2024.gada 21. novembris

Andis, Zeltīte

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.janvārī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 23.janvārī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Nepildīto saistību dēļ Stradiņa slimnīcas vadība izskata iespēju pārtraukt līgumu ar SIA "Velve"; Jēkabpilī informēs par decentralizēto ūdens ņemšanas vietu apsaimniekošanu; un Kāda vērtība ir mitrājiem?

SIA "Velve" nepildīto saistību dēļ ir apdraudēta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana, tādēļ slimnīcas vadība izskata iespēju pārtraukt būvniecības līgumu ar uzņēmumu. Slimnīcas vadība atzīmē, ka, neskatoties uz tās veiktajām darbībām, SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības - nenodrošina būvdarbu veikšanai nepieciešamo resursu kapacitāti, turpina būtiski kavēt plānoto būvdarbu izpildes termiņus, un darbu virzība objektā ir ļoti lēna, kas slimnīcai kā pasūtītājam nesniedz pārliecību par būvnieka spēju pabeigt būvniecības darbus nolīgtajos termiņos. Lai lemtu par būvniecības līguma turpināšanu vai tā pārtraukšanu, kā arī lai pārliecinātos par SIA "Velve" spēju īstenot būvniecības līgumā plānoto jauno izpildes termiņu, slimnīca bija lūgusi SIA "Velve" iesniegt praktiski realizējamu plānu būvdarbu pabeigšanai un objekta nodošanai ekspluatācijā un nodošanai slimnīcai, tai skaitā norādot darbus un to izpildes termiņus. 

Šobrīd nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmas kājnieku mīnas. To paziņojumā medijiem norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ministrs pie šāda secinājuma nonācis pēc iepazīšanās ar Nacionālo bruņoto spēku sagatavoto militāro izvērtējumu par iespējamām sekām un ieguvumiem, Latvijai izstājoties no Otavas konvencijas. Ministrs ir pārrunājis šo jautājumu arī ar sabiedrotajiem, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministriem un un guvis pārliecību, ka dalība Otavas konvencijā stiprina  šīs konvencijas 164 valstu attiecības.

Floridas štata gubernators Rons Desantiss ir izstājies no cīņas par Republikāņu partijas nomināciju novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Viņa izstāšanās nozīmē to, ka cīņā par republikāņu nomināciju palikuši tikai divi kandidāti – ASV eksprezidents Donalds Tramps un bijusī vēstniece ANO Nikija Heilija. Tagad republikāņu vēlētājiem būs jāizvēlas tikai starp diviem kandidātiem – Trampu un Heiliju. Neapstrīdams favorīts ir Tramps, taču cīņas gaitu var ietekmēt rezultāti tuvākajās priekšvēlēšanās. Tikmēr Heilija ir kaujinieciski noskaņota un uzskata, ka viņai ir ļoti labas izredzes apsteigt Trampu un iegūt partijas nomināciju novembrī gaidāmajās vēlēšanās, kur būs jāsacenšas ar Baidenu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iesniedzis parlamentā likumprojektu par daudzpilsonību, kas ļaus Ukrainas pilsonību iegūt ārzemēs mītošajiem ukraiņiem un brīvprātīgajiem karavīriem. Zelenskis arī paziņoja, ka ir parakstījis dekrētu par Krievijas teritorijām, ko vēsturiski apdzīvojuši ukraiņi.

Turpinām ziņas

Jēkabpils iedzīvotāji, kuru īpašumā ir decentralizētās notekūdeņu iekārtas  - izsmeļamās akas, krājbedres, septiķi un citas tamlīdzīgas vietas, tiek aicināti uz informatīvu semināru, kurš notiks šodien no pulksten sešiem līdz astoņiem vakarā Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes ēkā, Lielajā sēžu zālē. Seminārā tiks prezentētas īpaši izvēlētās vietās veiktas mikrobioloģiskā piesārņojuma analīzes, lai kopīgi noskaidrotu, vai Jēkabpilī pastāv vides un veselības riski no nepareizi apsaimniekotām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām. Semināra apmeklētājiem būs iespēja iegūt plašāku informāciju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu iespējamo ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību. Tāpat arī seminārā atkārtoti tiks sniegta informācija par obligāto prasību reģistrēt pašvaldībā decentralizētās kanalizācijas sistēmas un īpašnieka administratīvo atbildību. Semināram būs iespējams pievioenoties arī attālināti. Links pieejams portālā Radio1.lv.  

Bauskas un Jēkabpils novadā atbalstīs remigrantu nodarbinātību. Zemgales plānošanas reģiona pārstāve Undīne Šulca  informē, ka  plānošanas reģiona organizētajā konkursā "Remigrācijas atbalsta pasākums - uzņēmējdarbības atbalsts" periodā no 2024. līdz 2026.gadam atbalstu saņems divas pašvaldības. Atbalstu paredzēts piešķirt uzņēmumiem, kas rada jaunas darbavietas, vai jaunizveidotiem remigrantu uzņēmumiem - fokusā ir remigrants kā darba ņēmējs vai uzņēmējs.  Jēkabpils novada pašvaldības konkursa nolikums šobrīd ir izstrādes procesā. Savukārt Bauskas novada dome jau ir apstiprinājusi konkursa nolikumu. Vienam konkursa dalībniekam ir pieejams valsts finansējums līdz 8 tūkstoši eiro, pašvaldības finansējums līdz 4 tūkstoši eiro. Konkursa dalībnieka privātajam līdzfinansējumam jābūt vismaz tikpat lielam kā valsts un pašvaldības finansējums kopā, bet ne mazāk kā 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Interesenti var iesniegt dokumentus līdz 8.martam. 

Un vēl 

Par 2024. gada dzīvotni Latvijas dabas fonds šogad nosaucis mitrājus. Tās ir vietas, kur sastopas zeme un ūdens, piemēram, purvi, upes, ezeri, mitri un pārplūstoši meži, palieņu pļavas. Latvijā ir seši lieli mitrāji, taču svarīga loma ir arī mazajiem mitrājiem, kas var šķist kā niecīgas peļķītes, tomēr tiem ir pienesums dabas daudzveidības vairošanā. Arī lauksaimniekiem mitrāji ir izaicinājums, taču eksperti uzsver – ja grib, tos ir iespējams apsaimniekot. Latvijā ir sešas starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas.

Viens no lielākajiem mitrājiem ir Teiču dabas rezervāts, kura kopējā platība ir gandrīz 20 tūkstoši hektāru. Lielāko daļu no rezervāta – 14 tūkstoši hektārus – aizņem purvi, tātad mitrāji. Teiču purvs ir viens no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā. Mitrāji ir mājvieta lielam daudzumam augu un dzīvnieku sugu: ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un arī zīdītājiem. Konstatēts, ka Teiču dabas rezervāta teritorijā dzīvo arī vismaz trīs brūnie lāči. Interesentiem jau laikus ir iespējams ieplānot kādu vasaras piedzīvojumu Teiču dabas rezervātā, piesakoties ekskursijai pa purvu. Tā ilgst aptuveni divas stundas un ir bez maksas.

Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Uz Latviju atgādās Ukrainā cietušu latvieti; Kādas bijušas elektroenerģijas cenu tendences pagājušajā nedēļā? Un Zinātnieki bažīgi par arktiskajiem “zombijvīrusiem”, kas nav pietiekami pētīti

Biedrība "Mūsu ligzda" sociālajā vietnē "Facebook" pirms laika dalījās ar lūgumu palīdzēt atgādāt uz Latviju kādu 26 gadus vecu vīrieti, latvieti, kurš guvis ievainojumus, karojot Ukrainā. Nu palīdzība saņemta, un vīrietis tiks atgādāts uz dzimteni, kur izies rehabilitāciju. Dmitrijs, kuram dota iesaukta "Kaķis", Ukrainā ir jau gandrīz no paša kara sākuma. Biedrība ir darījusi zināmu, ka palīdzība no apkārtējiem ir saņemta, un jau šodien biedrības "Mūsu ligzda" transports dosies pakaļ Dmitrijam un vedīs no Ukrainas uz Latviju, kur viņš varēs saņemt rehabilitāciju.

Hipotekāro kredītu ņēmējiem valsts noteiktā atbalsta saņemšanai nekas pašiem nebūs jādara. Katra ceturkšņa beigās tiem, kas atbalstam kvalificējas, naudu izmaksās Valsts ieņēmumu dienests. Atbalsta summas – visdažādākās, viss atkarīgs no tā, cik liels kredīts un kādi ir tam noteikti procenti. Jau vēstīts, ka pērn Saeimā atbalsts hipotekārajiem kredītņēmējiem bija viens no plašākajiem diskusiju tematiem – sākumā viena versija, tad cita. Beigās deputāti vienojās noteikt kredītu ņēmējiem atbalstu 30% apmērā no visiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā par diviem procentpunktiem.

Latvijas-Baltkrievijas robežas posmā gar Daugavu sākta sešu sakaru torņu un pievadceļu projektēšana, kā arī patruļtakas projektēšana. Infrastruktūras izbūves trešās kārtas mērķis ir izveidot modernu, robežsardzes ikdienas darbam ērtu joslu, kas palīdz uzraudzīt valsts robežu gandrīz 20 kilometru garā posmā, kur tā atrodas Daugavas vidū. Pievedceļu un metāla sakaru torņu būvniecība varētu sākties pēc dažiem mēnešiem, pavasarī. Daugavas kārtā iekļauto darbu budžets plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā.

Izkliedzot dažādus saukļus un pieprasot atbrīvot savus radiniekus, Izraēlas parlamenta Finanšu komitejas sēdē vakar iebrukuši desmitiem "Hamās" gūstā saņemto izraēliešu ģimenes locekļi. Viņi izlauzās cauri drošības pārbaudēm un pārtrauca finanšu sanāksmi, protestējot, ka finanšu jautājumi tiek apspriesti, kamēr viņu tuvinieki arvien ir nebrīvē. Protestētāji pauda, ka jūtas aizmirsti starp valsts bezgalīgajām problēmām un ka viņu mērķis bija izjaukt Kneseta ikdienu. Izraēla uzskata, ka Gazā joprojām atrodas 132 ķīlnieki. Novembra beigās sešu dienu pamiera laikā Izraēla panāca 105 cilvēku atbrīvošanu. Vienlaikus Izraēlas aizsardzības spēki apstiprinājuši 28 cilvēku nāvi gūstā.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments nosūtījis ierosinājumu Iekšlietu ministrijai ar institūcijas vadītāja piekrišanu atļaut policistiem no darba brīvajā laikā nēsāt dienesta ieroci un glabāt to savā dzīvesvietā. Policijas un robežsardzes departaments ierosinājumu pamato ar to, ka policisti dienesta ieroci varētu izmantot pašaizsardzībai gadījumos, ja policista darba dēļ viņš pats vai kāds ģimenes loceklis kļūst par nozieguma upuri. Ierocis policistam ārpus darba laika varētu noderēt arī situācijās, kad policists vēlas novērst sabiedrisko kārtību traucējošu uzvedību un informē komandcentru par to, sākot veikt amata pienākumus. Departaments uzskata, ka grozījumu pieņemšana uzlabotu policistu un citu cilvēku aizsardzību un paātrinātu reaģēšanu uz dažādām situācijām.

Pasaules Veselības organizācijas vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss vakar pauda bažas, ka valstis līdz maijam nespēs panākt vienošanos par gatavību nākamajai pandēmijai. Viņš brīdina, ka nākamās paaudzes var nepiedot šādu vilcināšanos. Pasaules Veselības organizācijas 194 dalībvalstis pēc Covid-19 pandēmijas risina sarunas par starptautisku vienošanos, kuras mērķis ir nodrošināt, lai valstis būtu labāk sagatavotas nākamās veselības katastrofas pārvarēšanai vai tās novēršanai. Atklājot Pasaules veselības organizācijas valdes sanāksmi Ženēvā, Gebrejesuss atgādināja, ka pasaules līderi ANO Ģenerālajā asamblejā ir vienojušies par apņemšanos līdz maijam atrisināt sarunas par pandēmijas vienošanos un grozījumiem Starptautiskajos veselības noteikumos. Vienošanās mērķis būtu nodrošināt labāku globālo sagatavotību un taisnīgāku reakciju uz turpmākajām pandēmijām.

Turpinām ziņas

Pagājušajā nedēļā Baltijā un Ziemeļvalstīs novērotas gan kāpjošas, gan krītošas elektroenerģijas cenu tendences, taču kopumā elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās kopš 5.janvāra, kad tās sasniedza rekorda augstu cenu līmeni. Tikmēr dabasgāzes cena samazinājusies zem 30 eiro par megavatstundu, bet šķeldas cena samazinājusies par 2,7%, nokrītot līdz 26,2 eiro par megavatstundu. Līdz pagājušās nedēļas vidum - 16.janvārim - elektroenerģijas cenas Baltijā un Ziemeļvalstīs nedaudz pieauga, sasniedzot 148,55 eiro par megavatstundu, tikmēr nedēļas otrajā pusē tās strauji samazinājās, nedēļas izskaņā Latvijas cenu apgabalā, nokrītot līdz 59,6 eiro par megavatstundu. 

Latvijas rūpniecībā ražotājcenu līmenis pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, pieauga vidēji par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pagājušajā gadā palielinājās par 2,3%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,8%. Lielākā ietekme uz 12 mēnešu vidējo ražotājcenu līmeni bija cenu pieaugumam atsevišķu pārtikas produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

Un vēl

Francijas pilsētā Marseļā zinātnieki brīdina par iespējamu jaunu pandēmiju, ko varētu izraisīt vīrusi, kas bijuši iesaldēti Sibīrijas Arktikas mūžīgajā sasalumā, vēsta laikraksts “The Guardian”. Globālā sasilšana paātrina atkušņa procesu, tāpēc pastāv iespēja, ka senie vīrusi, tajā skaitā “zombiju vīruss”, varētu atkal izdalīties, izraisot jaunu slimību rašanos. Pašlaik pētnieki ir izolējuši visus “zombiju vīrusa” celmus, lai novērstu tā iespējamo pandēmijas globālo izplatību. Arktikā tiek plānots arī izveidot uzraudzības tīklu, lai identificētu un ārstētu visas slimības. “Zombiju vīruss” atrodas Sibīrijas Arktikas ziemeļrietumos, tas ir sasalis gandrīz jau 50 tūkstošu gadu. Savukārt vīruss ir nosaukts par zombiju, jo pēc ilga neaktivitātes perioda tas spēj atdzīvoties. Francijas zinātnieku atklājums rada bažas par iespēju, ka senie vīrusi var radīt globālu uzliesmojumu, ja tie netiks pienācīgi pētīti.

Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Matemātikas skolotāji atklātā vēstulē atkal aicina apturēt "Skola2030" realizāciju matemātikas apguvē; Aizliedz ekspluatēt apkures katla sprādzienā cietušo tirdzniecības centra ēku; un Čehova teātris aicina pieteikt bērnus mācībām teātra studijā.

Detalizēts austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns drīzumā tiks prezentēts Ministru kabinetā. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norāda, ka plāns sevī ietver arī šķēršļu joslas, fortifikācijas, mīnu izmantošanu. Plāns esot komplekss aktivitāšu kopums. Vienlaikus Sprūds norādīja, ka diskusijas par dažādām aktivitātēm noteikti būs, jo izmaksas nav mazas, ir jāsaprot, cik lielu finansējumu tam varētu veltīt. Jau ziņots, ka NBS šobrīd strādā pie detalizēta austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna. Tajā tiks paredzēti veidi, kā nodrošināt valsts aizsardzību un pretinieka aizkavēšanu ar dažādiem līdzekļiem.

Latvijas valdība aicina uzņēmumus pēc iespējas ātrāk izbeigt Krievijas naftas gāzes importu un jau laikus pielāgoties gaidāmajām prasībām. Vienlaikus premjerministre Evika Siliņa norāda, ka esot saprotami, ka ir nepieciešams pārejas periods uzņēmumiem, lai varētu izbeigt ilgtermiņa līgumus. Sankcijas pret naftas gāzi stāsies spēkā šā gada nogalē. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda, ka šis esot labs piemērs, kā ES kopēji vienojoties var panākt lielāku efektu, aizsargājot iekšējo tirgu un pārorientējoties uz citiem energoresursiem. Jau ziņots, ka pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze.

Matemātikas skolotāji atkārtoti aicinājuši apturēt matemātikas apguvi atbilstoši izglītības projektam "Skola2030", paužot kritiku, ka tā saturs "labākajā gadījumā veido viduvēju skolēnu masu". Vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Izglītības un zinātnes ministrijai un atbildīgai Saeimas komisijai, matemātikas skolotāji kritizē programmas saturu visos klašu posmos un aicina atgriezties "pie pārbaudītām matemātikas mācīšanas metodēm". Pretējā gadījumā 9.klašu skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos varētu būt arvien sliktāks, savukārt starp matemātikas kursu skolā un augstskolu "jau ir bezdibenis", prognozē vēstules autori. Skolotāji arī vērš uzmanību, ka esošais saturs ietekmē arī mācību vielas apguvi citos priekšmetos, piemēram, fizikā un ķīmijā, jo skolēni nav apguvuši noteiktas prasmes.

Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki apstiprinājuši vienošanos starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamenta sarunu vedējiem par jaunu likumu, lai izveidotu kopēju regulējumu mediju pakalpojumiem ES iekšējā tirgū, kas aizsargātu mediju brīvību, plurālismu un redakcionālo neatkarību,  informē Kultūras ministrijā.  Ar Eiropas Mediju brīvības aktu tiks izveidota vienota sistēma mediju pakalpojumiem ES iekšējā tirgū un ieviesti pasākumi, kuru mērķis ir aizsargāt žurnālistus un mediju pakalpojumu sniedzējus no politiskas iejaukšanās, vienlaikus atvieglojot to darbību ES valstīs. Regulas projekts iekļauj arī vairākus Latvijas rosinātus un lobētus priekšlikumus dezinformācijas, naida runas un kara propagandas ierobežošanas jautājumos.

Septiņu magnitūdu zemestrīcē, kas naktī uz otrdienu izraisījusies kalnu apvidū Ķīnas un Kirgizstānas robežas rajonā, ievainoti vismaz 50 cilvēki. Vietējās varasiestādes uz zemestrīces rajonu nosūtījušas glābēju komandu. Arī Kazahstānas Veselības ministrija pavēstīja, ka valsts lielākajā pilsētā Almati 44 cilvēki, kas guvuši dažāda smaguma savainojumus, vērsušies pēc mediķu palīdzības. Almati otrdien slēgtas skolas. Kalnu reģionā netālu no robežas ar Kirgizstānu notiek meklēšanas un glābšanas operācija. Pazemes grūdieni bijuši jūtami arī Indijas galvaspilsētā Deli, kas atrodas 1400 kilometru attālumā no epicentra, vēsta vietējie telekanāli.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" Krievijā samaksājis 1,2 miljardu rubļu jeb 12,4 miljoni eiro naudassodu saistībā ar Maskavas apgalvojumiem, ka tas ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli mobilo lietotņu tirgū. Krievijas Federālais pretmonopolu dienests 2022.gada jūlijā "Apple" noteica šo naudassodu, apgalvojot, ka uzņēmums liedzis lietotnēm informēt klientus par iespēju veikt pirkumus ārpus tā oficiālā lietotņu veikala "App Store". Tikmēr pērn Krievijas tiesa noraidīja "Apple" iesniegto apelācijas prasību par šo naudassodu. Līdz ar to "Apple" pagājušajā nedēļā samaksāja naudassodu. Līdzekļi tika ieskaitīti Krievijas budžetā.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā "Apple" apturēja savu produktu pārdošanu Krievijā un maksājumu sistēmas "Apple Pay" darbību šajā valstī. Tāpat uzņēmums no "App Store" izņēmis vairāku Krievijas ziņu aģentūru un sociālo mediju platformu lietotnes.

Turpinām ziņas

Pēc traģiskā negadījuma Jēkabpilī tirdzniecības centrā “Atpū¬ta”, kurā, uzsprāgstot apkures katlam, gāja bojā darbinieks, ne tikai uzsākts kriminālprocess, bet arī citas kontroles institūcijas veic vairākas pārbaudes. Jau ziņots, ka Valsts darba inspekcija ir sākusi lietas apstākļu no¬skaidrošanu, lai saprastu, vai šis notikums ir uzskatāms par nelaimes gadījumu darbā un izmeklējams. Tāpat arī ēku pēc negadījuma ir apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, kas snieguši atzinumu, ka ēka nav ekspluatējama, jo nav droša. Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti re-komendējusi veikt ēkas tehnisko ekspertīzi un būvdarbus, novēršot bojājumus, kas ēku padara neizmantojamu. 

Rusiņa, kurš bērnu klātbūtnē nogalināja sievieti, meklēšana turpinās. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks XTV raidījumā "Dienas personība" skaidroja, ka tiek strādāts pie divām versijām. Pirmkārt, ir pamats uzskatīt, ka Rusiņš vairs nav strap dzīvajiem un ir zināms virziens, kur varētu viņu meklēt. Tāpēc līdz ko laika apstākļi atļaus, meklēšana turpināsies. Tāpat iespējams, ka Rusiņš slēpjas un šajā versijā norit starptautiskā sadarbība.

Un vēl

Savu darbību atjaunojusi "Čehova teātra studija", aicinot pieteikties nodarbībām bērnus un jauniešus vecumā no septiņiem līdz 12 gadiem. Teātra studiju bērniem un jauniešiem Čehova teātris atklāja 2018.gadā ar nosaukumu "Izaicinājums", tā darbojās divus gadus, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tās darbība bijā jāpārtrauc. Saņemot jautājumus par iespēju apmeklēt teātra bērnu un jauniešu studiju, šogad Čehova teātris nolēmis atjaunot studijas programmu, kas ļaus iepazīt un apgūt skatuves mākslas svarīgākos elementus. Katrai disciplīnai ir paredzētas vismaz divas akadēmiskās stundas nedēļā. Nodarbības notiks Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa muzejā katru sestdienu no 2.marta līdz 25.maijam. Atlase uz Čehova teātra Studijas nodarbību ciklu norisināsies no 8.februāra līdz 24.februārim. Uz atlasi pretendentam jābūt sagatavotam vienam dzejolim vai fabulai, kā arī jābūt gatavam pastāstīt par sevi un par mērķi, kādēļ pats vēlas mācīties Teātra studijā. Pieteikšanās uz atlasi, rakstot uz e-pasta adresi "studija@mct.lv". Pieteikumus atlasei pieņems līdz 5.februārim.

Atstājiet komentāru