Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 12.janvārī
- 12 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā gada vidējā inflācija pērn bija 8,9%; Latvijā sākusies gripas epidēmija; un Grāmatu draugu ķēdei – 10.
Latvijā vidējā gada inflācija pērn bija 8,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, patēriņa cenas pieauga par 0,6%. Savukārt, salīdzinot patēriņa cenas 2023. gada decembrī ar novembri, tās samazinājās par 0,8%. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai. Cenas samazinājās elektroenerģijai, cietajam kurināmajam, dabasgāzei, kanalizācijas pakalpojumiem un ūdensapgādei. Savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana un kāpa vidējais cenu līmenis veselības aprūpes grupā.
Ceturtdienas naktī Jūrmalā, Slokas mikrorajonā, uz ielas atrasts nāvējoši sadurts 13 gadus vecs pusaudzis, bet vēlāk policijai izdevies noskaidrot un aizturēt iespējamos nozieguma pastrādātājus. Pašreizējā informācija liecina, ka iepriekšējā vakarā pirms pusnakts vairāki jaunieši, kuri dzīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē, bija devušies uz Rīgu, lai, iespējams, lietotu alkoholiskos dzērienus. Pēc tam viņi ar vilcienu atgriezušies Slokā, kur satikušies ar diviem sava vecuma jauniešiem, no kuriem viens vēlāk nogalināts. Tajā pašā naktī Jūrmalas iecirkņa policisti ieradās sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādē, kur sastapa iesaistītos jauniešus, kuri kopā ar audzinātājām tika nogādāti policijas iecirknī. Pusaudzis, kurš tiek turēts aizdomās par šī nozieguma izdarīšanu, vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu. Par tālākām darbībām attiecībā uz šo jaunieti patlaban tiek lemts. Saistībā ar notikušo ir sākts kriminālprocess par slepkavību pastiprinošos apstākļos.
Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu" un "Pašvaldību likumā", kas paredz noteikt prasību pašvaldību vadošajām amatpersonām saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātie grozījumi paredz, ka domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam pēc ievēlēšanas amatā ne vēlāk kā mēneša laikā būs jāvēršas kompetentajā valsts drošības iestādē, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Jaunā kārtība uz pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem gan stāsies spēkā pēc attiecīgās pašvaldības tuvākajām kārtējām vai ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to lielākajā daļā pašvaldību šī kārtība varētu stāties spēkā pēc pašvaldību vēlēšanām 2025.gadā.
Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra iekļāvusi ASV ātrās ēdināšanas uzņēmumu Subway starptautisko kara sponsoru sarakstā, paziņojusi pretkorupcijas aģentūra. Tā norādījusi, ka iemesls "Subway" iekļaušanai sarakstā ir tas, ka šis tīkls turpina darboties Krievijā. Vairāk nekā 500 uzņēmuma restorānu turpina strādāt agresora tirgū, maksājot Krievijas budžetā simtiem tūkstošu dolāru nodokļu. Tāpat "Subway" aktīvi reklamē savu darbību, izmantojot sankcijām pakļautos Krievijas sociālos tīklus, un ēdienu piegādē izmanto "Yandex", kas sadarbojas ar Krievijas valsts un tiesībaizsardzības iestādēm.
ANO Drošības padomes septiņas dalībvalstis nākušas klajā ar paziņojumu, nosodot Krieviju par Ziemeļkorejas raķešu iegādi un to izmantošanu triecieniem Ukrainai. Krievija pārkāpusi embargo, kas aizliedz militāri tehnisko sadarbību ar Phenjanu. Krievijas pārkāpj ANO rezolūcijas un grauj globālo ieroču neizplatīšanas režīmu, vēlāk Drošības padomes sēdē sacīja ASV pastāvīgā pārstāvja vietnieks Roberts Vuds, šādu uzvedību dēvējot par atbaidošu. Tas, ka Krievija izmanto Ziemeļkorejas raķetes triecieniem Ukrainā, ļauj Phenjanai iegūt datus par šo raķešu pielietošanu kaujās un pilnveidot raķetes, kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām, norādīja Dienvidkorejas pārstāvis ANO. Tikmēr Krievijas pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja Drošības padomes septītnieka, arī padomes pastāvīgo dalībvalstu ASV, Lielbritānijas un Francijas, paziņojumu nodēvējis kā piemēru pret Krieviju vērstai propagandai.
Vairāk nekā tūkstoš 400 Somijas mūzikas industrijas profesionāļu mudina no Eirovīzijas dziesmu konkursa izslēgt Izraēlu par, viņuprāt, Gazas joslā pastrādātajiem kara noziegumiem. Ja Izraēla netiks izslēgta no konkursa, sabiedriskajai raidorganizācijai "Yle" būtu jāatsauc Somijas dalība Eirovīzijā, teikts viņu parakstītajā petīcijā. Kā norādīja "Yle", tā seko līdzi tam, kāda būs Eiropas Raidsabiedrību savienības nostāja šajā jautājumā. Jau ziņots, ka Somijas raidsabiedrība bija viena no pirmajām, kas savulaik pieprasīja, lai Krievijai tiktu liegts piedalīties 2022.gada konkursā. Kā zināms, Eirovīzijas konkurss šogad notiks Malmē, Zviedrijā.
Turpinām
Saslimstība ar gripu Latvijā turpina pieaugt, sasniedzot epidēmijas sliekšņa līmeni. Tādēļ no šodienas, 12. janvāra, Slimību profilakses un kontroles centrs izsludinājis gripas epidēmiju. Centrs paziņojumā medijiem norādīja, ka gripas vīrusa pozitīvo paraugu īpatsvars pagājušajā nedēļā pieauga par 10,3% un ir vērojama izteikta saslimstības pieauguma tendence. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Ventspilī, Gulbenes novadā, Daugavpilī un Rīgā. Jauni saslimšanas gadījumi reģistrēti arī Jēkabpilī un Preiļos, bet šajās pilsētās epidēmijas slieksnis vēl nav sasniegts. Visbiežāk ar gripu slimo bērni vecuma līdz četriem gadi.
Saeima konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas un Juridiskās komisijas virzītos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz maksimālo cietumsodu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, palielināt no trīs līdz pieciem gadiem. Tāpat par lielu daļu no Krimināllikumā minētajiem noziegumiem pret dzīvniekiem tiks izslēgta iespēja kā pamatsodu piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Likumā paredzēts precizēt, ka par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas sakropļots, tiks piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Tāds pats sods tiks piemērots par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā, vai par dzīvnieka spīdzināšanu, kā rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots.
Un vēl
Vakar Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, atzīmējot Grāmatu draugu ķēdes desmitgadi, norisinājās simboliska akcija, kurā bibliotēkas darbinieki aicināja apmeklētājus improvizētā grāmatu ķēdē pāri ātrijam no rokas rokā nodot un svinīgi ievietot grāmatu dāvinājumus Tautas grāmatu plauktā 4. stāvā. Lai aktualizētu Tautas grāmatu plaukta dāvinājumu nodošanas iespēju un sarūpētu grāmatu ķēdes saturu pasākumam, akcijas rīkotāji aicināja ikvienu dāvināt savu grāmatu īpašajam Tautas grāmatu plauktam. Sev īpašo grāmatu ar ierakstu vai vēlējumu, kas ierakstīts kādā no tās priekšlapām, no 12. janvāra varēs nodot bibliotēkas ātrijā blakus "Draugu telpai". Patlaban Tautas grāmatu plauktā glabājas vairāk nekā 7 tūkstoši 500 vienību 48 valodās, kas dāvinātas desmit gadu laikā.
Jau ziņots, ka pirms desmit gadiem, 2014. gada 18. janvārī, Rīgā norisinājās akcija "Gaismas ceļš – grāmatu draugu ķēde". Akcijas laikā divu kilometru garā cilvēku ķēdē no rokas rokā pārvietoja vairāk nekā 2 tūkstoši grāmatas no toreizējās Nacionālās bibliotēku ēkas Krišjāņa Barona ielā 14 uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3. Vienlaikus ķēdes norisei Rīga tika atklāta kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta. Dalībai Grāmatu draugu ķēdē, kas guva lielu starptautisko mediju uzmanību, bija pieteikušies vairāk nekā 15 tūkstoši dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Ko Zelenskis ierakstīja Prezidenta pils Goda grāmatā? Kādu sodu piesprieda ierēdnei, kas izblēdīja telefonu Ģirģenam? Un Kad Jēkabpilī notiks barikāžu atceres pasākums?
Vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, noslēdzot savu pirmo Baltijas valstu apmeklējumu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, pateicās Latvijai par atbalstu, kas palīdz Ukrainai atgriezt mieru Eiropā. Zelenskis vizītes laikā izteica pateicību Latvijai par atbalstu šajā cīņā, citēju: "Šodien Ukraina izcīna savas tiesības Eiropas nākotnē, un par to maksā ļoti lielu un briesmīgu cenu. Mēs esam pateicīgi, ka šajā sarežģītajā cīņā Latvija stāv mums blakus, blakus ukraiņiem", citāta beigas. Zelenskis Prezidenta pils goda viesu grāmatā ierakstīja, ka viņam ir liels gods viesoties Latvijā un Latvijas iedzīvotājiem novēlēja mieru un labklājību.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja par jaunu militāro palīdzību Ukrainai, kuras mērķis ir palīdzēt ukraiņiem cīnīties pret Krievijas agresiju. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, tās aizstāvjiem un iedzīvotājiem gan cīņā pret agresorvalsti Krieviju, gan Ukrainas eiroatlantiskajā integrācijā. Prezidents norādīja, ka līdz ar šī gada pirmās militārās palīdzības pakotnes piešķiršanu Latvijas valsts un sabiedrības atbalsts Ukrainai pārsniedz 600 miljonus eiro, kas veido teju 1% no iekšzemes kopprodukta. Rinkēvičs arīdzan informēja Zelenski par nākamo Latvijas militārās palīdzības pakotni: tajā būs haubices, 155 milimetru artilērijas munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa aizsardzības raķetes, mīnmetēji un munīcija, visurgājēji, triecienšautenes un rokas granātas, droni, sakaru ierīces, ģeneratori un individuālais ziemas ekipējums. Latvija arī uzņēmusies vadīt "dronu koalīciju" Ramšteinas formātā, lai stiprinātu Ukrainas dronu spējas.
Asi nosodot Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī necilvēcīgo vardarbību un teroru pret tās iedzīvotājiem, Saeimas deputāti nosūtījuši vēstuli Francijas prezidentam un parlamentam ar aicinājumu apsvērt iespēju liegt valstī iebraukt un uzturēties agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – sportistiem. Aicinājumu rosinājusi Saeimas Sporta apakškomisija, un to parakstījuši 80 parlamenta deputāti. Deputāti uzsvēruši, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas paziņojums par atļauju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem atlētiem ir bezatbildīgs un neatbalstāms, tādēļ aicina Franciju izvērtēt iespēju un veikt nepieciešamās darbības, lai nepieļautu šo sportistu dalību Parīzes olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.
ANO Drošības padome pieprasījusi nekavējoties izbeigt Jemenas hutiešu kaujinieku uzbrukumus kuģiem Sarkanajā jūrā. Dienu iepriekš ASV un Lielbritānijas bruņotie spēki reģionā notrieca 18 nemiernieku palaistos dronus un trīs raķetes. Dokumentā, par kuru atturējās balsot Krievija, Ķīna, Alžīrija un Mozambika, pieprasīts, lai hutieši nekavējoties izbeigtu visus šāda veida uzbrukumus, kuri traucē globālo tirdzniecību, kuģošanas tiesības un brīvības, kā arī reģionālo mieru un drošību. Apvienoto Nāciju Organizācija jau iepriekš paziņoja, ka ir ļoti nobažījusies par situāciju Sarkanajā jūrā, savukārt vairākas rietumvalstis ASV vadībā izveidojušas koālīciju civilo kuģu aizsardzībai. ASV un Lielbritānija ir devušas mājienus, ka varētu veikt militāras darbības pret nemierniekiem.
NATO pretgaisa aizsardzības klātbūtne rotācijas kārtībā Melnās un Baltijas jūras reģionā būtu pietiekama atbilde uz Krievijas draudiem, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Alianses valstis par šādu modeli vienojās pagājušā gada jūnijā, taču tas vēl nav īstenots. Baltijas valstis pašlaik risina sarunas ar valstīm, kas varētu izvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas reģionā. Odobesku uzsvēra, ka ir jāizpilda NATO samitā Viļņā pagājušajā vasarā nolemtais, lai pastiprinātu drošību aliansē.
Turpinām ziņas
Valsts finanšu institūcija "Altum" plāno piedāvāt politiķiem paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, lai tās varētu saņemt lielāku valsts garantiju mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem uzsāktā atbalsta programma ģimenēm mājokļa iegādei ir populāra, to izmantojot ģimenes ne tikai Rīgā un Pierīgā, un kopumā to izmantoja jau 27 tūkstoši ģimeņu. "Altum" varētu no savām rezervēm vai, lūdzot papildu valsts finansējumu, palielināt garantijas ģimenēm reģionos. Piemēram, ģimene ar vienu bērnu varētu saņemt garantiju līdz 30% no aizdevuma pamatsummas, ģimene ar diviem bērniem – līdz 40%, ar 3 un vairāk bērniem – līdz 50%. Pašlaik "Altum" apņēmies izvērtēt, kā varētu palielināt šo garantijas atbalstu ģimenēm ar bērniem, un nākt klajā ar priekšlikumiem.
Kurzemes apgabaltiesa Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Informācijas centra bijušajai priekšniecei Līgai Lapiņai par dienesta telefona izblēdīšanu eksministra Sanda Ģirģena privātai lietošanai piespriedusi naudas sodu 18 tūkstoši 200 eiro apmērā, kā arī liegumu divus gadus ieņemt amatus, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu valsts un pašvaldību iestādēs. Pilns nolēmums būs pieejams 24.janvārī un to varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Iepriekš arī Rīgas pilsētas tiesa Lapiņu atzina par vainīgu. Spriedums tika pārsūdzēts. Tikmēr Ģirģens kriminālprocesu uzskata par safabricētu, lai atriebtos viņam un godīgajiem ierēdņiem par to, ka lauzis negodīgu iepirkumu tradīciju Informācijas centrā.
Un vēl
Janvāris ir Barikāžu atceres mēnesis, kad katru gadu ar ugunskuru iedegšanu Rīgā, Zaķusalā, kur brīvības sardzē stāvēja arī jēkabpilieši, sākas barikāžu atceres nedēļa, kad ar dažādiem pasākumiem visā Latvijā atceras brīvības cīnītājus. Ik gadu, arī šogad, jēkabpilieši uz Zaķusalas pasākumu dosies organizētā braucienā. Savukārt Jēkabpilī, sagaidot Barikāžu atceres laiku, no 15.janvāra līdz mēneša beigām būs skatāma Barikāžu atceres dienai veltīta foto izstāde Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu un tikšanās zāles logos Pasta ielā 39. Bet 19.janvārī pulksten sešos vakarā pie Jēkabpils Tautas nama tiks iedegts Barikāžu atmiņu ugunskurs. Pasākumā piedalīsies Jēkabpils Tautas nama kapela "Kreicburgas ziķeri". Jēkabpilieši un Jēkabpils novada iedzīvotāji aicināti pasākumā dalīties atmiņās par Barikāžu laiku.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Rosina liegt piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju; Aicina uz izstādi “Skola 2024”; un Kāda bijusi janvāra pirmā dekāde sinoptiķu vērtējumā?
Nacionālās apvienības deputāti rosina liegt piedalīties valsts un pašvaldības iepirkumos tiem uzņēmumiem, kas ir iekļauti Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajā datubāzē ar uzņēmumiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju vai Baltkrieviju. Politiskais spēks likumprojekta anotācijā norāda, ka, neraugoties uz Krievijas brutālo iebrukumu un karu Ukrainā, joprojām Latvijā ir uzņēmumi, kas sadarbojas ar agresorvalsti, un tāda rīcība ir uzskatāma par atbalstu karadarbībai. To uzņēmumu, kas sadarbojas ar Krieviju vai Baltkrieviju, importa un eksporta kopējie apjomi 2023.gadā bija vairāk nekā 1,8 miljardi eiro. Pēc opozīcijas politiķu vārdiem, no vienas puses, Latvija sniedz atbalstu Ukrainai, bet vienlaikus netieši finansē Krieviju karadarbībai Ukrainā. Tāpēc būtu pareizi, ja valsts un pašvaldības iestādes rādītu piemēru un nesadarbotos ar uzņēmumiem, kas turpina preču importu un eksportu ar Krieviju vai Baltkrieviju.
Latvijas iedzīvotāji ir jāaicina būt aktīviem un izmantot pilsoniskās tiesības ietekmēt Eiropas Savienības dienaskārtību, piedaloties gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šodien tikšanās laikā atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Eiroparlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, kas ieradusies vizītē Rīgā. Komentējot pagājušo vēlēšanu aktivitāti, Metsola apstiprināja, ka 2019.gadā Latvijā tā bija viszemākā, kaut gan citās dalībvalstīs tā bija rekordaugsta. Viņa atzina, ka Eiropas politiķi ir pieļāvuši kļūdu, ļaujoties "vieglam cinismam" un pietiekoši daudz nerunājot ar saviem vēlētājiem. Metsola, stājoties amatā, vēlējās nojaukt "Briseles burbuli", proti, runāt ar tiem cilvēkiem, kas zaudējuši ticību politikai vai uzskata, ka Eiropas savienības institūcijas ir pārāk tālu no viņu mājām.
Krievijas Ārlietu ministrija un vēstniecība Latvijā paudušas sašutumu par Saeimas vakar pieņemto lēmumu, kas paredz atsavināt tā saukto "Maskavas namu" Rīgas centrā. Krievija šo soli raksturo kā "valsts laupīšanas aktu". Saeima ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu nolēma pārņemt Latvijas valsts īpašumā tā saukto "Maskavas namu", kas līdz šim piederēja Maskavas pašvaldībai. Latvijas parlaments šo lēmumu pamatoja ar valsts drošības interesēm, jo "Maskavas nams" jau kopš dibinšānas izmantots kā atbalsta punkts Krievijas īstenotiem un pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem. Saeimas lēmums izraisījis Krievijas sašutumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova draudējusi, ka Krievijas atbildes soļi būs bargi un ļoti sāpīgi Latvijai.
ASV Valsts departaments noteicis sankcijas trim Krievijas uzņēmumiem un vienam cilvēkam saistībā ar viņu līdzdalību Ziemeļkorejas ballistisko raķešu nodošanā Krievijas armijai, pavēstīja valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Krievija neatzīst, ka būtu saņēmusi raķetes no Ziemeļkorejas, bet ASV un to sabiedrotie raķešu piegādi uzskata par konstatētu faktu. Tādējādi ir pārkāptas ANO Drošības padomes sankcijas, par kurām, būdama šīs padomes dalībvalsts, balsoja arī Krievija.
Somijas valdība vēl uz mēnesi pagarinājusi lēmumu par robežas slēgšanu ar Krieviju. Tā iemesls ir iespējamā nelegālā migrantu plūsma no austrumu kaimiņvalsts, kas rada draudus nacionālajai drošībai. Tāpēc līdz 11. februārim paliks slēgti visi robežpārejas punkti, izņemot vienu, kas nodrošina kravu pārvadājumus. Tomēr varas iestādes izskatīs patvēruma pieteikumus no personām, kas valstī ierodas ar gaisa vai ūdens transportu. Tiek uzsvērts, ka Somijā joprojām saglabājas Krievijas hibrīddraudi un kaimiņvalstī pie robežas vēl joprojām pulcējas migranti. Tieši masveidīgā to plūsma bija iemesls, kāpēc Helsinki jau pagājušajā gadā 16. novembrī slēdza robežšķērsošanas punktus.
Ukrainas parlaments noraidījis valdības decembrī iesniegto mobilizācijas likumprojektu. Tomēr darbs pie dokumenta turpinās, jo situācija frontē prasa precīzāk reglamentēt militārpersonu iesaukšanas un dienesta kārtību. Likumprojekts paredzēja pastiprināt sodus tiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un samazināt karadienesta vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Bija arī plānots obligātā karadienesta laiku samazināt līdz 36 mēnešiem. Ukrainas aizsardzības ministrs Rustams Umerovs sociālās saziņas vietnē "Facebook" ceturtdien norādīja, ka jau sagatavota jauna likumprojekta redakcija, kurā ņemti vērā visi atbildīgās parlamenta komitejas sēdē saskaņotie priekšlikumi, un jau tuvākajā laikā dokumentu virzīs izskatīšanai valdībā, jo Ukrainas bruņoto spēku pārstāvjiem esot nepieciešama nomaiņa un atvaļinājumi.
Turpinām ziņas
Plaša informācija par mācībām Latvijā un ārzemēs, tikšanās ar skolu pārstāvjiem, dažādas pašrealizācijas iespējas, profesiju pielaikošana, karjeras konsultācijas, paraugdemonstrējumi, konkursi, interesantas diskusijas un iedvesmas forums jauniešiem – to visu piedāvās gada nozīmīgākais izglītības pasākums izstāde "Skola 2024", kas notiks no 23. līdz 25. februārim Ķīpsalā. Līdzās izglītības iestāžu, mācību centru un NVO piedāvājumam Ķīpsalā būs grāmatu ekspozīcija, kurā vairāki Latvijas grāmatizdevēji iepazīstinās ar jaunāko mācību un jauniešu literatūru.
Ģeologi un tās interesenti par 2024. gada ģeovietu izvēlējušies Gūdu klintis jeb Gaviļu iezi Gaujas krastā. Gūdu klintis ir ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas atrodas Gaujas senielejā, Gaujas labajā pamatkrastā. Tas ir Cēsu novadā, Straupes pagastā, Gaujas Nacionālā parka un vienlaikus "Natura 2000" teritorijā. Gūdu klintīs pie pašas Gaujas upes un gar tās palieni un vecupi atsedzas senajā devona periodā veidojušies smilšakmeņi, vietām māli. Atsegumi līdz 50 metru augstajā pamatkrasta kraujā ir izvietoti trīs pakāpēs. Klintīs ir atrastas bruņuzivju, daivspurzivju un bezžokļeņu fosīlijas, kā arī fosfātu konkrēcijas. Atsegumu joslas kopējais garums ir 390 metri. Līdz ar to Gūdu klintis pēc virsmas platības ir vienas no lielākajiem devona smilšakmeņu atsegumiem Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.
Ziemai turpinoties, arvien grūtāk iztikt bez kāda atgādinājuma par siltākam dienām. Šādu atgādinājumu var piedzīvot arī Salaspilī, Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā, kur pat ziemas spelgonī var baudīt tropisku klimatu. Botāniskā dārza oranžērijā šobrīd apmeklētājus priecē krāšņie ananasi, kuri zied, un vienam otram jau sāk aizmesties augļi. Turpat blakus ienāk raža papaijām. Savukārt citrusaugļi zied un ražo teju visu gadu. Apmeklētājus šobrīd priecē arī krāšņas alojas, bet kaktusiem – miera periods.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ laikapstākļus Latvijā noteiks cikloni, tādēļ palaikam snigs. Naktī uz sestdienu, debesis skaidrosies, nakts sākumā vietām - galvenokārt dienvidaustrumu novados - vēl snigs un putinās. Minimālā gaisa temperatūra sestdienas rītā būs no -5..-8 grādiem Kurzemes piekrastē līdz -18..-23 grādiem valsts austrumos. Sestdienas vakarā no ziemeļrietumiem Latvijai pietuvosies nākamais ciklons, kas ietekmēs laikapstākļus līdz otrdienai. Palaikam snigs, vietām snigs stipri un putinās. Gaisa temperatūra šīs nedēļas beigās un nākamās nedēļas sākumā galvenokārt svārstīsies 0..-15 grādu robežās. Snigšana palaikam gaidāma arī nākamās nedēļas turpinājumā. Iespējama gaisa temperatūras pazemināšanās, - debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš dažviet var noslīdēt zem -20 grādiem.
2024.gada pirmo desmit diennakšu vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz -11,1 grādam jeb 8,4 grādus zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās bija -29,5 grādi 8.janvāra rītā Daugavpilī, savukārt visaugstāk - līdz +3,9 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 10.janvārī Mērsragā. Tas bija pēdējo gadu stiprākais sals Latvijā. Galvaspilsētas centrā pirmo reizi kopš 2016.gada gaisa temperatūra sasniedza -20 grādus, lidostā "Rīga" termometra stabiņš noslīdēja līdz pat -28 grādiem - līdz zemākajai atzīmei kopš 2012.gada.Šīs nedēļas sākumā stipro salu nomainīja atkusnis, 8.-9.janvārī gaisa temperatūra paaugstinājās pat par 25 grādiem. Nokrišņu daudzums janvāra pirmajā dekādē Latvijā vidēji bija 8,2 milimetri jeb 44% no normas. Vismazāk lija un sniga Kuldīgā, kur reģistrēti 1,2 milimetri nokrišņu, savukārt Daugavpilī to daudzums sasniedza 24,3 milimetrus.