Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 17.janvārī
- 17 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Par pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā eksperti atzinuši policijas nepietiekamo reakciju uz Rusiņa draudiem bijušajai sievai; No februāra paaugstinās ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārstu praksēm; Kur uzcelts lielākais sniegavīrs?
Valsts policijas nepietiekamo reakciju uz Leona Rusiņa izteiktajiem draudiem, kas vēlāk noveda pie sievietes slepkavības Jēkabpilī, eksperti ir atzinuši par 2023.gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā. Ikgadējie Latvijas krīžu topa dati tiek veidoti, analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Aizvadītā gada Latvijas krīžu topā ir Aizsardzības ministrijas noslēgtais līgums par pārtikas iepirkumu 220 miljonu eiro apmērā ar mazpazīstamu uzņēmumu, kā arī maksātnespējas draudi Rēzeknes pašvaldībā. Izceļams esot arī Saeimas un vadošo banku publiskā un nepubliskā cīņa par atbalstu hipotekārajiem aizņēmējiem un virspeļņas nodokli.
Topā ir arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nespēja nodrošināt ID karšu izsniegšanu pietiekamā skaitā, kā rezultātā Saeima groza agrāk pieņemtu likumu. Topā iekļuvušas arī draudu vēstules skolām un bērnudārziem, kā arī situācija, kad Konkurences padome piemēroja sodu trim ceļu būves uzņēmumiem par dalību kartelī. Ekspertu vērtējumā, atzīmējams ir sašutums sabiedrībā par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumiem saistībā ar Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātes profesionālo darbību un Ogres domes vēršanās pret pilsētas muzeju, uzsākot "reorganizāciju" pēc tam, kad tika iebilsts pret Krievijas oligarha porcelāna izstādi. Latvijas Krīžu top 10 tiek veidots kopš 2019.gada, un šis ir piektais šāda veida pētījums.
Valdība atbalstījusi Militāro poligonu teritoriju robežu noteikumus, kas nosaka poligonu, izņemot topošā poligona "Sēlija", robežas un to teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus. Pērn Saeima pieņēma grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, kā rezultātā iepriekš minētais likums tika papildināts ar normu, kurā definēts militārā poligona jēdziens. Atbilstoši likumam militārais poligons ir Ministru kabineta ģeogrāfiski noteikta Latvijas teritoriālās jūras vai sauszemes teritorija, kā arī gaisa telpa virs šīs teritorijas, kurā tiek īstenotas militārās mācības, manevri ar mācību un kaujas munīcijas lietošanu, taktiskā apmācība un uzņemošās valsts atbalsta sniegšana. Latvijā kopumā ir pieci poligoni - "Ādaži", "Lāčusils", "Mežaine", "Meža Mackeviči" un "Sēlija".
Neskatoties uz iebildumiem, valdība vakar atbalstīja Satiksmes ministrijas ierosinājumu, ka aizsargķiveres turpmāk obligāti jālieto arī jauniešiem, kuri brauc ar velosipēdu vai elektroskrejriteni. Pašlaik šāda prasība ir velosipēdistiem līdz 12 gadiem. Aizsargķivere turpmāk obligāta velosipēdistiem līdz 16, elektroskrejriteņu vadītājiem – līdz 17 gadu vecumam. Biedrība "Pilsēta cilvēkiem" šādu prasību neatbalsta. Tā aicina izvērtēt, vai ķiveres obligāti vispār ir nepieciešamas. Tikmēr skrejriteņu operatoru asociācija atbalsta šādu vecuma slieksni. Elektroskrejriteņiem noteikts maksimālais ātrums – 25 kilometri stundā. Turpmāk velojoslas varēs atdalīt ar paaugstinātu apmali. Savukārt elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem priekšroka ir tikai dzīvojamā zonā. Šo transportlīdzekļu vadītājiem aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi.
Latvijas valstij piederošās enerģētikas grupas "Latvenergo" uzņēmums Lietuvā "Elektrum Lietuva" sāk sava pirmā vēja parka izveidi, Akmenes rajonā, Lietuvas ziemeļos, īstenotajā projektā ieguldot ap 30 miljoniem eiro. Kā aģentūru LETA informēja "Elektrum Lietuva", uzņēmums no privātiem attīstītājiem, kuru nosaukumu neatklāj, pārņēmis kompāniju, kurai ir atļauja būvēt vēja parku ar jaudu līdz 15 megavatiem. Darījuma summu un citas detaļas uzņēmumā neatklāja. "Elektrum Lietuva" vadītājs Martīns Giga paskaidroja, ka darījums atbilst gan kompānijas, gan tās īpašnieces mērķim nostiprināt līdera pozīcijas zaļās enerģijas ražošanā reģionā.
Igaunijas Drošības policija aizturējusi Tartu Universitātes profesoru Vjačeslavu Morozovu, kurš ir Krievijas pilsonis un kuru Igaunijas Drošības policija tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Kā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR apstiprināja Igaunijas Valsts prokuratūrā (ģenerālprokuratūrā), profesors aizturēts 3.janvārī un atrodas apcietinājumā Tallinas cietumā. Drošības policija Morozovu aizturēja aizdomās par izlūkošanas darbību, kas vērstas pret Igaunijas Republiku, veikšanu un atbalstīšanu. Detalizētākas ziņas par aizdomām pret Morozovu neatklāj, paskaidrojot, ka tas ir izmeklēšanas interesēs.
Turpinām ziņas
No 1.februāra Veselības ministrija paaugstinās ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārstu praksēm, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu un maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā, kā arī nodrošinās ģimenes ārsta praksē nodarbināto ārstniecības personu aizvietošanu attaisnotas prombūtnes gadījumos. Valdībā atbalstītie grozījumi paredz palielināt ikmēneša fiksēto maksājumu ģimenes ārsta praksei, tai skaitā riska maksājumu, no 730,73 eiro līdz tūkstoš eiro apmērā mēnesī, ikmēneša fiksēto maksājumu par ģimenes ārsta prakses otro un katru nākamo pieņemšanas vietu no 216,88 eiro līdz 400 eiro mēnesī, kā arī palielināt maksājumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu feldšerpunktā no 216,88 eiro līdz 400 eiro mēnesī.
Valdība vakar apstiprināja arī finansējuma sadalījumu pašvaldībām pedagogu darba samaksai un speciālo izglītības iestāžu, kas nodrošina internāta pakalpojumus, uzturēšanās izdevumiem šā gada pirmajos astoņos mēnešos. Kopējais mērķdotāciju, kuras administrē Izglītības un zinātnes ministrija, apmērs šogad ir 621,07 miljoni eiro. Finansējums mērķdotācijām 616 miljonu eiro apmērā apstiprināts budžeta likumā. Lielāko daļu finansējuma veido mērķdotācija pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām - 469 miljoni eiro.
Un vēl
Kādā Igaunijas mazpilsētā netālu no Tartu uzcelts valsts vēsturē lielākais sniegavīrs. Sarežģījumus sākotnēji radīja mainīgie laika apstākļi, taču tieši tāpēc skulptūrai varētu būt ilgs mūžs. Sniegavīrs ir 11 metrus augsts un veidots no trīs dažāda izmēra sniega blokiem. Taču tā tapšana ilga mēnesi ne tikai laika apstākļu, bet arī sarežģītības dēļ. Nācās meklēt iekrāvēju, kas spēj pacelt smagos blokus; tāpat izgāzās sākotnējais plāns veikt apstrādi ar sniega lāpstas palīdzību. Izlīdzēja kāds brīvprātīgais – motorzāģa operators, kuram tā bijusi jauna un interesanta pieredze. Projektā iesaistījās arī apkārtnes iedzīvotāji, arī kāda seniore, kas atzina, ka atstājusi savas rokas nospiedumu. Citi atnesa dažādus nepieciešamus sīkumus, tai skaitā skrūves un krēslus, tāpēc var droši teikt, ka sniegavīrs ir visu iedzīvotāju kopējais panākums.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Visām recepšu zālēm apņemas ieviest vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu; Valdība apstiprina noteikumus ātrgaitas ceļiem; un Sēļu sētā skatāma izstāde – Saimes galds.
Veselības ministrija līdz 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību. Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.
Nacionālais veselības dienests šobrīd strādā pie ģimenes ārsta prakšu un personāla resursu pārklājuma kartes, kuras mērķis būs saprast, cik daudz un kāda vecuma ģimenes ārstu strādā Latvijā. Pārklājuma karte nepieciešama, lai izvērtētu gan ģimenes ārstu novecošanas aspektu, gan to, cik lielas ir esošās prakses, tādējādi saprotot, kurās vietās akūti nepieciešami ģimenes ārsti. Plānots, ka šī gada laikā veselības dienests tiksies ar katru pašvaldību atsevišķi, lai saprastu, kāda ir aktuālā situācija, un vai tā atbilst kartē prognozētajam pārklājumam, kā arī saprastu, kur prognozējami nepieciešams lielāks vai mazāks ģimenes ārsta prakšu skaits.
Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai piešķirs 133 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu finansējumu, paredz valdībā apstiprinātie noteikumi par atbalstu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai un privāto investīciju apjoma palielināšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Kopējais plānotais finansējums ir 156,6 miljoni eiro. Atbalsts paredzēts pašvaldībām visā Latvijā, to iestādēm un kapitālsabiedrībām, arī speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm saimnieciskās darbības veicināšanai pašvaldībās nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstīšanai, tai skaitā satiksmes infrastruktūras, uzņēmējdarbības ēku, teritoriju un industriālo pieslēgumu izveidei.
Krievijas un Ukrainas kara iesaldēšana nav iespējama, jo Krievijas diktators Vladimirs Putins ir plēsējs, kuru neapmierina "saldēti produkti". Tā vakar Pasaules ekonomikas forumā Davosā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Oficiālā uzruna bija tikai neliela daļā no Zelenska kampaņas Davosā. Zelenskis tikās arī ar lielajiem investoriem, pārrunājot privāto investīciju nepieciešamību Ukrainas atjaunošanai. Ukrainas ekonomika pagājušajā gadā uzrādīja labākus rezultātus, nekā gaidīts – iekšzemes kopprodukta pieaugums bijis ap 5%, un tas – pēc gandrīz 29% lielā krituma 2022. gadā. Tagad Ukrainas valdība rēķina, ka šogad ekonomika augšot par 4,6%. Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena pauda pārliecību, ka Ukraina var uzvarēt karā, ja Rietumi turpinās to atbalstīt.
Valstij piederošās bankas Ķīnā lēmušas ierobežot pakalpojumu sniegšanu klientiem no Krievijas pēc tam, kad ASV paziņoja, ka varētu noteikt tā dēvētās sekundārās sankcijas pret finanšu iestādēm, kas atbalsta Krievijas aizsardzības rūpniecību, atsaucoties uz vairākiem avotiem, vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg". Saskaņā ar avotu teikto, vismaz divas lielās Ķīnas bankas iniciējušas ar Krievijas klientiem saistīto pārvedumu pārbaudes. Kā norādīja "Bloomberg" avoti, pamatojoties uz pārbaudēs iegūto informāciju, bankas pārtrauks apkalpot sankciju sarakstos iekļautos Krievijas uzņēmumus un nesniegs finanšu pakalpojumus Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam neatkarīgi no tā, kādā valūtā un kurā jurisdikcijā tiktu veikti ar to saistītie maksājumi. Tāpat Ķīnas banku iniciētās pārbaudes skars citu valstu uzņēmumus, kas veic darījumus ar Krieviju vai piegādā preces tai caur trešajām valstīm.
Turpinām ziņas
Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz papildināt Ceļu satiksmes noteikumu prasības, kas jāievēro, pārvietojoties pa ātrgaitas ceļiem. Jaunā autoceļu attīstības stratēģija līdz 2040.gadam paredz Latvijā izveidot automaģistrāles. Noteikumu grozījumi paredz, kāds ir atļautais braukšanas ātrums braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar ātrgaitas ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas - 120 kilometri stundā, autobusiem - 110 km/h. Savukārt laika posmā no 1.decembra līdz 1.martam motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, un autobusiem - 100 km/h, bet vieglajiem automobiļiem - 110 km/h. Jaunā kārtība noteic, ka ātrgaitas ceļa lietošana, ieskaitot šķērsošanu, būs aizliegta gājējiem, dzīvnieku pārvietošanai ārpus transportlīdzekļa, velosipēdu, elektroskrejriteņu, mopēdu, traktortehnikas, pajūgu un transportlīdzekļu, kuri nevar braukt ar lielāku ātrumu par 60 km/h vadītājiem. Noteikumu grozījumi arī paredz, ka uz ātrgaitas ceļa aizliegts apstāties un stāvēt, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un to šķērsot.
Valdība atvēlējusi 5 miljoni 111 tūkstoši 626 eiro, lai turpinātu nodrošināt pedagogu darba samaksu un uzturēšanās izdevumus, nodrošinot izglītības iespējas nepilngadīgajiem Ukrainas bēgļiem. No piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 4,7 miljoni eiro novirzīti mērķdotācijām pašvaldībām, tajā skaitā - pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Finansējums pašvaldībām un privātajām izglītības iestādēm piešķirts atbilstoši Ukrainas iedzīvotāju, kuri uz 2023.gada 1.septembri reģistrēti Valsts izglītības informācijas sistēmā, skaitam.
Un vēl
No šodienas Jēkabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļā "Sēļu sēta" skatāma izstāde “Saimes galds”. Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums. Izstāde “Saimes galds” sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpilī, Viestura ielā ēkā sprādzis apkures katls, ir bojā gājušais; kam latvijā šogad piešķirs balvu par izciliem pētījumiem medicīnas vēsturē? un Kam piešķirts šī gada gliemeža goda nosaukums?
Jēkabpilī šorīt ap pulksten sepņiem noticis traģisks negadījums. Viestura ielā 5 tirdzniecības centrā “Atpūta” sprādzis apkures katls, ir bojā gājušais. Plašāk par negadījumu stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigādes komandieris dzintars Cvilikovskis.
AUDIO
Plašāk par negadījuma apstākļiem viņš nezināja teikt, notiek izmeklēšana. Savukārt Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka bojā gājušais ir 1969. gadā dzimis vīrietis, tirdzniecības centra darbinieks. Policija norāda, ka ugunsgrēks iespējams izcēlies apkures katla eksplozijas dēļ. Šobrīd turpinās darbs notikuma vietā. Par notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti notikušā apstākļi.
Ar foto un video no negadījuma vietas var iepazīties portālā Radio1.lv.
Turpinām ziņas
Šogad Paula Stradiņa balva par izciliem pētījumiem medicīnas vēsturē ir piešķirta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošajam pētniekam, bioarheologam un vēstures zinātņu doktoram Guntim Gerhardam. Pamatojoties uz Latvijas teritorijā arheoloģiskajos izrakumos iegūto antropoloģisko materiālu, kas aptver laikposmu par pēdējiem deviņiem gadu tūkstošiem, Gerhards ir veicis nozīmīgus pētījumus par iedzīvotāju fizisko attīstību un izstrādājis metodiku cilvēka ķermeņa garuma rekonstrukcijai paleoantropoloģiskajā materiālā, kas var tikt izmantota, piemēram, arī tiesu medicīnā. Medicīnas vēsturē Gerhards veicis nozīmīgus pētījumus par infekcijas slimībām un epidēmijām Latvijas teritorijā viduslaikos un jaunajos laikos, sasaistot arheoloģiskajos izrakumos iegūtos datus ar rakstītajiem vēstures avotiem.
Latvijā decembrī bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Gada inflācija decembrī bijusi 0,9%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī reģistrēta Čehijā (7,6%), Rumānijā (7%), Slovākijā (6,6%) un Polijā (6,2%). Lietuvā gada inflācija bijusi 1,6%, bet Igaunijā tā veidojusi 4,3%. Zemāka gada inflācija nekā Latvijā decembrī bijusi Dānijā (0,4%), kā arī Beļģijā un Itālijā (abās valstīs 0,5%). Patēriņa cenas decembrī gada griezumā pieaugušas visās ES dalībvalstīs.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par cenu samazināšanas iemesla norādīšanu akcijas precēm. Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Jana Novicka, kuras iesniegtā priekšlikuma mērķis ir ieviest kā obligātu prasību tirgotājiem norādīt akcijās tirgotu produktu cenas samazināšas iemeslu un brīdinājumus atbildīgi veikt pirkumu, lai novērstu iespēju maldināt patērētājus un patērētājam liktu atbildīgi izvērtēt pirkuma nepieciešamību. Viņa skaidro, ka parasti akcijas tiek rīkotas, lai ieviestu jaunu produktu tirgū, pastāv iepazīstināšanas akcijas, reklāmas akcijas, izpārdošanas akcijas, svētku akcijas. Taču bieži vien tirgotāji negodīgi izmanto akcijas, lai pārdotu produktus, kurus vajadzētu norakstīt kā nekvalitatīvus. Ja akcijā būtu norāde, ka produktam ir pazemināta kvalitāte, tad patērētājs jau izdarītu apzinātu izvēli, rēķinoties ar šo faktu.
Eiropas Centrālā banka procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, šodien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem. Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt bankas padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā. Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs bankas noteiktā 2% mērķa.
Vācija 2024.gadā Ukrainai piešķirs militāro palīdzību septiņu miljardu eiro apjomā, nevis četru miljardu, kā bija plānots iepriekš, pēc Vācijas kanclera Olafa Šolca un ASV prezidenta Džo Baidena telefonsarunas pavēstīja Vācijas valdība. Šolcs un Baidens sarunā norādīja uz "tālāka Ukrainas finansiālā, militārā un humānā atbalsta nepieciešamību", pavēstīja Vācijas valdības oficiālais pārstāvis Štefens Hēbeštreits. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV un Vācija ir Kijivai sniegtās palīdzības līderi.
Un vēl
Par 2024. gada gliemeža sugu nosaukts zaļganais kailgliemezis. Šis gliemezis Latvijā ir ienācējs, un pirmo reizi pie mums atrasts 2010. gadā. Latvijā līdz šim konstatēts Rīgā, Ogrē, Liepājā. Dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Ir arī ievazāts citās valstīs. Kā skaidroja biedrībā, kopumā Latvijā konstatētas 18 svešas sauszemes gliemežu sugas.