Jēkabpils Radio1 iņas 2024.gada 16.janvārī
- 16 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valdība vēlas stiprināt valsts drošību transatlantisko attiecību griezumā; Sākts kriminālprocess par nozāģētu dižkoku Elkšņu pagastā; un Kuram kokam šogad piešķirts gada koka statuss?
Valdība nākamo divu gadu laikā iecerējusi stiprināt valsts drošību transatlantisko attiecību griezumā, liecina Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības rīcības plāna projekts. Plānots stiprināt valsts drošību gan ilgtermiņā, nodrošinot NATO spēku klātbūtni reģionā, īstenojot alianses stratēģisko koncepciju, gan piedaloties Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas veidošanā, veicinot dalībvalstu noturību un aizsardzības spējas papildinoši NATO spēju attīstībai, nostiprinot ciešāku sadarbību ar Latvijas transatlantiskajiem partneriem un veicinot ES-NATO sadarbību. Tāpat arī nākamo divu gadu laikā valdība plāno sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.
Latvija janvārī-novembrī bijusi starp 14 Eiropas Savienības valstīm, kurās salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada reģistrēts eksporta kritums, liecina vakar publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Janvārī-novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada vienpadsmit mēnešiem eksporta apmērs Latvijā samazinājies par 9%. Straujāks eksporta apmēra kritums šajā periodā bijis Igaunijā (-15%), Beļģijā (-13%) un Lietuvā (-10%). Toties straujākais kāpums reģistrēts Kiprā (+8%), Slovākijā (+6%), kā arī Maltā un Ungārijā (abās valstīs +4%).
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" vadība nākamnedēļ, 22.janvārī, preses konferencē informēs par attīstības plāniem un jauno zīmolu. Lidostā norāda, ka tuvākajos gados lidosta "Rīga" būtiski mainīsies, izbūvējot jaunu pasažieru termināli un ar to saistīto transporta infrastruktūru. Kompānijas vidējā termiņa vīzija ir ap lidostu attīstīt jauna tipa pilsētu ar mērķi veidot lidostu par vēl nozīmīgāku reģiona ceļošanas centru. Tādējādi mērķa sasniegšanai šogad lidosta sāks jaunā pasažieru termināļa būvniecību un arī lidostas pilsētas koncepta iedzīvināšanu, kā arī nākotnes vīziju iezīmēs uzņēmuma jaunais zīmols.
Ministru kabinets plāno tuvāko divu gadu laikā realizēt vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla 2.kārtu un pilnībā pāriet uz "e-valdību", liecina Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītās valdības rīcības plāna projekts. Saskaņā ar projektu līdz 2026.gada 30.oktobrim plānots nodrošināt Tiesību aktu projektu portāla atbilstību obligāto normatīvo aktu prasībām, izstrādājot automātisku datu arhivēšanu un analītisku statistikas pārskatu rīku. Līdz ar to Ministru kabineta darbs tiks pilnībā digitalizēts.
Igaunija nerepatriēs mobilizācijas vecuma Ukrainas pilsoņus, kuri pašlaik dzīvo Igaunijā, paziņojusi Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Intervijā Ukrainas laikrakstam "The Kyiv Indepedent" Kallasa teica, ka par šo jautājumu ir runājusi ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kad viņš pagājušajā nedēļā bija vizītē Baltijas valstīs. Zelenskis preses konferencē pēc tikšanās ar Kallasu sacīja, ka Ukrainai ir vajadzīgi uz ārzemēm devušies mobilizācijas vecuma vīrieši, lai atvairītu Krievijas agresiju vai atbalstītu valsts ekonomiku. Tomēr viņš skaidri neatbildēja, vai Igaunijai būtu jāizdod šeit dzīvojošie Ukrainas pilsoņi mobilizācijas vecumā. Jau vēstīts, ka Ukrainas parlaments pagājušajā nedēļā atteicās debatēt par pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk cilvēku.
Nākotnē mākslīgais intelekts ietekmēs 40% darbavietu un pasliktinās nevienlīdzību, analīzē secinājis Starptautiskais Valūtas fonds. Par to vēsta britu raidsabiedrība BBC. Lai gan mākslīgā intelekta izplatīšanās ir pievērsusi uzmanību tā priekšrocībām, tomēr valūtas fonds uzsver, ka nedrīkst nedomāt arī par riskiem. Fonda eksperti uzskata, ka mākslīgais intelekts attīstītajās ekonomikās valstīs ietekmēs lielu darbavietu daļu, proti, 60%, bet valstīs ar zemiem ienākumiem tas ietekmēs aptuveni 26% darbavietu. Tas varētu samazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, ietekmējot algas un pat likvidējot darbavietas. Jāpiebilst, ka Starptautiskā Valūtas fonda analīze publicēta laikā, kad pasaules uzņēmēji un politiskie līderi pulcējas Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.
Turpinām ziņas
Valsts policijā 9. janvārī tika saņemta informācija, ka Jēkabpils novadā, Elkšņu pagasta Klaauces ciemā konstatēts, ka ir pilnībā iznīcināts dabas datu sistēmā reģistrēts dižkoks – āra bērzs. Par šo nodarījumu policija uzsākusi kriminālprocesu. Jēkabpils novada pašvaldības Attīstības pārvaldes Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns informē, ka minētais āra bērzs Dabas Aizsardzības pārvaldē kā dižkoks reģistrēts 2022.gadā. Koks atrodas Klauces ciemā, ceļa nodalījuma joslā, zemes vienībā, kas pieder Valstij, kuru apsaimnieko “Latvijas valsts ceļi”. Šī gada janvāra sākumā Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, braucot garām, pamanīja, ka koks ir nozāģēts. “Latvijas valsts ceļiem” ir par koka iznīcināšanu, iespējams, ir piemērots sods 34 tūkstoši 100 eiro. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Par bērnu pastrādātajiem noziegumiem atbildība gulstas uz pieaugušajiem, komentējot pagājušajā nedēļā pusaudžu pastrādātās slepkavības, intervijā TV3 uzsvēra Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Karīna Beinerte. Psihiatres skatījumā, valsts atbalstam riska grupu jauniešiem ir jābūt daudz individualizētākam, īpaši brīdī, kad redzams, ka jaunietis "sāk noiet no ceļa", bet tāda atbalsta Latvijā nav, jo trūkst resursu un attiecīgi mazinās iespējas novērst potenciālo vardarbību. Taujāta, vai Latvijā būtu lietderīgi no 14 uz 12 gadiem samazināt vecumu, no kura iestājas kriminālatbildība, eksperte vērtēja, ka kriminālatbildības vecuma maiņa koncentrētos uz bērna atbildību, bet noziegumu gadījumos lielāka atbildība ir tieši uz pieaugušajiem, kuri nav spējuši bērnu noturēt ārpus antisociālas vides.
Un vēl
Latvijas Dendrologu biedrība par 2024. gada koku izraudzījusies zemo bērzu, uzsverot mitrāju saglabāšanas nozīmi, teikts biedrības mājaslapā. Biedrībā atzīmēja, ka zemais bērzs ir viena no četrām Latvijā sastopamajām bērzu sugām. Āra bērzs un purva bērzs ir lieli koki ar raksturīgo balto mizu jeb tāsi, savukārt pārējās bērzu sugas ir nelieli krūmi. Zemo bērzu Latvijā var sastapt samērā reti – vairāk Latvijas austrumu un ziemeļu daļā. To var novērot pārejas un zāļu purvos, pārmitros zālājos, kā arī pārpurvotos ezeru krastos un mitros, skrajos mežos. Zemais bērzs ir neliels krūms, kas var sasniegt līdz 2 metru augstumu. Zemo bērzu apdraud pārmitru zālāju, zāļu un pārejas purvu aizaugšana ar lielākiem krūmiem un kokiem, kā arī mitrāju nosusināšana un pārveidošana, piemēram, par kūdras ieguves vietām vai lauksaimniecības zemēm.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: KNAB vērtēs saeimas deputātu braucienu uz Ķīnu; Ar kādām problēmām saskaras pašvaldības, sakārtojot skolu tīklu; un Kādi pērn bijuši populārākie zēnu un meiteņu vārdi?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs atbilstoši savai kompetencei plāno vērtēt vairāku Saeimas deputātu braucienu uz Ķīnu. Vairāki deputāti, kas sadarbojas ar Ķīnas parlamentu, pašlaik atrodas Ķīnā. Grupas vadītājs Ainārs Šlesers publiski paudis, ka braucienu apmaksā Ķīnas valdība. Vizītei pastiprinātu uzmanību pievērš arī ārpolitikas eksperti, norādot, ka vizīte notiek laikā, kad Eiropas Savienība attiecībās ar Ķīnu ietur piesardzību un uztver to kā stratēģisko sāncensi. No minētās deputātu grupas braucienā par Ķīnas valdības naudu devies tās vadītājs Ainārs Šlesers, kā arī Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Ramona Petraviča un Linda Liepiņa no partijas "Latvija pirmajā vietā", Viktorija Pleškāne no partijas "Stabilitātei!" un divi deputāti no Nacionālās apvienības – Aleksandrs Kiršteins un Edmunds Teirumnieks. Ainārs Šlesers "Whatsapp" sarakstē norādīja, ka uz jautājumiem būs gatavs atbildēt pēc atgriešanās no Ķīnas.
Rīgas apgabaltiesā vakar pieteikts noraidījums tiesnesim krimināllietā, kurā korupcijā apsūdzēts VAS "Latvijas dzelzceļš" bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Vakar tiesas sēdē Osinovska aizstāve Jeļena Kvjatkovska pieteica noraidījumu tiesnesim Zigmundam Dunduram. Par noraidījumu viedokļi tiks uzklausīti nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta trešdien, 17.janvārī, kura plānota klātienē ar apsūdzēto piedalīšanos klātienē. Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.
Atzīmējot Rīgas Doma ērģeļu 140. gadadienu kopš atklāšanas koncerta 1884. gada 31. janvārī jeb pēc vecā stila 19. janvārī, Rīgas Doms aicina Ciemos pie ērģelēm. Svinības notiks svētdien, 28. janvārī. Ciemošanās būs burtiska – pēc noklausīta Latvijas ērģelnieku spēlēta īskoncerta katram svinību viesim būs iespēja uzkāpt ērģeļu luktā, ieraudzīt ikdienā neredzamo, vērot krāšņo ērģeļu prospektu tuvplānā, satikt ērģeļmeistaru un parunāties ar nupat spēlējušiem ērģelniekiem. Paredzēti arī dažādi pārsteigumi.
Bijušajam Vladivostokas mēram, kurš tika notiesāts par kukuļņemšanu, saīsināts cietumsods pēc došanās karot uz Ukrainu, ziņo Krievijas mediji. Oļegs Gumeņuks, kurš no 2018. līdz 2021.gadam bija Vladivostokas mērs, pagājušajā gadā tika notiesāts par kukuļu pieņemšanu 38 miljonu rubļu jeb aptuveni 394 tūkstoši eiro apmērā, un piesprieda uz 12 gadu ilgu cietumsodu. Tomēr viņš tika atbrīvots pēc tam, kad noslēdza līgumu par došanos karot uz Ukrainu, atsaucoties uz Gumeņuka advokātu, vēsta izdevums "Kommersant". Krievija ir darījusi visu iespējamo, lai papildinātu savu karavīru rindas Ukrainā, tai skaitā nosūtot uz fronti tūkstošiem ieslodzīto tieši no valsts cietumiem. Ieslodzītie, kuri sešus mēnešus dien frontē, pēc atgriešanās tiek apžēloti.
Ja Tramps tiks atkal ievēlēts, tad Eiropas atsvešināšanās no ASV būs neizbēgama, raksta CNN. Publikācijas autors atzīmē, ka eiropiešiem Amerika, atšķirībā no Ķīnas vai Krievijas, nav naidīga valsts, kas īsteno militāru vai hibrīdo agresiju, un pret Pekinu vai Maskavu Eiropa var izmantot tādus instrumentus kā ekonomiskās sankcijas un militārās klātbūtnes palielināšana problemātiskajos reģionos. Taču ASV gadījumā šādi instrumenti būs nepieņemami - iespējams, ka nebūs pieļaujama pat atbilde uz prezidenta Trampa nedraudzīgo uzvedību. Publikācijas autors apgalvo, ka vairāki diplomāti ir pārliecināti - ja Tramps uzvarēs ASV vēlēšanās, labākā stratēģija Eiropai būtu saglabāt mieru un turpināt distancēties no ASV.
Turpinām ziņas
Lielākoties visas pašvaldības saskaras ar labu ceļu infrastruktūras nepieciešamību un autobusu trūkumu skolēnu pārvadājumiem, kas apgrūtina skolu tīkla sakārtošanu. Lai risinātu ar mobilitāti saistītus jautājumus, Izglītības ministrija sadarbojas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Satiksmes ministriju. Līdz šim notikušas 38 sarunas ar pašvaldībām no plānotajām 43. Drīzumā ministrija tiksies ar Saulkrastu, Valkas un Varakļānu novadiem, bet vēl divas pašvaldības nav atsaukušās ministrijas aicinājumam. Jau ziņots, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits.
Jēkabpils novada domes decembra s’’edē starp deputātiem raisījās diskusija par skolu tīkla sakārtošanu novadā, saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījumiem. Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks stāsta, ka bijušas sarunas ar Izglītības ministriju, un viņi uzklausījuši pašvaldības viedokli. Bijušā Krustpils novada teritorijā šis esot pēdējais mācību gads Mežāres skolai, un jādomā, ko darīt ar Atašienes un Vīpes skolu, kur ir bērnudārzi. Par Sūnu skolu no ministrijas puses šobrīd iebildumu neesot. Tā dēvētajā zaļajā zonā ir visas novada pamatskolas, tātad tās var turpināt darbu, izņemot Rubeņu un Dignājas pamatskolu, kur skolēnu skaits neatbilst kritērijiem. Taču sarunās ar ministriju izskanējis, ka ministrija varētu pieļaut, ka šīs skolas turpina darbu, līdz tiks asfaltēts ceļš Rubeņi–Zasa un Dignāja–Zasa, bet pēc tam pašvaldība apņemas skolas reorganizēt. Taču konkrēta vienošanās šajā jautājumā ar ministriju nav pa¬nākta. Ministrijas piedāvātajā variantā diemžēl likvidējamas visas lauku vidusskolas, kas pārtaptu par pamatskolām. Iespēju, kad viena vidusskola kļūtu par otras filiāli, neatbalsta, jo jaunajā finansēšanas modelī neatkarīgi no tā, vai skolai ir filiāles, ministrija apmaksās tikai vienu pedagoga likmi vienai pilnai klasei, kaut bērni atrastos divās skolās.
Deputāts Ainārs Vasilis detalizētāk skaidroja Izglītības ministrijas jauno modeli attiecībā uz finansēšanu, norādot, ja agrāk bija princips - nauda seko skolēnam un katra skola saņēma tik līdzekļu, cik bija skolēnu. Tagad naudu dos izglītības programmas realizācijai, balstoties uz minimālo skolēnu skaitu klasē. Tas nozīmē: ja ir 12 skolēni klasē vienā skolā un otrā skolas filiālē ir astoņi bērni, tad kopā ir 20 skolēni, un finansējums vairs nav divām skolām astoņiem un 12 bērniem katrai, bet nauda tiek dota vienai klasei. Un finansējums vienai klasei nozīmē, ka tas ir finansējums vienam pedagogam. Tātad, ja novadā ir četras mācību programmu realizācijas vietas, bet kopā sanāk viena klase, tad par to izglītības iestāde saņems naudu viena pedagoga likmei. Rezultātā visas nepilnās klases un filiāles, ko pašvaldība būs izveidojusi, summā tiks tulkotas kā viena klase, un nepilnu klašu uzturēšana vairākās skolās būs jāapmaksā no pašvaldības budžeta.
Un vēl
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde savā "Facebook" lapā publicējusi 2023. gada populārāko meiteņu un zēnu vārdu TOP 10, minot, ka meitenēm populārākais vārds ir Emīlija, zēniem Olivers. Pērn populārākais meiteņu vārds bijis Emīlija (193), otrajā vietā Sofija (184), trešais populārākais meiteņu vārds Amēlija (173). Populārāko meiteņu vārdu vidū ir arī Alise (139), Anna (134) un Emma (131). Pērn populārākais zēnu vārds bijis Olivers (163). Otrais populārākais Marks (159), trešais - Roberts (129). Populārāko zēnu vārdu vidū arī Jēkabs (117), Gustavs (106) un Adrians (105).
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā zemnieki apsver iespēju rīkot protestus; SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” izsludināta gripas epidēmijas karantīna, ierobežota pacientu apmeklēšana; un Paziņoti pirmās Kormūzikas balvas nominanti.
Latvijā zemnieki apsver iespēju rīkot protestus. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA stāstīja, ka pēc 2.novembra lauksaimnieku ārkārtas sapulces Slampē, neapmierinātība nozarē ir saglabājusies. Lazdiņš pauda, ka patlaban tiek apspriestas iespējamās protesta aktivitātes, piemēram, "traktori ielās". Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis aģentūrai LETA stāstīja, ka patlaban tiek apkopota informācija par situāciju nozarē - kāda ir situācija ar atbalsta maksājumiem, cik daudz naudas izmaksāts un cik lauksaimnieku vēl subsīdijas gaida. Pēc informācijas apkopošanas tiks sagatavoti priekšlikumi valdībai un Zemkopības ministrijai. Ja atbildīgās iestādes attieksies sadarboties, vai teiks, ka priekšlikumus īstenot nevar, tiks rīkoti protesti.
Algotiem bērnu pieskatītājiem un skolotāju palīgiem varētu tikt noteikts ierobežojums strādāt izglītības iestādē, ja Valsts valodas centrs būs konstatējis neatbilstošas valsts valodas zināšanas profesionālo un amata pienākumu veikšanai, liecina valdības rīcības plāna projekts. Attiecīgos ierobežojumus plānots ieviest līdz 2026.gada 31.augustam. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".
Finanšu uzkrājumi ir 69% Latvijas iedzīvotāju, tomēr 15% nespētu no tiem iztikt ilgāk par vienu mēnesi, un katram piektajam jeb 22% vispār nav uzkrājumu, liecina aptaujas "Finanšu drošības indekss" dati. Kā norāda aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, 35% spētu no saviem iekrājumiem izdzīvot vismaz trīs mēnešus, 19% - ilgāk par pusgadu, tomēr vairumam nav tāda "drošības spilvena", kas ļautu ilgtermiņā segt ikdienas tēriņus. Situācija Lietuvā ir labāka - tur uzkrājumi ir 76% sabiedrības, turklāt 43% iedzīvotāju, pēkšņi zaudējot ienākumu avotu, ar esošajiem uzkrājumiem varētu dzīvot trīs un vairāk mēnešus. Nekādu uzkrājumu nav 17% iedzīvotāju Lietuvā. Ļoti līdzīga situācija ir arī Igaunijā - tur uzkrājums, lai segtu trīs un vairāk mēnešu izmaksas, ir 43% iedzīvotāju. 21% iedzīvotāju uzkrājums pietiktu periodam līdz trim mēnešiem, bet 14% - ne vairāk kā vienam mēnesim. Bez "drošības spilvena" Igaunijā ir 18% iedzīvotāju.
Pastiprinoties Krievijas uzbrukumiem reģionā, Ukrainas Harkivas apgabala varasiestādes šodien aicinājušas cilvēkus evakuēties no vairāk nekā 20 ciematiem frontes līnijas tuvumā. Krievijas karaspēks ieņēma plašas Harkivas apgabala teritorijas neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī un turpinājis centienus iekarot šo apgabalu, lai gan zaudējis tur pozīcijas. Ņemot vērā drošības situāciju, ieviesta obligāta iedzīvotāju evakuācija no Kupjanskas apgabala Kindrašivskas un Kuriļivskas kopienām. Rīkojums evakuēties skars aptuveni 3 tūkstoši 43 iedzīvotājus, tai skaitā 279 bērnus. Jau ziņots, ka Ukraina regulāri dod rīkojumus civiliedzīvotājiem evakuēties no pilsētām un ciematiem, kam uzbrūk Krievija, bet iedzīvotāji ne vienmēr izpilda šos rīkojumus.
Krievijas elitē briest neapmierinātība ar diktatoru Vladimiru Putinu, un tāpēc gāšanas scenārijs izskatās arvien reālāks, raksta dialog.ua. Turpinoties karam pret Ukrainu, Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvāko cilvēku lokā briest neapmierinātība - elites sazvērestības riski arvien pieaug, un viens no perspektīvākajiem šīs potenciālās sazvērestības līderiem ir Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Sergejs Kirijenko. Par to savā emuārā raksta slavenais krievu opozicionārs un sociologs Igors Eidmans. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Kirijenko tuvs cilvēks, kāds Aleksejs Davankovs, oficiāli paziņoja par savu kandidatūru Krievijas Federācijas prezidenta amatam. Paziņojis par saviem plāniem, jaunais kandidāts drosmīgi kritizēja Kremļa politiku izolēt Krievijas Federāciju, iestājoties par atgriešanos pie sadarbības ar Rietumiem.
Pasaules pieci turīgākie cilvēki kopš 2020.gada vairāk nekā dubultojuši savu bagātību, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā. "Oxfam" norāda, ka šo cilvēku bagātība palielinājusies no 405 miljardiem dolāru 2020.gadā līdz 869 miljardiem dolāru pērn. Taču vienlaikus šajā periodā gandrīz pieci miljardi cilvēku pasaulē kļuvuši nabadzīgāki, teikts ziņojumā. "Oxfam" ikgadējais ziņojums par nevienlīdzību pasaulē tradicionāli tiek publiskots pirms Davosas Pasaules ekonomikas foruma, kas šogad ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs augsta ranga amatpersonas. Par pasaulē pieciem bagātākajiem cilvēkiem atzīti Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, ASV interneta giganta "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss, ASV investors Vorens Bafets, datortehnoloģiju kompānijas "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons un ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks.
Turpinām ziņas
Slimību profilakses un kontroles centrs 12. janvārī Latvijā izsludināja gripas epidēmiju, un SIA “Jēkabpils reģionālajā slimnīcā” no šīs nedēļas, 15. janvāra izsludināta gripas epidēmijas karantīna un noteikti ierobežojumi pacientu apmeklējumiem. Karantīnas laikā drīkst apmeklēt tikai smagi slimos pacientus ar nodaļas vadītāja atļauju. Apmeklējuma laikā pie slimnieka var uzturēties tikai viens cilvēks. Tāpat arī apmeklējuma laikā obligāti jālieto sejas maska, vienreizējais halāts un bahilas. Savukārt sūtījumus pacientiem nodot drīkst laikā no pulksten 11. līdz 18. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs sarunā ar Radio1 sacīja, ka Jēkabpilī un Jēkabpils slimnīcā katru nedēļu tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi ar gripu, taču pagaidām saslimšanai ar gripu Jēkabpilī vēl nav epidemioloģiskais līmenis, taču karantīna noteikta, lai nepieļautu situāciju, ka slimnīcu pārņem gripas epidēmija. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
SIA "Eco Baltia vide" iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā par Aizkraukles novada pašvaldības izsludināto atklāto konkursu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai novadā. "Eco Baltia vide" sūdzība Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā reģistrēta 8.janvārī. Iesniegumā apstrīdēti konkursa rezultāti abās iepirkumu daļās. Iesniegumā pausts, ka pasūtītājs iepirkuma norises gaitā veicis nepieļaujamus nolikuma grozījumus, kā arī abu uzvarētāju piedāvājumi ir neatbilstoši un piedāvā cena, iespējams, ir nepamatoti zema. Tāpat sūdzības iesniedzēja ieskatā attiecībā uz 1.daļas iepirkuma uzvarētāju attiecināmas konkurenci ierobežojošas priekšrocības.
Jau ziņots, ka Aizkraukles novada domes Iepirkumu komisija 2023.gada 27.decembra sēdē ir pieņēmusi lēmumus par iepirkumu uzvarētājiem, liecina publiski pieejamie dokumenti elektronisko iepirkumu sistēmā "eis.lv". Iepirkuma 1.daļā par atkritumu apsaimniekošanu Neretas un Jaunjelgavas apvienībās līgumu slēgšanas tiesības nolemts piešķirt "Vidusdaugavas SPAAO". Iepirkuma 2.daļā par atkritumu apsaimniekošanu Kokneses apvienībā, Pļaviņu apvienībā un Skrīveru pagastā līgumu slēgšanas tiesības nolemts piešķirt SIA "Ķilupe". Katrā no iepirkuma daļām savus piedāvājumus iesnieguši četri uzņēmumi, no kuriem zemākās cenas piedāvājuši par uzvarētājiem atzītie uzņēmumi. Iepirkuma paredzamā vērtība ir 6,5 miljoni eiro
Un vēl
16. janvārī atklāti pirmās Kormūzikas balvas nominanti deviņās kategorijās, kā arī nosaukts balvas par mūžā ieguldījumu laureāts – to saņems diriģents Jēkabs Ozoliņš. 20. janvārī Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē pirmo reizi tiks pasniegta Kormūzikas balva – vienīgais apbalvojums Latvijā, kura mērķis ir izcelt izcilākos sasniegumus kormūzikas nozarē, jaunradē, kā arī pedagoģiskajā darbā 2023. gadā. Pirmajai Kormūzikas balvai pieteikti 116 pretendenti deviņās nominācijās – gada koris, gada kora vadītājs/-a, gada kormūzikas koncerts, balva par mūža ieguldījumu kormūzikā, gada jaunrade kormūzikā, gada kormūzikas ieraksts, pārsteigums kormūzikā, gada kultūras, izglītības iestāde, kultūrvieta Rīgā. Pretendentus vērtēja īpaši izveidota žūrija piecu nozares profesionāļu sastāvā – diriģenti Andris Veismanis, Ainārs Rubiķis, Jānis Ozols, muzikologs Orests Silabriedis un komponiste Selga Mence.