17 "Zelta globusa" balvām, ar kuru pasniegšanu svētdien tika atklāta Holivudas apbalvojumu sezona.
Turpinām ziņas
Šodien skolās atsākas mācības pēc ziemas brīvlaika, taču daudzviet Latgalē, termometra stabiņam noslīdot pat zem -30 grādiem, skolēni palika mājās. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka bērni līdz 12 gadu vecumam var neapmeklēt skolu, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -20 grādiem, savukārt bērni, kas vecāki par 13 gadiem, – ja temperatūra noslīdējusi zem -25 grādiem. Piemēram, Viļānu vidusskolā informācija par to, ka skola šodien nestrādās, nodota savlaicīgi visos iespējamos informācijas kanālos, neviens skolēns klātienē arī neesot ieradies. Citviet skolēniem uz mācību iestādēm bija jānokļūst saviem spēkiem, jo gan Rēzeknes, gan Preiļu novads un vēl vairākas pašvaldības laicīgi ziņoja, ka skolēnu autobusu maršruti tiek atcelti, jo pēc aukstajām brīvdienām bija skaidrs, ka vecos dīzeļauto nevarēs iedarbināt. Savukārt viena no retajām mācību iestādēm, kur stundas notiek, ir Rēzeknes novada Maltas vidusskola. Tiesa, no vairāk nekā 500 skolēnu bija ieradušies vien 49 bērni. Skolā ir tie bērni, kas dzīvo tuvu skolai un kurus vecāki varēja atvest ar privāto auto, jo pašvaldības skolēnu transports Rēzeknes novadā šodien ir atcelts.
Tiek meklēts risinājums, lai 9.klases jeb pamatizglītības diploms būtu derīgs arī tad, ja skolēns būs atteicies no krievu valodas apguves, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Pagaidām pamatizglītības standarts to neparedz un risinājums vēl nav atrasts, taču tas noteikti būs. Vienlaikus viņa atzina, ka joprojām ir problēmas ar Eiropas Savienības valodu skolotāju pieejamību, un satraucoši, ka šādas problēmas ir ne tikai reģionos, bet arī Rīgā. Svešvalodu skolotāju trūkumu Izglītības un zinātnes ministrija ir centusies mazināt ar stipendiju piešķiršanu, bet, kamēr situācija vēl nav reāli uzlabojusies, skolām ir jāizlīdzas ar "dažādiem radošiem risinājumiem", piemēram, organizējot svešvalodu nodarbības attālināti, sacīja Čakša. Politiķe atzina, ka pēc diviem gadiem pilnībā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolās, aizstājot to ar kādu ES valsts valodu, būs liels izaicinājums.
Jau ziņots, ka Izglītības un Zinātnes ministrija ir piedāvājusi no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.
Un vēl
Lai pievērstu uzmanību svešzemju sugu ieviešanās riskiem, Latvijas Botāniķu biedrības sūnu grupa par 2024.gada sūnu iecēlusi parasto līklapi. Sūna parastā līklape Latvijā ir ienācēja. Tās dabiskais izplatības areāls aptver Dienvidu puslodi: Dienvidamerikas un Āfrikas dienvidu daļu, Austrāliju, Jaunzēlandi, kā arī Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna salas. 20.gadsimta 40.gados šī sūna ievazāta Britu salās un drīz vien izplatījusies gandrīz visā Eiropā. Latvijā tā pirmoreiz konstatēta 2005.gadā, bet Lietuvā jau 1996.gadā un Igaunijā - 2007.gadā.
Savukārt par 2024.gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies mežu iemītnieci mūžzaļo sporaugu apdziru. Nelielo, līdz 20 centimetriem garo staipekņu dzimtas sporaugu apdziru auglīgos lapu koku un jauktu koku mežos var novērot cauru gadu, jo tā ir mūžzaļa. Uz stāvajiem stumbriem, kas galotnē dakšveidīgi zarojas, blīvi sakārtotas tumši zaļas sīkas lapas. Apdzirai nav ne ziedu, ne augļu - tā vairojas ar sporām. Apdzira sastopama mitros lapu koku, egļu un jauktu koku mežos auglīgās augsnēs, kā arī uz smilšakmens atsegumiem. Apdzira ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī Latvijas Sarkanajā grāmatā.