Jēkabpils radio1 ziņas 2024.gada 15.janvārī
- 15 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ēnu ekonomiku četru gadu laikā cer samazināt par 1% no Iekšzemes kopprodukta; Ārsti ceļ trauksmi par «ielaistu» uzturvielu nepietiekamību; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Latvijā četru gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars jāsamazina par 1% no iekšzemes kopprodukta, apņēmusies valdība. Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.- 2027.gadam. Tas paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027.gadā pēc profesora Frederika Šneidera metodikas, "ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība", tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim. No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027.gadā. Kopumā plāna projektā iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai.
Koalīcijas deputāti uz drīzumā vakanto Satversmes tiesas tiesneša amatu virza starptautiskā tiesību zinātņu doktora Mārtiņa Mita kandidatūru. Koalīcijas deputātu skatījumā Mita ievēlēšana Satversmes tiesas sastāvā noteikti sniegs pozitīvu pienesumu tam nozīmīgajam darbam, ko veic Satversmes tiesa, aizstāvot ikviena Latvijas iedzīvotāja pamattiesības un brīvības. Mita kandidatūru Saeimas Prezidijā pieteikuši koalīcijas Saeimas frakciju vadītāji un deputāti, kas strādā ar juridiskajiem un cilvēktiesību jautājumiem.
Pēc Valsts drošības dienesta iniciatīvas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis melnajā sarakstā iekļāvis Latvijas un Krievijas sadarbības asociācijas prezidentu, Krievijas pilsoni Borisu Katkovu. Viņš melnajā sarakstā iekļauts par ilgstošu un sistemātisku darbošanos Krievijas interesēs. Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA apstiprināja, ka Katkovs izraidīts no Latvijas. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova raksturojusi Katkova izraidīšanu kā "provokatīvu" akciju. Sašutumu par Katkova izraidīšanu paudusi arī Krievijas vēstniecība Latvijā.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda paziņojusi, ka procentlikmes eirozonā sasniegušas maksimālo līmeni pēc to ievērojamas palielināšanas centienos apkarot augsto inflāciju un, visticamāk, tās neturpinās pieaugt. Taču vienlaikus viņa atteicās sniegt konkrētas norādes par iespējamu procentlikmju samazināšanu. Jau ziņots, ka decembrī Eiropas centrālās bankas padome izvērtēja eirozonas ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem trim gadiem un pieņēma lēmumu procentlikmes saglabāt nemainīgas.
Zviedrija ir sākusi būvēt zemūdenes patrulēšanai Baltijas jūrā, lai aizsargātu NATO austrumu robežas no iespējamām Krievijas jūras operācijām, ziņo “Politico”. 66 metrus garās A26 tipa dīzeļelektriskās zemūdenes ar nosaukumiem “Blekinge” un “Skåne” tiks nodotas ekspluatācijā 2027. un 2028. gadā. Iepriekš jauno zemūdeņu izveide vairākkārt tika atlikta, taču pēc kara sākuma Ukrainā Zviedrijas varas iestādes nolēma mainīt savu aizsardzības stratēģiju, ņemot vērā strauji pasliktinājušos drošības situāciju, un pastiprināt darbus.
Netālu no Islandes dienvidrietumu pilsētas Grindavīkas svētdien sācies vulkāna izvirdums, paziņoja Islandes Meteoroloģijas birojs. Seismiskā aktivitāte naktī pastiprinājās, un visi apmēram 4 tūkstoši Grindavīkas iedzīvotāji tika steidzami evakuēti. Televīzijā rādītajos kadros bija redzamas kvēlojošas oranžas lavas strūklas. Šis ir Islandē piektais vulkāna izvirdums divu gadu laikā, un iepriekšējais notika 18.decembrī tajā pašā reģionā, kas atrodas uz dienvidrietumiem no galvaspilsētas Reikjavīkas.
Turpinām ziņas
Jau kopš pagājušā gada cilvēkiem ar uzturvielu nepietiekamību valsts apmaksā speciālo uzturu jeb šķidro pārtiku. Tiktāl viss labi, bet ārsti norāda – daudzi pacienti šķidrajai pārtikai piesakās novēloti, kad slimība ir ielaista un jau radušās papildu problēmas. Gadiem ilgi smagi slimiem pacientiem paredzētā šķidrā pārtika, ar kuru slimnieks var uzņemt visas vajadzīgās uzturvielas, bija jāpērk pašiem sirdzējiem vai visbiežāk – viņu ģimenes locekļiem. Šobrīd valsts apmaksāts medicīniskais uzturs nozīmēts vairāk nekā tūkstoš 300 pacientiem. Daļa cilvēku šo atbalstu saņem novēloti. Šogad minētajiem barošanas līdzekļiem un to piegādei valsts plāno tērēt vairāk nekā trīs miljonus eiro. Ar šādu summu pietiek 600 pacientiem.
"Latvijas valsts meži" izsludinājuši konkursu tūrisma vietu uzturēšanai 2024. un 2025.gadā. Konkursā uzņēmums meklē pakalpojumu sniedzējus 24 tūrisma atpūtas vietu uzturēšanai 17 iecirkņos. Piedāvājumu konkursā var iesniegt pakalpojuma sniedzēji, kuri var veikt tūrisma vietu uzturēšanas darbus kādā no sešiem reģioniem - Dienvidlatgales, Ziemeļlatgales, Austrumvidzemes, Rietumvidzemes, Vidusdaugavas un Dienvidkurzemes reģionos. Iesniegumu termiņš ir līdz 22.janvārim.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā gaidāms sals un bieža snigšana, prognozē. Turpmākajās dienās gaidāmi ziemai raksturīgi laika apstākļi un ciklonu darbība turpināsies, tomēr nokrišņu intensitāte mazināsies. Brīžiem uzsnigs, dažās dienās pūtīs arī brāzmains vējš, nedēļas pirmajā pusē lielākajā valsts daļā gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā būs zem 0 grādiem. Savukārt nedēļas izskaņā Latvijā atgriezīsies ziemai raksturīgi laika apstākļi un gaisa temperatūra pazemināsies, iespējams, ka atkal kādā naktī nedēļas otrajā pusē gaiss atdzisīs pat līdz -20 grādiem. Laika apstākļus noteiks ciklonu darbība - bieži snigs, bet piekrastē gaidāms brāzmains vējš.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.-13.00
Radio1 ziņš klausieties: VID ģenerāldirektores amatam virza Šmiti-Roķi; Noskaidroti aizvadītā gada pirktākie auto un populārākās auto krāsas Latvijā; un Baltijas jūrā sācies sāls pieplūdums no Ziemeļjūras.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens apstiprināšanai valdībā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatam virza Baibu Šmiti-Roķi. Ašeradens norāda, ka Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Atlases procesā novērtēts, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. Jautājumu par Šmites-Roķes apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā plānots skatīt Ministru kabinetā līdz janvāra beigām.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu. Konvencija paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005.gadā. Iniciatīvas pārstāvis Atis Stankevičs vēlas, lai Latvija reālistiski izvērtētu tās militārās aizsardzības stratēģiju un sevišķi šajos draudīgajos apstākļos pārskatītu valsts dalību Otavas konvencijā. Viņaprāt, tas būtu efektīvs un pamatots solis Latvijas valsts aizsardzībai. Idejas autora ieskatā Latvijas sabiedrība šādi iegūtu drošības sajūtu, ka potenciālā agresora uzbrukuma gadījumā var nomīnēt Latvijas robežu.
Izglītības iestādēs strādājošajiem pedagogiem valsts varētu dzēst studiju vai studējošo kredītu, ja tie atbildīs noteiktām prasībām. Atbilstoši ministrijas piedāvājumam, kredītu varētu dzēst par katru nostrādāto gadu izglītības iestādē. Ja pedagogs stādā pilnu slodzi, tad tiktu dzēsti 20% gadā no sākotnējās kredīta summas, bet 10% gadā - ja pedagogs strādā nepilnu slodzi, kas nav mazāka par pusslodzi. Ja attiecīgajā gadā slodze ir mazāka par pusslodzi, kredīts netiktu dzēsts. Studiju vai studējošā kredītu dzēstu visu mācību jomu pedagogiem.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks piektdien vizītē Kijivā paziņojis par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 2,5 miljardu sterliņu mārciņu jeb 2,9 miljardu eiro apmērā. Tekošajam gadam paredzētā palīdzība ir par 200 miljoniem mārciņu lielāka nekā iepriekšējos divos gados, kad militārajai palīdzībai Ukrainai tika atvēlēti 2,3 miljardi mārciņu gadā. Ar jaunāko apņemšanos Lielbritānijas kopējais militārais atbalsts Ukrainai sasniegs gandrīz 12 miljardus mārciņu. Lielbritānija jau ir piegādājusi Ukrainai spārnotās raķetes "Storm Shadow" un tankus "Challenger 2".
Krievija veido gaisa desanta uzbrukuma brigādes ar mērķi tās izsēdināt Ukrainas aizsardzības līniju aizmugurē. To norādījuši ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi, kuri atzinuši, ka līdzīgas vienības savulaik darbojās arī Afganistānā Padomju armijas iebrukuma laikā. Kā skaidroja analītiķi, saskaņā ar Krievijas avotu vēstīto, šādas brigādes kā daļa no sauszemes spēku formējumiem mēģinās veikt nosēšanos Ukrainas spēku aizmugurē ar helikopteriem, lai ātri izvietotu personālu, kā tas notika kaujās par Hostomeļas lidostu netālu no Kijivas. ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā par situāciju Ukrainā arī norādījuši, ka Krievijas okupācijas spēki Ukrainā arvien biežāk izmanto ķīmiskos ieročus, pārkāpjot Ķīmisko ieroču konvenciju.
Dienvidamerikas valstī Kolumbijā pēc nedēļas nogalē aizvadītām spēcīgām lietusgāzēm piedzīvoti postoši zemes nogruvumi. Bojā gājuši vairāk nēkā 30 cilvēki un vairāki desmiti joprojām ir pazuduši. Postošākie zemes nogruvumi skāruši Kolumbijas rietumu reģionus. Viens no plašākajiem nogruvumiem pārrāvis lielceļu. Tur vairāki autovadītāji, kuri mēģināja doties uz drošāku patvēruma vietu, tika aprakti savās mašīnās. Netālu esošā ēkā vairāki apkārtnes cilvēki un garāmbraucēji bija raduši pajumti. Brīvprātīgie dalīja tēju un siltu pārtiku. Taču pēc mirkļa arī šo ēku pilnībā apbēra dubļu un akmens nogruvums. Ēkā atradās vairāk nekā 60 cilvēku – galvenokārt sievietes un bērni. Meklēšanas darbi turpinās, taču līdz šim zem nogruvuma izdzīvojušos nav izdevies atrast.
Turpinām ziņas
Pēc ekonomiskās krīzes 2010. gadā kā risinājums bezdarba mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai, tika ieviests mikrouzņēmuma nodoklis. Sākotnēji tā likme bija 9%, tad tā palielināta līdz 12%, 15%, vēlāk jau 25%. Jaunas izmaiņas stājas spēkā arī no šī gada janvāra. Līdz ar likmes palielināšanu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits pakāpeniski samazinājies. Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta datiem, visvairāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji Latvijā bija 2016. gadā – vairāk nekā 56 tūkstoši, bet pērn šo nodokļu režīmu izvēlējās tikai 10 tūkstoši 832 pašnodarbināto.
Jau ziņots, ka no šī gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodoklim ir tikai viena likme – 25 procenti. Līdz šim 25% maksāja, ja uzņēmuma apgrozījums bija līdz 25 tūkstoši eiro gadā. Ja lielāks, tad bija jāmaksā 40%.
2023. gadā jaunu auto tirgus Latvijā audzis par 11 %, liecina Citadele Leasing apkopotā informācija. Visbiežāk jaunu auto darījumi veikti par Toyota, Škoda un VolksWagen markas automašīnām, un tieši dažādi Toyota automobiļi kļuvuši par pirktākajiem auto modeļiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Privātpersonu vidū auto krāsu izvēlē joprojām dominē neitrālie toņi – pelēks, balts un melns – tie 2023. gadā veido 64 % no auto pirkumiem. Tikmēr spilgto krāsu kategorijā līderes ir zilā - 10 %, sarkanā - 8 % un zaļā - 6 %.
Un vēl
Baltijas jūrā sācies rets dabas process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras. Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst. Ūdens apmaiņas process ar Ziemeļjūru ir sarežģīts, jo līmenis Baltijas jūrā vienmēr būs augstāks nekā Ziemeļjūrā. Lielās pieplūdes ir nozīmīgas Baltijas jūras ekosistēmai. Dziļākajos slāņos, kur ūdens parasti nesajaucas, valda skābekļa deficīts. Tādēļ atsevišķus Baltijas jūras apgabalus dēvē par mirušiem. Šobrīd vēl grūti prognozēt, cik ilgi turpināsies sāļā ūdens pieplūdums un cik tālu un dziļi Baltijas jūrā tas iestiepsies. Lai jūras vide atgūtos no skābekļa bada, sāļa ūdens pieplūdumiem būtu jānotiek vairākus gadus pēc kārtas.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Konkursā uz Konkurences padomes trīs locekļu amatiem trešajā kārtā izvirzīti seši pretendenti; Ko liecina jaunākie statistikas dati par dzimstību latvijā? Un Kādu koku sugai ir visvairāk dižkoku Latvijā?
Konkursā uz Konkurences padomes trīs locekļu amatiem trešajā kārtā izvirzīti seši pretendenti. Dalību konkursā pavisam kopā bija pieteikuši 34 pretendenti, no kuriem 21 sacentās otrajā kārtā. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt Konkurences padomes locekļa amatu, atbildēja uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un izklāstīja savus priekšlikumus turpmākai rīcībai, ņemot vērā pretendenta vērtējumu par nozarēm, kurās ir saskatāmi potenciāli konkurences regulējuma pārkāpumi un pazīmes, kas par to liecina. Atlases trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana. Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušie pretendenti tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Latvijas Olimpiskā komiteja vēl nav izlēmusi, vai pašmāju sportisti 2024. gada vasarā startēs Parīzes olimpiskajās spēlēs, ja dalībnieku vidū būs agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas neitrālie atlēti. Latvijas sabiedrībā nav plaša atbalsta sportistu atstāšanai mājās arī agresorvalstu atlētu dalības gadījumā, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja. Latvijas reģionos visvairāk olimpiādes boikotu atbalstīja Vidzemē – tur 22% noteikti nepiekrita un 20% drīzāk nepiekrita Latvijas sportistu dalībai līdzās agresorvalstu atlētiem. Tikmēr vislielāko atbalstu Latvijas sportistu dalībai Parīzes spēlēs, arī ja tajās piedalās sāncenši no agresorvalstīm, pauda krievu tautības respondenti – 51% noteikti piekrita, ka spēlēs jāpiedalās, kā arī citu tautību respondenti – 55%. Tikmēr 20% latviešu uzskata, ka šādā gadījumā Latvijas sportistiem noteikti nav jāpiedalās spēlēs, bet 18% - domā, ka jāpiedalās.
No šodienas līdz 19.janvārim Ādažu un Siguldas novados norisināsies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā Gaisa atbalsta kontrolieru organizētās militārās mācības "Furious Wolf 24", informē bruņotie spēki. Mācībās piedalīsies tuvā gaisa atbalsta kontrolieri no ASV, Čehijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Vācijas, kā arī Mehanizētās kājnieku brigādes Apvienotās uguns novērotāji un tuvā gaisa atbalsta kontrolieri kopā ar Zemessardzes 1.Rīgas brigādes un 27.kājnieku bataljona bezpilotu lidaparātu speciālistiem. Militārā vingrinājuma ietvaros Latvijas gaisa telpā notiks sabiedroto gaisa spēku iznīcinātāju zemie pārlidojumi gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. Tāpat mācību laikā paredzēta militārās tehnikas un karavīru pārvietošanās pa Latvijas galvenajiem un reģionālajiem ceļiem.
Šveices pilsētā Davosā šodien sākās Pasaules ekonomikas forums. Valstu un valdību vadītāju, uzņēmēju un viedokļu līderu uzmanības degpunktā būs kari Ukrainā un Tuvajos austrumos, pasaules ekonomikas lejupslīde, klimata izmaiņas un mākslīgā intelekta izmantošana. Rīkotāji informē, ka 54. ikgadējā sanāksmē piedalīsies apmēram 2 tūkstoši 800 dalībnieku, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, bet starp citu valstu delegātiem ir Ukrainas, Francijas, Izraēlas un Argentīnas prezidenti Volodimirs Zelenskis, Emanuels Makrons, Ichaks Hercogs un Havjers Milejs.
Ziemeļkoreja svētdien palaidusi ballistisko raķeti, pavēstīja tās kaimiņvalstis Dienvidkoreja un Japāna. Dienvidkorejas bruņoto spēku paziņojumā nav sniegta sīkāka informācija par raķeti, vien norādīts, ka tā palaista Japāņu jūras virzienā. Raķetes palaišanu apstiprinājusi arī Japānas Aizsardzības ministrija. Iepriekšējā reize, kad Ziemeļkoreja palaida ballistisko raķeti, bija 18.decembrī, kad tā palaida starpkontinentālo raķeti, kas konstruēta, lai sasniegtu ASV.
Turpinoties vulkāna izvirdumam netālu no Islandes dienvidrietumu pilsētas Grindavīkas, lavas straume jau sasniegusi un nodedzinājusi vismaz trīs ēkas. Reģionā bija novērojama seismiskā aktivitāte, tāpēc sestdien no Grindavīkas tika evakuēti visi apmēram 4 tūkstoši iedzīvotāji. Svētdien sākās pats izvirdums, un izplatītajos videomateriālos redzams, kā nokaitēta lavas straume tuvojas ēkām. Precīzs bojāto ēku skaits gan šobrīd nav zināms. Lai arī izvirdums stabilizējies, draudi saglabājas. Premjerministre Katrīna Jakobsdotira atzina, ka šis izvirdums rada, iespējams, nopietnākos draudus pēdējo 50 gadu laikā. Islandē atrodas kopumā 33 aktīvas vulkānu sistēmas, un pēdējo divu gadu laikā valstī pieredzēti kopumā pieci vulkāna izvirdumi.
Turpinām ziņas
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule vietnē "X" dalījusies ar viedokli par četru darba dienu nedēļas ieviešanu Latvijā. Daudzās pasaules valstīs runā par četru darba dienu nedēļas ieviešanu, veic dažādus pētījumus, kur pierāda šāda plāna efektivitāti. Arī Latvijā saistībā ar to ir notikušas dažādas iniciatīvas, un viedokļi cilvēkiem ir dažādi. Tā ātrās palīdzības direktore izraisīja diskusiju "X" lietotāju vidū, paužot viedokli, kāpēc četru darba dienu nedēļa Latvijā nebūtu vēlama. Viņa norāda, ka kamēr runājam par kreatīviem birojiem, kuros celsies produktivitāte, viss ir saulaini un aicina parēķināt, kā mainīsies summētā darba laika darba veicēju stundas. Kurš aizpildīs vakances VUGD, Valsts policijā un ātrās palīdzības dienestā? Viņa skaidro, lai nosegtu ātro palīdzību 24/7 visā Latvijā, jau tagad mediķi strādā virsstundas. Tās pieaugs, ja tiks pieņemti tādi lēmumi vai arī palīdzība būs jāierobežo, jo nebūs resursu ar ko nodrošināt operatīvo dienestu darbu.
Latvijā pagājušā gada 11 mēnešos reģistrēti 13 tūkstoši 43 jaundzimušie, kas ir par 12,2% jeb tūkstoš 816 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Tajā skaitā 2023.gada 11 mēnešos starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 6 tūkstoši 665 bija zēni, kas ir par 12,3% jeb 934 mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet 6 tūkstoši 378 bija meitenes, kas ir samazinājums par 12,1% jeb 882.
Tajā pašā laikā 2023.gada 11 mēnešos Latvijā reģistrēti 25 0tūkstoši mirušie, kas ir par 9,7% jeb 2 tūkstoši 701 mazāk nekā 2022.gada 11 mēnešos. Tādējādi pērn 11 mēnešos reģistrēto mirušo skaits par 11 tūkstoši 997 pārsniedza dzimušo skaitu.
2023.gada 11 mēnešos Latvijā reģistrētas 10 tūkstoši 176 laulības, kas salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu ir par 9% jeb 1001 laulību mazāk. Pērn 1.decembrī Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,874 miljoni.
Un vēl
Pērn atklāts tūkstoš 441 jauns valsts nozīmes dižkoks. Lielāko daļu no tiem atraduši un uzmērījuši valsts vides inspektori. Visdižākie koki Latvijā ir parastie ozoli, kas ir 38% no kopējā dižkoku skaita, parastā priede - 23% un parastā liepa - 11%. Pašlaik visvairāk dižkoku konstatēti Vidzemē – 5 tūkstoši 161. Līdz 2023.gada beigām dabas datu sistēmā "Ozols" bija reģistrēti 14 tūkstoši 762 valsts nozīmes dižkoki.