Jēkabpils Radio1 ziņas 2024.gada 25.janvārī
- 25 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ir aizdomas, ka izglītības ministrija gatavojas likvidēt Sporta akadēmiju; ES ārējo robežu vājina cilvēku aizplūšanu no lauku teritorijām uz pilsētām; un Jēkabpilī pie Radžu ūdenskrātuves uzbūvēts putnu vērošanas tornis.
Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra Militārās mobilitātes trešajā uzsaukumā apstiprinājusi finansējumu 78,8 miljonu eiro apmērā trīs transporta infrastruktūras projektu īstenošanai Latvijā. Finansējums piešķirts "Rail Baltica" projekta īstenošanai, Limbažu novada pašvaldībai tilta pār Salacu rekonstrukcijai un Rīgas lidostas skrejceļa rekonstrukcijai. Finansēšanas līguma parakstīšana plānota līdz 2024.gada jūnijam.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadība aicina apturēt Ministru Kabinetā iesniegto Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas reorganizāciju" grozījumu projekta virzību, kas rada nopietnas bažas par to, ka Izglītības un zinātnes mi8nistrija gatavo vienīgās sporta nozarē specializētās augstskolas likvidāciju un nevis reorganizāciju, iekļaujoties Rīgas Stradiņa universitātes ekosistēmas struktūrā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija aicina Latvijas valdību apturēt ministrijas vadības un ierēdņu patvaļu, kas ir vērsta pret sporta akadēmijas pastāvēšanu un attīstību.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens rosina disciplinārlietu par Satiksmes ministrijas amatpersonas iespējamiem pārkāpumiem. Ministrijā norāda, ka disciplinārlietas ietvaros tiks izmeklēta iespējama satiksmes ministrijas amatpersonas amata pienākumu nepildīšana un pilnvaru pārsniegšana, nodarot būtisku mantisku zaudējumu un kaitējumu valsts interesēm. Satiksmes ministrijā atzīmē, ka, ievērojot personas datu aizsardzību, konkrētās amatpersonas identitāte netiek atklāta.
Lielbritānijas valdība līdz 8.februārim pagarinājusi termiņu, līdz kuram Ziemeļīrijas partijām jāvienojas par jaunas valdības izveidošanu, pretējā gadījumā būs jārīko jaunas vēlēšanas. Ziemeļīrijā nav reģionālās valdības kopš 2022.gada februāra, kad to pameta Demokrātiskā unionistu partija, protestējot pret tā dēvēto Ziemeļīrijas protokolu. 2022.gada maijā notika reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kurās īru nacionālistu partija "Sinn Fein", kas iestājas par reģiona atdalīšanos no Lielbritānijas un pievienošanos Īrijai, apsteidza Demokrātisko unionistu partiju, pirmo riezi kļūstot par Ziemeļīrijas lielāko partiju. Taču Demokrātisko unionistu partija, kas joprojām iestājas par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu, turpina bloķēt jaunas valdības izveidi. Lielbritānijas valdība izvirzīja 2024.gada 19.janvāri par termiņu, līdz kuram Ziemeļīrijas partijām jāvienojas par valdības izveidošanu. Pretējā gadījumā likums prasa sarīkot jaunas vēlēšanas. Taču šis termiņās pienāca un pagāja, partijām nespējot vienoties.
Krievijas un Ukrainas mediji vēsta, ka Belgorodas apgabalā Krievijā vakar nogāzusies militārā transportlidmašīna "Il–76" ar vairākiem desmitiem cilvēku. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka lidmašīna vedusi vairāk nekā 60 ukraiņu karagūstekņu. Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis Andrijs Jusovs sarunā ar radio "Svoboda" apstiprinājis, ka vakar bija plānota Krievijas un Ukrainas karagūstekņu apmaiņa, kas nav notikusi. Taču patlaban nav apstiprināta informācija, ka karagūstekņi vesti ar "Il-76" lidmašīnu; šīs ziņas tiek pārbaudītas.vKrievijas propagandas kanāla "RT" vadītāja Margarita Simonjana tikmēr publicējusi sarakstu ar 65 ukraiņu militārpersonām, kas esot bijušas notriektajā lidmašīnā.
Turpinām ziņas
Eiropas Savienības ārējo robežu vājina cilvēku aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām, šādu pārliecību tikšanās laikā Tartu pauda Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji, tiekoties ar Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti ES pierobežu reģionu izaicinājumi, uzklausīta pieredze un idejas par pārrobežu sadarbību un saņemti priekšlikumi, kā Eiropas Komisija nākotnē varētu stiprināt pierobežas reģionus. ES ārējās robežas attīstības izaicinājumi aktualizējušies, ņemot vērā situāciju, kas saistīta ar karu Ukrainā, kā rezultātā slēgtas līdzšinējās ārējo robežu sadarbības programmas, apstādinot dažādu iecerēto attīstības projektu realizēšanu. Diskusijās tika secināts, ka pierobežas reģioni nedrīkst palikt neapdzīvoti, jāstiprina sabiedrības spēja reaģēt uz krīzes situācijām gan drošības jautājumos, gan arī pašpietiekamas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā.
Baltijas aizsardzības līnijas būvniecība Latvijā varētu ilgt tuvāko desmitgadi. Provizoriski aprēķini līnijas izmaksām esot veikti, bet vēl tiek precizēti, taču jebkurā gadījumā tā nav publiska informācija. Valdībai būs jālemj, kā šīs ieceres izmaksas salāgot ar citām valsts prioritātēm, uzsvēra ministrs un atgādināja, ka drošība ir viena no "lielajām prioritātēm". Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību. Lai efektīvi atturētu pretinieku, ir būtiski savstarpēji koordinēt rīcību arī ar Lietuvu un Igauniju. Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā visu trīs Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi.
Un vēl
Jēkabpils Mežaparka teritorijā, Radžu ūdenskrātuves krastā novada iedzīvotājiem un viesiem ir pieejams jauns objekts – putnu vērošanas tornis. Tornis būvēts no koka konstrukcijām uz betona stabveida pamatiem. Skatu platformas augstums ir 5,10 m virs zemes virsmas līmeņa. Tornis apmeklējumiem publiski pieejams bez sezonāla un laika ierobežojuma. Šobrīd putnu vērošanas tornis ir nodots ekspluatācijā ar atliktajiem darbiem. Pavasarī, kad laikapstākļi būs labvēlīgi, tiks veikta labiekārtošana.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības vadītāja pieprasa atbildības izvērtējumu vilcienu kavējumu gadījumā; Jēkabpilī nedēļas laikā trīskāršojusies saslimstība ar gripu; un Jēkabpils mūzikas skolas audzēkņi piedalīsies starptautiskā pianist konkursā.
Valdības vadītāja Evika Siliņa no satiksmes ministra Kaspara Briškena sagaida atbildības izvērtējumu un skaidru risinājumu pasažieru vilcienu kavējumu jautājumā. Vaicāta, vai Briškenam būtu jāuzņemas atbildība ieilgušajā situācijā, Siliņa sacīja vien to, ka ir pārrunājusi jautājumu ar ministru. Tagad Satiksmes ministrijai uzdots veikt pilna mēroga izvērtējumu, tajā skaitā jautājumu par atbildību. Satiksmes ministrijai esot jāveic pilna mēroga izvērtējums – par iepirkumu, par to, kā vilcieni testēti un kā situācija risināta, kad radās problēmas. Vienlaikus, viņasprāt, nepieciešami arī steidzami risinājumi, lai labāk nodrošinātu pasažieriem alternatīvas, ja vilcieni atkal nedarbojas.
Patlaban sešiem jaunajiem Čehijas uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem vēl tiek novērsti defekti. “Pasažieru vilciens” no "Škoda Vagonka" ir saņēis 17 vilcienus. Tādējādi patlaban pasažieru pārvadājumus nodrošina desmit elektrovilcieni, bet viens elektrovilciens ir rezervē. Vienlaikus uzņēmumā skaidro, ka liela daļa reisu atcelšanas un vilcienu kavējumu pēdējās nedēļās ir bijusi saistīta ar jauno elektrovilcienu defektiem un to novēršanu. Citi iemesli vilcienu kavējumiem bijuši neatliekamās medicīniskās palīdzības un policijas izsaukumi, traucējumi dzelzceļa infrastruktūrā, dzelzceļa satiksmes negadījums, kā arī samazināts braukšanas ātrums laikapstākļu ietekmē.
Latvijā lielākā komercbanka AS "Swedbank Latvija" 2023. gadā strādājusi ar 274 miljonu eiro peļņu, kas ir divreiz vairāk, salīdzinot ar bankas iepriekšējā gadā nopelnītajiem 132 miljoniem eiro. Peļņa palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi 2023. gadā arī ir kāpuši līdz 138 miljoniem eiro iepretim 112 miljoniem gadu iepriekš. Tīrie procentu ieņēmumi 2023. gadā palielinājušies par 193 miljoniem eiro, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir pieauguši par pieciem miljoniem eiro. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs pieaudzis par 6%, mājsaimniecību segmentā augot par 8%, kamēr uzņēmumu segmentā tas audzis par 3%. Depozītu apjoms, salīdzinot ar 2022. gada beigām, ir audzis par 5%; mājsaimniecību depozīti pieauga par 3%, kamēr uzņēmumu depozīti par 8%.
Jaunu patvēruma meklētāju skaits 2023. gadā trīskāršojies līdz tūkstoš 624 cilvēkiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Šo personu skaita pieaugums saistīts arī ar situāciju uz Latvijas austrumu robežas. Savukārt šī gada sākumā patvēruma meklētāju plūsma ir mazāka, saņemti iesniegumi no 10 patvēruma meklētājiem. Pērn bēgļa statuss piešķirts 88 cilvēkiem un alternatīvais statuss 40 personām. Pārvalde arī skaidro, ka diezgan daudzi no tiem, kuri piesakās patvērumam Latvijā, vēlāk aizbēg prom jeb atstāj mūsu valsti, lai dotos, piemēram, uz Vāciju. Divus patvēruma meklētāju centrus pērn kopumā pametuši tūkstoš 563 cilvēki, tajā skaitā no "Muceniekiem" aizbēguši tūkstoš 354 un no "Liepnas" 209 patvēruma meklētāji.
Vācijas valdība nolēmusi piegādāt Ukrainai sešus militāros helikopterus "Sea King Mk41". Šī būs pirmā reize, kad Vācija piegādās Ukrainai militāros helikopterus. Reizē ar daudzfunkcionālajiem lidaparātiem Ukrainai tiks piegādātas arī rezerves daļas un papildu aprīkojums. Ukrainas militārpersonām tiks nodrošināta arī apmācība helikopteru lietošanā. Saskaņā ar Vācijas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību aptuveni 6 miljardu eiro apmērā.
Lietuvas valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas ierosinājumu aizliegt profesionālā dienesta karavīriem, policistiem, robežsargiem un citiem iekšlietu sistēmas dienesta darbiniekiem ārpus dienesta pienākumiem doties uz Baltkrieviju, Krieviju un Ķīnu, ja vien nav saņemta īpaša atļauja. Lietuvas Aizsardzības ministrija norādīja, ka saraksts ar valstīm, uz kurām iekšlietu un drošības sistēmas darbiniekiem aizliegts doties ārpus dienesta, izveidots, ņemot vērā nacionālās drošības riskus un apdraudējumu. Ministrija norādīja, ka šīs valstis ievāc informāciju par Lietuvas pilsoņiem, kuriem ir tiesības piekļūt slepenai informācijai, meklē viņu vājās vietas un cenšas tās izmantot rekrutēšanas mērķiem savās vai trešo valstu teritorijās. Cita starpā Lietuvas Aizsardzības ministrija pauda, ka Krievijas un Baltkrievijas izlūkošanas un drošības dienesti "nopratina un provocē" Lietuvas pilsoņus, kas ierodas to teritorijās. Šie ierobežojumi skars aptuveni 56 tūkstoši cilvēku Lietuvā.
Turpinām ziņas
Kopš gada sākuma saņemta informācija par pieciem mirušajiem, kuriem laboratoriski apstiprināta saslimšana ar gripu. Visi mirušie bija vecāki par 70 gadiem, viņiem bija vairākas blakus saslimšanas un neviens no viņiem nebija vakcinēts pret gripu.Pagājušās nedēļas gripas, Covid-19 un citu akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa rezultāti turpina liecināt par gripas saslimstības pieaugumu. Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 814 pacienti, no kuriem 185 pacientiem, balstoties uz tipisku klīnisko ainu, noteikta diagnoze gripa. Nedēļu iepriekš tādu bija 111. Vislielākā saslimstība ar gripu reģistrēta Ventspilī, Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā un Rēzeknē.
Jēkabpils novadā saslimstība ar gripu nedēļas laikā trīskāršojusies. Ja nedēļu iepriekš Jēkabpilī tika reģistrēti 46,6 saslimušie uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, tad pagājušajā nedēļā Jēkabpils novadā reģistrēti jau 139,8 saslimšanas gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Augstākā saslimstība pagājušajā nedēļā reģistrēta vecuma grupā līdz četriem gadiem. Pagājušajā nedēļā Latvijā laboratoriski apstiprināti 29 gripas gadījumi, kuros 28 noteikta A tipa gripa, bet vienā - B tipa gripa.
Latvijā vērojams neliels Covid-19 gadījumu skaita samazinājums - laboratoriski apstiprināti 96 Covid-19 gadījumi, kamēr nedēļu iepriekš 112. Kopumā veikti 727 laboratoriskie testi uz SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni. Samazinājies arī stacionēto Covid-19 pacientu skaits - no 118 līdz 84. Iepriekšējā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās divi pacienti, kamēr nedēļu iepriekš 10. Kopumā reģistrēti deviņi Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā "60 gadi un vairāk", vismaz piecos gadījumos Covid-19 bijusi pamatdiagnoze.
Jau ziņots, ka saslimšana ar Covid-19 un gripu bieži izraisa būtisku hronisku slimību saasinājumu, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un sarežģījumu dēļ var iestāties nāve. Lai mazinātu smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta veselības riska grupas cilvēkiem, kuriem slimības bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks. Epidemiologi brīdina, ka augstā saslimstība ar Covid-19, visticamāk, saglabāsies līdz pat pavasara beigām, tāpat kā iepriekšējās sezonās. Līdz ar to vakcinācija pret Covid-19 var būtiski samazināt smagas saslimšanas riskus veselības riska grupas personām līdz Covid-19 epidēmiskās sezonas beigām. Vakcīnas pret gripu un Covid-19 infekciju ir drošas un nerada risku cilvēka veselībai, pat ja vakcinācija veikta laikā, kad persona bijusi inficēta ar kādu no minētajām infekcijām.
Un vēl
Trešdien, 31.janvārī Valmieras Kultūras centrā norisināsies pianistei Jautrītei Putniņai veltītais Starptautiskais jauno pianistu konkurss. Dalībnieki uzstāsies četrās vecumgrupās. Katrs dalībnieks atskaņos trīs skaņdarbus. Žūrijā būs profesionāli mūziķi. Šogad konkursā piedalīsies 37 dalībnieki vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem no visas Latvijas, tajā skaitā arī no Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas un Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas. Konkursa mērķis ir attīstīt jauno pianistu profesionālās prasmes un uzstāšanās kultūru klavierspēlē, sekmēt jauno pianistu interesi par mūziku, papildināt pedagoģisko un koncertrepertuāru, kā arī sekmēt pieredzes apmaiņu starp Latvijas un ārvalstu mūzikas skolām.
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00-17.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien sākas sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām; Avārija Jēkabpilī parāda problēmas, kurām atbildīgie dienesti nav gatavi; un Pagājušais gads – trešais siltākais novērojumu vesture.
Šodien sākas Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā, un tā noslēgsies 9.februārī. Latvijas attīstībai līderi Ivars Ijabs, Artis Pabriks un Vjačeslavs Dombrovskis šodien bija pirmie, kuri Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza kandidātu sarakstu un programmu gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšanām. Jau ziņots, ka Eiroparlamenta vēlēšanas notiks 8. jūnijā.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens sagaida bargākus Čehijas uzņēmumam "Škoda Vagonka" piemērotos sodus. Tāpat ministrs sagaida arī proaktīvu rīcību un ātrus rezultātus, lai novērstu šo radušos krīzi pasažieru pārvadājumos ar vilcieniem. AS "Pasažieru vilciens", Autotransporta direkcija, "Latvijas dzelzceļš", Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un Satiksmes ministrija strādās kopā, lai novērstu "Škoda Vagonka" elektrovilcienu radītās sekas. Jau ziņots, ka šogad 12.janvārī "Škoda Vagonka" aprēķinātais sods par savlaicīgu jauno elektrovilcienu defektu nenovēršanu garantijas laikā bija 95 tūkstoši eiro, bet ar katru dienu, kad "Škoda Vagonka" kavē līgumā noteikto defektu novēršanas termiņu, soda naudas apmērs pieaug.
Valsts ieņēmumu dienests kopš Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ieviešanas par to pārkāpšanu pēdējo divu gadu laikā sācis vairāk nekā 250 kriminālprocesus. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda, ka kopumā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā VID ir noraidījis preču importu vai eksportu vairāk nekā 5 tūkstoši gadījumu. No tiem vairāk nekā 250 gadījumos uzsākts kriminālprocess. Pagājušajā gadā sākti 144 kriminālprocesi, bet 2022. gadā – 114. Zukuls pastāstīja, ka vairumā gadījumu apturēti centieni uz Krieviju vai Baltkrieviju pārvest elektropreces, dažādas automašīnu rezerves daļas un luksusa preces, savukārt no sankcionētajām valstīm Latvijas muitā lielākoties aizturēti koka izstrādājumi, kurināmais, lopbarība un metāla izstrādājumi.
NATO sākusi kopš Aukstā kara vērienīgākos manevrus, un to gaitā ASV karakuģis dosies no Savienotajām Valstīm pāri Atlantijas okeānam uz alianses teritoriju Eiropā. Mēnešiem ilgajos manevros "Steadfast Defender 24", kas iecerēti aizsardzības spēju pārbaudei laikā, kad Krievija turpina agresijas karu pret Ukrainu, piedalīsies aptuveni 90 tūkstoši karavīru. Manevri iecerēti, lai simulētu alianses reakciju uz tādu valstu kā Krievija uzbrukumu. Manevros piedalīsies 50 karakuģi, 80 lidaparāti un vairāk nekā tūkstoš 100 kaujas transportlīdzekļu. Tie ir vērienīgāki NATO manevri kopš 1988.gada manevriem "Reforger".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasījis veikt starptautisku izmeklēšanu par Krievijas transportlidmašīnas avāriju Belgorodas apgabalā. Krievija apgalvo, ka uz tās borta bija Ukrainas karagūstekņi. Zelenskis ikvakara videouzrunā informēja, ka Galvenā izlūkošanas pārvalde mēģina noskaidrot desmitiem Ukrainas gūstekņu likteni, kas varēja būt šajā lidmašīnā. Viņš arī pavēlējis ārlietu ministram Dmitro Kulebam sniegt partneriem visu Ukrainai pieejamo informāciju. ASV Valsts departaments aicinājis gan Krieviju, gan Ukrainu veikt savas izmeklēšanas un noskaidrot faktus par lidmašīnas nogāšanos. Bet Francija paziņoja, ka ANO Drošības padome šodien apspriedīs lidmašīnas katastrofas apstākļus. Tikmēr neatkarīgie eksperti pieļauj iespēju, ka Krievija šādā veidā mēģina garantēt sava militārā transporta drošību. Skaidrs, ka Ukraina arī turpmāk centīsies uzbrukt ienaidnieka kara lidmašīnām, un to vakar apstiprināja ģenerālštābs.
Turpinām ziņas
Jau ziņots, ka vakar Jēkabpilī, Rīgas ielā notika divu kravas auto sadursme un avārijas vietā, 100 metru posmā šoseja tika slēgta transporta kustībai, kas radīja milzu sastrēgumus visas dienas garumā. Šis jautājums šodien tika pārrunāts arī Jēkabpils novada domes sēdes informatīvajā daļā. Jēkabpils novada domes mērs Raivis Ragainis atzina, ka šis negadījums parādīja, ka pašvaldība un citi atbildīgie dienesti nav pietiekami sagatavoti dažādām kataklizmām, tajā skaitā šādām avārijām. Vakar piecos no rīta notika avārija Rīgas ielā un uz 15 stundām pilnībā tika slēgta Jēkabpils-Rīga šoseja avārijas vietā. Policija veica savu darbu, palīgā nāca arī pašvaldības policija satiksmes regulēšanā. Taču tas situāciju būtiski neuzlaboja, jo transports tika virzīts pa Zvaigžņu ielu, kur kā izrādījās nevar samainīties lielie kravas auto – fūras un arī tur izveidojas sastrēgums. Autovadītāji, kuri zināja vietējos ceļus, brauca caur lidlauku. Tikmēr liela daļa transporta tika novirzīti caur degvielas uzpildes stacijas “Circle K” un kokapstrādes uzņēmuma DLLA privātajiem pagalmiem, kur no transporta plūsmas tika izdangāts sniegotais ceļš un arī vairs nebijis iespējams braukt. Līdz ar to bija izveidojusies nopietna problēma, kā un kur novirzīt transporta plūsmu.
Sastrēgums veidojās slēgtā Rīgas ielas posma dēļ, jo, atbilstoši avārijas situācijai, valsts policija pieņēma lēmumu, ka avarējušās automašīnas netiek izņemtas, bet paliek avārijas vietā un tās savāc īpašnieki. Tika gaidīti evakuatori. Piemēram, viens no evakuatoriem brauca no Lietuvas divas reizes, pirmajā reizē tika aizvesta piena mašīnas piekabe, otrajā reizē avarējušā automašīna. Tas prasīja ilgu laiku. Raivis Ragainis piebilda, ka viņam nav informācijas, kāpēc šādā gadījumā, izmantojot WAZE vai citu informācijas platformu, netika ziņots, ka apbraucamais ceļš iespējams caur Jaunjelgavu. Tika norādīta izbraukšana caur Vilkukrogu, bet tā kā ir ziema, mazie ceļi uzreiz no transporta plūsmas pārvērtās sniega putrā un transports nevarēja pārvietoties. Raivis Ragainis atzina, ka trešdienas traģiskais satiksmes negadījums parādījis, ka pilnībā neesam gatavi šādām situācijām. Tāpēc viens no uzdevumiem Civilās aizsardzības dienestam esot apzināt šādas kritiskas jeb šaurās automaģistrāļu vietas novadā, kur nav iespējama apbraukšana, un plānot, kā tiek organizēta satiksme, lai viens negadījums neparalizē transporta plūsmu automaģistrālē uz ilgu laiku.
Un vēl
Pagājušā gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 7,8 grādi jeb viens grāds virs 1991.–2020. gada vidējās temperatūras, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 2015. gadu. Otrajā vietā ierindojas 2019. gads ar 8,2 grādiem, bet vissiltākā – 2020. gada – vidējā temperatūra sasniedza 8,8 grādus. Pēdējie 11 gadi Latvijā bijuši siltāki par normu jeb 1991.–2020. gada vidējo temperatūru, kas ir 6,8 grādi. 2012. un 2010. gadā vidējā gaisa temperatūra pēdējoreiz noslīdēja zem normas – tā bija attiecīgi 6,1 un 5,6 grādi. Vissiltākais 2023. gads bija Rīgas centrā, kur vidējā gaisa temperatūra sasniedza 9,0 grādus, visvēsākais tas bija Alūksnē, kur gada vidējā temperatūra bija 6,6 grādi.